Gēnmodificēti kukaiņi - vai risks ir apzināts?

24.06.2023 | www.kla.tv/26387

Jau vairākus mēnešus medijos kukaiņi mums ir kļuvuši pieņemami šī vārda vistiešākajā nozīmē. Raidījumā "Kukaiņi pārtikā" [#25308] mēs jau esam pievērsuši uzmanību tam, kā notika šī pēkšņā mediju viedokļa maiņa par kukaiņu ēšanas riskiem un blaknēm. Taču šeit slēpjas vēl lielākas briesmas. Daudzi uzskata, ka biotehnoloģijas un ģenētiskās manipulācijas ir galvenais risinājums būtiskām problēmām pārtikas apgādē un veselības aprūpē. Lielā mērā tas ir saistīts ar to, ka mūsdienās plašsaziņas līdzekļos mums tiek solīta lēta pārtika un jauni medikamenti. Agrāk ziņojumi bija daudz līdzsvarotāki. Bavārijas raidsabiedrība „Die Bayrische Rundfunk“ 1999. gada dokumentālajā filmā "Gekaufte Wahrheit" ("Nopirktā patiesība") brīdināja par ģenētiski modificētas pārtikas ekstrēmām sekām un biotehnoloģiju industrijas negodprātīgajām mahinācijām. Cita starpā tika publicēta skandalozā rīcība ar profesoru Árpád Pusztai. Pusztai savā, no ražotāja interesēm neatkarīgajā, pārtikas pētījumā pierādīja, ka ģenētiski modificētu kartupeļu lietošana uzturā žurkām pēc 10 dienām izraisīja 36 nozīmīgas orgānu izmaiņas. Divas dienas pēc publikācijas, viņš tika atlaists no darba un ar līgumu tika piespiests, nekādā veidā vairs nerunāt pretī biotehnoloģiju nozares apgalvojumiem. Šāda ārkārtēja ietekme ir iespējama, jo ikvienam zinātniekam, kas veic pētījumus šajā jomā, tieši vai netieši maksā firmas, kā rezultātā praktiski nepastāv neatkarīga kontrole. Ikvienam, kas kritizē, tiek aizbāzta mute. Divdesmit gados kopš tā laika, šī tīkla vara un iespējas ir ievērojami palielinājušās. Nesen to apstiprināja atļauja, turpmāk lietot pārtikas ražošanā vēl citus kukaiņus. Tam nepieciešamos datus neizpētīja apstiprinātāja iestāde, bet tos sniedza ražotāj-uzņēmumi. Galu galā, visi šie noteikumi kalpo tikai tam, lai aizsargātu ietekmīgas korporācijas un iestādes no nevēlamas konkurences. Tās neļauj atklāt firmu mahinācijas, lai patērētājam saglabātu šķietamu drošības sajūtu, lai viņam neradītu neērtības. Turpmāk mēs īsi paskaidrosim, kādas ir pašreizējās gēnu inženierijas iespējas, un pretstatīsim šīs, ļoti pozitīvi pasniegtās iespējas ar tajās esošajām briesmām. 1.Gēnu inženierija - kas tā vispār ir? Jau tūkstošiem gadu augi un dzīvnieki tiek krustoti saskaņā ar iedzimtības likumiem, lai, veicot selekciju, stiprinātu noteiktas īpašības un mazinātu nevēlamās. Šādā veidā dabiskā ceļā tika izaudzētas, piemēram, ražīgākas augu šķirnes vai dzīvnieki ar lielāku gaļas daudzumu. Gēnu inženierijā tiek izmantoti biotehniskie procesi, lai iejauktos dzīvo organismu genomā [genoms = ģenētiskais materiāls] un bioķīmiskās kontroles procesos. Tas ietver gan DNS sekvenču modificēšanu, izmainīšanu kā mēģenē („in vitro“, mākslīgi), tā arī dzīvos organismos. Šādi biotehniski modificēti dzīvie organismi dabā, dabiskā izcelsmē, NAV sastopami. 2. Gēnu inženierijas metodes un produkti Dzīva organisma DNS [DNS = deoksiribonukleīnskābe = iedzimtās informācijas nesēja] ir, tā sakot, celtniecības instrukcija, kas kontrolē dzīvā organisma attīstību, darbību un vairošanos. Mainot šīs instrukcijas daļas, mainās arī noteiktas dzīvās būtnes īpašības un raksturlielumi. Pirmo reizi šādā veidā augus modificēja pagājušā gadsimta 70. gados. Pirmā ģenētiski modificētā pele piedzima 1974. gadā. Pirmais ģenētiski modificētais pārtikas produkts Flavr-Savr tomāts tirgū parādījās 1994. gadā. Šim, pret pelējumu aizsargātajam, tomātam ar ģenētiskās modifikācijas palīdzību tika palēnināts puves process, tāpēc tas izskatās svaigs 14 dienas ilgāk. Mūsdienās visbiežāk audzētās ģenētiski modificētās kultūras ir kukurūza un soja, kas ir noturīgas pret noteiktu ražotāju izsmidzināšanas līdzekļiem. Ģenētiski modificēti mikroorganismi, piemēram, transgēnisks raugs un aromatizētāji, jau gadiem ilgi ir sastopami pārstrādātos pārtikas produktos. Medicīnā hormonus un dažus medikamentus ražo, izmantojot ģenētiski modificētus organismus. Pa šo laiku šī tēma ir ieguvusi pavisam jaunu dinamiku. Agrāk ģenētiskās inženierijas procesi bija ļoti dārgi, sarežģīti un laikietilpīgi. Tas strauji mainījās līdz ar jaunajām genoma rediģēšanas tehnoloģijām, ko bieži dēvē arī par „genoma ķirurģiju“. Tā ietver mākslīgi radītu enzīmu izmantošanu, kas atpazīst nevēlamo DNS sekvenci, izgriež to un sagatavo jaunu DNS sekvenci. Pēc tam to iestarpina sākotnējās sekvences vietā, izmantojot dabisko labošanas procesu. Populārākās metodes ir CRISPR (Clustered Regularly Interspaced Short Palindromic Repeats), „cinka pirkstu nukleāzes“ (saīsināti ZFN) un TALEN (Transcription Activator-like Effector Nucleases). Šīs metodes ļauj praktiski jebkurai laboratorijai veikt ģenētiskos eksperimentus dažu nedēļu laikā par dažiem simtiem dolāru. Attīstība ir salīdzināma ar pirmā datora, kas aizpildīja visu māju, attīstību līdz mūsdienu viedtālrunim, kas ir pieejams ikvienam. 3. Riski un iedzīvotāju piekrišana Iespējamā veselības apdraudējuma dēļ, daudzi patērētāji noraida ģenētiski modificētu pārtiku. Pamatotu zinātnisku pētījumu trūkums un satraucošu ziņojumu noklusēšana - kā sākumā aprakstītajā gadījumā ar ģenētiski modificētu kartupeļu izraisītajiem orgānu bojājumiem - apstiprina, ka šīs bažas ir vairāk nekā pamatotas. Daudziem arī ētisku apsvērumu dēļ ir nepieņemami, ka zinātnieki spēlē Dievu un šādi iejaucas radībā. Tādējādi, lai gan sākotnēji izklausās pozitīvi, ka ģenētiskā modifikācija ļaus radīt jaunas zāles, tas neatrisina problēmas cēloni. Ir novērots, ka, piemēram, vēža saslimšanas gadījumu skaits strauji pieaug mūsu vides piesārņojuma un dzīvesveida paradumu dēļ. Šajā gadījumā daudz saprātīgāk būtu veikt korektīvos pasākumus, nevis pēc tam mēģināt slēpt problēmas. Protams, iesaistītie uzņēmumi nav ieinteresēti šajā jautājumā, jo tie gūst milzīgu peļņu. Tas kļūst vēl problemātiskāk, kad gēnu izplatības paātrināšanai tiek izmantotas tā sauktās „gēnu piedziņas (drive) tehnoloģijas“. Tā vietā, lai gēns tiktu nodots 50 % pēcnācēju, kā tas parasti notiek, gēnu piedziņas gadījumā tas tiek nodots 100 %. Šāda metode jau šodien tiek izmantota raugiem un kukaiņiem. Tā rezultātā gēnmodificētās sugas var pilnīgi izspiest dabiskās. Šāda genocīda iespēja paver iespēju ļaunprātīgai varas izmantošanai, kas nav scenārijs no zinātniskās fantastikas filmas, bet tas jau tiek īstenots praksē. 4. Pētniecības aizliegumu apiešana Ja kāds zinātnieks pieteiktos finansējuma saņemšanai, lai nodrošinātu, ka nākamajām cilvēku paaudzēm pēcnācēji varētu būt tikai tad, ja tiktu izpildīti noteikti kritēriji, plašsaziņas līdzekļos izceltos liels sašutums. Taču, ja šo pētījumu mērķus apslēpj aiz šķietami cēla mērķa - izskaust malāriju, tropu drudzi vai dzelteno drudzi, tad tie bieži tiek finansēti. Jau gadiem ilgi zinātnieki eksperimentē ar moskītiem, kas izplata šīs slimības. Ģenētiski modificējot tos, nākamajām moskītu mātīšu paaudzēm vajadzētu kļūt neauglīgām, un slimībām vajadzētu izmirt kopā ar tām. Tomēr tas netiek pētīts laboratorijā, bet jau tiek praktizēts arī „lauka eksperimentā“, t.i., dzīvē. Līdzīgi, kā ar vakcināciju pret Corona, zinātnieki rada iespaidu, ka gan tehnoloģija, gan tās izmantošana ir labi kontrolēta un bez blakusparādībām, taču tā nebūt nav! Ir gluži otrādi! 5.Pandoras lāde ir vaļā Lielbritānijas biotehnoloģiju uzņēmums Oxitec no 2013. līdz 2015. gadam Brazīlijā izlaida vairāk nekā 12 miljonus ģenētiski modificētu moskītu (odu), lai ierobežotu dzelteno drudzi pārnēsājošo moskītu Aedes aegypti populāciju. Pēc pētnieku domām, izlaistajiem moskītiem un to pēcnācējiem vajadzēja iet bojā, neturpinot vairoties ar savvaļas formu. Pilnīgi negaidīti piepildījās, pēc pētnieku domām, neiespējamais - 30 mēnešus vēlāk līdz pat 60 % vietējo moskītu arī tika konstatēta ģenētiskā modifikācija! Taču ne tikai tas - sākotnēji panāktais un mērķtiecīgais 90 % moskītu populācijas samazinājums pēc 18 mēnešiem atgriezās iepriekšējā līmenī. Tātad, eksperiments ne tikai nesasniedza savu mērķi, bet arī nekontrolējami izplatīja gēnu modifikāciju. Tam bija neparedzētas sekas, piemēram, "jaunās radības" kļuva vēl izturīgākas un bīstamākas. Šādu eksperimentu sekas netika pētītas, viņi tos pamatoja ar nepārliecinošiem argumentiem, ka šī tehnoloģija esot simtprocentīgi nāvējoša sieviešu dzimuma pēcnācējiem. Šis pieņēmums, kas ir izrādījies kļūdains, joprojām nav licis pārtraukt šos bezatbildīgos izmēģinājumus. Neskaitot Brazīliju, gēnu modificēti odi ir izlaisti arī Panamā, Malaizijā un Kaimanu salās, neraugoties uz biedējošajiem rezultātiem. Savukārt ASV gēnu moskīti tikmēr ir izlaisti Floridā un Kalifornijā, lai gan patogēni (piem., dzeltenā drudža izraisītāji) nav sastopami Kalifornijas moskītu populācijās. Ņujorkā šādos lauka izmēģinājumos tika pārbaudītas kāpostu ērces (Plutella xylostella), kuras arī ģenētiski modificēja biotehnoloģiju uzņēmums Oxitec, un Arizonā – tika ģenētiski modificēti sarkanie kokvilnas kapsul-tārpi (Pectinophora gossypiella). Gēnu inženierija? NĒ, PALDIES! Līdz šim nav veikti pamatoti neatkarīgi pētījumi par ģenētiski modificēto pārtikas produktu riskiem un ilgtermiņa ietekmi uz patērētāju. Nav arī pētījumu par ģenētiski modificētu augu un dzīvnieku ietekmi uz floru un faunu. Daži varētu apgalvot, ka tas jau ir pamanīts. Tikai - ekstrēmi pieaug daudzu slimību, piemēram, alerģiju un vēža skaits - kurš gan var droši izslēgt iespēju, ka tas nav saistīts ar ģenētiski modificētiem produktiem? NEVIENS! Tieši tāpēc, piesardzības nolūkos, vajadzētu noraidīt ģenētiski modificētu pārtiku, tāpat kā vajadzētu noraidīt šādus pētījumus ar augiem un dzīvniekiem. Jo īpaši tāpēc, ka ir šizofrēniski, ja saskaņā ar Eiropas Tiesas atzinumu, būvniecības projekts nedrīkst ietekmēt pamestu kāmja būvi - bet tajā pašā laikā miljoniem līdzekļu tiek ieguldīti tādas tehnoloģijas pētniecībā, kā gēnu draivs, kas var novest pie veselas sugas genocīda un kā tālākās sekas nav zināmas. Pašlaik patēriņam reklamētie kukaiņi un no tiem sintētiski ražotie pārtikas produkti vien slēpj neiedomājamus riskus. Nav iedomājams, ar kādu kaitējumu un izmaksām mums nāksies saskarties pēc 10 vai 20 gadiem, ja šie kukaiņi vēl tiks arī ģenētiski modificēti! Tas ir diezgan iespējams, ja mēs nerīkosimies apņēmīgi. Tādas ietekmīgas institūcijas, kā Klausa Švāba Pasaules Ekonomikas Forums WEF un tādi miljardieri, kā Bills Geitss, veicina gan ģenētisko inženieriju, gan kukaiņu pārtiku. Abi šie pasākumi ir daļa no viņu transhumānisma „Programmas 2030“ īstenošanas. Lai arī rīt mēs varētu saņemt no ĢMO brīvu pārtiku, tas ir atkarīgs no katra no mums, kā patērētājiem pie kases un kā kritiskiem pilsoņiem diskusijās ar politiskajiem pārstāvjiem. Jo vairāk cilvēku konsekventi teiks NĒ, jo lielākas būs mūsu izredzes. Tāpēc, lūdzu, informējiet par to arī savus draugus un paziņas. LIELS PALDIES!

no str

Avoti: Einleitung Akte „Insekten in Lebensmitteln“ www.kla.tv/25308
BR-Dokumentation „Gekaufte Wahrheit“ https://www.bitchute.com/video/fhfWXbFwxjJT/
Prof. Árpád Pusztai https://de.wikipedia.org/wiki/%C3%81rp%C3%A1d_Pusztai
Gentechnik – was ist das überhaupt? https://de.wikipedia.org/wiki/Gentechnik
Gentechnische Verfahren und Produkte https://www.youtube.com/watch?v=ZAz1GutJGbg&t=666s
https://www.spektrum.de/lexikon/ernaehrung/anti-matsch-tomate/571
https://de.wikipedia.org/wiki/Genome_Editing
Risiken und Akzeptanz in der Bevölkerung https://de.wikipedia.org/wiki/Gene_Drive
Die Büchse der Pandora ist geöffnet https://www.dw.com/de/genver%C3%A4nderte-m%C3%BCcken-vermehren-sich-in-brasilien/a-50399709
https://www.testbiotech.org/aktuelles/freisetzung-gentechnik-muecken-florida
https://www.spektrum.de/news/gentechnisch-veraenderte-moskitos-in-florida-freigelassen/1870312
https://www.epochtimes.de/politik/ausland/2-milliarden-moskitos-in-florida-werden-erneut-genmanipulierte-muecken-freigesetzt-a3765583.html
Gentechnik? NEIN DANKE! https://www.mdrjump.de/thema/feldhamster-bau-deutschland-schuetzen-aussterben-haustier-urteil-100.html