18. AZK- Beāte Bānere (Beate Bahner): Korona vakcinācija: “Svarīgākais, kas noteikti jāzina ārstiem un pacientiem.”

13.01.2023 | www.kla.tv/24744

Ivo Saseks: Kā nākamā runās tiešām profesionāli kompetenta juriste par mūsu medicīnas tiesībām. Viņas mērķa auditorija ir ārsti un pacienti. Viņa runās par tēmu “Korona vakcinācija: “Svarīgākais, kas noteikti jāzina ārstiem un pacientiem.” ” mēs kopā viņu sveicinām – mums ir tas gods, ka mūsu vidū ir Beāte Bāneres kundze. Esiet sirsnīgi sveicināta Bāneres kundze! Mēs apskatīsimies jūsu dzīves gājumu, un tad jūs varēsiet runāt. Paldies! Beāte Bānere, Haidelberga, Vācija • Profesionāla advokāte medicīnas tiesībās; Sešu profesionālo grāmatu autore, ārstu tiesību standartdarbi, no kuriem pēdējais-“Korona vakcinācija: “Svarīgākais, kas noteikti jāzina ārstiem un pacientiem.” • Beāte Bānere 28 gadus darbojas, kā advokāte un jau kopš darbības sākuma viņa ir medicīnas tiesību profesionāla advokāte. Viņa pārstāv ārstus, zobārstus, klīnikas, un citas institūcijas veselības tiesībās. Visos jautājumos, kas saistīti ar ārstu un medicīnas tiesībām. Jaunības gados Beāte Bānere ieguva kancelejas dibināšanas balvu, blakus panākumiem bagātai advokāta darbībai, viņa ir sacerējusi vairākus ārstu tiesību standartdarbus. Bānere jau 2022. gada aprīlī, kā viena no pirmajām advokātēm, sūdzējās Federālajā Konstitūcionālajā Tiesā par valsts korona pasākumiem. Un viņa ir iesniegusi apjomīgu konstitucionālo apsūdzību pret piespiedu mazsalu masu vakcināciju. Savā jaunākajā grāmatā par korona vakcināciju, viņa apraksta tiesisko augsta riska nozari vakcinējošajiem ārstiem un, ar to saistītajām briesmām priekš pacientiem. Beāte Bānere šodien runās par tēmu “Svarīgākais, kas noteikti jāzina ārstiem un pacientiem.” Beātes Bāneres kundzes referāts Jā – skaistu un jauku dienu un sirsnīgi sviecieni Šveicei no Heidelbergas, no kurienes es esmu pieslēgusies. Un par laimi, pēc dažiem klupieniem vakar vakarā, tehnikas pārbaudē, tagad viss ir kārtībā. Es priecājos par to. Es sveicinu Jūs visus. Paldies, ka Jūs interesē šis referāts. Mana referāta virsraksts ir manas grāmatas virsraksts, kuru es tiešām, pret visu apņemšanos un solījumiem – arī manām brīnišķīgajām sekretārītēm – nekad neko vairs nerakstīt, un tomēr esmu rakstījusi. Un tad vienmēr notiek kaut kas labs. 2021. gada maijā mani satvēra svētas dusmas, kad tika pieļauta bērnu vakcinācija. Tas mani tiešām sadusmoja un tad, tiešām īsā laikā, tas noveda mani līdz 6. grāmatai, kas, pretēji citām grāmatām, kas ir profesionālas grāmatas, un kuras visas profesionālajā presē bija labi novērtētas, un labi kritizētas, starp citu arī mana pēdējā 5: “Likums par korupcijas apkarošanu veselības sistēmā”, tie bija izcili profesionālie kritiķi. Bet pēc tam iznāca mana visnaivākā grāmata, kādu es jebkad esmu uzrakstījusi. Par visām manām grāmatām tika runāts, kamēr par jaunāko, par kuru es šodien runāšu, līdz pat šodienai mainstream mediji totāli klusē! Jā! – “Kas klusē, tas piekrīt!” tas ir slavens citāts un ļoti vecs! Uzskata, ka to ir izteicis slavenais Grieķu dzejnieks Sofokls, kurš savā darbā “Trahisietes {Sievietes no vietas Trachis, traģēdija}” liek teikt korim: “Ko tu steidzies klusējot prom? Vai tu neatdzīsti, ka tava klusēšana neatblasta apsūdzētāja vārdus?” un dažus gadsimtus vēlāk arī Romiešu filozofs Seneca teica: “Klusēšana izskatās atzīšana!”. Ļoti daudzus gadsimtus vēlāk, 13. gadsimtā šis vecais teiciens tika uzņemts kanoniskajās tiesībās no juristu un ļoti ietekmīgā Pāvesta Bonifācija VIII puses. Tās ir Romas katoliskās baznīcas tiesības. Un tad dekrētu noteikumos ir teikts : “Kas klusē, tas izskatās, ka piekrīt”. Un mēs zinām, ka tagad ir jauna Ulrikes Ger`o (Gu`erot) grāmata, kura saucas: “Kas klusē, tas piekrīt.” Un protams, mēs tikko arī dzirdējām referātu: “Tiesību un morāles atšķiršana”. Šis teikums netika uzņemts Vācijas Tiesībās, un visticamāk, ka arī ne citās vācu-valodīgajās Tiesību kārtībās. Tāda nav ne civiltiesībās, ne krimināltiesībās. Un ir gluži otrādi. Krimināltiesībās, “kas klusē, tas tiek uzskatīts par...”, nu, par nevainīgu. Katrā ziņā tas, ka viņš klusē, vēl nepierāda to, ka viņš piekrīt sūdzībai, pārmetumiem vai apsūdzībai. Un, kas klusē, būdams ārsts, kad viņš uzņemas ārstēšanu, tas, tiesiski ņemot, uzņemas vislielāko riska jomu! Pēc ļoti sena vācu principa, pēc vācu ārstu atbildības tiesībām, pēc civiltiesībāsm, ārsti nedrīkst klusēt attiecībā pret pacientiem. Pirms viņi uzsāk kaut kādu terapijas veidu, viņiem tas ir jāizskaidro pacientam. Un, ja viņi to nedara, tad viņi kļūst sodāmi! – Tas ir gandrīz jau 130 gadus vecs Tiesību princips. Tas ir tā formulēts jau 1894. gada Valsts Tiesas tiesas lēmumā. Jo pēc Vācijas Tiesībām - tas ir formulēts mazliet citādi Šveices Tiesībās, bet pamatos, tā ir maza, tikai formāla atšķirība - Vācu Tiesībās jebkura ārstnieciska darbība, katra iejaukšanās – teikšu to jau iepriekš – dabiski, arī vakcinācija ir ārstnieciska darbība – tiek uzskatīta par ķermeņa ievainojumu jau pēc lietas faktiskās būtības. Šveicē tas ir citādi, bet par to nespriedīsim, jo rezultāts ir vienāds. Tātad ārsts, kas uzņemas kādu ārstniecisku rīcību, un ar to “ievaino” ķermeni, tad viņš par to nav sodāms tikai tad, ja ir saņēmis tam pacienta atļauju. Te atkal varētu jautāt: vai pietiek, ja pajautā, vai tu gribi tādu rīcību? Jā vai nē? Nē – tas ir dzimtsarakstu biroja un baznīcas priekšā vienīgais jautājums, uz kuru dalībniekiem ir jāvar pārdomāt atbildi mēnešiem un gadiem ilgi. “Vai tu gribi: jā vai nē?” – Tas nekādā gadījumā nav jautājums, lai saņemtu piekrišanu uz ārstniecisku iejaukšanos. Ārstam ir tiešām visaptveroši jāizskaidro, jo pēc Tiesībām un pēc Izskaidrošanas Likuma, citādi izskaidrošana nav pilnīga un, līdz ar to, piekrišana nav spēkā. Un tad mēs nonākam atpakaļ krimināltiesībās. Ja tiek izdarīta rīcība bez pacienta iedarbīgas piekrišanas, tad tas ir kriminālpārkāpums. Un ārsts, katrā ziņā, tad rīkojas nolaidīgi un, iespējams, pat apzināti un tādēļ var tikt tikt saukts pie kriminālatbildības. Un ne tikai tas! Arī civiltiesiski ārstam var tikt uzlikta kaitējuma atlīdzināšana par šo gadījumu, ja pacients piekrīt, pamatojoties uz neesošu vai kļūdainu, vai nepilnīgu, vai nesavlaicīgu izskaidrošanu, un to pacients nebūtu darījis, nebūtu piekritis, ja izskaidrojums būtu bijis pilnīgs – visaptverošs un savlaicīgs. Jā, un mēs zinām, ka ārsti par vakcinācijām saņem neticami daudz naudas. Un tā, bija pat, kā teikt, gandrīz “automatizēti” vakcinēšanas iestādījumi. Vakcinēts tika minūtes taktī. Darbadienās par vienu vakcinēšanu līdz pat šodienai dod 28 eiro. Kas nedēļas nogalēs, kā ārsts, sevišķi piepūlas, tas saņem 36 eiro. Tā dienas laikā te var realizēties ļoti daudzi tūkstoši eiro. Varbūt, ka šī nauda ir attaisnojama, ja, kā ārsts, tu ņemtu sev laiku, pēc mana vērtējuma, vismaz 20 minūtes, lai pacientam izskaidrotu to, kas ir normēts Federālās Tiesas Pacientu Tiesību Grāmatā, Pilsoņu Likumu Grāmatā (vāc. – BGB) un arī to, kas ir paredzēts 2020. gada Corona – vīrusa Vakcinācījas Rīkojumu kārtībā. Es sākšu ar Pilsoņu Likumu Grāmatas regulējumiem. Tur ir teikts: “Ārtstniecības personai..., tātad ārstam, ... ir pienākums izskaidrot pacientam visus, piekrišanai nepieciešamos apstākļus. Tas ir, veidu, apjomu, procesa gaitu, sagaidāmās sekas un šī mēra riskus, kā arī procedūras nepeciešamību, neatliekamību, atbilstību un izredzes uz labiem panākumiem, skatoties uz diagnostiku vai izārstēšanos. Izskaidrojot ir jānorāda arī uz alternatīvām iespējām, ja ir vairākas medicīniski līdzvērtīgi ieteicamas un vispārpieņemtas metodes, kurām ir būtiski mazāks apgrūtinājums, risks vai labākas izredzes uz izveseļošanos.“ Tā ir rakstīts Likumā! Tā, un tagad, par Bilu Geitsu, kas 2020. gada Lieldienu svētdienā aizvietoja Pāvestu. Tas, es domāju, pēc gadu simtiem, šajā Lieldienu svētdienā (pirmo reizi) nevarēja izteikt savu starptautisko svētību Pētera Laukumā. Toreiz tas viss tika atcelts, tā bija apbrīnojama lieta! Viņa vietā Lieldienu svētdienas rītā dienas gaismā iznāca Bils Geitss un pasludināja, ka pret Corona ir jānovakcinē 7 miljardi cilvēku! Un tad, dabiski, arī medijos, arī ārstu starpā, tātad, kases Ārstu Federālajā Savienībā, Federālajā Ārstu Kamerā tika apgalvots, ka šī vakcīna - to runā vēl līdz pat šai dienai no Roberta Koha Institūta (RKI) un mediji – šī vakcīna esat droša un iedarbīga un, pavisam acīmredzami, arī vienīgā iespēja. Un tādēļ ārsti – dabiski, iedvesmoti arī caur ļoti, ļoti, ļoti ērto samaksu, salīdzinot ar citiem cipariem un nodokļu cipariem, ar kādiem norēķinās ar ārstiem par viņu darbībām. Un tas viņus iedvesmo čakli vakcinēt. Iespējams, ka tas ir vēl līdz pat šodienai, man to grūti novērtēt – pēc 2 vai 2,5 gadiem, kopš vakcinācijas kampaņas sākuma Vācijā, 2020. gada 27. decembrī – viņi čakli vakcinē patiesā ticībā, ka tas ir svarīgi un nepieciešami, un tā ir vienīgā iespēja, dabūt zem kontroles šo ļauno Corona vīrusu un paglābt pacientus no smagās Corona iedarbības vai pat pasargāt no nāves. Bet, kā saka Federālā Tiesa atkal un atkal - tas neko nenozīmē, ko saka ārsts. Mēs esam atkal nonākuši pie vajadzības pēc domu apmaiņas un pēc līguma attiecībām, pēc ārsta pienākumiem izskaidrot pacientam, un arī faktiski pēc pacienta likumīga pienākuma, piekrist uz informēta lēmuma pamata. Ko saka Federālā Tiesa? “Ārsta pirmā prioritāte ir pacienta veselība.” To atjaunot un nosargāt ir viņa uzdevums. Tādēļ ir saprotams, ka ārsts ar sirdsapziņu bieži jūt, ka viņa tiesības ir, jā pat pienākums, ir iejaukties ar palīdzību, kad runa ir par viņa pacienta dzīvību vai veselību. Bet šai tieksmei ir jānoliek robeža tur, kur tiesiski runa ir par pacienta tiesībām pašam noteikt pār savu ķermeni, un kur var rasties pretrunas gadījumā, kad ārsts ķeras pie ārstniecības darbībām, neizskaidrojis pietiekamā apmērā pacientam par iejaukšanās veidu un tās iespējamām sekām.” Federālās Tiesas lēmums no 2014. gada! Tātad, pacienta piekrišana pamatā ir spēkā tikai tad, kas pacients ir iepazīstināts ar visām sava lēmuma svarīgajām sekām. Tagad, domājams, ka ir ievakcinētas ap vismaz 100 mljn vakcīnas devu, domājams, 60 mljn cilvēku Vācijā, un es teiktu, ka manī ir vislielākās juridiskās šaubas par to, ka, domājams, 99,9% no visām šīm darbībām (profilaktiskajām darbībām!) – vai tajās šie likuma priekšnoteikumi un arī Bundestāga Tiesas priekšnoteikumi tiek reāli ievēroti un par to – vai pacientu piekrišana vakcinēšanai tiešām ir iedarbīga (spēkā esoša). Un, ja nav, tad ir iespējams, ka par šīm vakcinācijām, ko vislielāko daļu izdara ārsti, viņi patiešām var nonākt kriminālsodāmības apspriešanā par ķermeņa ievainošanu un, nāves gadījumā – pie atbildības par nogalināšanu aiz nolaidības. Jā, par ko tad ārstiem pēc Corona – Vakcinācijas Rīkojuma ir jāapgaismo pacienti 15 – 20 minūtes ilgi? Tas ir pavisam interesanti, jo tur ārstiem ir pienākums, vispirms izskaidrot par pašo Corona-saslimšanu. Ir taču skaidrs – man taču ir jāzina, par ko ir runa šajā Corona slimībā. Un te ārsta pienākums ir to zināt un lasīt, ko Roberta Koha Institūts savās publikācijās kopumā jau 2020. gada beigās ir rakstījis, un ko ir statistiski apkopojis. Šie apkopojumi ir klasisks epidemioloģisks biļetēns – EpidBul, visi tie viennmēr ir pieejami online. Un tur ir rakstīts, ka Coronai ir vidēji viegla norise, līdz 41% tā iet ar klepu, līdz 26% ar augstu temperatūru un drudzi, līdz 31% - ar iesnām, līdz 19% ar smaržas un garšas traucējumiem, un tikai līdz 1% - ar plaušu iekaisumu (vai plaušu karsoni vai pneimoniju). Bet 99% gadījumu tā noris vieglā formā. Mēs zinām, ka tās visas ir gripai vai saaukstēšanās slimībām līdzīgas pazīmes. Un mums visiem ir bijušas tās, vai Corona. Arī man bija, un es te esmu viena no izdzīvojušajām, pierādīta ar PCR testu. Es domāju, ka es 3 reizes esmu izslimojusi Corona, bet viena reize bija apstiprināta ar testu. Es to izturēju, un tas bija, kā vienmēr. Bija klepus, kādas 3 dienas es biju ārkārtīgi nogurusi, un es daudz gulēju, bet es to pārdzīvoju, jo faktiski es piederu tiem 99%, kam slimība noris viegli. Bet ārstam ir jāpaskaidro arī tas, ka arī šis 1% plaušu karsoņu, kas var rasties Corona laikā, vēl nav nāves spriedums, bet, ja tie tiek labi ārstēti, un dabiski, tas ir atkarīgs no tā, cik labi ārstē un cik ātri tiem ķeras klāt. Un ir arī jāzina, ka nomirst visumā vairāk padzīvojuši cilvēki, vidēji tie ir bijuši ap 84 gadus veci, un mirst no Corona-plaušu karsoņa. Mans, toreiz 87-gadīgais vectēvs nomira no plaušu karsoņa trīs dienu laikā, mana, toreiz 93-gadīgā mamma tad beigās arī nomira no plaušu karsoņa, bet tad parasti vienmēr klāt nāk arī vājā sirds. Jā, no kaut kā jau cilvēki vienmēr kaut kad nomirs. Bet arī šis plaušu karsonis vēl nav nāves spriedums. Jau VVO (Vispasaules Veselības Organizācija) bija konstatējusi, ka tikai 0,2% no Corona-saslimušajiem mirst. Tātad, mēs varam teikt, ka Corona ir reta slimība. Un to apstiprināja gan RKI, kā arī šis Intensīvais Reģistrs, kurš pieteica vēl līdz 2021. gada janvārim 18.500 mirušos no Corona. Izklausās daudz, bet mums vienmēr ir jāpatur prātā attiecība pret vidējo mirstību (Vācijā), un tas ir – dienā mirst 3000 cilvēki, un gadā – 950.000 līdz 1 mljn cilvēku; tā kā Corona-mirušo daļa ir aptuveni 2%. 98% no mirušajiem arī 2020. gadā mira no citiem iemesliem: dabiski, no sirds-asinsvadu slimībām, respitatorām slimībām (plaušu), vēža 2%, kas arī nav nemieru raisošs skaitlis. Un par to ārstam ir jāstāsta saviem pacientiem. Bet, ja viņš to nedara, tad tā ir jau pirmā izskaidrošanas kļūda. Kas apgalvo, ka šī, klasiski 99% vieglās norises slimība, esot draudīga vai bīstama slimība, tas, kā ārsts, dara sliktu darbu; tas acīmredzami, pēdējos savas darbības gados vai gadu desmitos nav daudz apguvis un Coronas lietās nav izdarījis pareizos secinājumus. Un tagad ļaut sevi vadīt galīgi neprātīgajiem, iespējams, miljardiem reižu Vācijā vien veiktajiem PCR-testiem, kas, kā zināms, atrod jebkuru krikucīti, tikai ne akūtas infekcijas pierādījumu. Kas, būdams ārsts, tam ļauj sevi ievest maldos, tā aprobācija (atbilstība) būtu jāpārbauda. Tiešām, vajadzētu pārbaudīt, kādas ir tāda ārsta minimālās pamatzināšanas, kuras taču ir nepieciešamas, lai saprastu noteiktas slimības, tās diagnosticētu un ārstētu. Un, ja viņam trūkst šo zināšanu, tad man ir vislielākās šaubas par šādu ārstu kompetenci. Tad mēs esam dzirdējuši, ka Likumā ir rakstīts, ka ārstiem ir jāpaskaidro pacientam par alternatīvām. Dabiski, ka ārstam arī ir jāpaskaidro, kā pastāvēt tādas saaukstēšanās gadījumā. Tas var būt kodīgi, skairds. Reizēm nedēļām ilgi neatkāpjas klepus, vai kādas 5 dienas, vai arī neatlaižas temperatūra. Tas nav patīkami, bet faktiski, “mikrobi nav nekas, viss ir vide!” Ķermeņa un dvēseles stāvoklis rada vidi, lai aizstāvētos pret iespējamiem slimības izraisītājiem vai arī, tas nespēj to darīt. Un tā, ārstam ir jāpasaka, kas Jums būtu jādara, un tieši ziemā, kad kļūst auksts, ir nemājīgi un mitri, kā stiprināt imūnsistēmu, lai Jūs tik viegli neiekristu gultā kāda sīka vīrusa dēļ. Tas ārstam ir jāpasaka, tas viņam ir jāpasaka. To, starp citu, ir teicis arī RKI. Un te arī par Coronu mēs redzam, paskrullējam uz leju – ieteikumi, D vitamīns vai sauļošanās, tas sevišķi ieteicams imūnvājākiem cilvēkiem. Mans mīļais mājas ārsts saka, ka arī ziemā ap pusdienas laiku vajag iziet ārā uz pus – līdz 1 stundiņu arī tad, ja ir apmācies un miglains. Arī tas palīdz, arī tas ir D vitamīns un, dabiski, skābeklis. Par to ārstam ir jāstāsta. Un arī par to, ka mūsos ražojas antivielas, ka mums ir T-šūnas un, ka mēs, caur agrākām, atbilstošām slimībām, izveidojam savu imīnsistēmu un, mums nekādā gadījumā nav jābūt nāves bailēm no nākamās saaukstēšanās, vienalga, kādā vārdā auksies tās vīruss, vienreiz tas ir Corona, tad tam ir visi iespējamie jaunie apzīmējumi no A līdz Ž, vai atkal skaitļi – no tā visa nav jābaidās! To skaidrot ir ārstu uzdevums! Te man, kā juristei, ir jāatkārto, un es to varu atkārtot arī kā cilvēks ar 56 gadu pieredzi – ja tu esi stabils un mazliet uzmani sevi, tad tomēr pāris reizes gadā notiek, ka tev ir puņķains deguns. Un tad var būt pāris – 3 gadi bez saaukstēšanās, lai gan visi citi izslimo. Tā nav tikai dzīves pieredze, bet tas ir ārstu uzdevums, mācīt, kā stiprināt imunitāti. Taču tas, starp citu, ir arī iestāžu uzdevums. Tā ir rakstīts Infekciju Aizsardzības Likumā. Vācu 3. paragrāfā ir teikts: “Sabiedrības informēšana un izskaidrošana par lipīgo slimību bīstamību un par iespējām no tām izsargāties ir sabiedrības uzdevums. Tādēļ ir vajadzīgs padoma sniegšanas, aprūpes un apgādes piedāvājums.” Un mēs brīnāmies par to, ka vienīgais padoms un ieteikuma piedāvājums ir bijis vakcināšana, kuru Bils Geitss apsolīja Lieldienu svētdienā visai pasaulei vai – arī piedraudēja. Bet – arī no ietāžu puses nekad nav sekojusi nekāda izskaidrošana, kā to paredz Infekciju Aizsardzības Likums. Un, kas kā ārsts, nepieciešamās izskaidrošanas ietvaros, kā to paredz Coronavīrusa-Vakcinācijas Rīkojums, ka pacientam ir jāizskaidro viss par pašu slimību, par tās bīstamību, par lipīgumu, par aizsargāšanos pret to; bet kas vēl apgalvo, ka vakcinācija ir vienīgā iespēja pret Sars-CoV-2 vīrusu, tas rīkojas negodīgi un nezinātniski. Tāds maldina savus pacientus. Par ko ārstiem vēl ir jāizskaidro? Par to, ka toreiz tās 4, šodien, es domāju, jau ir vēl viena, tagad atļauta vakcīna – ka visas šīs atļautās vakcīnas ir jauna veida, tās ir jauna veida, skatoties uz to izgatavošanu un sastāvu, ka pirmo reizi tiek pielietotas gēntehniski izmainītas vakcīnas, ka tiek vakcinēts ar spike-proteīnu vai šo spike-proteīnu izgatavošanai ... mRNS vakcinācija ir pilnīgi jauna veida, līdz šim cilvēkiem tā vēl nekad nav tikusi izdarīta. Te ārstiem nav ilgi jāķirsta atpakaļ medicīnas vēsture, un kā ārstam, laikam būs viegli atcerēties, kā pirms 10-20 gadiem (ir atļauta...), 2009. gadā bija cūku gripa un liela histērija, un jau toreiz vienīgais apsolījums, kā to uzvarēt, bija vakcinācija pret to ar Pandemrix vakcīnu. Mēs atceramies, ka 1,5 gadus vēlāk tieši jauniem cilvēkiem, kā vakcinācijas kaitējums, tika faktiski pierādīta narkolepsija. Toreiz saslima tūkstošiem jaunu cilvēku, un narkolepsija ir slimība, kas izmaina cilvēku uz visiem laikiem. Miega slimības dēļ ir pastāvīgi draudi, jebkurā laika punktā dziļi iemigt. Šie slimnieki nedrīkst braukt ar automašīnu, nedrīkst strādāt roku darbu, varbūt viņi drīkst sēdēt pie kompjūtera, ja nav kaut kas jādara life, bet citādi tas ir gigantisks risks. Iespējams, ka ārsti vēl atceras arī miega līdzekli, kuru 50. gadu beigās slavēja tieši grūtniecēm, kā efektīvu līdzekli pret bezmiegu, tas bija Contergan, līdzeklis, kuru šodien, acīmredzot, efektīvi izmanto cīņai pret lepru. Bet tā laika grūtnieču terapijas sekas mēs redzam vēl šodien pie apmēram 60-gadīgiem cilvēkiem (tiem nav roku vai kāju...). To lietoja, es domāju, apmēram 2-3 gadus ilgi. Bet, vēl šodien redzamās, sekas bija postošas. Tādēļ ārstiem vajadzētu zināt – ja mums šeit ir pilnīgi jauna veida vakcīna, kas slēpj sevī īpašas bīstamības, bet īpašas bīstamības, dabiski, prasa īpašus drošības mērus. Un tad ārsts teiks: “Jā, jā, bet tās vakcīnas taču tika pieļautas.” Tā tas ir, sākumā tās tika pieļautas ar nosacījumu. Tas nozīmē, ka bija ierobežota atļauja tikai uz vienu gadu, kas tagad, pirms dažām nedēļām, ir kļuvusi par pilnīgu atļauju. Tas jau ir pietiekami skandalozi. Vispirms ārstam jau pirmajā vakcinēšanas un atļaujas gadā vajadzēja zināt, ka viņam viss ir jāizskaidro pacientiem un, proti, pēc ES Rīkojuma, kas izdots jau 2006. gadā. Pacientiem un veselības aizsardzības profesionāļiem bija jāsaņem skaidras norādes uz to, ka tā atļauja bija izsniegta tikai nosacīti. Tādēļ ir nepieciešams, lai šī informācija skaidri izietu no attiecīgā ārstniecības līdzekļa pazīmju kopsavilkuma un no iepakojumam klātpieliktās lietošanas instrukcijas. Jā, tādēļ ārstiem būtu vismaz reizi jāapskata šīs iepakojuma instrukcijas. To, acīmredzot, viņi simtsmiljons reižu nav darījuši. Ja viņi to būtu darījuši, tad viņi būtu konstatējuši, ka Corona vakcīnu irpakojumos vispār nav nekādu klātpielikto instrukciju, un nav arī nekādas profesionālās informācijas, un tādēļ neviens ārsts nezina, kas tad tur patiesībā ir iekšā, un kādas ir bīstamības. Un, vēlākais, šajā punktā ārstam vajadzētu teikt: “Oho, tad jau es saviem pacientiem nevaru neko izskaidrot! Tad man vispirms kaut kas būtu jāpieprasa.” Tā tur nebija, tā ir - es teikšu pēc Federālās Tiesas juridiskajiem kritērijiem – rupja un smaga ārstēšanas kļūda. Ja es nedabūju nekādu infomāciju, kura parasti atrodas mums, pacientiem, pieejamā iepakojuma lietošanas instrukcijas lapā, un, tad arī ārstiem pieejamajā, tā sauktajā, profesionālajā informācijā, un, ja to nevar dabūt, tad taču vajadzētu dimdēt visiem trauksmnes zvaniem! Un tad ārstam vajadzētu zināt arī to, kas ir rakstīts Federālās Veselības Ministrijas mājas lapā par atļaujas izsniegšanas procedūru. Par vakcīnu atļauju Federālā Veselības Ministrija, toreiz Špāna kunga vadībā, šodien Karla Lauterbaha vadībā, raksta sekojošo: “Pirms atļaujas saņemšanas vakcīnas kandidātam ar panākumiem ir jāiziet visas ārstniecības līdzekļa attīstīšanas fāzes.” Tas sākas ar slimības izsaucēja izolēšanu un raksturošanu, ar vīrusa raksturošanu un piemērotu antigēnu identifikāciju. Jo antigēni ir izsaucēja daļiņas, vīrusa daļiņas, kuriem ir jāizsauc imūnaizsardzības izveidošanās ķermenī. Tātad, vispirms tiek analizēts izsaucējs un tiek pārbaudīts, uz kādām vīrusa sastāvdaļām reaģē un var uzbūvēt savu aizsardzību cilvēka imūnsistēma, tostarp – antivielas. Pēc tam, kā ir rakstīts Veselības Ministrijas mājas lapā – pēc tam seko vakcīnas dizaina izveidošana. Kāda vakcīnas paltforma ir piemērota un kādas papildvielas būs nepieiešamas? Cilvēka šūnu kultūrās un dzīvnieku izmēģinājumos, kuri, cik es zinu, vienmēr ir notikuši, acīmredzot, ar 8 pelēm, tiek testēta vakcīnas kandidāta iedarbības un panesamība. Tikai pēc apjomīgiem pētījumiem un pēc pierādījumiem, ka vakcīnu ir iespējams izgatavot labā kvalitātē un uzticami, tā tiek pārbaudīta klīnisko pārbaužu fāzēs 1 – 3 uz brīvprātīgiem pētījuma dalībniekiem - pēc visa izskaidrošanas. Kad ir izdarīti visi preklīniskie un klīniskie pārbaudījumi ar labiem rezultātiem, var sagatavot iesniegumu atļaujas saņemšanai. Lai vakcīna varētu saņemt atļauju, ir jāpierāda tās kvalitāte, nešaubīga drošība un iedarbīgums. Bez tam, tās derīgumam ir būtiski jāpārsver riski. Jā, un tādas atļaujas saņemšanas procedūras ir ārkārtīgi darbietilpīgas, caurmērā tās ilgst 8 līdz 12 gadus. Izgatavotājam tajās vienmēr slēpjas liels risks, gadiem ilgi sagatavot kādu vakcīnu vai citu ārstniecības līdzekli, kas beigās, sakarā ar pētījumu rezultātiem, eventuāli netiks pieļauts. Bet vakcīnas sagatavošana ilgst 8 – 12 gadus. Un tagad atcerēsimies, ka Bils Geitss jau 2020. gada aprīlī apsolīja miljarda cilvēku vakcinēšanu, lai gan Covid sākās tikai pirms 3 – 4 mēnešiem vispirms Ķīnā, bet pie mums Corona vīruss un slimība kļuva pazīstami tikai decembrī, janvārī, februārī. Vispār, lokdauna diena bija 2020. gada 16. martā, lokdaunu sākuma diena. Tajā laikā no šīs šausmīgās slimības bija miruši it kā 12 cilvēki. Un tas – 2,5 mēnešu laikā kopš gada sākuma, kad katru dienu mirst 1000 cilvēki! Bet 12 no 100 000 cilvēkiem patiešām nav nekāda šausmīgā sērga. Bet ārstam vajadzēja zināt, ka tā nevar būt, ka mums šeit pāris mēnešus jau ir šķietami ļaunais vīruss, bet jau pēc īsa brītiņa runā par vakcināciju, kas Vācijā jau decemra beigās esot pabeigta. Te atkal būtu jāzvana visiem trauksmes zvaniem. Un ārstam tas ir jāizskaidro. Viņam ir jāsaka: godīgi sakot, mīļais pacient, es te šaubos; es esmu ārsts, es zinu, ka medikamentu un vakcīnu sagatavošana ražošanai velkas gadiem ilgi, bet tagad mums te ir nosacītā atļauja, toreiz pat runāja par “teleskopēto atļauju”, jā par fāzi 1 – 3, kad viss ir vienā, un tas iet, tas palīdz utt., tā esot droša... Bullshit, jā, skaidrs, jo šodien mēs zinām no skaitļiem, ka šī vakcinēšana, ka šis viss, kas te tika izveidots mežonīgā tempā, neatbilst drošības noteikumiem. Jā, arī te ārstam būtu vajadzējis zināt, ka izgatavotājs caur kādu ES Rīkojumu, kas ir ES Rīkojums 2020 no 1043, 15. jūlijā 2020, ko toreiz parakstīja Vācijas ministre un toreiz ES Padomes prezidente vai prezidente-priekšsēdētāja Julia Kloknere (Kloeckner), ir atcēlis visām 4 vakcīnām visus Tiesību priekšrakstus un Drošības priekšrakstus, kas aizsargā pacientu. Pēc šīs, 2001. gada vadlīnijas, lai mērķtiecīgi izlaistu gēntehniski izmainītus organismus (GMO), ir nepieciešama īpaši apjomīga atļaušanas procedūra, kas ietver tā saucamo apkārtējās vides panesamības (pārbaudi). Man ir vajadzīga izvērtēšanas procedūra, lai sargātu cilvēku veselību. Tas ir vajadzīgs, jo te mums tieši ir gēntehniski izmainīti organismi, kas tiek ievadīti ķermenī, un vajag dokumentētus izgatavotāju pētījumus caur pašiem vakcinētajiem, ka mums, kā izgatavotājiem, te ir jāpieņem sevišķi drošības pasākumi, un izgatavotāji visi kopā tiek atbrīvoti no tā (no fakta), ka nav bijušas nekādas būtiskās drošības pārbaudes - ne uz ietekmi uz cilvēku veselību, ne arī uz trešo – uz apkārtējo vidi, nekādu toksikoloģisko pārbaužu, nekādu pārbaužu uz krustenisko iedarbību ar citiem medikamentiem, ne pārbaužu uz ietekmi uz auglību un visas šīs būtiskās lietas, par kurām ārstam vajadzētu informēt pacientu, jo viņam to vajadzētu zināt. Šaubu gadījumā viņam vajadzētu meklēt par to informāciju. Tādēļ viņam būtu jāsaka: mīļais pacient, te mēs ieejam pilnīgi jaunā vakcinācijas zemē. Man pašam te nav nekādas pieredzes, kā arī visiem maniem kolēģiem, Vācijā ap 300 000 klīnikas ārstiem, un privātajiem ārstiem arī ne. Mēs nezinām, vai tā ir droša un iedarbīga vai nē, vai tā pasargā vai kaitē. Jūs uzņematies nepārskatāmu risku. Un tad viņam vajadzētu dot ieteikumu. Viņam vajadzētu to darīt! Viņam vajadzētu apgaismot faktu, ka tā ir galīgi jauna prakse ar pilnīgi jauna veida vakcīnu 99% maigi noritošas Corona-slimības gadījumā, un tas ir gigantisks risks, un tāda vakcinācija tagad, kad vēl nav pagājuši 10 pētījumu gadi, nav indicēta! Nav nepieciešama! Ka derīguma un riska attiecība, ka nepārskatāmais risks, katrā ziņā, ārstam uzspiestais, nepārskatāmais drošības risks, iespējams, pacientam ir ļoti daudz lielāks, nekā pati, mēreni noritošā, Corona slimība. Es nedomāju, ka ārsti te kaut ko ir skaidrojuši. Bet tie, kas to ir darījuši, tie nebūs vakcinējuši. Tie, kas vakcinē, nebūs sev atrāvuši šo neticami pievilcīgo, gandrīz seksīgo, papildus piedāvājumu, es vērtēju – ne tikai desmitiem, bet drīzāk simtiem tūkstošu eiro summiņu gadā. Tie ir tikai nedaudzi ārsti, kas nav vakcinējuši. Ārstam būtu jākonstatē, ka nav iepakojuma instrukcijas un nekādas lietošanas pamācības. Un tad viņam būtu vajadzējis papētīt un pastudēt pētījumus. Starp citu, viņš būtu varējis, - kopš septembra 2020 tirgū ir mana grāmata, vēlākais, šeit viņš būtu varējis palasīt, ko vismaz paši izgatavotāji saka par to vakcīnu. Un piem., vai ir pareizs apgalvojums, ka vakcīnas esot iedarbīgas, un, katrā ziņā, par 95%. Un arī šajā ziņā jau ir stipri reducēti skaitļi – Astrai Zenekai iedarbīgums esot līdz 60%. Vecuma grupā no 56 līdz 65 gadiem, šajā arvien mazākajā pētījuma grupā, vakcinācijai neesot praktiski jēgas. Bet ārsti varēja jau būt izlasījuši, kāda jēga ir tam derīgumam? Un viņiem ir jāzina arī, un viņiem vajaga diferencēt: ko nozīmē riska redukcija? Ja izgatavotājs apgalvo, ka vakcinācija samazinot risku par 95%, kā to apgalvo BioNTech, tad uz to var pasaktīties arī tuvāk. Tad var konstatēt sekojošo: skaits sakrīt pirmajā brīdī. Mēs salīdzinājām vakcinētās personas ar nevakcinētajām, un no vakcinātajām tikai 8 personām bija pozitīvs PCR tests, bet tas lai paliek. Viņi var būt saslimuši arī ar klasisko klepu, iesnām un garšas-smaržas zudumu. Ja vakcinētas būtu 8 personas, un tiem būtu simptomi vai pozitīvs tests, salīdzinot ar 162, kas nebija vakcinēti - ja salīdzina šos abus skaitļus, tad mums patiešām ir 95% iedarbīgums, katrā ziņā, vismaz šajā pētījumā. Bet noklusēts no tā, kas ārstam būtu jāzina, ir tas, ka pētījumā piedalījās 36 000 personas. Un, ja mēs redzam, cik daudzi no pētījuma dalībniekiem, tas ir – 162, vispār saslima vai kam bija pozitīvs PCR tests, tad ārstam uzreiz vajadzētu izskaitļot šo mazo, es nezinu - 3. vai 4. klases trejskaitļu uzdevumu un teikt: “Ak, to jau ir mazāk kā 1%, kam vispār ir risks saslimt! Un 99%iem nevakcinēto vispār nav nekā!” Un te mēs vairs nerunājam par relatīvo riska samazinājumu, bet par absolūto. Es labprāt ņemu šādu piemēru: tiek salīdzināti divi lietusapmetņu izgatavotāji. Un ir zināms, ka šis apmetnis pasargā no 95% lietus. Un tas varbūt ir pareizi. Bet, ja es aizbraucu uz tuksnesi, kur līst varbūt 1 reizi 2 gados, tad man tāds apmetnis nav vajadzīgs pat tad, ja labas lietusgāzes laikā tas pasargā no 95% lietus. Arī tas ārstam būtu jāizskaidro pacientam. Jā, un tad ārstam būtu jāapskata arī drošības ziņojumi. Protams, šis vārds “drošības ziņojumi” pats par sevi ir absurds. Es teiktu, ka tas būtu jāsauc par nedrošības ziņojumu. Paula Ērliha Institūta ziņojumi iznāca dažas nedēļas pēc vakcinācijas kampaņas sākšanas 2020. gada janvārī, un jau tur tika ziņots par pirmajiem nāves gadījumiem. Nākamajam “drošības ziņojumam” vajadzētu iznākt šajās dienās, un tur ir uzrādīti vairāk, kā 3000 nāves gadījumi tikai Vācijā. Un vairāk kā 300 000 pieteiktu blakņu. Un es pieņemu, ja man pēc vakcinēšanas parādās nelielas sāpes vai viegli saaukstēšanās simptomi, tad es tos vēl nepiesaku (kā kaitējumu). Kad kaut kas jau tiek pieteikts, tad tā jau ir “cietāka tabaka”. Un tagad, Paula Ērliha Institūta lietpratējs tiesas procesa ietvaros starp Federālo Pārvaldes Tiesu un Federālo Aizsardzības Ministriju, kad runa bija par tolerances pienākumu Bundervērā (Vācijas armijā) Corona-vakcinācijas laikā, izteicās, ka šie pieteikumi 90% gadījumu nāk no piederīgajiem. Un nevis no ārstiem, lai gan tieši ārsti ir tie, kam pēc amata tiesībām, un arī pēc Infekciju Aizsardzības likuma, ir pienākums ziņot. Es brīnos, ka apmēram 90% gadījumumu it kā ziņojot piederīgie, un tādēļ mums ir jānonāk pie rezultātiem, ka ziņojumu skaits ir ļoti niecīgs. Visumā, tiek nosaukts skaitlis starp 5 un 6 %. Pētījumi ir parādījuši, ka tad, ja ārstniecības līdzeklis vai vakcīna tiek uzskatīta par ārkārtīgi iedarbīgu un drošu, tad ziņojumu daudzums ir vēl niecīgāks, ap 1%. Un, ja mēs tad pārrēķināsim uz 3000 mirušajiem, tad mums šis skaits būtu jāreizina vai nu ar faktoru 20, lai būtu 5%, vai vai ar faktoru 100, tad mēs iegūsim ļoti biedējošu skaitli. Katrā gadījumā, arī šos drošības ziņojumus ārstam vajadzētu varēt izlasīt, un tad viņam būtu jāsaka: “Au, pagaidiet, te jau ir pavisam pašā sākumā aprakstītās blaknes - trombocitopenija, anafilaktiskās reakcijas, asiņošanas un menstruālā cikla traucējumi, Gijona-Barre sindroms, kas ir ļoti smaga nervu slimība, miokardīts un perikardīts – kas ir sirds muskuļa iekaisums, kapilāru asiņošanas sindroms. Kopumā es pēdējā drošības ziņojumā no 2022. gada septembra nolasīju Jums priekšā tikai to, ko Paula Ērliha Institūts ir uzrādījis, kā nevēlamas blakusiedarbības: 42 slimību ainas. Manā grāmatā (kas apraksta 2021. gada beigu stāvokli) to vēl bija 35. Jā, tas viss. Un jā, acīmredzami, arī veseliem cilvēkiem pastāv nāves risks sakarā ar vakcināciju, kamēr ir pierādīts, ka caurmērā no Corona mirst 84 gadus veci cilvēki, no Corona rezultātā radušamies plaušu karsoņa. Jā, un tātad - vai vakcīna aizsargā? Un cik ilgi? Jā, bija apsolītas 2 vakcinācijas, bet tagad mums ar likumu ir noregulēts tā, ka ir vakcinācijas abonements tiem, kas negrib ik 3 mēnešus ļaut sevi būsterēt. Cik daudziem jau ir 3 vai 4 būsteri? Daži saka: “Man beidzot tas ir līdz kaklam, kopš kura laika man ir jāļauj sevi uzķūnēt ik pa 3 mēnešiem?” Tas jau ir kā nepārtraukts vīrusu apdeits Bila Geitsa programmās, un arī tajās mums pastāvīgi ir jāaizsargājas pret jauniem vīrusiem caur jaunu programmu ielādēšanu. Jā, tik daudz par lielo veselumu. Vēl es gribu pavisam īsi parunāt par pirmo reizi ļoti smagi saslimušajām personām, kuras tika pasludinātas par prioritārām ar lielu mediju tam-tamu – vissmagāk saslimušie. Tās ir tās personas, kurām jau iepriekš bija tiešām smagas slimības, kā vēzis, imūmsupresija (nomākums) utt. Tos jau vakcinēja kā pirmos, ļoti neatliekami, bet ārstam vajadzēja zināt, un tas viņam ir vienmēr jāzina – ka šo pacientu grupu nekad!, un tā ir rakstīts arī izgatavotāja atļaujas saņemšanas pētījumos, kaut kādā pētījumu grupā tādi ir bijuši. Šī vakcīna it nekad nav bijusi testēta pie smagi slimajiem. Un līdzīgi ir arī ar stipri veciem cilvēkiem: tas ir bijis skaitā minimāls pulciņš pētījumu dalībnieku. Un tas pats arī ar bērniem. Arī bērniem, sākot ar ļoti smagi slimajiem, un atkal priekšā stāv STIKO ieteikums vakcinēt bērnus no 6 mēnešu vecuma līdz 5 gadiem. Pastāvīgā Vakcinēšanas Komisija, ko es arī uzskatu par ļoti izskaistinošu vārdu, varētu arī teikt, nepieklājīgā vakcinācijas komisija, jo tas, ko tas STIKO te dara, ir nepieklājīgi, neētiski un nezinātniski, tas iedveš sausmas un uzdzen drebuļus. Viņi apgalvo, ka ir pētījuši kaut ko. Bet nekas no tā nav pierādīts nekādos pētījumos, katrā ziņā, vakcinācija bērniem – gandrīz pusei bērnu tiešām izraisa izteiktas blaknes, kamēr bērniem, kā tagad pierādīts, nebūtu jābaidās no klepus, iesnām un puņķaina deguna – ko visi pāris mēnešos atnes no bērnudārza un no skolas. Tas ir muļķīgi, taču tā tas ir. Un tad ieteikums, neatliekams ieteikums vakcinēt grūtnieces. Jo viņām esot gigantisks risks – un tie ir meli un krāpšana! Es savā grāmatā aprakstu grūtnieču riska īpatnības, un tās ir gandrīz nulle! Vācijā bija pētījums par bīstamību ar 187.000 grūtnieču un dzemdētāju piedalīšanos. Tas notika no 2020. gada aprīļa līdz septembrim. No 187.000 grūtniecēm 247 bija inficētas; 1 no 1000 grūtniecēm vispār bija pozitīvs PCR tests. 14 no inficētajām saslima smagi, bet neviena nenomira no Corona. Mums bija 9 gadījumi no 187.000, kad smagas Corona dēļ it kā vajadzēja pārtraukt grūtniecību. Bet tādas bija 4 no 187.000. Bet tas, kas pētījumā neparādījās, bija tas – cik bieži vispār ir jāpārtrauc grūtniecība citu iemeslu dēļ, un tas ir – 4 no 100.000 gadījumiem. Nekas šausminošs, sašaubošs vai draudošs ar saslimšanu. Visi jaunpiedzimušie tika izrakstīti veseli. Un kas no šī pētījuma, kas saucas Vācijas Kronos-pētījums, apgalvo, ka grūtnieces ir jāvakcinē, lai viņas pasargātu, kurš darbojas uz šī pētījuma pamata, kuram ir jābūt pazīstamam, tas, pēc manām domām, darbojas tiešām krimināli, un uz šī pamata ārsti riskē agrāk vai vēlāk. Tas var vilkties vēl kādu laiku, kamēr viss negodīguma, neētiskuma, notušēšanas un noklusēšanas skandalozais apmērs iznāks dienasgaismā visā apjomā, to zinām mēs visi, kas šeit runājam un klausāmies. Daudzi to nojauš, bet daudzi to vēl nezina. Kamēr tas iznāks dienasgaismā, laikam paies vēl mazliet laika, un ārsti vēl kārtīgi neizskaidros visu par šo vakcināciju, par pirmo, otro un trešo vakcināciju. Un pa šo laiku mums ir bijuši citi pētījumi un atziņas, un arī gigantiskas slimības eksplozijas, kā piem., 2022. gadā Bundesvērā, pēc piespiedus vakcinācijas un būstetēšanas bija saslimstības kāpinājums, salīdzinot ar 2020., sērgas gadu – par 4.000 %! Un Bundesvērs – tie ir veseli, spēcīgi, trenēti cilvēki starp 18 un 60/65 gadiem. Kas, kā ārsts, tomēr viņus vakcinē un nav par to visu viņus kārtīgi apgaismojis, tas riskē dabūt maksāt sāpju naudu, saņemt pretenzijas uz kaitējuma atlīdzību un, iespējams, arī sodu. Tas ir viens. Tādēļ es savas grāmatas beigās esmu uzrakstījusi uzmetumu tādam nozieguma sastāvam. Bet es tiešām gribētu – ak, tas ir tik svarīgs aspekts - kaut kāds ārsts tiešām tikpat apjomīgi, kā tagad es to esmu aprakstījusi, izskaidrotu to visu pacientiem – arī par reto nāves gadījumu risku, vai, varbūt, reto risku saslimt ar dzīvi izmainošām slimībām, par ratiņkrēslu, mēs tās bildes visi pazīstam. Un, ja tad pacients tomēr gribēs vakcinēties, tad ārstam būtu vēl viena barjera, ja viņš jau būtu kārtīgi visu izskaidrojis. Pēc tam ārsts var pacientam teikt: “Pacient vai veselais cilvēk, pēc šīs vakcinācijas tu vari nomirt, tu vari dabūt smagu slimību.” Un, ja pēc tam pacients saka: “Es gribu!”, tad ārstam viņš ir jāaizsūta uz mājām vismaz uz vienu nakti. Jo tagad pacientam ir par to visu jāpārdomā, viņam ar to ir jāpārguļ, viņam ir par to jāparunā ar ģimeni, ar partneri, ar draugiem. Citādi izskaidrošana neskaitīsies savlaicīga, un tas, kā teikt, ir pēdējais, bet ļoti liels drošības risks pie procentuāli ļoti maza ārstu skaita, kas, iespējams, ir patiesi visu rūpīgi izskaidrojuši. Jā es jau beidzu, paldies par uzmanību. Es iesāku ar citātu: “Kas klusē, tas piekrīt.” Un es izskaidroju, ka Tiesībās, Vācijas Tiesībās tas noteikti tādā veidā nav spēkā. Kas klusē, tas dara sevi sodāmu un riskē saņemt pretenzijas uz kaitējuma atlīdzināšanu. Un, dabiski, tas teikums kopumā tomēr ir pareizs. Es gribētu noslēgt tāpat, kā ir manā grāmatā, ar citātu no Sophie Scholl, kurai 21 gada vecumā, skrejlapu izplatīšanas dēļ, 1943. gadā, tajā pašā dienā nocirta galvu. Viņa ir teikusi: “Vislielākais kaitējums rodas caur klusējošo vairākumu, kas tikai grib izdzīvot, kas visam padodas un dara visu līdzi.” Paldies par Jūsu uzmanību! Ivo Saseks: Bāneres kunde, ļoti, ļoti liela pateicība par šo vareno ieskatu Tiesībās, kā tas nāk no Jūsu amata pieredzes. Mani tas atkal un atkal no jauna satricina. Ārstiem tiek izdalītas uzpirkšanas naudas, es to sauktu par klusēšanas naudu tādās milzīgās summās. Paldies, ka jūs esat to izrunājusi. Es atkal gribu apelēt pie tā, ka tas atkal parāda, cik svarīga ir izskaidrošana. Viņi to turpinās tikai darīt tālāk, ja mēs visi kopā, vienalga, kāds orgāns mēs esam, to nepadarīsim par mūsu Nr. 1. Tādēļ es apelēju pie tā – izskaidrojiet, cik tik ir spēka! Šīm lietām ir jānonāk tautā, citādi tas viss pazudīs zem tepiķa. Paldies, Bāneres kundze, tas bija izcili, labākās profesionāās zināšanas, Jūs mums esat brīnišķīgi pakalpojusi, mēs vēlam Jums labu izdošanos nākamajā referātā, kuru Jūs jau sāksiet visīsākajā laikā. Vēlreiz pateicos un veiksmīgu turpināšanu! Paldies, paldies!

no B.B

Avoti: -