Diese Website verwendet Cookies. Cookies helfen uns bei der Bereitstellung unserer Dienste. Durch die Nutzung unserer Dienste erklären Sie sich damit einverstanden, dass wir Cookies setzen. Bei uns sind Ihre Daten sicher. Wir geben keine Ihrer Analyse- oder Kontaktdaten an Dritte weiter! Weiterführende Informationen erhalten Sie in der Datenschutzerklärung.
Vakcinēties vai nevakcinēties? Daudzi cilvēki savā dzīvē saskaras ar šī lēmuma pieņemšanu. Kāds ir fons un zinātniskie fakti? Kādas ir vakcinācijas blakusparādības un vai ir obligāti jāveic vakcinācija?
Koronavīruss dominē mediju virsrakstos. Šķietami no nekurienes tas biedē pasauli. Kritiskie jautājumi galvenajos medijos netiek uzklausīti. Esiet aktīvi! Izplatiet šo pamatinformāciju un eksplozīvus faktus par COVID-19 saviem draugiem.
Neskatoties uz neapstrīdamo faktisko situāciju, mobilo tālruņu starojuma nodarīto kaitējumu joprojām kategoriski noliedz mobilo sakaru lobijs, politika un plašsaziņas līdzekļi. 5G ir vēl viens pagrieziena punkts karā pret cilvēci un dabu ...
WLAN, Bluetooth, mobilie tālruņi un citi.
Pilnīga mūsu šūnu ...
30.01.2025
Subtitle "Afrikaans" was produced by machine.Subtitle "አማርኛ" was produced by machine.Subtitle "العربية " was produced by machine.Subtitle "Ārāmāyâ" was produced by machine.Subtitle "azərbaycan dili " was produced by machine.Subtitle "беларуская мова " was produced by machine.Подзаглавието "България" е създадено от машина.Subtitle "বাংলা " was produced by machine.Subtitle "བོད་ཡིག" was produced by machine.Subtitle "босански" was produced by machine.Subtitle "català" was produced by machine.Subtitle "Cebuano" was produced by machine.Subtitle "ગુજરાતી" was produced by machine.Subtitle "corsu" was produced by machine.Podtitul "Čeština" byl vytvořen automaticky.Subtitle "Cymraeg" was produced by machine.Subtitle "Dansk" was produced by machine.Untertitel "Deutsch" wurde maschinell erzeugt.Subtitle "Untertitel" was produced by machine.Subtitle "Ελληνικά" was produced by machine.Subtitle "English" was produced by machine.Subtitle "Esperanto" was produced by machine.El subtítulo "Español" se generó automáticamente.Subtitle "Eesti" was produced by machine.Subtitle "euskara" was produced by machine.Subtitle "فارسی" was produced by machine.Subtitle "Suomi" was produced by machine.Le sous-titre "Français" a été généré automatiquement.Subtitle "Frysk" was produced by machine.Subtitle "Gaeilge" was produced by machine.Subtitle "Gàidhlig" was produced by machine.Subtitle "Galego" was produced by machine.Subtitle "Schwizerdütsch" was produced by machine.Subtitle "هَوُسَ" was produced by machine.Subtitle "Ōlelo Hawaiʻi" was produced by machine.Subtitle "עברית" was produced by machine.Subtitle "हिन्दी" was produced by machine.Subtitle "Mẹo" was produced by machine.Subtitle "Hrvatski" was produced by machine.Subtitle "Kreyòl ayisyen " was produced by machine.Subtitle "Magyar" was produced by machine.Subtitle "Հայերեն" was produced by machine.Subtitle "Bahasa Indonesia " was produced by machine.Subtitle "Asụsụ Igbo " was produced by machine.Textun"Íslenska" var framkvæmt vélrænt.Sottotitoli "Italiano" sono stati generati automaticamente.字幕は"日本語" 自動的に生成されました。Subtitle "Basa Jawa" was produced by machine.Subtitle "ქართული" was produced by machine.Subtitle "қазақ тілі " was produced by machine.Subtitle "ភាសាខ្មែរ" was produced by machine.Subtitle "ಕನ್ನಡ" was produced by machine.Subtitle "한국어" was produced by machine.Subtitle "कोंकणी語" was produced by machine.Subtitle "کوردی" was produced by machine.Subtitle "Кыргызча" was produced by machine.Subtitle " lingua latina" was produced by machine.Subtitle "Lëtzebuergesch" was produced by machine.Subtitle "Lingala" was produced by machine.Subtitle "ພາສາ" was produced by machine.Subtitle "Lietuvių" was produced by machine.Subtitle "Latviešu" was produced by machine.Subtitle "fiteny malagasy" was produced by machine.Subtitle "te reo Māori" was produced by machine.Subtitle "македонски јазик" was produced by machine.Subtitle "malayāḷaṁ" was produced by machine.Subtitle "Монгол хэл" was produced by machine.Subtitle "मराठी" was produced by machine.Subtitle "Bahasa Malaysia" was produced by machine.Subtitle "Malti" was produced by machine.Subtitle "မြန်မာစာ " was produced by machine.Subtitle "नेपाली" was produced by machine.Subtitle "Nederlands" was produced by machine.Subtitle "Norsk" was produced by machine.Subtitle "chiCheŵa" was produced by machine.Subtitle "ਪੰਜਾਬੀ" was produced by machine.Subtitle "Polska" was produced by machine.Subtitle "پښتو" was produced by machine.Subtitle "Português" was produced by machine.Subtitle "Română" was produced by machine.Subtitle "Язык жестов (Русский)" was produced by machine.Субтитры "Pусский" были созданы машиной.Subtitle "Kinyarwanda" was produced by machine.Subtitle "सिन्धी" was produced by machine.Subtitle "Deutschschweizer Gebärdensprache" was produced by machine.Subtitle "සිංහල" was produced by machine.Subtitle "Slovensky" was produced by machine.Subtitle "Slovenski" was produced by machine.Subtitle "gagana fa'a Samoa" was produced by machine.Subtitle "chiShona" was produced by machine.Subtitle "Soomaaliga" was produced by machine.Subtitle "Shqip" was produced by machine.Subtitle "србски" was produced by machine.Subtitle "Sesotho" was produced by machine.Subtitle "Basa Sunda" was produced by machine.Undertext "Svenska" är maskinell skapad.Subtitle "Kiswahili" was produced by machine.Subtitle "தமிழ்" was produced by machine.Subtitle "తెలుగు" was produced by machine.Subtitle "Тоҷикй" was produced by machine.Subtitle "ภาษาไทย" was produced by machine.Subtitle "ትግርኛ" was produced by machine.Subtitle "Tagalog" ay nabuo sa pamamagitan ng makina.Subtitle "Türkçe" was produced by machine.Subtitle "татар теле" was produced by machine.Subtitle "Українська " was produced by machine.Subtitle "اردو" was produced by machine.Subtitle "Oʻzbek" was produced by machine.Subtitle "Tiếng Việt" was produced by machine.Subtitle "Serbšćina" was produced by machine.Subtitle "isiXhosa" was produced by machine.Subtitle "ייִדיש" was produced by machine.Subtitle "Yorùbá" was produced by machine.Subtitle "中文" was produced by machine.Subtitle "isiZulu" was produced by machine.
kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV не носи отговорност за некачествен превод.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV nenese žádnou odpovědnost za chybné překlady.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV übernimmt keine Haftung für mangelhafte Übersetzung.kla.TV accepts no liability for inadequate translationkla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV no se hace responsable de traducciones incorrectas.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV n'assume aucune responsabilité en cas de mauvaise traduction.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV nem vállal felelősséget a hibás fordításértkla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV tekur enga ábyrgð á áræðanleika þýðingarinnarKla.TV non si assume alcuna responsabilità per traduzioni lacunose e/o errate.Kla.TV は、不適切な翻訳に対して一切の責任を負いません。kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV не несет ответственности за некачественный перевод.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.Kla.TV tar inget ansvar för felaktiga översättningar.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla. Walang pananagutan ang TV sa mga depektibong pagsasalin.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.
WLAN, Bluetooth, mobilie tālruņi un citi.
Pilnīga mūsu šūnu iznīcināšana [James Russell filma]
Džeimsa Rasela dokumentālā filma iespaidīgi parāda arvien vairāk pieaugošo mobilo telefonu, WLAN, Bluetooth un tamlīdzīgu ierīču radītā starojuma ietekmi uz cilvēkiem, dzīvniekiem un dabu. Ar neapbruņotu aci planēta šķiet nemainīga, taču šūnu līmenī tās ir vislielākās pārmaiņas, kurām pakļauta dzīvība uz visas Zemes. Savu viedokli pauž zinātnieki, ārsti un skartie cilvēki.
Arvien vairāk cilvēku cieš no tādām veselības problēmām kā reibonis, galvassāpes, sirds aritmija un bezmiegs. Par to cēloni visbiežāk tiek minēts stress.
Kla.TV ir tulkojusi un dublējusi šo filmu latviešu valodā.
Savu viedokli pauž zinātnieki, mobilās industrijas nozares pārstāvji, ārsti un skartie.
[lasīt tālāk]
Džeimsa Rasela dokumentālā filma iespaidīgi parāda arvien vairāk pieaugošo mobilo telefonu, WLAN, Bluetooth un tamlīdzīgu ierīču radītā starojuma ietekmi uz cilvēkiem, dzīvniekiem un dabu. Ar neapbruņotu aci planēta šķiet nemainīga, taču šūnu līmenī tās ir vislielākās pārmaiņas, kurām pakļauta dzīvība uz visas Zemes. Savu viedokli pauž zinātnieki, ārsti un skartie cilvēki.
Arvien vairāk cilvēku cieš no tādām veselības problēmām kā reibonis, galvassāpes, sirds aritmija un bezmiegs. Par to cēloni visbiežāk tiek minēts stress.
Nākamajā 2012. gada dokumentālajā filmā redzams, ka šādi simptomi bieži vien ir saistīti ar pavisam citiem, mazāk zināmiem cēloņiem. Filma mūs aizved ceļojumā no mūsu pirmsākumiem līdz 20. gadsimta 90. gadiem, kad sākās bezvadu sakaru tehnoloģiju attīstība. Kopš tā laika cilvēce ir iegrimusi mākslīgo frekvenču okeānā. Ar neapbruņotu aci planēta šķiet nemainīga, taču šūnu līmenī tās ir lielākās pārmaiņas, kādas uz Zemes ir piedzīvojusi dzīvība. Šo ietekmi nedrīkst novērtēt par zemu!
Kla.TV ir tulkojusi un dublējusi šo filmu latviešu valodā.
Savu viedokli pauž zinātnieki, mobilās industrijas nozares pārstāvji, ārsti un skartie. Mēs vēlam jums lielu ieguvumu, noskatīties šo Džeimsa Rasela [James Russell] dokumentālo filmu: "REZONANSE - frekvences radījumi"!
[...]
Profesors Deniss Henšovs [Denis Henshaw], Bristoles universitāte: Mēs vienkārši vēl īsti nesaprotam, ko darām.
Radio balss: Beidzot mums ir paziņojums par to, vai mobilie tālruņi izraisa vēzi.
Rezonanse - frekvences radības
[...]
Nezināms zinātnieks taisās izdarīt atklājumu, kas izmainīs visu. Viņa vārds bija Vinfrīds Otto Šūmanis. No šīs dienas viņš saviem studentiem mācīja elektrības fiziku. Kā sfēra sfērā var radīt elektrisko spriegumu. Un rezultātā - frekvenci. Šūmaņa klase centās izprast šo tēmu. Lai viņiem būtu vieglāk, profesors lika viņiem iedomāties, ka zeme ir viena sfēra, bet jonosfēra - otra. Pēc tam viņš lūdza viņiem aprēķināt spriegumu starp tām. Tā kā viņam pašam par to nebija ne jausmas, arī Šūmanis pats sāka rēķināt.
[...]
Zemes pulss, Šūmaņa rezonanse, bija tieši 7,83 herci. Atklājums bija pārsteidzošs. Vai Šūmaņa rezonanse tikai atgādināja cilvēka eeg [elektroencefalogrammas] smadzeņu alfa viļņus? Nē - tā bija identiska! Smadzeņu frekvence, kas kontrolē mūsu radošumu, veiktspēju, stresu, bailes un imūnsistēmu, kaut kādā veidā bija sinhronizējusies ar planētas frekvenci. Zemes pulss bija kļuvis par pašas dzīvības pulsu.
[...]
Ja paskatās uz Zemes vēsturi, tas šķiet diezgan acīmredzami. Šūmaņa viļņi ir bijuši šīs planētas sastāvdaļa jau no paša sākuma. Dzīvība attīstījās, Šūmana viļņu ietverta, un neizbēgami pieskaņojās tiem. Patiesībā mūsu jūtība pret frekvenci ir cieši saistīta ar mūsu spēju uztvert citu planētas parādību.
Magnētiskie lauki
[...]
Norman Carrick, Lielbritānijas Biškopju asociācija [BBKA]: Mēs zinām, ka bites ir jūtīgas pret magnētiskajiem laukiem. Mēs zinām, ka to ķermenī ir ģeomagnetīta daļiņas. Un laboratorijas testi ir pierādījuši, ka tās patiešām ir jūtīgas pret magnētiskajiem laukiem. Laboratorijās var pierādīt, ka, radot mākslīgu magnētisko lauku, var kontrolēt to, kā bites būvē medus kāres, un šķiet acīmredzami, ka bites izmanto magnētisko lauku orientācijai.
Zemes dzīvības trauslo līdzsvaru lieliski ilustrē atkarība no bitēm un to veiktās augu apputeksnēšanas. Tiek pieņemts, ka dzīvība bez bitēm diez vai spētu pastāvēt. Kukaiņu veiktā apputeksnēšana ir nepieciešama gandrīz visam, kas padara pārtiku baudāmu; tātad augļiem, riekstiem, visam tam ir nepieciešama kukaiņu apputeksnēšana, un bites ir vissvarīgākā apputeksnētāju grupa.
Tieši 70 % pasaules pārtikas kultūru apputeksnē bites.
[...]
2006. gadā notika neiedomājams notikums: visā pasaulē sāka izmirt bišu saimes, un neviens nevarēja izskaidrot, kāpēc.
[...]
Šāda bišu izmiršana, ko dēvē arī par CCD [Colony Collapse Disorder - bišu saimju sabrukšanas kaite], skar bišu saimes visā pasaulē, un dažās valstīs ziņo par zaudējumiem līdz pat 70 % apmērā. Kā cēloņi tiek minēti dažādi iemesli. Taču neviens no tiem nevarēja pārliecinoši izskaidrot, kāpēc bites pēkšņi pārtrauca atgriezties savos stropos - ar vienu izņēmumu. Johens Kūns un viņa komanda veica sensacionālu pētījumu. Vienā eksperimentā ārsts strādāja ar astoņām bišu saimēm un četrās no tām ielika parastu DECT tālruni. Pēc tam zinātnieki novēroja, vai DECT tālruņa klātbūtne ietekmē bišu atgriešanos stropā. Rezultāti bija pārsteidzoši. Bites atgriezās normālā skaitā uz tiem stropiem, kuros DECT tālruņi nebija izvietoti. Taču gandrīz neviena bite neatgriezās stropos, kuros bija DECT tālrunis. Lai pilnībā izprastu doktora Kūna eksperimenta rezultātu sekas, vispirms ir jāsaprot, kā darbojas DECT tālrunis. Iemesls, kāpēc jūs varat staigāt pa māju un zvanīt pa DECT tālruni, ir tāds, ka DECT tālruņa bāzes stacija sūta elektromagnētiskos viļņus, ko sauc par mikroviļņiem, uz jūsu klausuli. Tas ir tieši tāds pats veids, kā mobilā tālruņa tornis sazinās ar jūsu mobilo tālruni. DECT tālrunis būtībā ir mobilā tālruņa torņa miniatūra versija. Ja bites ietekmē DECT tālruņa radītais starojums, tad tās noteikti ietekmē arī mobilā tālruņa torņa radītais starojums. Tā kā pasaulē ir 4 miljardi mobilo tālruņu lietotāju, pēkšņi radās satraucošs mobilo telefonu torņu daudzums.
Bites magnētiskā orientēšanās spēja ļauj tai orientēties, izmantojot Zemes magnētiskā lauka līnijas. Tā ir spēja, kuras pilnveidošanā un attīstībā tā ir ieguldījusi miljoniem gadu ilgu pielāgošanos. Vai nav acīmredzams, ka tik augstu jūtību ietekmē pat vismazākās izmaiņas elektromagnētiskajā vidē? Ko tad nozīmē šīs gigantiskās pārmaiņas, kas ir notikušas gandrīz ”vienas nakts” laikā?
Vai ir arī citas sugas, kurām piemīt šāda jūtība pret magnētiskajiem laukiem? Jūtība, kas, galu gala, padara tās neaizsargātas pret cilvēka radītām frekvencēm? Diemžēl jauna proteīna, ko sauc par kriptochromu, atklāšana liecina, ka magnētiskā maņa piemīt visai dzīvībai.
Kriprotohroms
Oksfordas Universitātes ķīmijas profesors Pīters Hore: "Tie tika atklāti augos deviņdesmitajos gados. To funkcija ir absorbēt zilo gaismu, kas nepieciešama augšanas regulēšanai. Kopš tā laika tie ir atrasti kukaiņos, dzīvniekos, zīdītājos, cilvēkos un putnos.
Profesors Deniss Henšovs [Denis Henshaw], Bristoles universitāte: "Kriptohromi ir bioloģiskas molekulas, ko sauc par proteīniem. Tos ražo daži no mūsu gēniem, ko sauc par CRY gēniem. Un kriprotohroma molekula faktiski regulē mūsu diennakts ritmu (iekšējo ritmu, kura perioda ilgums ir aptuveni 24 stundas un kuram daudzos organismos ir būtiska ietekme uz organisma funkcijām), tostarp uz melatonīna ražošanu.
Oksfordas universitātes ķīmijas profesors Pīters Hore: "Šķiet, ka dažiem kriptohromiem ir funkcija absorbēt gaismu kā cirkadiskā [organisma diennakts] pulksteņa detektoram, tāpēc kriptohromi ir ieguldījums dienas un nakts ritmā, kas, šķiet, ir raksturīgs daudzām sugām; gan augiem, gan dzīvniekiem.
Taču 2000. gadā Torstens Rics atklāja vēl pārsteidzošāku kriprotohromu lomu. Veicot virkni eksperimentu ar sarkankrūtīšiem, viņš pierādīja, ka viņu orientēšanās sajūta nav balstīta tikai uz magnētismu, bet to nodrošina tieši kriprotohromu šūnas, kas atrodas aiz acs.
[...]
Profesors Deniss Henšovs, Bristoles universitāte: Viņš to pārbaudīja, pakļaujot putnus radiofrekvenču laukiem, lai noskaidrotu, vai tie patiešām traucē putnu magnētiskā kompasa darbību. Izrādījās, ka radiofrekvenču lauks ne tikai traucēja sarkankrūtīšu migrāciju, bet tas traucēja pat pie ļoti, ļoti zemas lauka intensitātes. Un tas ir patiešām svarīgi un ļoti interesanti, ka pat ļoti vāji radiofrekvenču lauki traucē sarkankrūtīšu kompasa darbību.
Rica eksperimenti skaidri parādīja, ka cilvēka radītās frekvences nopietni ietekmē hriptohroma šūnu, ko dzīvnieki izmanto navigācijai, - pat frekvences, kas ir daudz zemākas par tām, kuras regulatīvā iestāde ICNIRP uzskata par drošām.
[...]
Profesors Deniss Henšovs, Bristoles universitāte: Ir zinātniski pamatoti iemesli uzskatīt, ka magnētiskie lauki, mākslīgi radītie magnētiskie lauki, iznīcinās vairāku sugu dzīvās būtnes.
Pēdējo 25 gadu laikā [piezīme: no 2011. gada] dažādu sugu, kas izmanto Zemes magnētiskos laukus navigācijai, skaits ir noslēpumainā kārtā samazinājies:
- dramatiski ir samazinājies 109 Arktikas migrējošo putnu sugu skaits.
- Apvienotajā Karalistē ir izmirušas piecas tauriņu sugas.
- 36 Austrālijas piekrastes putnu sugu skaits ir samazinājies par 75 %.
- 10 % pasaules tauriņu sugām draud izmiršana.
- Eiropā izplatīto putnu sugu skaits ir samazinājies par 45 %.
- Eiropas pļavu tauriņu skaits ir samazinājies par 50 %.
- Pusei no visiem zināmajiem Lielbritānijas tauriņiem draud izmiršana
- Bites: līdz pat 70 % samazinājums
- 62 % migrējošo ūdensputnu skaits Āzijā samazinās vai izzūd
- Austrālijas bridējputni: samazinājums par 80
- Puse britu bišu sugu: samazinājums līdz 70 %.
- Četras Amerikas bišu sugas: samazinājums līdz 98 %.
- lauksaimniecības zemju putni - līdz 79 %.
- 1 no 8 putnu sugām pasaulē ir apdraudēta
- 190 putnu sugām akūti draud izmiršana
Cik ļoti elektromagnētisko lauku ietekmē ir mainījusies mūsu vide?
Alasdair Philips [Alasdair Philips], elektrotehnikas un lauksaimniecības inženieris, Apvienotās Karalistes Veselības aizsardzības aģentūras loceklis: Pēdējo 25 gadu laikā tas ir mainījies līdz nepazīšanai ... Elektromagnētiskā enerģija ir mainījusies miljons reižu.
Dr. Rodžers Koghils [Roger Coghill], bioelektromagnētisko pētījumu veicējs: Bijusī Valsts radioloģiskās aizsardzības aģentūra vienā no saviem dokumentiem norādīja, ka, pēc tās aplēsēm, radiācijas vide - ja tā to var nosaukt - ir palielinājusies daudzus miljonus reižu salīdzinājumā ar to, kāda tā bija pirms 50 gadiem - daudzus miljonus reižu.
Alasdairs Filipss, elektrotehnikas un lauksaimniecības inženieris, Apvienotās Karalistes Veselības aizsardzības aģentūras loceklis: "Tās ir milzīgas pārmaiņas Zemes vidē, un tās pilnībā nomāc visus šos dabiskos signālus, tostarp Šūmaņa viļņus, kuros mēs esam attīstījušies”.
"Šūmaņa rezonanses mērīšana pilsētā vai tās apkārtnē ir kļuvusi pilnīgi neiespējama. Elektromagnētiskais piesārņojums no mobilajiem telefoniem ir piespiedis mūs veikt mērījumus jūrā." Dr. Volfganga Ludviga, fiziķa, citāts.
[...]
Ja cilvēcei piemīt spēja uztvert magnētiskos laukus, ja tai piemīt tādas pašas spējas kā bitēm, putniem un tauriņiem - vai tas nozīmē, ka mēs esam tikpat jūtīgi pret cilvēka radītajām frekvencēm, kā viņi?
Vai izmaiņas mūsu vidē mūs ietekmēs tādā pašā veidā, kā tās ietekmē viņus?
Intervētājs: Kā jūs raksturojat elektrosensitivitāti [jūtīgumu]?
Braiens Šteins [Brian Stein], elektromagnētiskās jūtības slimnieks: Elektrosensitivitāte ir tad, kad cilvēki sāk reaģēt, kad viņu ķermeņi sāk reaģēt uz elektromagnētiskajiem laukiem. Kopumā elektromagnētiskie lauki, uz kuriem viņi reaģē, ir bezvadu tīkli. Tie ir bezvadu sakari, WLAN, bezvadu tālruņi, DECT tālruņi, mobilie tālruņi, mobilo telefonu torņi.
Tie visi izstaro signālus, ar kuriem mūsu organisms nekad iepriekš nav saskāries. Un, kad tas sāk ietekmēt cilvēkus - kad tas sāka ietekmēt mani -, parasti vispirms sāp galva, jūs sākat sajust sāpes galvā - man nepatīk teikt galvassāpes, jo tās ir sāpes galvā, kas nav līdzīgas nevienām galvassāpēm, kādas jums jebkad ir bijušas.
Dr. Erica Mallery-Blythe, neatliekamās palīdzības ārste: "Lielākā daļa cilvēku sūdzas par tādiem simptomiem kā sirds aritmija, bezmiegs, galvassāpes, redzes traucējumi, reibonis, dažāda veida diskomforts vai neiroze. Viņi apraksta neparastas sajūtas savā ķermenī. Patiesībā tas var ietekmēt arī hormonālo sistēmu, vairogdziedzera darbību. Saraksts ir patiešām bezgalīgs.
[...]
Dr. Erica Mallery-Blythe, neatliekamās medicīniskās palīdzības ārste: Organisma aspekti, kas ļauj tam atklāt un reaģēt uz elektromagnētiskajiem laukiem - varētu teikt, ka šie vārdi tiek lietoti dažādos kontekstos, un, ja atdalītu "elektrosensitivitāti", tad varētu teikt, ka tā patiesībā ir atbilde uz pašu dzīvību.
Piemēram, pētot organismu, lai noteiktu, vai tajā ir dzīvība, mēs faktiski meklējam elektrības klātbūtni - piemēram, ar elektrokardiogrammas [sirdsdarbība], EKG, un elektroencefalogrammas, EEG, palīdzību. Tas, ko mēs meklējam, ir elektrības klātbūtne no šiem mērķa orgāniem - smadzenēm un sirds. Ja mēs to redzam, tā ir zīme, ka ir dzīvība. Tātad, savā ziņā, elektromagnētiskie lauki ir daļa no pašas dzīvības šūnu līmenī. Varētu teikt, ka visa dzīvība ir elektriski jūtīga.
[...]
Dr. Erica Mallery-Blythe, neatliekamās palīdzības ārste: Vai tā ir īsta slimība? Jā, pilnīgi noteikti. Pašlaik PVO apgalvo, ka tā ir reāla, un simptomi var būt smagi un ierobežojoši. Elektrohipersensitivitātes cilvēki ir aptuveni 2-3 %. Tie ir cilvēki, kuru dzīvi šis stāvoklis ārkārtīgi ietekmē. Bet, kā jau iepriekš minēju, šūnu līmenī uz to reaģē 100 % cilvēku. Tas nozīmē, ka sekas, ko veselības aprūpes dienestiem var radīt nepietiekami nopietna attieksme pret šo problēmu vai tās neatzīšana, ir potenciāli milzīgas, un to cilvēku skaits, kuriem ir viegla vai vidēji smaga elektrosensitivitāte, iespējams, ir daudz lielāks, nekā mēs iepriekš domājām.
[...]
Līdz ar mobilā tālruņa ieviešanu pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados bija nepieciešams antenu tīkls. Kopš tā laika telekomunikāciju uzņēmumi visā pasaulē ir uzstādījuši vairāk, nekā 5 miljonus antenu torņus. Lepojoties ar to, ka viņi ir piepildījuši gaisu ar mikroviļņu frekvencēm, tie nav veikuši nevienu pētījumu, lai pārliecinātos, ka to iedarbība ilgtermiņā neietekmēs veselību. Tīkls tika izveidots, iepriekš nepārliecinoties, vai tas ir drošs.
Smieklīgais cilvēks: Paldies par palīdzību.
Intervētājs: Diezgan neglīti, vai ne?
Graham Lamburn, Powerwatch tehniskais direktors: Jā, un tas tur arī ir visu laiku, kaut kas, kas ir pamanāms, ir tas, ka tas neapstājas starot. Tas nepārtraukti izstaro - tas ir tornis - ja jūs redzat torni, jūs esat tam pakļauti. Godīgi sakot, pat tad, ja jūs to neredzat, jūs esat pakļauti tā iedarbībai tādā attālumā, ka starojums iet cauri betona sienām un citām lietām, gan nedaudz vājināti, bet tikai nedaudz. Arī 200-300 metru attālumā no torņa jūs pastāvīgi esat pakļauti tā iedarbībai.
Intervētājs: Ja to var dzirdēt, tad tas visu maina.
Graham Lamburn, Powerwatch tehniskais direktors: Jā, tā ir.
Intervētājs: Iedomājieties, ja jūs to varētu redzēt.
Graham Lamburn, Powerwatch tehniskais direktors: Tas būtu tāpat, kā redzēt smogu katru dienu.
Vai ir brīnums, ka cilvēka organisms sāk uz to reaģēt, ja mūs pastāvīgi ieskauj cilvēka radīto frekvenču smogs un nav iespējams pārbaudīt to drošību?
Eileen O'Connor, Wishaw- mobilo sakaru torņa upuris: Tas bija apmēram pirms 10 gadiem. Man bija kādi 30 gadi. Manā ģimenē nav bijuši krūts vēža gadījumi. Man bija ļoti veselīgs dzīvesveids. Es daudzus gadus dzīvoju blakus telefona tornim, tajā laikā septiņus gadus. Tas atradās 100 metru attālumā no manas mājas. Gadiem ilgi man bija simptomi, kas netika saistīti ar torni, jo tolaik es nezināju par elektrojūtību. Man bija reibonis, miega problēmas, galvassāpes, durošas sāpes galvā, un es bieži gāju pie ārsta. Man teica, ka tas ir stress vai vīruss. Un tad man negaidīti tika diagnosticēts krūts vēzis. Tas bija lielākais šoks manā dzīvē. Sākumā es domāju, ka man vienkārši nepaveicās, tā ir tikai man. Tad sākās ārstēšana. Un slimnīcā es satiku dažus kaimiņus - es dzīvoju ļoti mazā ciematā. Un satiku arī šīs kaimiņienes, jaunas sievietes - es biju jaunākā, trīsdesmitgadniece, pārējām bija ap četrdesmit vai piecdesmit. Mēs tur bijām piecas, visas vienlaicīgi, sešu mēnešu laikā, ar vienu un to pašu diagnozi - krūts vēzis.
[...]
Ņemot vērā, ka ir tik daudz mobilo telefonu un torņu, un ka mobilo sakaru nozares vērtība ir triljoni, gribētos cerēt, ka līdz šim jau būs izveidota stingra valdības iestāde, iestāde, kas nodrošinās, ka telekomunikāciju industrijas apraide ir droša, ka ir kāds, kas noteiks stingras pieļaujamās robežvērtības, kas aizsargās iedzīvotājus, kāds, kas nodrošinās, lai tas, ko mēs saņemam, ir pilnīgi drošs. Diemžēl nekā tāda nav. Mums ir tikai ICNIRP.
Graham Lamburn, Powerwatch tehniskais direktors: Ak, ICNIRP tika izveidota Eiropā pirms aptuveni 20 gadiem, lai pētītu nejonizējošo starojumu. Tā ir Starptautiska Komiteja aizsardzībai pret nejonizējošo starojumu, un tās uzdevums ir pārskatīt visu publicēto literatūru un būtībā to apkopot: apkopot to, ko zinātne ir doši noteikusi.
Alasdair Philips, elektrotehnikas un lauksaimniecības inženieris, Apvienotās Karalistes Veselības aizsardzības aģentūras loceklis: Tajā nevar tikt ievēlēts. Tur var tikt uzaicināts, ja esat priviliģēta persona. Tāpēc tā vienmēr atspoguļos nozares pārstāvjus, jo tur ir tās īstās saknes.
Intervētājs: Pareizi.
Graham Lamburn, Powerwatch tehniskais direktors: Tātad mums ir noteikts kritērijs, ko viņi ir pieņēmuši, un ko ir pārņēmusi lielākā daļa Eiropas valstu. Tas ir tas, ko ir ieteikusi pati Eiropas Komisija, ieskaitot ekspertu grupu. Bet šīs ieteicamās vērtības ir balstītas uz konstatējumiem, par kuriem mēs zinām, ka to cēlonis un ietekme ir augstfrekvences starojumā.
Vienīgais scenārijs, kas šobrīd pastāv attiecībā uz enerģiju, kas mūs ieskauj tādā pašā frekvencē, kā mobilo telefonu torņi, mobilo telefonu un DECT bezvadu telefoni un bezvadu sakaru ierīces, ar kurām mēs ikdienā saskaramies – tas starojums ir tāds pats, kādu mēs esam pieraduši saņemt no mikroviļņu krāsnīm. Tātad, ja mēs ģenerējam pietiekami daudz enerģijas un koncentrējam to pietiekami mazā laukumā, tad mēs sakarsējam audus, sakarsējam visu, kas satur noteiktu daudzumu ūdens.
Alasdair Philips, elektrotehnikas un lauksaimniecības inženieris, Apvienotās Karalistes Veselības aizsardzības aģentūras loceklis: "Neviena no pašreizējām ieteicamajām vērtībām netiek attiecināta uz hronisku, ilglaicīgas ietekmes veselības bojājumu vai vēzi. Neviena no tām, neviena. Tās visas ir noteiktas pēc karstuma iedarbības vai tūlītējas iedarbības, kā piemēram, ādas tirpšana vai uzacu raustīšanās, vai kaut kas tamlīdzīgs. Neviena no ieteicamajām robežvērtībām nav noteikta pēc ilgtermiņa ietekmes uz veselību.
Intervētājs: Tātad jūs domājat, ka zem 40 tas neko nedod, tam ierobežojumam nav nozīmes?
Alasdair Philips, elektrotehnikas un lauksaimniecības inženieris, Apvienotās Karalistes Veselības aizsardzības aģentūras loceklis: Jā, tam nav nozīmes. Jo viņiem nav nodoma aizsargāt pret ilgtermiņa veselības kaitējumiem.
Profesors Denis Henshaw, Bristoles universitāte: ICNIRP ir... nu, ICNIRP ir pilnīgi nenozīmīgs. Piemēram: ja jūs vēlaties nodrošināt, lai pie skolām neviens nepārkāptu ātruma ierobežojumu, tad uzstādiet ātruma ierobežojumu 1000 km stundā. Tādā veidā visi to “ievēros” un neviens nebrauks pārāk ātri. Tad jūs varat braukt garām skolai ar ātrumu 999 km/h, un "ierobežojums" tiks ievērots.
Graham Lamburn, Powerwatch tehniskais direktors: "Tā konsultatīvā iestāde faktiski nav izveidota, lai pārbaudītu pierādījumus sabiedrības aizsardzības ziņā.
[...]
Pasaules Veselības organizācija 2011. gadā mainīja mobilo tālruņu bīstamības klasifikāciju un pārklasificēja to, kā iespējami kancerogēnu cilvēkam, pamatojoties uz palielināto risku saslimt ar gliomu - smadzeņu audzēja veidu, kas saistīts ar mobilo tālruņu lietošanu. Kas izraisīja šo straujo statusa maiņu?
Ir veikti neskaitāmi pētījumi par mobilo tālruņu iespējamo ietekmi uz veselību. Daži no tiem liecina par ietekmi. Daži liecina par ietekmes neesamību. Taču vispārliecinošāko pētījumu veica Lennarts Hardels. Viņš vadīja līdz šim lielāko un atklājumiem bagātāko pētījumu. Viņš apvienoja savu un citu, visas pasaules pētnieku veikto darbu. Kopš deviņdesmito gadu sākuma viņi ir pētījuši vairāk nekā 2000 cilvēku telefonēšanas paradumus visā pasaulē. Cilvēki ar audzējiem, piemēram, ar astrocitomu un akustisko neirinomu - smadzeņu audzējiem, kas ir visvairāk saistīti ar mobilo telefonu lietošanu, jo tie atrodas vistuvāk gaisam. Rezultāti ir šokējoši. Viņi secināja, ka mobilo tālruņu lietošana patiešām palielina smadzeņu audzēja risku. Viņi arī atklāja, kāpēc iepriekšējie pētījumi neuzrādīja nekādu ietekmi.
[...]
Dr. Endrjū Goldsvortijs [Andrew Goldsworthy], biologs un Londonas Imperiālās koledžas goda pasniedzējs: "Es domāju, ka ir vairāk pierādījumu par to, ka starojums ir kancerogēns, nekā tikai iespējami kancerogēns. Bet es domāju, ka zināmā mērā es saprotu to tādēļ, ka lielākā daļa vēža veidu, kas parādīsies, vēl nav radušies. Cilvēki vēl nav pietiekami ilgi lietojuši mobilos tālruņus, lai izpaustos to patiesā ietekme.
Tāpat kā citiem kancerogēniem, ir vajadzīgi vismaz desmit gadi, lai novērotu ietekmi salīdzinājumā ar ekspozīcijas (iedarbības) laiku. Tā kā mobilo telefonu eksplozija sākās tikai 90. gadu beigās, nav pārsteidzoši, ka mēs tikai tagad sākam novērot ietekmi. Un tas notiek tieši tagad. Tātad, ko dara telekomunikāciju nozare, lai pasargātu savus lietotājus no smadzeņu audzēja? Ieskatoties drošības rokasgrāmatās, var secināt, ka tās vairāk rūpējas par sevis pašu aizsardzību.
[...]
Gandrīz katra mobilā tālruņa aizmugurē ir norādījumi par to, cik tālu no ķermeņa tas jātur. Instrukcijas vairumā gadījumu ir praktiski pilnīgi neizpildāmas. Un kas notiek, kad telekomunikāciju nozare pati finansē pētījumus par viņu radīto kaitējumu? Un šajos pētījumos tiek secināts, ka mobilā tālruņa lietošana ietekmē vēža attīstību. Taču - tādus pētījumus viņi cenšas paturēt pie sevis.
[...]
Epidemioloģija skaidri liecina, ka mobilā tālruņa lietošana palielina smadzeņu audzēja attīstības risku. ICNIRP cilvēkiem ir skaidri jānorāda cēlonis un sekas - kā tas notiek, kāds ir mehānisms un kā tieši tiek izraisīts vēzis. Varētu šķist pašsaprotami, ka būtnei, kas ir tik pieskaņota Zemes frekvencēm un ir tik jūtīga pret tās magnētisko lauku, dabiski būtu jāreaģē uz cilvēka radītajiem mikroviļņiem. Taču gadiem ilgi telekomunikāciju nozare ir aizstāvējusi savu rīcību, uzdodot to pašu jautājumu. Kā ir izrādījies, viņi ir uzdevuši nepareizu jautājumu.
Atbilde ir: melatonīns.
[...]
Ir vispāratzīts, ka brīvie radikāļi šūnā ir galvenais cēlonis vai faktors lielākajai daļai vēža gadījumu. Mūsu organisma galvenā aizsardzība pret šiem brīvajiem radikāļiem ir organisma spēcīgākais antioksidants - melatonīns.
Profesors Deniss Henšovs [Denis Henshaw], Bristoles universitāte: Tas nonāk asinsritē, un tā uzdevums ir darboties kā dabiskam antioksidantam, dabiskam pretvēža līdzeklim. Melatonīns ir ļoti, ļoti spēcīgs pretvēža līdzeklis.
Dr. Rodžers Koghils [Roger Coghill], bioelektromagnētisko pētījumu veicējs: Tas darbojas kā, tā sauktais, onkostatiskais līdzeklis, kas aizsargā pret vēzi, un tas kontrolē miega un nomoda ritmu, lai jūs varētu labi izgulēties un saņemt pareizo melatonīna devu. Tā ir pret novecošanu vērsta molekula. Citiem vārdiem sakot, tā izvada brīvos radikālus un padara ādu jaunāku.
[...]
Dr. Rodžers Koghils, bioelektromagnētisko pētījumu veicējs: Tātad, ja jums ir samazināts melatonīna daudzums, tad jūsu imūnsistēma vājinās. Sākumā jums mēdz būt problēmas ar miegu, kas nozīmē, ka jūs nevarat aizmigt, vai, ja jums izdodas, jūs nevarat atkal aizmigt. Jums var rasties sirds problēmas, jo melatonīns aizsargā arī sirdi. Un jūs esat daudz uzņēmīgāks pret slimībām, jo jūsu imūnsistēma nedarbojas optimāli. Šīs ir dažas no lietām, kas rodas, ja melatonīna līmenis ir zemāks. Un, piemēram, vidēji sievietei ar krūts vēzi melatonīna līmenis ir tikai desmitā daļa no melatonīna līmeņa, salīdzinot ar normālu sievieti viņas vecumā. Savukārt cilvēkiem ar prostatas vēzi melatonīna līmenis ir mazāks par pusi no tā, kādam tam vajadzētu būt. Bērniem ar autismu melatonīna līmenis ir mazāks nekā puse no vajadzīgā.
Profesors Deniss Henšovs, Bristoles universitāte: Samazināts melatonīna līmenis ir nakts maiņu darbiniekiem, jo viņi strādā naktī un ir pakļauti gaismas iedarbībai. Naktī melatonīns viņiem neveidojas, un ir zināms, ka tas palielina krūts vēža risku par 50 procentiem. Šī melatonīna samazinājuma dēļ Starptautiskā vēža izpētes aģentūra (IARC) pakāpeniski ir klasificējusi nakts maiņu darbu kā, iespējams, kancerogēnu.
Dr. Rodžers Koghils, bioelektromagnētisko pētījumu veicējs: "Pašlaik ir veikti daudzi pētījumi, kas liecina, ka cilvēkiem, kuri strādā nakts maiņās, vai cilvēkiem, kuri ir akli, vēža saslimstība atšķiras no vidējā iedzīvotāju skaita. Un lielākā daļa šo pētījumu apstiprina viedokli, ka melatonīna trūkums vai samazināts tā līmenis negatīvi ietekmē veselību.
Tā kā organisms reģenerējas tikai naktī, melatonīns veidojas tikai tad, kad epifīze uztver, ka nav gaismas.
Dr. Rodžers Koghils, bioelektromagnētisko pētījumu veicējs: "Un tas notiek tāpēc, ka epifīze ir jūtīga pret gaismu. Tā atrodas tieši tur, kur smadzenes saņem signālus no acīm un krustojas centrālajā punktā. To sauc par suprahiasmatisko kodolu.
Un signāli no tā kodola iet tieši uz epifīzi, lai pateiktu tai, vai ir gaisma vai nav. Ja ir gaisma, tad vienlaikus notiek interference [pārklāšanās] ar signāliem, ko smadzenes vēlas nosūtīt mūsu šūnām, lai tās atjaunotu. Tāpēc nav jēgas smadzenēm sūtīt šos signālus mūsu šūnām, lai pavēstītu tām atjaunoties, kamēr ir tik lieli traucējumi, ka šūnas tos signālus nedzirdētu. Tāpēc tās gaida - smadzenes gaida, kamēr iestāsies tumsa.
Kādi pētījumi ir pierādījuši, ka elektriskie lauki, magnētiskie lauki vai radioviļņi ietekmē melatonīna ražošanu?
Dr. Rodžers Koghils, bioelektromagnētisko pētījumu veicējs: Nu, Battelle institūts Amerikā ir daudz strādājis pie šī jautājuma kopš 70. gadu beigām. Tā zinātnieki Barijs Vilsons, Diks Stīvenss un citi sāka par to domāt, jo mēs zinām, ka smadzenes pārstāj ražot melatonīnu, kad ieslēdzat gaismu. Tāpēc viņi domāja, ka, iespējams, mūsu smadzenes nespēj atšķirt elektriskos laukus, ko mēs paši mākslīgi radām, no dabiskās gaismas, par kuru mēs visi zinām, ka tā ir dienas laikā, jo mūsos vienkārši neveidojas melatonīns dienas laikā; tam ir ļoti labi bioloģiski iemesli.
Tāpēc viņi domāja, ka šie elektriskie lauki nomāc melatonīna sintēzi, kas savukārt izraisa vēzi, jo īpaši krūts vēzi sievietēm, jo tām vairs nav imunoloģiskās aizsardzības, kas parasti ir klātesoša.
Tātad - smadzenes radio viļņus interpretē kā gaismas viļņus?
Redzamajai gaismai arī ir frekvence.
Dr. Rodžers Koghils, bioelektromagnētisko pētījumu veicējs: Jā, mēs nespējam tos atšķirt. Katrā ziņā hipotēze, ka epifīze nespēj atšķirt gaismas frekvences no cilvēka radītām frekvencēm, ir pierādīta ar daudziem pētījumiem.
[...]
Mūsu organisma ģenialitāte ir tā spēja neitralizēt brīvo radikāļu veidošanos, ražojot melatonīnu. Mēs esam radījuši sevī precīzu līdzsvaru, perfektu aizsardzības sistēmu. Mūsu organismam ir bijuši nepieciešami miljoniem gadu, lai pilnveidotu šo tehniku. Šī tehnika tika radīta, pamatojoties uz vidi, kurā mēs attīstījāmies. Bet vai mūsu vide pēdējās desmitgadēs nav mainījusies eksponenciāli? Ar neapbruņotu aci pasaule šķiet nemainīga, taču šūnu līmenī tās ir vislielākās vides pārmaiņas, kādas jebkad ir notikušas mūsu dzīvē.
Ir acīmredzams, ka šādas gigantiskas pārmaiņas neizbēgami izjauca tik trauslo līdzsvaru. Un sekas tam, ka mūsu organisms neražo vajadzīgo melatonīna daudzumu, varētu būt fatālas. Zinātnieki visā pasaulē tagad uzskata, ka brīvie radikāļi varētu būt iemesls vai faktors visām zināmajām slimībām. Ne tikai vēzim.
Dr. Rodžers Koghils, bioelektromagnētisko pētījumu veicējs: "20. gadsimta sākumā bērnu leikēmija bija medicīnas retums. Kopš tā laika mēs esam novērojuši tikai bērnu leikēmijas gadījumu skaita pieaugumu. Katru gadu tā pieaug par aptuveni diviem procentiem. Tas attiecas arī uz daudzām citām slimībām: autismu, smadzeņu audzējiem, vēzi. Vēža gadījumu skaits 1910. gados, iespējams, bija uz pusi mazāks, nekā šodien. Un daudzas citas slimības ir saistītas ar elektromagnētisko lauku un starojuma iedarbību; ne tikai ar elektrolīnijām, bet arī ar radio un mikroviļņu laukiem. Pēdējo 50 gadu laikā mēs esam iegremdēti elektromagnētiskā starojuma okeānā. Tas mūs ieskauj visur. Tas ir neredzams, mēs to neredzam. Bet mēs zinām, ka tas ir klāt. Katru reizi, kad izmantojat mobilo tālruni, jūs zināt, ka tas tur ir.
[...]
Mēs esam ģeniāls, bet sarežģīts organisms. Tas, kā darbojas mūsu organisms, nav ne nejaušība, ne kaut kas tāds, kas radies vienā dienā. Tāpat kā ikviena cita dzīva radība uz šīs planētas, mēs esam pielāgojušies videi, kurā dzīvojam. Videi, kurā jau kopš laiku pirmsākumiem ir bijis trausls lauku un rezonanču līdzsvars. Šīs parādības ne tikai ieskauj mūs, bet arī padara mūs tādus, kādi esam.
Mūsu ķermeņa šūnas sazinās savā starpā, izmantojot gaismas frekvences; tāpat kā mūsu DNS izmanto elektromagnētiskās frekvences, lai sevi pavairotu.
Visa pamatā ir protoni un elektroni, pozitīvā un negatīvā polaritāte, kas visu dzīvību padara magnētisku. Mēs, tāpat kā viss dzīvais, esam aprīkoti ar kriptohroma šūnām, kas ļauj mums uztvert šos laukus, mums tik tikko saprotamā veidā.
Mēs esam frekvences, elektrības, gaismas un magnētisma būtnes. Un, lai par tādiem kļūtu, bija vajadzīgi miljoniem gadu; šis process sākās ar pirmo šūnu. Lai gan mēs esam apguvuši bezvadu tehnoloģijas un iekļāvuši tās savā ikdienas dzīvē, mūsu ķermeņi nav sekojuši šim piemēram šūnu līmenī. Frekvences, kas mūs tagad ieskauj, ir tikpat svešas mūsu šūnām, kā tās būtu svešas mūsu acīm, ja vien mēs tās spētu saskatīt.
Mūsu bērni piedzimst pasaulē, kuru viņu ķermeņi vienkārši nesaprot. Kur tas viss novedīs? Šīs filmas uzņemšanas laikā visā pasaulē tiek ieviesta 4G tehnoloģija. Lai tas būtu iespējams, tiek paaugstinātas pieļaujamās robežvērtības. Wi-Fi ir gandrīz visās mājās, skolās un uzņēmumos, un tas visu laiku ir mums visapkārt. DECT tālruņu tehnoloģija ir atrodama gandrīz katrā mājsaimniecībā. Laikā, kad nozare ir atbildīga un tai būtu jāievēro piesardzība, tā izrāda vieglprātīgu nevērību pret mūsu veselību ilgtermiņā. Nauda liek pasaulei griezties. Un ir lielas izredzes, ka viņiem par to sāks parādīties sirdsapziņas nemiers tāpat, kā tabakas rūpniecībai.
Tāpēc, ja būs pārmaiņas, tās nenotiks no viņu puses. Tām ir jānāk no mums! Mums tikai ir jāatver acis un ir jāatzīst šī problēma.
30.01.2025 | www.kla.tv/31866
Džeimsa Rasela dokumentālā filma iespaidīgi parāda arvien vairāk pieaugošo mobilo telefonu, WLAN, Bluetooth un tamlīdzīgu ierīču radītā starojuma ietekmi uz cilvēkiem, dzīvniekiem un dabu. Ar neapbruņotu aci planēta šķiet nemainīga, taču šūnu līmenī tās ir vislielākās pārmaiņas, kurām pakļauta dzīvība uz visas Zemes. Savu viedokli pauž zinātnieki, ārsti un skartie cilvēki. Arvien vairāk cilvēku cieš no tādām veselības problēmām kā reibonis, galvassāpes, sirds aritmija un bezmiegs. Par to cēloni visbiežāk tiek minēts stress. Nākamajā 2012. gada dokumentālajā filmā redzams, ka šādi simptomi bieži vien ir saistīti ar pavisam citiem, mazāk zināmiem cēloņiem. Filma mūs aizved ceļojumā no mūsu pirmsākumiem līdz 20. gadsimta 90. gadiem, kad sākās bezvadu sakaru tehnoloģiju attīstība. Kopš tā laika cilvēce ir iegrimusi mākslīgo frekvenču okeānā. Ar neapbruņotu aci planēta šķiet nemainīga, taču šūnu līmenī tās ir lielākās pārmaiņas, kādas uz Zemes ir piedzīvojusi dzīvība. Šo ietekmi nedrīkst novērtēt par zemu! Kla.TV ir tulkojusi un dublējusi šo filmu latviešu valodā. Savu viedokli pauž zinātnieki, mobilās industrijas nozares pārstāvji, ārsti un skartie. Mēs vēlam jums lielu ieguvumu, noskatīties šo Džeimsa Rasela [James Russell] dokumentālo filmu: "REZONANSE - frekvences radījumi"! [...] Profesors Deniss Henšovs [Denis Henshaw], Bristoles universitāte: Mēs vienkārši vēl īsti nesaprotam, ko darām. Radio balss: Beidzot mums ir paziņojums par to, vai mobilie tālruņi izraisa vēzi. Rezonanse - frekvences radības [...] Nezināms zinātnieks taisās izdarīt atklājumu, kas izmainīs visu. Viņa vārds bija Vinfrīds Otto Šūmanis. No šīs dienas viņš saviem studentiem mācīja elektrības fiziku. Kā sfēra sfērā var radīt elektrisko spriegumu. Un rezultātā - frekvenci. Šūmaņa klase centās izprast šo tēmu. Lai viņiem būtu vieglāk, profesors lika viņiem iedomāties, ka zeme ir viena sfēra, bet jonosfēra - otra. Pēc tam viņš lūdza viņiem aprēķināt spriegumu starp tām. Tā kā viņam pašam par to nebija ne jausmas, arī Šūmanis pats sāka rēķināt. [...] Zemes pulss, Šūmaņa rezonanse, bija tieši 7,83 herci. Atklājums bija pārsteidzošs. Vai Šūmaņa rezonanse tikai atgādināja cilvēka eeg [elektroencefalogrammas] smadzeņu alfa viļņus? Nē - tā bija identiska! Smadzeņu frekvence, kas kontrolē mūsu radošumu, veiktspēju, stresu, bailes un imūnsistēmu, kaut kādā veidā bija sinhronizējusies ar planētas frekvenci. Zemes pulss bija kļuvis par pašas dzīvības pulsu. [...] Ja paskatās uz Zemes vēsturi, tas šķiet diezgan acīmredzami. Šūmaņa viļņi ir bijuši šīs planētas sastāvdaļa jau no paša sākuma. Dzīvība attīstījās, Šūmana viļņu ietverta, un neizbēgami pieskaņojās tiem. Patiesībā mūsu jūtība pret frekvenci ir cieši saistīta ar mūsu spēju uztvert citu planētas parādību. Magnētiskie lauki [...] Norman Carrick, Lielbritānijas Biškopju asociācija [BBKA]: Mēs zinām, ka bites ir jūtīgas pret magnētiskajiem laukiem. Mēs zinām, ka to ķermenī ir ģeomagnetīta daļiņas. Un laboratorijas testi ir pierādījuši, ka tās patiešām ir jūtīgas pret magnētiskajiem laukiem. Laboratorijās var pierādīt, ka, radot mākslīgu magnētisko lauku, var kontrolēt to, kā bites būvē medus kāres, un šķiet acīmredzami, ka bites izmanto magnētisko lauku orientācijai. Zemes dzīvības trauslo līdzsvaru lieliski ilustrē atkarība no bitēm un to veiktās augu apputeksnēšanas. Tiek pieņemts, ka dzīvība bez bitēm diez vai spētu pastāvēt. Kukaiņu veiktā apputeksnēšana ir nepieciešama gandrīz visam, kas padara pārtiku baudāmu; tātad augļiem, riekstiem, visam tam ir nepieciešama kukaiņu apputeksnēšana, un bites ir vissvarīgākā apputeksnētāju grupa. Tieši 70 % pasaules pārtikas kultūru apputeksnē bites. [...] 2006. gadā notika neiedomājams notikums: visā pasaulē sāka izmirt bišu saimes, un neviens nevarēja izskaidrot, kāpēc. [...] Šāda bišu izmiršana, ko dēvē arī par CCD [Colony Collapse Disorder - bišu saimju sabrukšanas kaite], skar bišu saimes visā pasaulē, un dažās valstīs ziņo par zaudējumiem līdz pat 70 % apmērā. Kā cēloņi tiek minēti dažādi iemesli. Taču neviens no tiem nevarēja pārliecinoši izskaidrot, kāpēc bites pēkšņi pārtrauca atgriezties savos stropos - ar vienu izņēmumu. Johens Kūns un viņa komanda veica sensacionālu pētījumu. Vienā eksperimentā ārsts strādāja ar astoņām bišu saimēm un četrās no tām ielika parastu DECT tālruni. Pēc tam zinātnieki novēroja, vai DECT tālruņa klātbūtne ietekmē bišu atgriešanos stropā. Rezultāti bija pārsteidzoši. Bites atgriezās normālā skaitā uz tiem stropiem, kuros DECT tālruņi nebija izvietoti. Taču gandrīz neviena bite neatgriezās stropos, kuros bija DECT tālrunis. Lai pilnībā izprastu doktora Kūna eksperimenta rezultātu sekas, vispirms ir jāsaprot, kā darbojas DECT tālrunis. Iemesls, kāpēc jūs varat staigāt pa māju un zvanīt pa DECT tālruni, ir tāds, ka DECT tālruņa bāzes stacija sūta elektromagnētiskos viļņus, ko sauc par mikroviļņiem, uz jūsu klausuli. Tas ir tieši tāds pats veids, kā mobilā tālruņa tornis sazinās ar jūsu mobilo tālruni. DECT tālrunis būtībā ir mobilā tālruņa torņa miniatūra versija. Ja bites ietekmē DECT tālruņa radītais starojums, tad tās noteikti ietekmē arī mobilā tālruņa torņa radītais starojums. Tā kā pasaulē ir 4 miljardi mobilo tālruņu lietotāju, pēkšņi radās satraucošs mobilo telefonu torņu daudzums. Bites magnētiskā orientēšanās spēja ļauj tai orientēties, izmantojot Zemes magnētiskā lauka līnijas. Tā ir spēja, kuras pilnveidošanā un attīstībā tā ir ieguldījusi miljoniem gadu ilgu pielāgošanos. Vai nav acīmredzams, ka tik augstu jūtību ietekmē pat vismazākās izmaiņas elektromagnētiskajā vidē? Ko tad nozīmē šīs gigantiskās pārmaiņas, kas ir notikušas gandrīz ”vienas nakts” laikā? Vai ir arī citas sugas, kurām piemīt šāda jūtība pret magnētiskajiem laukiem? Jūtība, kas, galu gala, padara tās neaizsargātas pret cilvēka radītām frekvencēm? Diemžēl jauna proteīna, ko sauc par kriptochromu, atklāšana liecina, ka magnētiskā maņa piemīt visai dzīvībai. Kriprotohroms Oksfordas Universitātes ķīmijas profesors Pīters Hore: "Tie tika atklāti augos deviņdesmitajos gados. To funkcija ir absorbēt zilo gaismu, kas nepieciešama augšanas regulēšanai. Kopš tā laika tie ir atrasti kukaiņos, dzīvniekos, zīdītājos, cilvēkos un putnos. Profesors Deniss Henšovs [Denis Henshaw], Bristoles universitāte: "Kriptohromi ir bioloģiskas molekulas, ko sauc par proteīniem. Tos ražo daži no mūsu gēniem, ko sauc par CRY gēniem. Un kriprotohroma molekula faktiski regulē mūsu diennakts ritmu (iekšējo ritmu, kura perioda ilgums ir aptuveni 24 stundas un kuram daudzos organismos ir būtiska ietekme uz organisma funkcijām), tostarp uz melatonīna ražošanu. Oksfordas universitātes ķīmijas profesors Pīters Hore: "Šķiet, ka dažiem kriptohromiem ir funkcija absorbēt gaismu kā cirkadiskā [organisma diennakts] pulksteņa detektoram, tāpēc kriptohromi ir ieguldījums dienas un nakts ritmā, kas, šķiet, ir raksturīgs daudzām sugām; gan augiem, gan dzīvniekiem. Taču 2000. gadā Torstens Rics atklāja vēl pārsteidzošāku kriprotohromu lomu. Veicot virkni eksperimentu ar sarkankrūtīšiem, viņš pierādīja, ka viņu orientēšanās sajūta nav balstīta tikai uz magnētismu, bet to nodrošina tieši kriprotohromu šūnas, kas atrodas aiz acs. [...] Profesors Deniss Henšovs, Bristoles universitāte: Viņš to pārbaudīja, pakļaujot putnus radiofrekvenču laukiem, lai noskaidrotu, vai tie patiešām traucē putnu magnētiskā kompasa darbību. Izrādījās, ka radiofrekvenču lauks ne tikai traucēja sarkankrūtīšu migrāciju, bet tas traucēja pat pie ļoti, ļoti zemas lauka intensitātes. Un tas ir patiešām svarīgi un ļoti interesanti, ka pat ļoti vāji radiofrekvenču lauki traucē sarkankrūtīšu kompasa darbību. Rica eksperimenti skaidri parādīja, ka cilvēka radītās frekvences nopietni ietekmē hriptohroma šūnu, ko dzīvnieki izmanto navigācijai, - pat frekvences, kas ir daudz zemākas par tām, kuras regulatīvā iestāde ICNIRP uzskata par drošām. [...] Profesors Deniss Henšovs, Bristoles universitāte: Ir zinātniski pamatoti iemesli uzskatīt, ka magnētiskie lauki, mākslīgi radītie magnētiskie lauki, iznīcinās vairāku sugu dzīvās būtnes. Pēdējo 25 gadu laikā [piezīme: no 2011. gada] dažādu sugu, kas izmanto Zemes magnētiskos laukus navigācijai, skaits ir noslēpumainā kārtā samazinājies: - dramatiski ir samazinājies 109 Arktikas migrējošo putnu sugu skaits. - Apvienotajā Karalistē ir izmirušas piecas tauriņu sugas. - 36 Austrālijas piekrastes putnu sugu skaits ir samazinājies par 75 %. - 10 % pasaules tauriņu sugām draud izmiršana. - Eiropā izplatīto putnu sugu skaits ir samazinājies par 45 %. - Eiropas pļavu tauriņu skaits ir samazinājies par 50 %. - Pusei no visiem zināmajiem Lielbritānijas tauriņiem draud izmiršana - Bites: līdz pat 70 % samazinājums - 62 % migrējošo ūdensputnu skaits Āzijā samazinās vai izzūd - Austrālijas bridējputni: samazinājums par 80 - Puse britu bišu sugu: samazinājums līdz 70 %. - Četras Amerikas bišu sugas: samazinājums līdz 98 %. - lauksaimniecības zemju putni - līdz 79 %. - 1 no 8 putnu sugām pasaulē ir apdraudēta - 190 putnu sugām akūti draud izmiršana Cik ļoti elektromagnētisko lauku ietekmē ir mainījusies mūsu vide? Alasdair Philips [Alasdair Philips], elektrotehnikas un lauksaimniecības inženieris, Apvienotās Karalistes Veselības aizsardzības aģentūras loceklis: Pēdējo 25 gadu laikā tas ir mainījies līdz nepazīšanai ... Elektromagnētiskā enerģija ir mainījusies miljons reižu. Dr. Rodžers Koghils [Roger Coghill], bioelektromagnētisko pētījumu veicējs: Bijusī Valsts radioloģiskās aizsardzības aģentūra vienā no saviem dokumentiem norādīja, ka, pēc tās aplēsēm, radiācijas vide - ja tā to var nosaukt - ir palielinājusies daudzus miljonus reižu salīdzinājumā ar to, kāda tā bija pirms 50 gadiem - daudzus miljonus reižu. Alasdairs Filipss, elektrotehnikas un lauksaimniecības inženieris, Apvienotās Karalistes Veselības aizsardzības aģentūras loceklis: "Tās ir milzīgas pārmaiņas Zemes vidē, un tās pilnībā nomāc visus šos dabiskos signālus, tostarp Šūmaņa viļņus, kuros mēs esam attīstījušies”. "Šūmaņa rezonanses mērīšana pilsētā vai tās apkārtnē ir kļuvusi pilnīgi neiespējama. Elektromagnētiskais piesārņojums no mobilajiem telefoniem ir piespiedis mūs veikt mērījumus jūrā." Dr. Volfganga Ludviga, fiziķa, citāts. [...] Ja cilvēcei piemīt spēja uztvert magnētiskos laukus, ja tai piemīt tādas pašas spējas kā bitēm, putniem un tauriņiem - vai tas nozīmē, ka mēs esam tikpat jūtīgi pret cilvēka radītajām frekvencēm, kā viņi? Vai izmaiņas mūsu vidē mūs ietekmēs tādā pašā veidā, kā tās ietekmē viņus? Intervētājs: Kā jūs raksturojat elektrosensitivitāti [jūtīgumu]? Braiens Šteins [Brian Stein], elektromagnētiskās jūtības slimnieks: Elektrosensitivitāte ir tad, kad cilvēki sāk reaģēt, kad viņu ķermeņi sāk reaģēt uz elektromagnētiskajiem laukiem. Kopumā elektromagnētiskie lauki, uz kuriem viņi reaģē, ir bezvadu tīkli. Tie ir bezvadu sakari, WLAN, bezvadu tālruņi, DECT tālruņi, mobilie tālruņi, mobilo telefonu torņi. Tie visi izstaro signālus, ar kuriem mūsu organisms nekad iepriekš nav saskāries. Un, kad tas sāk ietekmēt cilvēkus - kad tas sāka ietekmēt mani -, parasti vispirms sāp galva, jūs sākat sajust sāpes galvā - man nepatīk teikt galvassāpes, jo tās ir sāpes galvā, kas nav līdzīgas nevienām galvassāpēm, kādas jums jebkad ir bijušas. Dr. Erica Mallery-Blythe, neatliekamās palīdzības ārste: "Lielākā daļa cilvēku sūdzas par tādiem simptomiem kā sirds aritmija, bezmiegs, galvassāpes, redzes traucējumi, reibonis, dažāda veida diskomforts vai neiroze. Viņi apraksta neparastas sajūtas savā ķermenī. Patiesībā tas var ietekmēt arī hormonālo sistēmu, vairogdziedzera darbību. Saraksts ir patiešām bezgalīgs. [...] Dr. Erica Mallery-Blythe, neatliekamās medicīniskās palīdzības ārste: Organisma aspekti, kas ļauj tam atklāt un reaģēt uz elektromagnētiskajiem laukiem - varētu teikt, ka šie vārdi tiek lietoti dažādos kontekstos, un, ja atdalītu "elektrosensitivitāti", tad varētu teikt, ka tā patiesībā ir atbilde uz pašu dzīvību. Piemēram, pētot organismu, lai noteiktu, vai tajā ir dzīvība, mēs faktiski meklējam elektrības klātbūtni - piemēram, ar elektrokardiogrammas [sirdsdarbība], EKG, un elektroencefalogrammas, EEG, palīdzību. Tas, ko mēs meklējam, ir elektrības klātbūtne no šiem mērķa orgāniem - smadzenēm un sirds. Ja mēs to redzam, tā ir zīme, ka ir dzīvība. Tātad, savā ziņā, elektromagnētiskie lauki ir daļa no pašas dzīvības šūnu līmenī. Varētu teikt, ka visa dzīvība ir elektriski jūtīga. [...] Dr. Erica Mallery-Blythe, neatliekamās palīdzības ārste: Vai tā ir īsta slimība? Jā, pilnīgi noteikti. Pašlaik PVO apgalvo, ka tā ir reāla, un simptomi var būt smagi un ierobežojoši. Elektrohipersensitivitātes cilvēki ir aptuveni 2-3 %. Tie ir cilvēki, kuru dzīvi šis stāvoklis ārkārtīgi ietekmē. Bet, kā jau iepriekš minēju, šūnu līmenī uz to reaģē 100 % cilvēku. Tas nozīmē, ka sekas, ko veselības aprūpes dienestiem var radīt nepietiekami nopietna attieksme pret šo problēmu vai tās neatzīšana, ir potenciāli milzīgas, un to cilvēku skaits, kuriem ir viegla vai vidēji smaga elektrosensitivitāte, iespējams, ir daudz lielāks, nekā mēs iepriekš domājām. [...] Līdz ar mobilā tālruņa ieviešanu pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados bija nepieciešams antenu tīkls. Kopš tā laika telekomunikāciju uzņēmumi visā pasaulē ir uzstādījuši vairāk, nekā 5 miljonus antenu torņus. Lepojoties ar to, ka viņi ir piepildījuši gaisu ar mikroviļņu frekvencēm, tie nav veikuši nevienu pētījumu, lai pārliecinātos, ka to iedarbība ilgtermiņā neietekmēs veselību. Tīkls tika izveidots, iepriekš nepārliecinoties, vai tas ir drošs. Smieklīgais cilvēks: Paldies par palīdzību. Intervētājs: Diezgan neglīti, vai ne? Graham Lamburn, Powerwatch tehniskais direktors: Jā, un tas tur arī ir visu laiku, kaut kas, kas ir pamanāms, ir tas, ka tas neapstājas starot. Tas nepārtraukti izstaro - tas ir tornis - ja jūs redzat torni, jūs esat tam pakļauti. Godīgi sakot, pat tad, ja jūs to neredzat, jūs esat pakļauti tā iedarbībai tādā attālumā, ka starojums iet cauri betona sienām un citām lietām, gan nedaudz vājināti, bet tikai nedaudz. Arī 200-300 metru attālumā no torņa jūs pastāvīgi esat pakļauti tā iedarbībai. Intervētājs: Ja to var dzirdēt, tad tas visu maina. Graham Lamburn, Powerwatch tehniskais direktors: Jā, tā ir. Intervētājs: Iedomājieties, ja jūs to varētu redzēt. Graham Lamburn, Powerwatch tehniskais direktors: Tas būtu tāpat, kā redzēt smogu katru dienu. Vai ir brīnums, ka cilvēka organisms sāk uz to reaģēt, ja mūs pastāvīgi ieskauj cilvēka radīto frekvenču smogs un nav iespējams pārbaudīt to drošību? Eileen O'Connor, Wishaw- mobilo sakaru torņa upuris: Tas bija apmēram pirms 10 gadiem. Man bija kādi 30 gadi. Manā ģimenē nav bijuši krūts vēža gadījumi. Man bija ļoti veselīgs dzīvesveids. Es daudzus gadus dzīvoju blakus telefona tornim, tajā laikā septiņus gadus. Tas atradās 100 metru attālumā no manas mājas. Gadiem ilgi man bija simptomi, kas netika saistīti ar torni, jo tolaik es nezināju par elektrojūtību. Man bija reibonis, miega problēmas, galvassāpes, durošas sāpes galvā, un es bieži gāju pie ārsta. Man teica, ka tas ir stress vai vīruss. Un tad man negaidīti tika diagnosticēts krūts vēzis. Tas bija lielākais šoks manā dzīvē. Sākumā es domāju, ka man vienkārši nepaveicās, tā ir tikai man. Tad sākās ārstēšana. Un slimnīcā es satiku dažus kaimiņus - es dzīvoju ļoti mazā ciematā. Un satiku arī šīs kaimiņienes, jaunas sievietes - es biju jaunākā, trīsdesmitgadniece, pārējām bija ap četrdesmit vai piecdesmit. Mēs tur bijām piecas, visas vienlaicīgi, sešu mēnešu laikā, ar vienu un to pašu diagnozi - krūts vēzis. [...] Ņemot vērā, ka ir tik daudz mobilo telefonu un torņu, un ka mobilo sakaru nozares vērtība ir triljoni, gribētos cerēt, ka līdz šim jau būs izveidota stingra valdības iestāde, iestāde, kas nodrošinās, ka telekomunikāciju industrijas apraide ir droša, ka ir kāds, kas noteiks stingras pieļaujamās robežvērtības, kas aizsargās iedzīvotājus, kāds, kas nodrošinās, lai tas, ko mēs saņemam, ir pilnīgi drošs. Diemžēl nekā tāda nav. Mums ir tikai ICNIRP. Graham Lamburn, Powerwatch tehniskais direktors: Ak, ICNIRP tika izveidota Eiropā pirms aptuveni 20 gadiem, lai pētītu nejonizējošo starojumu. Tā ir Starptautiska Komiteja aizsardzībai pret nejonizējošo starojumu, un tās uzdevums ir pārskatīt visu publicēto literatūru un būtībā to apkopot: apkopot to, ko zinātne ir doši noteikusi. Alasdair Philips, elektrotehnikas un lauksaimniecības inženieris, Apvienotās Karalistes Veselības aizsardzības aģentūras loceklis: Tajā nevar tikt ievēlēts. Tur var tikt uzaicināts, ja esat priviliģēta persona. Tāpēc tā vienmēr atspoguļos nozares pārstāvjus, jo tur ir tās īstās saknes. Intervētājs: Pareizi. Graham Lamburn, Powerwatch tehniskais direktors: Tātad mums ir noteikts kritērijs, ko viņi ir pieņēmuši, un ko ir pārņēmusi lielākā daļa Eiropas valstu. Tas ir tas, ko ir ieteikusi pati Eiropas Komisija, ieskaitot ekspertu grupu. Bet šīs ieteicamās vērtības ir balstītas uz konstatējumiem, par kuriem mēs zinām, ka to cēlonis un ietekme ir augstfrekvences starojumā. Vienīgais scenārijs, kas šobrīd pastāv attiecībā uz enerģiju, kas mūs ieskauj tādā pašā frekvencē, kā mobilo telefonu torņi, mobilo telefonu un DECT bezvadu telefoni un bezvadu sakaru ierīces, ar kurām mēs ikdienā saskaramies – tas starojums ir tāds pats, kādu mēs esam pieraduši saņemt no mikroviļņu krāsnīm. Tātad, ja mēs ģenerējam pietiekami daudz enerģijas un koncentrējam to pietiekami mazā laukumā, tad mēs sakarsējam audus, sakarsējam visu, kas satur noteiktu daudzumu ūdens. Alasdair Philips, elektrotehnikas un lauksaimniecības inženieris, Apvienotās Karalistes Veselības aizsardzības aģentūras loceklis: "Neviena no pašreizējām ieteicamajām vērtībām netiek attiecināta uz hronisku, ilglaicīgas ietekmes veselības bojājumu vai vēzi. Neviena no tām, neviena. Tās visas ir noteiktas pēc karstuma iedarbības vai tūlītējas iedarbības, kā piemēram, ādas tirpšana vai uzacu raustīšanās, vai kaut kas tamlīdzīgs. Neviena no ieteicamajām robežvērtībām nav noteikta pēc ilgtermiņa ietekmes uz veselību. Intervētājs: Tātad jūs domājat, ka zem 40 tas neko nedod, tam ierobežojumam nav nozīmes? Alasdair Philips, elektrotehnikas un lauksaimniecības inženieris, Apvienotās Karalistes Veselības aizsardzības aģentūras loceklis: Jā, tam nav nozīmes. Jo viņiem nav nodoma aizsargāt pret ilgtermiņa veselības kaitējumiem. Profesors Denis Henshaw, Bristoles universitāte: ICNIRP ir... nu, ICNIRP ir pilnīgi nenozīmīgs. Piemēram: ja jūs vēlaties nodrošināt, lai pie skolām neviens nepārkāptu ātruma ierobežojumu, tad uzstādiet ātruma ierobežojumu 1000 km stundā. Tādā veidā visi to “ievēros” un neviens nebrauks pārāk ātri. Tad jūs varat braukt garām skolai ar ātrumu 999 km/h, un "ierobežojums" tiks ievērots. Graham Lamburn, Powerwatch tehniskais direktors: "Tā konsultatīvā iestāde faktiski nav izveidota, lai pārbaudītu pierādījumus sabiedrības aizsardzības ziņā. [...] Pasaules Veselības organizācija 2011. gadā mainīja mobilo tālruņu bīstamības klasifikāciju un pārklasificēja to, kā iespējami kancerogēnu cilvēkam, pamatojoties uz palielināto risku saslimt ar gliomu - smadzeņu audzēja veidu, kas saistīts ar mobilo tālruņu lietošanu. Kas izraisīja šo straujo statusa maiņu? Ir veikti neskaitāmi pētījumi par mobilo tālruņu iespējamo ietekmi uz veselību. Daži no tiem liecina par ietekmi. Daži liecina par ietekmes neesamību. Taču vispārliecinošāko pētījumu veica Lennarts Hardels. Viņš vadīja līdz šim lielāko un atklājumiem bagātāko pētījumu. Viņš apvienoja savu un citu, visas pasaules pētnieku veikto darbu. Kopš deviņdesmito gadu sākuma viņi ir pētījuši vairāk nekā 2000 cilvēku telefonēšanas paradumus visā pasaulē. Cilvēki ar audzējiem, piemēram, ar astrocitomu un akustisko neirinomu - smadzeņu audzējiem, kas ir visvairāk saistīti ar mobilo telefonu lietošanu, jo tie atrodas vistuvāk gaisam. Rezultāti ir šokējoši. Viņi secināja, ka mobilo tālruņu lietošana patiešām palielina smadzeņu audzēja risku. Viņi arī atklāja, kāpēc iepriekšējie pētījumi neuzrādīja nekādu ietekmi. [...] Dr. Endrjū Goldsvortijs [Andrew Goldsworthy], biologs un Londonas Imperiālās koledžas goda pasniedzējs: "Es domāju, ka ir vairāk pierādījumu par to, ka starojums ir kancerogēns, nekā tikai iespējami kancerogēns. Bet es domāju, ka zināmā mērā es saprotu to tādēļ, ka lielākā daļa vēža veidu, kas parādīsies, vēl nav radušies. Cilvēki vēl nav pietiekami ilgi lietojuši mobilos tālruņus, lai izpaustos to patiesā ietekme. Tāpat kā citiem kancerogēniem, ir vajadzīgi vismaz desmit gadi, lai novērotu ietekmi salīdzinājumā ar ekspozīcijas (iedarbības) laiku. Tā kā mobilo telefonu eksplozija sākās tikai 90. gadu beigās, nav pārsteidzoši, ka mēs tikai tagad sākam novērot ietekmi. Un tas notiek tieši tagad. Tātad, ko dara telekomunikāciju nozare, lai pasargātu savus lietotājus no smadzeņu audzēja? Ieskatoties drošības rokasgrāmatās, var secināt, ka tās vairāk rūpējas par sevis pašu aizsardzību. [...] Gandrīz katra mobilā tālruņa aizmugurē ir norādījumi par to, cik tālu no ķermeņa tas jātur. Instrukcijas vairumā gadījumu ir praktiski pilnīgi neizpildāmas. Un kas notiek, kad telekomunikāciju nozare pati finansē pētījumus par viņu radīto kaitējumu? Un šajos pētījumos tiek secināts, ka mobilā tālruņa lietošana ietekmē vēža attīstību. Taču - tādus pētījumus viņi cenšas paturēt pie sevis. [...] Epidemioloģija skaidri liecina, ka mobilā tālruņa lietošana palielina smadzeņu audzēja attīstības risku. ICNIRP cilvēkiem ir skaidri jānorāda cēlonis un sekas - kā tas notiek, kāds ir mehānisms un kā tieši tiek izraisīts vēzis. Varētu šķist pašsaprotami, ka būtnei, kas ir tik pieskaņota Zemes frekvencēm un ir tik jūtīga pret tās magnētisko lauku, dabiski būtu jāreaģē uz cilvēka radītajiem mikroviļņiem. Taču gadiem ilgi telekomunikāciju nozare ir aizstāvējusi savu rīcību, uzdodot to pašu jautājumu. Kā ir izrādījies, viņi ir uzdevuši nepareizu jautājumu. Atbilde ir: melatonīns. [...] Ir vispāratzīts, ka brīvie radikāļi šūnā ir galvenais cēlonis vai faktors lielākajai daļai vēža gadījumu. Mūsu organisma galvenā aizsardzība pret šiem brīvajiem radikāļiem ir organisma spēcīgākais antioksidants - melatonīns. Profesors Deniss Henšovs [Denis Henshaw], Bristoles universitāte: Tas nonāk asinsritē, un tā uzdevums ir darboties kā dabiskam antioksidantam, dabiskam pretvēža līdzeklim. Melatonīns ir ļoti, ļoti spēcīgs pretvēža līdzeklis. Dr. Rodžers Koghils [Roger Coghill], bioelektromagnētisko pētījumu veicējs: Tas darbojas kā, tā sauktais, onkostatiskais līdzeklis, kas aizsargā pret vēzi, un tas kontrolē miega un nomoda ritmu, lai jūs varētu labi izgulēties un saņemt pareizo melatonīna devu. Tā ir pret novecošanu vērsta molekula. Citiem vārdiem sakot, tā izvada brīvos radikālus un padara ādu jaunāku. [...] Dr. Rodžers Koghils, bioelektromagnētisko pētījumu veicējs: Tātad, ja jums ir samazināts melatonīna daudzums, tad jūsu imūnsistēma vājinās. Sākumā jums mēdz būt problēmas ar miegu, kas nozīmē, ka jūs nevarat aizmigt, vai, ja jums izdodas, jūs nevarat atkal aizmigt. Jums var rasties sirds problēmas, jo melatonīns aizsargā arī sirdi. Un jūs esat daudz uzņēmīgāks pret slimībām, jo jūsu imūnsistēma nedarbojas optimāli. Šīs ir dažas no lietām, kas rodas, ja melatonīna līmenis ir zemāks. Un, piemēram, vidēji sievietei ar krūts vēzi melatonīna līmenis ir tikai desmitā daļa no melatonīna līmeņa, salīdzinot ar normālu sievieti viņas vecumā. Savukārt cilvēkiem ar prostatas vēzi melatonīna līmenis ir mazāks par pusi no tā, kādam tam vajadzētu būt. Bērniem ar autismu melatonīna līmenis ir mazāks nekā puse no vajadzīgā. Profesors Deniss Henšovs, Bristoles universitāte: Samazināts melatonīna līmenis ir nakts maiņu darbiniekiem, jo viņi strādā naktī un ir pakļauti gaismas iedarbībai. Naktī melatonīns viņiem neveidojas, un ir zināms, ka tas palielina krūts vēža risku par 50 procentiem. Šī melatonīna samazinājuma dēļ Starptautiskā vēža izpētes aģentūra (IARC) pakāpeniski ir klasificējusi nakts maiņu darbu kā, iespējams, kancerogēnu. Dr. Rodžers Koghils, bioelektromagnētisko pētījumu veicējs: "Pašlaik ir veikti daudzi pētījumi, kas liecina, ka cilvēkiem, kuri strādā nakts maiņās, vai cilvēkiem, kuri ir akli, vēža saslimstība atšķiras no vidējā iedzīvotāju skaita. Un lielākā daļa šo pētījumu apstiprina viedokli, ka melatonīna trūkums vai samazināts tā līmenis negatīvi ietekmē veselību. Tā kā organisms reģenerējas tikai naktī, melatonīns veidojas tikai tad, kad epifīze uztver, ka nav gaismas. Dr. Rodžers Koghils, bioelektromagnētisko pētījumu veicējs: "Un tas notiek tāpēc, ka epifīze ir jūtīga pret gaismu. Tā atrodas tieši tur, kur smadzenes saņem signālus no acīm un krustojas centrālajā punktā. To sauc par suprahiasmatisko kodolu. Un signāli no tā kodola iet tieši uz epifīzi, lai pateiktu tai, vai ir gaisma vai nav. Ja ir gaisma, tad vienlaikus notiek interference [pārklāšanās] ar signāliem, ko smadzenes vēlas nosūtīt mūsu šūnām, lai tās atjaunotu. Tāpēc nav jēgas smadzenēm sūtīt šos signālus mūsu šūnām, lai pavēstītu tām atjaunoties, kamēr ir tik lieli traucējumi, ka šūnas tos signālus nedzirdētu. Tāpēc tās gaida - smadzenes gaida, kamēr iestāsies tumsa. Kādi pētījumi ir pierādījuši, ka elektriskie lauki, magnētiskie lauki vai radioviļņi ietekmē melatonīna ražošanu? Dr. Rodžers Koghils, bioelektromagnētisko pētījumu veicējs: Nu, Battelle institūts Amerikā ir daudz strādājis pie šī jautājuma kopš 70. gadu beigām. Tā zinātnieki Barijs Vilsons, Diks Stīvenss un citi sāka par to domāt, jo mēs zinām, ka smadzenes pārstāj ražot melatonīnu, kad ieslēdzat gaismu. Tāpēc viņi domāja, ka, iespējams, mūsu smadzenes nespēj atšķirt elektriskos laukus, ko mēs paši mākslīgi radām, no dabiskās gaismas, par kuru mēs visi zinām, ka tā ir dienas laikā, jo mūsos vienkārši neveidojas melatonīns dienas laikā; tam ir ļoti labi bioloģiski iemesli. Tāpēc viņi domāja, ka šie elektriskie lauki nomāc melatonīna sintēzi, kas savukārt izraisa vēzi, jo īpaši krūts vēzi sievietēm, jo tām vairs nav imunoloģiskās aizsardzības, kas parasti ir klātesoša. Tātad - smadzenes radio viļņus interpretē kā gaismas viļņus? Redzamajai gaismai arī ir frekvence. Dr. Rodžers Koghils, bioelektromagnētisko pētījumu veicējs: Jā, mēs nespējam tos atšķirt. Katrā ziņā hipotēze, ka epifīze nespēj atšķirt gaismas frekvences no cilvēka radītām frekvencēm, ir pierādīta ar daudziem pētījumiem. [...] Mūsu organisma ģenialitāte ir tā spēja neitralizēt brīvo radikāļu veidošanos, ražojot melatonīnu. Mēs esam radījuši sevī precīzu līdzsvaru, perfektu aizsardzības sistēmu. Mūsu organismam ir bijuši nepieciešami miljoniem gadu, lai pilnveidotu šo tehniku. Šī tehnika tika radīta, pamatojoties uz vidi, kurā mēs attīstījāmies. Bet vai mūsu vide pēdējās desmitgadēs nav mainījusies eksponenciāli? Ar neapbruņotu aci pasaule šķiet nemainīga, taču šūnu līmenī tās ir vislielākās vides pārmaiņas, kādas jebkad ir notikušas mūsu dzīvē. Ir acīmredzams, ka šādas gigantiskas pārmaiņas neizbēgami izjauca tik trauslo līdzsvaru. Un sekas tam, ka mūsu organisms neražo vajadzīgo melatonīna daudzumu, varētu būt fatālas. Zinātnieki visā pasaulē tagad uzskata, ka brīvie radikāļi varētu būt iemesls vai faktors visām zināmajām slimībām. Ne tikai vēzim. Dr. Rodžers Koghils, bioelektromagnētisko pētījumu veicējs: "20. gadsimta sākumā bērnu leikēmija bija medicīnas retums. Kopš tā laika mēs esam novērojuši tikai bērnu leikēmijas gadījumu skaita pieaugumu. Katru gadu tā pieaug par aptuveni diviem procentiem. Tas attiecas arī uz daudzām citām slimībām: autismu, smadzeņu audzējiem, vēzi. Vēža gadījumu skaits 1910. gados, iespējams, bija uz pusi mazāks, nekā šodien. Un daudzas citas slimības ir saistītas ar elektromagnētisko lauku un starojuma iedarbību; ne tikai ar elektrolīnijām, bet arī ar radio un mikroviļņu laukiem. Pēdējo 50 gadu laikā mēs esam iegremdēti elektromagnētiskā starojuma okeānā. Tas mūs ieskauj visur. Tas ir neredzams, mēs to neredzam. Bet mēs zinām, ka tas ir klāt. Katru reizi, kad izmantojat mobilo tālruni, jūs zināt, ka tas tur ir. [...] Mēs esam ģeniāls, bet sarežģīts organisms. Tas, kā darbojas mūsu organisms, nav ne nejaušība, ne kaut kas tāds, kas radies vienā dienā. Tāpat kā ikviena cita dzīva radība uz šīs planētas, mēs esam pielāgojušies videi, kurā dzīvojam. Videi, kurā jau kopš laiku pirmsākumiem ir bijis trausls lauku un rezonanču līdzsvars. Šīs parādības ne tikai ieskauj mūs, bet arī padara mūs tādus, kādi esam. Mūsu ķermeņa šūnas sazinās savā starpā, izmantojot gaismas frekvences; tāpat kā mūsu DNS izmanto elektromagnētiskās frekvences, lai sevi pavairotu. Visa pamatā ir protoni un elektroni, pozitīvā un negatīvā polaritāte, kas visu dzīvību padara magnētisku. Mēs, tāpat kā viss dzīvais, esam aprīkoti ar kriptohroma šūnām, kas ļauj mums uztvert šos laukus, mums tik tikko saprotamā veidā. Mēs esam frekvences, elektrības, gaismas un magnētisma būtnes. Un, lai par tādiem kļūtu, bija vajadzīgi miljoniem gadu; šis process sākās ar pirmo šūnu. Lai gan mēs esam apguvuši bezvadu tehnoloģijas un iekļāvuši tās savā ikdienas dzīvē, mūsu ķermeņi nav sekojuši šim piemēram šūnu līmenī. Frekvences, kas mūs tagad ieskauj, ir tikpat svešas mūsu šūnām, kā tās būtu svešas mūsu acīm, ja vien mēs tās spētu saskatīt. Mūsu bērni piedzimst pasaulē, kuru viņu ķermeņi vienkārši nesaprot. Kur tas viss novedīs? Šīs filmas uzņemšanas laikā visā pasaulē tiek ieviesta 4G tehnoloģija. Lai tas būtu iespējams, tiek paaugstinātas pieļaujamās robežvērtības. Wi-Fi ir gandrīz visās mājās, skolās un uzņēmumos, un tas visu laiku ir mums visapkārt. DECT tālruņu tehnoloģija ir atrodama gandrīz katrā mājsaimniecībā. Laikā, kad nozare ir atbildīga un tai būtu jāievēro piesardzība, tā izrāda vieglprātīgu nevērību pret mūsu veselību ilgtermiņā. Nauda liek pasaulei griezties. Un ir lielas izredzes, ka viņiem par to sāks parādīties sirdsapziņas nemiers tāpat, kā tabakas rūpniecībai. Tāpēc, ja būs pārmaiņas, tās nenotiks no viņu puses. Tām ir jānāk no mums! Mums tikai ir jāatver acis un ir jāatzīst šī problēma.
no nne.