20. AZK – Tilmans Knehtels: Krievija un Ķīna – Rietumu ienaidnieki vai sabiedrotie?

13.09.2024 | www.kla.tv/30440

Ivo Saseks: Mūsu nākamais runātājs mums pievienojas tieši no Filipīnām ar sešu stundu laika starpību. Un arī viņš regulāri atver acis simtiem tūkstošu cilvēku, kuri patiesi meklē patiesās sakarības politikā un ekonomikā. Es jautāju tehniķiem: vai savienojums ar Filipīnām ir kārtībā?" ‘Jā, mums ir attēls." Labi, tad es saku visas pasaules skatītāju vārdā - liels paldies par Tavu ieguldījumu 20. AZK. Lūdzu Tilmana Knehtela īso biogrāfiju! Biogrāfija Tilmans Knehtels Tilmans Knehtels, dzimis 1987. gadā Filderštatē, Vācijā, ir autors un pētnieciskais žurnālists. Tilmans Knehtels jau ir veltījis lielu uzmanību Rotšildu ģimenei, okultās mūzikas industrijai, kabalismam un komunisma ilgtermiņa stratēģijai. Viņa grāmatu publikācijās ietilpst: “Rotšildi – viena ģimene valda pār pasauli” un "Rokefelleri — amerikāņu murgs". Tilmanam Knehtelam YouTube bija kanāls “Trust No Celebrity” ar vairāk, nekā 130 000 abonentu. Tagad tas ir izdzēsts pakalpojumā YouTube, un tagad to var atrast ar nosaukumu “Trust No Celebrity 3”. Pieejams arī Telegram sadaļā “Neuzticies nevienai oficiālajai slavenībai”. Viņš strādā arī par Šveices “ExpressZeitung” redaktoru. “ExpressZeitung” jau vairāk nekā 60 izdevumos ir dokumentējis mūsu laika politiskās, sociālās un vēsturiskās norises. Pamatojoties uz aktuālajiem notikumiem pasaulē, “ExpressZeitung” rada pamatu vispārējai izpratnei par lielām un sprādzienbīstamām tēmām. Pateicoties savai plašajai un pamatotajai globālās politikas pieredzei, Tilmans Knehtels ir gaidīts viesis neatkarīgo mediju TV šovos. Tilmans Knehtels šodien runā par tēmu: "Krievija un Ķīna - Rietumu ienaidnieki vai sabiedrotie?" Tilmans Knehtels: Jā, sveicināti, es priecājos būt šeit. Es ceru, ka jūs mani dzirdat. Jā, izskatās, ka cilvēki mani dzird. Tātad, jā, es esmu ļoti priecīgs, ka esmu šeit — AZK ir nedaudz citādākā veidā, nekā es to esmu pazinis līdz šim. Tomēr, jā, patīkami, ka tas ir izdevies. Man tika dota pusstunda manai prezentācijai, kas, manuprāt, ir laba lieta, jo es patiešām nesmu nekāds garo ievadu vīrs. Un tēma arī nav pārāk sarežģīta, lai to nevarētu nodot pusstundā. Tāpēc es salīdzinoši ātri ķeršos pie lietas. Iespējams, ka daži cilvēki jau zina daudz no tā, ko es tagad prezentēju, no Šveices laikraksta, kas Vācijā ir aizliegts, kas agrāk saucās ExpressZeitung. Es esmu tā redaktors. Un tēma ir: Krievija un Ķīna – Rietumu ienaidnieki vai sabiedrotie – pagaidām ar jautājuma zīmi. Es domāju, ka dažiem cilvēkiem, kuri šobrīd ir pamatoti vīlušies par mūsu Rietumu politiku, ir vērts vēlreiz paskatīties, vai šajās valstīs varētu atrast alternatīvas. Tomēr man ir jāizsakās īsi, tāpēc sniegšu uzreiz atbildi uz lekcijas tēmas jautājumu: manās acīs Ķīna un Krievija tagad ir nevis sabiedrotie, bet gan Rietumu ienaidnieki. Un ar to es domāju ļoti skaidri, un man tas tiešām ir jāpasaka: ar to es domāju režīmus... nu, es domāju par Putinu un Sji Dzjiņpinu, nevis parastos iedzīvotājus tur — tās nepārprotami ir divas dažādas lietas. Un naidīgums pret Rietumiem, kas, manuprāt, ir ļoti viegli atvasināms arī no ļoti banāliem faktiem, un proti, ka Vladimirs Putins un Sji Dzjiņpins tiecas pēc komunistiskiem mērķiem. Un es pieņemu, ka šeit, AZK, nebūs tik daudz komunistu, kuri man vispirms būs jāpārliecina, cik slikts ir komunisms. Tāpēc es varu izlaist šo punktu un uzreiz sākt ar šīs iedejas pastāvēšanas pierādījumiem Krievijā un Ķīnā. Un sāksim ar Vladimiru Putinu. Rietumu plašsaziņas līdzekļos viņš tagad tiek pasniegts kā skarbs, konservatīvs tipiņš, kā dēļ tagad varētu pieņemt, ka, viņš tagad tiešām kārtīgi piemeklēs ASV impēriju un (Rietumus?), un tad viss kļūs labāk. Tātad, tas atkal radītu normālākas ttiecības, es saku. Varu tikai teikt, ka šāda bilde nepavisam nav tāda, kādu iztēlojas daudzās kritiskās balsis Krievijā – no kristiešiem līdz konservatīvajiem un labējiem; taču Krievijā ir arī daudzas kritiskās balsis, kas viņu uztver, kā arī absurds skaits kritiski domājošo vāciešu resz pašreizējo valdību –tie ir kreisie, internacionālisti vai pat komunisti. Un tam ir arī iemesli. Piemēram, var paskatīties uz 2016. gadu. Bija ļoti skaidra Vladimira Putina runa Viskrievijas Tautas frontei. Tā ir sava veida lobēšanas organizācija viņa partijai. Un paskatīsimies uz šo runu. Zvīņas tiešām nokrīt no acīm. Viņš uzsver, ka viņa attieksme pret komunistiskām idejām nekad nav svārstījusies un partijas grāmatiņu viņš mājās glabā līdz pat šai dienai. Ja jūs to nezināt, tad Putins jau 70. gados iestājās komunistiskajā partijā un arī KGB slepenajā dienestā. Iespējams, ka tur viņa lojalitāte joprojām ir vērsta uz to. Un tad izšķirošais teikums 2016. gada run: Vladimirs Putins saka, ka viņš nekad nav bijis piespiests stāties komunistiskajā partijās, bet - citējot Putinu: "Man ļoti patika komunistiskās un sociālistiskās idejas, un tās patīk joprojām." Tātad Putinam joprojām patīk komunistiskās idejas – vēstures lielāko masu slepkavu idejas! Un 2005. gadā viņš arī teica, ka Padomju Savienības sabrukums bija katastrofa, burtiski lielākā 20. gadsimta ģeopolitiskā katastrofa. Tātad viņam komunistiskās valsts krišana ir kaut kas traģisks. Tas ļauj ieskatīties dziļi! Un jā, šis viņam nav atsevišķs gadījums, tāpēc arī viņa kritiķiem Krievijā ir daudz munīcijas. Lūk, piemēram, vēl viens iespaidīgs piemērs: tieši šajā 2024. gada martā Putins uzstājās, varētu gandrīz teikt, komunistu vai antifa festivālā un teica runu. To visu sauca par Pasaules jaunatnes festivālu. Šeit Rietumos par to nedzird neko. Lielākā daļa cilvēku nekad par to nebūs dzirdējuši. Tātad tas šogad notika Krievijā, un tas ir milzīgs pasākums. Virspusēji ņemot, tas izskatās samērā nekaitīgs – tikai tipiska propaganda. Bet, ja paskatās, kas tajā piedalās, tad ir redzami jaunieši no komunistiskajām organizācijām no visas pasaules, kuri tūkstošiem brauc uz Krieviju. Un jā, arī 2017. gadā bija viens Pasaules jaunatnes festivāls, kuru toreiz oficiāli organizēja Pasaules Demokrātiskās jaunatnes federācija. Un Putins arī tur parādījās un teica runu. Un šī Pasaules Demokrātiskās jaunatnes federācija ir sava veida jumta organizācija komunistiskām jaunatnes organizācijām. Un Vācijas pārstāvis Pasaules Demokrātiskās jaunatnes asociācijā ir, piemēram, Sociālistiskā Vācijas strādnieku jaunatne, Vācijas Komunistiskās partijas meitas organizācija. Un patiesībā daudzi no dalībniekiem Pasaules Jaunatnes festivālā Krievijā, vai tas būtu 2017. vai 2024. gadā, tiem kas nāca no Rietumiem, bija Antifa izcelsmes. Citiem vārdiem sakot, tieši tie cilvēki, par kuriem mēs patiesībā varētu pieņemt, ka viņi ir diametrāli pretēji Putina, it kā patriotiskajām, vērtībām. Bet tas ir nepareizi. Putins par tiem runā un atļauj viņiem sevi godināt. Un tam ir jēga, jo, manuprāt,te kopā sanāk tieši tas, kas sader kopā. Jo arī Antifa nozīmē antifašismu. Un antifašisms ir kaut kas līdzīgs Putina Krievijas jēgai un būtībai, varētu teikt. Un to ir svarīgi saprast. Tas nenozīmē, ka jums vienkārši nepatīk fašisti vai nacisti – tā tagad te nav mana ideoloģija -, bet tas ir vienkārši jauns VDR kods, varētu teikt, vai jauns vecais kods, ko jūs jau zināt no VDR, t.i., tā saucamais sociālistu šķiras ienaidnieks. Tas nozīmē, ka ikviens, kas tiek nodēvēts par fašistu, nav sociālists vai komunists, un viņš ir jāapkaro. Tātad, tas bija internacionālo kreiso organizēts pasākums, kur Putins parādījās un tika sumināts. Bet bildes no šī Pasaules jaunatnes festivāla neiziet uz Rietumiem, jo šeit Putins tiek attēlots kā konservatīvo un kristiešu glābējs, kamēr Krievijā viņš svin kopā ar ar sociālistiem no visas pasaules - Kubas, Venecuēlas un tā tālāk. Jā, tieši komunistiskās ideoloģijas pamatā vienmēr ir bijusi pasaules pārvaldīšana, kas patiesībā ir pašsaprotami. Bet, lai to pamatotu, mums ir, piemēram, Vladimirs Ļeņins, kurš teica, citāts: “Mēs esam internacionālisti. Mēs tiecamies uz visu pasaules tautu strādnieku un zemnieku stingru savienošanos un pilnīgu apvienošanu vienā vienīgā globālā Padomju Republikā” Un Leons Trockis arī runāja tieši tāpat par pasaules sociālistisko federāciju, kas ir interesanti, jo visi vienmēr runā tikai par globālistiem. Bet man izskatās, ka visas lietas būtība tiek atstāta pilnīgi novārtā, proti, ka oprojām turpinās runa par komunismu, un nekas nav globālāks par komunismu. Un tieši šīs pasaules valdīšanas virzienā ir vērsti Krievijas valdības uzskati. Piemēram, Putins un Krievija vairākkārt ir pauduši atbalstu Agendai 2030.. Tas parasti tiek attiecināts uz Rietumiem ar BlackRock, Pasaules ekonomikas forumu un tā tālāk. Bet, ja paskatās uz tās izcelsmi, jūs redzēsit arī to, ka Agendai 2030 arī ir sociālistiskas saknes. Piemēram, šīs Agenda 2030 aizsācējs bija norvēģu sociāliste, vārdā Gro Harlema Brundtlande. Un Putina simpātijas pret komunismu, par ko tikko runājām, protams, ir arī visbūtiskākais šai pasaules valdībai, jo komunisms un pasaules valdība iet roku rokā, kā teica arī Ļeņins. Un arī par šo pasaules valdību var atrast konkrētāku informāciju Krievijā. Un vairākas reizes Krievijas svarīgākā stratēģa rakstos. Tātad tas ir Aleksandrs Dugins, kurš patiešām formulēja kaut ko līdzīgu Krievijas valsts saprātam. Tātad nav nevienas citas viņa grāmatas, izņemot “Ģeopolitikas pamatus”, kas tik ļoti ietekmējušas Krievijas eliti. Un šajā 1997. gada grāmatā “Ģeopolitikas pamati” Aleksandrs Dugins raksta par jaunu Krievijas impēriju, kas tiks dibināta. Un viņš to pasniedz šādi, citējot: “Saskaņā ar ģeopolitikas loģiku šai impērijai stratēģiski un telpiski jāpārspēj sava priekšgājēja Padomju Savienība. Tāpēc jaunajai impērijai ir jābūt Eirāzijas, kontinentālai un perspektīvai pasaules impērijai. Krievu tautas cīņa par pasaules kundzību vēl nav beigusies . “ Tātad mums ir pretenzijas pret pasaules varu vai pasaules kundzību un līdz ar to arī pret pasaules valdību, uz ko arī aicināja Ļeņins. Un šī cilvēka Aleksandra Dugina vārdam Krievijā patiešām ir nozīme, pat ja daudzi joprojām vēlas to noliegt. Un jā, šī Dugina vēlamā impērija ir it kā Padomju Savienības pēctece. Un patiesībā kopš Putina nākšanas pie varas Krievijā ir notikusi Padomju Savienības atdzimšana, kas nav pārsteidzoši, jo Putinam patīk komunistiskās idejas, liecina viņa paša teiktais savā runā. Tātad tagad atkal tiek celti Staļina pieminekļi. Arī Staļins tiek attīrīts kā vēsturiska persona , un tiek izvirzītas prasības atjaunot padomju nosaukumus, piemēram, Volgogradu pārdēvēt par Staļingradu. Vai arī šeit - Putins 2000. gadā no jauna ieviesa Padomju Savienības himnu, ar jauniem tekstiem, bet tā paša komunistu autora. Un, runājot par preses brīvību un vārda brīvību, mēs Krievijā atgriežamies pie padomju apstākļiem. Gandrīz vienlaikus ar “Compact” aizliegumu Vācijā Krievija aizliedza lielu opozīcijas mediju, proti, “Moscow Times”, un gandrīz ar tādu pašu iemeslu kā Nensija Fīzere, varbūt pat nedaudz neveiklāk – citāts: ““Krievijas vadības lēmumu diskreditēšana gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā.” Citāta beigas. Tas nozīmē, ka Krievijā jūs nedrīkstat kritizēt politiķu lēmumus, pretējā gadījumā jūs izdzēsīs, kas, manuprāt, ir gandrīz katras brīvas sabiedrības stūrakmens. Un vēl pirms tam Krievijā jau bija slēgti daudzi alternatīvie mediji. Bet tas ir tikai tipisks gadījums, ko Maskava dara ārzemēs, līdzīgi tagad ar Putina kā konservatīvā attēlošanu. Tāpēc viņi pieķeras Rietumu opozīcijai, lai tur iegūtu simpātijas. Un Krievijas ārzemju propaganda pēc tam kritizē Rietumos notiekošo – kā fašismu. Un iekšzemē viņi dara tieši to pašu, un labs piemērs ir nesen ieviestais “Compact” aizliegums. Esmu pilnīgi pret to, un par Nensiju Fīzeri vispār nedomāju, bet ko Krievija dara pēc slēgšanas? Tātad viņi sūta kādu no Ārlietu ministrijas, kurš izsakās pret šo aizliegumu un ir par to ārkārtīgi sašutis - es arī piekristu tai sievietei, ko viņi tur sūtīja, bet aizliegumi ir... bet kas tajā pašā laikā notiek Krievijā? Tieši tāpat! Tātad patiesībā mums ir darīšana ar vienas monētas divām pusēm. Vai arī šeit ir jauka bilde. Es ceru, ka tagad jūs varat redzēt bildi, kas dažiem cilvēkiem dos kaut ko pārdomāt. Tātad Putins valsts vizītē Ziemeļkorejā. Attēls vien, manuprāt, runā pats par sevi. Tāpēc cilvēkiem ir jānāk un jāgavilē viņiem abiem diviem šo varoņportretu priekšā. Un jā, es domāju, ka bilde izstaro tīru komunismu. Un tad Putins pirms tam saņēma apliecinājumu no Kima Čenuna. Viņš teica, citējot: "Mēs vienmēr esam un turpināsim atbalstīt visus Putina lēmumus un Krievijas valdības lēmumus." Tātad tas nozīmē, ka starp Putinu un Kimu Čenunu ir visciešākā saikne. Un man tagad nav jāskaidro, kāpēc Ziemeļkoreja nav īpaši skaista un brīva valsts. Tas nozīmē, ka patiesībā visur, kad mēs skatāmies uz mūsdienu Krieviju, mēs faktiski redzam šo komunistisko ietekmi. Un es tiešām varētu minēt vēl tūkstošiem piemēru. Un tad mēs tagad varam veikt pāreju no Putina uz Sji Dzjiņpinu, kuru daudzi cilvēki nevēlas redzēt kā vienotību, lai gan šī savienība tiešām pastāv. Tātad mēs esam šeit, tieši pirms Ukrainas kara 2022. gada sākumā... Tad Putins apmeklēja ziemas olimpiskās spēles Pekinā un teica, citēju: "Prezidents Sji Dzjiņpins un es jau ilgu laiku esam pazīstami kā labi draugi un politiķi, kuriem lielākoties ir vieni un tie paši uzskati par to, kā tikt galā ar pasaules problēmām. Mēs uzturam ciešus un biežus kontaktus.” Un Sji Dzjiņpins gāja vēl tālāk un nosauca Vladimiru Putinu par savu labāko draugu 2019. gadā – ne tikai par jebkuru draugu, bet gan par labāko draugu. Tātad neviens matiņš vairs nav starp abiem. Tātad viņiem ir vienādi uzskati par to, kā risināt pasaules problēmas. Vai par Tagesschau varējāt lasīt tikai pirms diviem mēnešiem, citēju: "Krievija un Ķīna vēlas padziļināt sadarbību dažādās jomās , piemēram, loģistikā, transportā, enerģētikā un lauksaimniecībā." Un tas ir galvenais. Tātad šī sadarbība ar Ķīnu uzliek lielu izsaukuma zīmi aiz Putina komunistiskā pasaules uzskata, ko viņš savā runā tik atklāti ir atzinis. Tā kā Ķīna ir atklāti komunistiska valsts, to nevar noliegt. Piemēram, valsts, kurā komunistu masu slepkavam Mao Ce-tunam joprojām ir kaut kas līdzīgs svētā statusam. Un, piemēram, valsts, kuras vienīgā partija statūtos raksta: “Partijas augstākais ideāls un galvenais mērķis ir komunisma realizācija.” Citāta beigas. Arī tas ir nepārprotami, un komunismu, kā mēs dzirdējām iepriekš, protams, var īstenot tikai visā pasaulē, kā tikko norādīja Ļeņins, tāpēc apņemšanās komunismā vienmēr ir apņemšanās iegūt pasaules valdību - atkal atslēgvārds globālismam. Un, tāpat kā Krievija, arī Ķīna ir apņēmusies veicināt programmu 2030. gadam, kas, kā jau teicu, ir mīkstāka komunisma forma. Mao joprojām tiek glabāts Memoriālajā zālē Pekinā, tāpat kā Ļeņins joprojām ir izstādīts mauzolejā Sarkanajā laukumā. Tātad komunistiskie slepkavas abās pusēs tiek turēti godā. Izsakoties provokatīvi, tas ir tāpat kā tad, ja Aleksandra laukumā būtu Hitlera mauzolejs, tad jau ticami, ka Trešais Reihs, vairs nebūtu tālu. Protams, viss izskatījās tikpat komunistiski ar Koronas politiku, kas var atgriezties jebkurā laikā. Ķīna nežēlīgi spīdzināja savus iedzīvotājus. Tas ilga līdz 2023. gadam, kad mums viss jau atkal bija atvērts. Tātad tie bija mūsu slēgšanas gadījumi ar steroīdiem Ķīnā, kur cilvēki nedēļām ilgi nevarēja atstāt savas mājas. Tika norobežoti veseli dzīvojamie rajoni un slēgti lielveikali. Tātad jūs redzējāt, kā cilvēki patiešām vicinājās pa logiem, jo viņu ledusskapis bija tukšs un viņi nevarēja iziet ārā lokdauna laikā. Ja tika konstatēts tikai viens pozitīvs PCR tests, visi rajoni tika pilnībā slēgti. Un, protams, cilvēki pēc tam tika ieslodzīti šajās bēdīgi slavenajās karantīnas nometnēs, kur konteineri patiešām izskatījās pēc cietuma kamerām. Un arī tur cilvēki dažreiz bija ieslodzīti nedēļām ilgi. Tātad Sji Dzjiņpina Koronas terors, kur pat mūsu valdības, kuras nekādā ziņā nebija maigas, patiesībā izskatās jaukas salīdzinājumā ar tām. Protams, tagad ir izskanējusi ziņa, ka Ķīnas režīms var paralizēt režīma pretiniekus, vienkārši iestatot viņu QR kodu sarkanā krāsā, jo tad Ķīnā vairs nevarētu brīvi pārvietoties. Es nezinu, vai tas joprojām pastāv šobrīd, bet tas noteikti ir kaut kas, ko var atgriezt nākotnē. Un jā, Krievija tagad ir nedaudz vairāk orientējusies uz Rietumiem, runājot par Koronu, kas nebija tik stingra kā Ķīnā, taču neizcēlās ne ar kādu pozitīvu aspektu, ko tagad varētu izmantot kā labu alternatīvu. Tieši tā, un tagad es esmu daudz runājis par komunismu, un, manuprāt, mums ir tikai darīšana ar ideoloģiju, kas ir līdzeklis mērķa sasniegšanai. Augstākā līmeņa aukliņvilcējiem, ar kuriem es tagad vēlos nodarboties, vispirms paskatīsimies, kurš vispār šo komunisma ideoloģisko briesmoni ir padarījis par lielu. Un tas bija 1917. gada Oktobra revolūcijas sākumpunkts Krievijā – tā tika finansēta no Volstrītas amerikāņu baņķieru fona. Ir vesels amerikāņu vēsturnieka Antonija K. Satona pamatdarbs. Un divi vārdi, kas noteikti jāpiemin kā komunistu finansētāji, ir Pols Varburgs un Jākobs Šifs. Pols Varburgs oficiāli bija ASV centrālās bankas – Federālo rezervju sistēmas – vadītājs. Jau 1913. gadā, kad tika dibināta FED, bija daudz balsu, kas apgalvoja, ka Pols Vorburgs patiesībā strādā Rotšildu vārdā, tostarp daudzas augsta ranga balsis. Un mēs arī zinām, piemēram, ka Rotšildi un Varburgi 20. gados sadarbojās, lai nodibinātu Paneiropas kustību, kur Varburgs tiešām pieņēma pasūtījumus tieši no Rotšilda, varētu teikt. Tātad Polam Varburgam bija sava daļa oktobra revolūcijas spēlē, gandrīz noteikti Rotšildu vārdā kā otrajam sabiedrotajam. Ar Jakobu Šifu šī Rotšildu saikne kļūst ļoti skaidra, jo Šifu ģimenei Frankfurtē pat 18. gadsimtā bija kopīga māja ar Rotšildiem. Un šie divi baņķieri Pols Varburgs un Jākobs Šifs ar savām bankām, Kuhn, Loeb & Co un Federālo rezervju sistēmu bija pasaules revolūcijas baņķieri, un viņi izmantoja naudu, lai nodrošinātu, ka Ļeņinam un Trockim vispār bija iespēja sagrābt varu Krievijā 1917. gadā. Un vispirms ir svarīgi saprast, kurš vispār ieviesa komunismu. Un atkal Rokfellers bija iesaistīts šīs federālās rezerves dibināšanā 1913. gadā. Un caur šiem Rokfelleriem, kuri joprojām cieši sadarbojas ar Rotšildiem, mēs ātri atgriežamies pie aktieriem, par kuriem patiesībā vajadzētu runāt, proti, Ķīnu un Krieviju. Jo Rokfelleri ar sava vīra Henrija Kisindžera starpniecību 70. gados iniciēja Ķīnas atvēršanu, kā rezultātā Ķīna kļuva par pasaules lielvaru, kādu mēs to pazīstam šodien. Un šajā laika posmā, 1970. gados, Deivids Rokfellers devās uz Ķīnu un apciemoja otro cilvēku aiz Mao Ce-tuna, Mao, kurš joprojām tiek godāts mūsdienu Ķīnā. Un Deivids Rokfellers pēc tam laikrakstā New York Times rakstīja, ka Mao bija nogalinājis miljoniem ķīniešu, ka Ķīna - citāts - "Viens no svarīgākajiem un veiksmīgākajiem eksperimentiem cilvēces vēsturē ," citāta beigas Jā, ja papētīsiet to intensīvāk, jūs redzēsiet, ka Ķīna bija īsts Rokfelleru projekts. Un tad varat pārtīt 50 gadus uz priekšu, sākot no 70. gadiem, un uzreiz nonākt pie saiknes starp Klausu Švābu un Deividu Rokfelleru. Jo Klauss Švābs neslēpti saka, ka Henrijs Kisindžers bija kaut kas līdzīgs viņa padomdevējam. Un Henrijs Kisindžers noteikti strādāja Rokfelleros, bija viņu labākais cilvēks. Un otrs mentors, par kuru runā Klauss Švābs, ir kāds Moriss Strongs, kurš, tāpat kā Henrijs Kisindžers, arī strādāja ar Rokfelleriem. Tas nozīmē, ka Švābs ir arī Rokfellers. Un šodien Klauss Švābs, Great Reset vadītājs, ļoti līdzīgā tonī kā toreizējais Deivids Rokfellers saka, ka Ķīna burtiski, citējot, ir "pievilcīgs modelis daudzām valstīm ", citāta beigas. Klauss Švābs saka, ka Ķīna ir pasaules vai Rietumu plāns. Un komunistiskā Ķīna, kur mēs pamanījām, ka Rokfelleri kā FED līdzdibinātāji deva sākuma signālu, lai komunisms pārņemtu varu visā pasaulē... Tātad viss sanāk kopā. Un tad Rotšildi, lai gan viņi to reti atklāj publiski, ir pilni eiforijas par komunistisko Ķīnu. 2011. gadā televīzijas kanālā Bloomberg parādījās kāda Evelīna de Rotšilda, ne mazāk kā karalienes finanšu padomniece, un viņa nerunāja neko citu kā slavināšanu Ķīnai. Piemēram, caur puķi renminbi ieviesa Ķīnas valūtu kā pasaules valūtu. Un Rotšildiem joprojām ir labas biznesa attiecības ar Ķīnu līdz šai dienai, viņi paši to atzīst, ko varat lasīt viņu publiskajos portālos. Un ir pietiekami daudz iemesla, lai Rotšildus identificētu kā Oktobra revolūcijas aukliņvilcējus. Un tā vai tā kā atvērts partneris Rokfelleriem, kuri Ķīnā ir vēl atvērtāki. Tad no otras puses, un tas, protams, arī ir svarīgi, mums ir biznesa sakari no Rotšildiem uz Krieviju. Piemēram, 2008. gadā Nataniels Rotšilds esot ieguldījis 500 miljonus dolāru oligarha alumīnija uzņēmumā. Viņu sauc Oļegs Deripaska, kurš ir ļoti tuvs Putinam. Vai, protams, Gerhards Šrēders, kurš ir ļoti tuvs Putina draugs, kurš pēc kļūšanas par kancleru pieņēma konsultanta amatu Rothschild bankā. Bet kļūst vēl labāk, jo Rokfellera saikne ar Putinu ir pilnīgi skaidra, jo Rokfellers un Švāba mentors Henrijs Kisindžers, kurš pirms Kisindžera nāves bija ļoti tuvs Putina draugs. Tātad ir ļoti skaidra aina, ka notiek sadarbība augstākajos līmeņos. Bet, protams, izšķirošā saikne starp Krieviju un Ķīnu, kā arī ar šīm starptautiskajām naudas elitēm ir tā, ka gan Ķīna, gan Krievija augstu vērtē komunismu, ko arī izplatīja tādi globālie vadītāji kā Rotšilds un Rokfellers. Protams, es to piebildīšu kā svarīgu mērķi, lai jūs nedomātu, ka es šeit skatos tikai uz simptomiem. Man ir skaidrs, ka fonā ir citi spēki, kas nosaka lietu gaitu. Bet es gribu skaidri pateikt, ka šai cilvēku grupai arī nav problēmu ar komunisma sistēmu, gluži pretēji, viņi ir komunisma dzimšanas gulta. Viņi to vēlas! Un jā, šķiet, ka tas ir nākotnes mērķis, ka mēs faktiski sadarbojamies abās pusēs, lai ieviestu šo pasaules komunismu katrā zemes stūrī. Tagad tas notiek ar mums, izmantojot Great Reset vai Agenda 2030. Tas notiek pakāpeniskāk, diezgan lēni. Un Krievijā un Ķīnā tas ir grūtāk, tas ir militāristiskāk, bet galu galā tas viss ir vienāds gars. Un jā, tas, vai komunisms patiešām ir tādas elites kā Rotšildi galvenais mērķis, būtu cits jautājums. Īsi jāatsaucas arī uz mesiāniskajām beigu laika sektām, kuras arī tiecas pēc noteiktiem mērķiem. Tāpēc arī es ar to nodarbojos. Bet tas šeit pārsniegtu darbības jomu, un es to atstāšu kā, teiksim, aptuvenu nākotnes izredzi, ka mēs visi ieejam komunismā, kuru spiež abas puses, no austrumiem un rietumiem, kur viena bumbiņa tiek nodota otrai. Tieši tā, jā, par digitālo cietumu no Ķīnas, kas, pēc Klausa Švāba domām, ir pievilcīgs modelis - esam jau izdevuši Vācijā aizliegtā laikraksta, agrāk ExpressZeitung, dubultizdevumu, lai šajās tēmās varētu iedziļināties. Tiek savākts daudz vairāk pierādījumu, kas rada vēl blīvāku ainu. Un jā, atkal beigās kā secinājums Ķīna un Krievija mums galīgi nav sabiedrotie un komunisms tur īsti nav gājis bojā un nav miris tā, kā mums to stāsta. Tāpēc šīs valstis joprojām ir saderīgas ar tipiskiem aukliņu vilcējiem no augstajām finansēm, un tādēļ mums par to vajadzētu būt ļoti skeptiskiem. Kā jau teicu, pret valdībām, arī, protams, mūsu pašu valdību, kas pašas tajā piedalās, nevis pret tur esošajiem cilvēkiem. Un jā, var pārmest Rietumiem daudzās lietās, kas ir ļaunas, tas var būt taisnība, bet atbilde uz to un glābiņš no tā noteikti nav Putins un Ķīna. Neko vairāk ar šo lekciju īsti negribēju pavēstīt, un man bija liels prieks par to, un esmu tam cauri un novēlu visiem jauku pasākumu! Ivo: Tas bija aizraujoši, kā tu visu sāki. Man žēl, ka nevarējām tev dot vairāk laika. Varbūt kaut kad būs arī turpinājums, bet personīgi es jutos kā... kā tramplīnlēkšanā. Sākumā domāju, vau, vau, vau, kur tas cilvēks iet? Vai viņš tagad iesaistīsies labās un kreisās puses cīņā – un ko tad? Bet tad viņš lido, paceļas un nonāk pie lietas būtības. Tu paveici izcilu darbu! Arī šī bilde ar dzemdību gultu bija ļoti trāpīga, un fona spēki stāvēja tur pie dzemdību gultas. Jā, mēs varam redzēt, kā šeit atkal tiek instrumentalizēti cilvēki. Jā, tu jau to visu pieminēji. Ļeņins, Trockis, Staļins, visi brīvmūrnieki. Putins, brīvmūrnieks. Beigās ir vēl viens klubs. Bet totālā kontrole,atņemšana kur to vēl skaistāk var redzēt? Nobriedušākā formā par komunismu? Kur viss ir valsts, valsts... Un tur mums atkal ir Rotšildi. Tātad mēs redzam, kurās rokās mūs ved. Tas bija vērtīgs ieguldījums. Mēs pateicamies tev un vēlam tev visu to labāko. Lai veicas ar tavu ekspresavīzi. Sveicieni tev no mums visiem, no visas komandas ! Tilman Knechtel – paldies! Mēs tevi mīlam! Tilmans Knehtels: Čau, čau.Lai jums veicas! Ivo: Čau, čau!

no von Unbekannt

Avoti: ---