70 gadi pēc Hirosimas: kā var ienākt prātā pārkarsēto smadzeņu apgalvojums, ka atombumba esot saīsinājusi karu?

11.12.2015 | www.kla.tv/7293

Labvakar, manas dāmas un kungi, tas bija agrā 1945. gada 6. augusta rītā, tieši pirms 70 gadiem, kad ASV kara lidmašīna „Enola Gay” taisījās ceļā uz Hirosimu Japānā. Pēc vairāku stundu lidojuma tā sasniedza savu mērķi: Hirosimas centru. Labus 850 metrus virs Šima-slimnīcas pilsētas centrā no lidmašīnas tika izmesta atombumba ar nevainīgu nosaukumu „Little Boy”, latviski „Mazais zēns”. Hirosimā radās ugunsbumba ar iekšējo temperatūru virs miljons grādiem Celsija. Sekas bija graujošas: - pēc oficiālām ziņām, uzreiz tika nogalināti 70 līdz 80 000 gandrīz tikai civilie iedzīvotāji, kas tolaik atradās pilsētas centrā. Sekundes ātrumā iztvaikoja viņu ādas virskārtas. Spīdošais eksplozijas zibens iededzināja personu aprises noturējušos sienu virsmā vēl pirms tam, kad cilvēkus aizrāva triecienvilnis. Daudzi japāņi, kas uzreiz nenomira, sekojošās stundās mokpilni noasiņoja no gūtajiem iekšējiem ievainojumiem. Eksplozijā atbrīvojies nukleārais starojums daudzas nedēļas pēc tam turpināja nogalināt ļoti daudzus nākamos iedzīvotājus. No vēlīnajām sekām līdz 1946. gadam, pēc atšķirīgiem vērtējumiem, esot miruši 90 – 166 000 cilvēki. Lielu daļu iedzīvotāju vēl gadiem mocīja vēža slimības, kas ir vēlīnās apstarojuma sekas. Pēc kāda pētījuma, 9% no vēža saslimšanām, kas parādījās starp 1950. un 1990. gadiem pie izdzīvojušajiem, bija nomestā sekas. Japānā atombumbas pārdzīvojušos sauc par „hibakuša”. Tie un viņu bērni cieš no organisma ilgstošiem bojājumiem, kroplībām un seku slimībām. Bieži pievienojas psihiski traucējumi. Un ar to vēl bija par maz – pēc 3 dienām, 1945. gada 9. augustā, ASV militāristi nometa otru atombumbu uz Nagasaki. Toreiz esot uzreiz miruši 22 000 cilvēki, un sekojošo 4 mēnešu laikā miruši vēl 39 – 80 000 cilvēki. Šodien, pēc 70 gadiem, ASV vēl daudzi tic oficiālajai versijai: ka atombumbas 1945. gada 6. augustā uz Hirosimu un pēc 3 dienām uz Nagasaki esot saīsinājušas karu. Atombumbu aizstāvji to argumentē tā, ka šādi esot novērsta citādi nenovēršamā invāzija, kuru tā saucamā operācija „Downfall” esot padarījusi par nevajadzīgu. Un tās novērtējamās sekas esot ceturtdaļmiljona savienoto zaldātu un vairāku miljonu japāņu dzīvības glābšana. Arī daži no šejienes vadošajiem mēdijiem joprojām pārstāv ASV versiju. Tā piemēram, Hannes Štains (Hannes Stein), vācu dienas avīzes „Die Welt” korespondents, šīs gadadienas sakarā raksta virsrakstā: „Alternatīva būtu bijusi ļaunāka”. Taču lielākā daļa toreizējo ASV vadošo militārpersonu jau toreiz uzskatīja citādi, kā pierāda sekojoši piemēri: - amerikāņu izmeklēšanas grupa Startegic Bombing Survey (USSBS)1946. gada jūlijā secināja, es citēju: „Japāna noteikti, bez visas atombumbu nomešanas, pirms 1945. gada 31. decembra [...] būtu kapitulējusi.” - Vēlākais prezidents ģenerālis Dvigts Aisenhauers (Dwight Eisenhauer), kurš tajā laikā bija „sabiedroto (aliēto) karaspēku” augstākais virspavēlnieks Ziemeļrietumu Eiropā un bija atbildīgs par lielu daļu no ASV militārajiem plāniem Eiropā un Japānā, toreiz paziņoja sekojošo: „Japāņi bija gatavi kapitulēt un nebija vajadzīgs viņiem uzbrukt vēl ar šiem šausmīgajiem ieročiem.”Admirālis Viljams Līhijs (William Leahy), kurš no 1942. līdz 1949. gadam bija visaugstākā ranga amerikāņu militārpersona, savās atmiņās rakstīja: „Pēc maniem ieskatiem, šie barbariskie ieroči Hirosimā un Nagasaki nekādā veidā nav atbalstījuši mūsu karu pret Japānu. Veiksmīgās jūras blokādes un efektīvo gaisa uzbrukumu dēļ ar konvenciālajiem ieročiem, japāņi bija jau uzvarēti un gatavi kapitulācijai.” Cienījamās dāmas un kungi, šo sarakstu pēc patikas varētu vēl turpināt, kā apakšā uzfotografētajos linkos ir plaši dokumentēts par patiesajiem iemesliem - [http://info.kopp-verlag.de/hintergruende/deutschland/redaktion/die-wirklichen-gruende-fuer-den-amerikanischen-abwurf-der-atombomben-ueber-japan.html] Pat daži no vācu valodīgajiem vadošajiem mēdijiem tagad sāk apšaubīt oficiālo Amerikas versiju. Tā piemēram, Šveices Radio un Televīzija (ARF) šorīt rakstīja, es citāju: „Saskaņā ar ievērojamo vēsturnieku, kā Tsujoši Hasegava (Tsuyoshi Hasegawa) no Kalifornijas Universitātes, tās nebija Hirosima un Nagasaki, kas ķeizaram Hirohito un viņa militāristiem 15. augustā lika kapitulēt, bet gan Padomju Savienības kara pieteikums [...] Pēc vēsturnieka Samuela Walkera vērtējuma, ASV ir izšķīrušās par atombumbu nomešanu cita iemesla dēļ”, tā SRF: „Tās gribēja pierādīt Padomju Savienībai savu stiprumu”. Krievija un daudzi citi pirmo atombumbu nomešanā redz aukstā kara sākumu, kas noveda pie nukleārās bruņošanās sacensībām. Cienījamās dāmas un kungi, patiesībā to zina visi: atombumba nevar saīsināt karu. Izskatās, ka to nezina tikai ASV valdība, ASV sabiedriskā doma un citi rietumu, ASV – dzirdošie, vadošie mēdiji. Katrā ziņā, līdz šim vēl neviens no Amerikas prezidentiem par šo drausmīgo kara noziegumu pret cilvēcību nav atvainojies. Atliek tikai cerēt, ka Eiropas politiķi un mēdiji no tā gūs savu mācību un neticēs atkal ASV karu attaisnošanai, vienalga, ar kādiem līdzekļiem. Lai Hirosima un Nagasaki paliek par brīdinājuma zīmēm, ka tiktu likts lietā viss, lai tikai nekad vairs neatkārtotos tik neaprakstāmas ciešanas. Uz redzēšanos

no dd

Avoti: http://www.dw.com/de/entschuldigung-f%C3%BCr-hiroshima-%C3%BCberf%C3%A4llig/a-5872933
https://de.wikipedia.org/wiki/Atombombenabw%C3%BCrfe_auf_Hiroshima_und_Nagasaki
http://www.srf.ch/news/international/atombomben-auf-japan-die-frage-nach-dem-warum
http://www.russland.ru/kapitulation1/morenews.php?iditem=17
http://info.kopp-verlag.de/hintergruende/deutschland/redaktion/die-wirklichen-gruende-fuer-den-amerikanischen-abwurf-der-atombomben-ueber-japan.html
http://antikrieg.com/aktuell/2015_08_06_unsere.htm
http://www.welt.de/debatte/article144870605/Die-Alternative-waere-schlimmer-gewesen.html