20. AZK — Džeimss Korbets: Tuvo Austrumu konflikts un digitālā Centrālās bankas nauda — absolūts šausmu scenārijs

07.09.2024 | www.kla.tv/30388

[Ivo Saseks:] Oho, vau, kāda diena! Tagad ejam tālāk. Mēs nonākam pie nākamā korifeja. Mēs tagad nākamajā posmā koncentrējamies uz Tuvo Austrumu konfliktu, un mēs varam uzdot savus sprādzienbīstamos jautājumus citam apgaismošanas gigantam, kurš dzīvo Japānā. Un viņu intervēs mūsu fantastiskais Kla.TV korespondents Dens no ASV. Japāna, ASV, mēs šeit, Šveicē, tāpēc šoreiz mums ir darīšana ar 15 stundu laika starpību starp šiem diviem vīriešiem un septiņu un astoņu stundu laika starpību ar mums šeit Šveicē. Mēs vēlamies jums pateikties par jūsu vērtīgajiem pakalpojumiem un jau iepriekš ieskatīties - kura biogrāfijā? Džeimsa Korbeta [James Corbett]! Džeims, tu esi mums vajadzīgs! [Biogrāfija:] Džeimss Korbets ir dzimis un audzis Kanādā. Viņš absolvējis Trīsvienības koledžu Dublinā, Īrijā, iegūstot filozofijas maģistra grādu. Pēc pārcelšanās uz Japānu Džeimss Korbets 2007. gadā nodibināja vietni “The Corbett Report” kā platformu neatkarīgai politikas, sabiedrības, vēstures un ekonomikas kritiskai analīzei. Tajā laikā viņš vietni vadīja paralēli angļu valodas skolotāja darbam. Apmēram četrus gadus vēlāk viņš kļuva par pilna laika pētniecisko žurnālistu. Kopš tā laika viņš ir saņēmis daudzus apbalvojumus par savu žurnālista darbu un ir bijis referents dažādās universitātēs, TEDxGorningen [Ideju izplatīšanas iniciatīva] un neatkarīgās izmeklēšanas komisijās, kā piemēram, Nacionālajā pilsoņu izmeklēšanas komisija Kanādā. Gadu gaitā Džeimss Korbets ir izlaidis daudzas atklājošas dokumentālās filmas, piemēram, "11. septembris: aizdomās turētie", "Paverdzināšanas gadsimts: Federālo rezervju stāsts" un "Kas ir Bils Geitss?" Viņa dziļi tvertie pētījumi ir publiski atrodami viņa vietnē un daudzos kanālos, simtiem podkāstu epizodēs, intervijās un citos formātos. Viņam sociālajos kanālos vien seko vairāk nekā 300 000 abonentu. 2018. gadā viņš nodibināja ikgadējo negatīvo balvu “Fake News Awards”, kur viņš dokumentē visvairāk sagrozītās ziņas no sistēmas medijiem. Šodien Džeimss Korbets runā par tēmu "Tuvo Austrumu konflikts un digitālā centrālās bankas nauda [CBDC]: absolūts šausmu scenārijs!" [Intervētājs:] Džeims Korbet, paldies, ka Jūs atkal esat šeit. [Džeimss Korbets:] Nekādu problēmu! [Intervētājs:] Šodien mēs runāsim par karu Tuvajos Austrumos un CBDC [Centrālās Bankas Digitālās Valūtas] . Tātad, ja esat gatavs un mūsu klausītāji ir gatavi, mēs to izdarīsim. Cienījamie skatītāji, vai esat gatavi? [Intervētājs:] Sāksim ar šo: jūs minējāt 7. oktobri, kā Izraēlas deviņi/vienpadsmit [izraisot Gazas kara izraisīšana caur islāma Hamas teroristu uzbrukumu Izraēlai] . Kā tas nākas? Kā šīs divas lietas var saistīt kopā? [Džeimss Korbets:] Protams, es neesmu vienīgais, kurš ir lietojis šo frāzi. Faktiski galvenie mediji šo frāzi izmantoja uzreiz pēc 7. oktobra uzbrukumiem. Un, protams, viņi lieto šo terminu saistībā ar iespaidīgu, liela mēroga teroristu uzbrukumu, kas nebija tas, ko mums teica un, kas attaisno notiekošo, iespējams, nebeidzamo karu pret terorismu. Es izmantoju šo analoģiju pavisam citā veidā, jo, kā zina tie, kas zina manu darbu, es esmu izpētījis 11. septembra teroristu uzbrukumus zem viltus karoga no dažādiem leņķiem, tostarp, aplūkojot naudas takas un kara spēles, kas norisinājās 9. /11 laikā, kā arī aplūkojot dažus aizdomās turamos un cilvēkus, kas ir saistīti ar 11. septembri, izlūkdienestu amatpersonas un aģentūras, kas aktīvi strādāja ar Al-CIAda, kas pazīstama arī, kā Al-Qaeda, un kas daudzos aspektos to arī radīja. Tātad, kad es saku, ka 7. oktobris bija Izraēlas 11. septembris, es to domāju šajā kontekstā, kā noteikti inscenētu vai izprovocētu viltus karoga pasākumu, kas tika izmantots kā attaisnojums jau iepriekš izstrādātai militārai un politiskai programmai. [Intervētājs:] Tagad, kad jūs sakāt, ka tas karš nekad nebeigsies, es redzu, ka Izraēlai ir nodomi Gazā. Vai jūs redzat veidu, kā izbeigt šo karu Gazā? Kā tas beigsies? Vai tam vajadzētu beigties? Es domāju, bezgalīgais šajā lietā ir tas, ka, ja viņiem visapkārt pastāvīgi būs ienaidnieki, tad viņi pastāvīgi ķersies pie ASV Valsts kases, lai saglabātu ieroču sūtījumu plūsmu. Bet, runājot par Gazu, vai jūs paredzat šīs situācijas beigas? [Džeimss Korbets:] Diemžēl, es redzu, kā tas varētu beigties. Un diemžēl, lielākā daļa alternatīvu nav patīkamas. Tie ietver palestīniešu tautas iznīcināšanu no Gazas joslas. To ir pieminējuši daudzi Izraēlas Parlamenta ministri, kuri ir runājuši par Gazas joslas iznīcināšanu vai palestīniešu tautas iznīcināšanu. Un protams, šie cilvēki tiek noraidīti kā: “Ak, tās jau ir galēji labējo nomaļu grupas. Viņi nepārstāv Izraēlas valdības vairākumu.” Taču ir interesanti atzīmēt, ka Netanjahu politiskā koalīcija šobrīd ir atkarīga tieši no šādiem cilvēkiem. Tātad, šī ideja Izraēlas politikā nav nemaz tik maza nomales parādība, kā dēļ tas faktiski varētu beigties ar Gazas joslas etnisko tīrīšanu. Un tad, protams, vēl ir jautājums arī par Jordānas Rietumkrastu, kur gadiem ilgi lielai daļai no Izraēlas politiskās klases ir bijusi atklāta un saskaņota politika, turpināt un paplašināt tur nelegālās apmetnes. Tas notiek Rietumkrastā. Vēl pagājušajā nedēļā Starptautiskā tiesa [ICJ] ar prejudikālu lēmumu izsprieda, ka Izraēlas īstenotā okupēto palestīniešu teritoriju okupācija ir nelikumīga. Tas vēlreiz apliecina, ka šī ir nelikumīga okupācija un Izraēlai ir jāpieliek visas pūles, lai pēc iespējas ātrāk izbeigtu to, ko tā dara. Bet kā tad tas izskatās? Un diemžēl, kā jau teicu, es redzu daudzas iespējas... Es varu iedomāties daudzus veidus, kā tas varētu beigties, jo īpaši Gazas joslā, piemēram, ar pilnīgu palestīniešu iznīcināšanu vai vismaz pietiekami liela skaita cilvēku pārvietošanu, lai turpinātu Padarīt palestīniešu izdzīvošanu Gazas joslā neizturamu vai vismaz, atvērt jaunus maršrutus un jaunas teritorijas izraēliešu apmešanās vietai Gazas joslā. Bet viss, kas atgādina militāru perspektīvu, piemēram, ka Hamas patiešām cīnītos karā pret Izraēlas valdību un, ka patiešām ir divi spēki, kas cīnās viens pret otru un, ka tas varētu notikt vienādi vai otrādi, manuprāt, tas ir nepatiess naratīvs [stāstījums], kas ir ticis implantēts. Tas, kas tur notiek, nav karš. Tā ir kaušana, liela kaušana, kas tur notiek šobrīd. [Intervētājs:] Un, kad mēs skatāmies aiz Gazas joslas uz Rietumkrastu, tad mēs redzam Jeruzalemi, Golānas augstienes, katru no šīm vietām. Tātad mēs varētu ekstrapolēt [secināt galu no kādas parādības] un teikt, ka mērķis, iespējams, ir palestīniešu iznīcināšana no visas Izraēlas, vai nē? [Džeimss Korbets:] Kā jau teicu, šī nav ekstrapolācija vai teorija. Par to aktīvi un atklāti ir runājuši vismaz noteikti Izraēlas Parlamenta deputāti. Un, kad viņi to dara, kad šie ministri nāk klajā un izsaka šos paziņojumus, Netanjahu parasti iznāk priekšā un izsaka sava veida paziņojumu: "Ak, tas iet pārāk tālu, ak, mēs neatbalstām šo ideju." Bet, kā saka, politiskā koalīcija, kas tur kopā Netanjahu valdību, ir atkarīga no ministriem, kuri nāk klajā ar šāda veida paziņojumiem. Un tādu ir daudz. Pašlaik es to dokumentēju gaidāmajai podkāsta epizodei. Tāpēc es šobrīd skatos tieši šos datus un varu teikt, ka ir daudz dokumentētu pierādījumu par daudzu Izraēlas politiķu paziņojumiem, kas aicina iznīcināt palestīniešu tautu. Tātad, tā nav tikai pāris cilvēku izteikta malējā ideja. To izsaka varas pozīcijās esošie cilvēki. Un tas, kā jau teicu, ir vismaz viens no veidiem, kā mēs varam iedomāties šī konflikta beigas, kaut arī vissliktākajā iespējamajā veidā. [Intervētājs:] Jā. Nu, un Netanjahu atmaidzinās savus apgalvojumus atkarībā no tā, kurš viņu klausās. Es domāju, viņš mēģinās mazināt šo ideju, bet kādu citu dienu viņš pielīdzinās Gazas iedzīvotājus Amalekam, kuri ir jālikvidē. [Džeimss Korbets:] Jā. Un, protams, tas ir saistīts arī ar Izraēlas iekšpolitiku un politiskajiem cikliem. Un Netanjahu karjerā ir dokumentēts modelis, kurā viņš izteica visprovokatīvākos un atklātākos paziņojumus par agresīvāko politiku pret palestīniešiem laikā, kad notika stipri apkarotās politiskās vēlēšanas. Viņš būtībā reklamē labējo balsis, kas notur viņu amatā. Bet tad pastāv arī draudi visā vainot Netanjahu. Protams, viņš ir dominējošs spēks Izraēlas politikā. Un tā tas ir bijis gadu desmitiem. Bet viņš nav vienīgais spēks. Un mēs riskējam pieņemt, ka, ja mēs iegūtu prātīgāku Izraēlas premjerministru, kā Naftali Benetu vai Ehudu Baraku, kurš bija Džefrija Epšteina uzticības persona, vai kādu citu pie varas, tad viss būtu kārtībā. Bet es domāju, ka tas nav patiess naratīvs [domāšanas veids vai stāstījuma veids], kas ir šādās runās. Tas ir fundamentāls jautājums, kas ir bijis Izraēlas politikas centrā jau kopš Izraēlas valsts dibināšanas ar teroristu uzbrukumu palīdzību. To mēs zinām. Un vēlreiz: tās nav sazvērestības teorijas! Tā ir dokumentēta vēsture. Piemēram, uzbrukums viesnīcai King David 1946. gadā, kas toreiz bija lielākais teroristu uzbrukums vēsturē un, kas šokēja pasaules sirdsapziņu, kad tika nogalināti desmitiem, simtiem cilvēku un ievainoti vēl daudzi, daudzi citi. Tas bija absolūti visnežēlīgākais un nekaunīgākais uzbrukums, mērķtiecīgs teroristu uzbrukums, ko veica tie, kam būtībā vēlāk bija jākļūst par Izraēlas politiskās iekārtas eliti [establishment]. Uzbrukums bija daļa no viņu plāna, padzīt britus no Palestīnas. Un diemžē, tasl viņam izdevās ļoti veiksmīgi. Jau no paša sākuma Izraēlas valsts pamati balstījās uz terorismu un vardarbību pret palestīniešiem. Un diemžēl, nekas nav mainījies pēdējo 75 gadu laikā. [Intervētājs:] Kad jūs sakāt, ka šis teroristu grupējums kļuva par politisko eliti, vai jūs domājat Irgunu? [Cionistu paramilitāra pagrīdes organizācija Lielbritānijas mandāta novadā Palestīnā pirms Izraēlas valsts dibināšanas] [Džeimss Korbets:] Jā. Un patiesībā tas vārds man tagad nenāk prātā. Bet es to dokumentēju savā nesenajā podkāsta epizodē ("Iepazīstieties ar Benjamin Netanjahu, kara noziedznieku") Vai drīkstu iepazīstināt? – “Benjamin Netanjahu, kara noziedznieks" dokumentē to, ka tieši Irgun vadītājs, kurš bija atbildīgs par operāciju King David Hotelī, no Netanjahu puses tika ne tikai slavēts, kā piemērs Izraēlas valsts dibināšanai — viņš bija viens no Izraēlas valsts dibinātājiem —, taču pat 2006. gadā, šīs nāvējošā bombardēšanas 60. gadadienā, Izraēlas valdība ne tikai atklāja piemiņas plāksni, par ko Apvienotās Karalistes vēstnieks toreiz teica, ka esot absolūti ievērības cienīgi, ka brīva, liberāla, demokrātiska valsts burtiski uzceļ pieminekli šausmīgam, nāvējošam teroristu uzbrukumam. Bet kurš bija tur klāt, lai atklātu plāksni un vēlreiz pieminētu Irgun un slavētu viņus par viņu lomu Izraēlas dibināšanā caur šo nāvējošo notikumu? - Neviens cits, kā Benjamins Netanjahu! [Intervētājs:] Vai Netanjahu valdība ir kaut kādā veidā saistīta ar Hamas? [Džeimss Korbets:] Jā, viņi ir. Un arī to es esmu dokumentējis savā darbā. Pirms dažiem mēnešiem es uzrakstīju rakstu "Hamas slepenā vēsture" par Hamas dibināšanu, par to, kas tas ir, no kurienes tas nāca, un par plašajiem sakariem starp Izraēlas valdību un izlūkdienestu un starp Izraēlas valdību un Hamas. Un es domāju, ka būtu pārāk vienkārši teikt, ka Hamas ir tikai pilnīgs izdomājums, totāla Izraēlas valdības marionete. Jo ir pierādīts, ka to atbalstīja, mudināja, finansēja un veicināja Izraēlas valdība. Likud partijas sanāksmē 2019. gadā Benjamins Netanjahu pat nepārprotami teica, ka viņa stratēģija ir atbalstīt Hamas, lai palestīnieši Gazas joslā būtu politiski un ideoloģiski nošķirti no palestīniešiem Rietumkrastā, nodrošinot to, ka viņi nekad neapvienosies un nevarēs radīt reālus draudus, radot divu valstu risinājumu Palestīnas un Izraēlas konfliktam. Tātad, tas atkal ir acīmredzams, mums par to nav jāšaubās. [Intervētājs:] Džeims, runājot par nepieciešamību turpināt karus kopumā, es redzēju jūsu, iespējams, jaunāko video, un jūs pieminējāt rakstu CovertAction Magazine. Un es paskatījos CovertAction Magazine. Es nezinu, vai izlasīju pareizo rakstu, bet tas bija no cilvēka, kurš teica, ka tas ir bijis Amerikas Savienoto Valstu modus operandi[darbības veids] jau no paša sākuma: uzturēt karus darbībā. Vai jūs teiktu, ka tā tas visumā ir Tuvajos Austrumos, ka tā tas ir šodien Ukrainā un, ka tas attiecas arī uz Amerikas Savienotajām Valstīm? [Džeimss Korbets:] Es teiktu, ka tas ir militāri rūpnieciskā kompleksa vispārējais darbības režīms, ko Eizenhauers identificēja, kad 1960. gadā atstāja ASV prezidenta amatu, un kas šodien ir vēl vairāk spēkā nekā toreiz. Tas ir bijis šī militāri rūpnieciskā kompleksa darbības veids kopš tā pirmsākumiem. Karš ir valsts veselība, bet karš ir arī katras nozares, katras palīgstruktūras, katra slepenā dienesta un visu citu lielākās dziļās valsts orgānu veselība, kas faktiski nosaka politiku. Un tāpēc viņiem ir ne tikai personiskas intereses, ne tikai slēptas intereses, bet viņu intereses ir sinonīms interesēm par karadarbību un pastāvīgu iemeslu radīšanu militārām darbībām. Jā, tā noteikti ir daļa no stratēģijas. Es domāju, ka tas vairāk notiek patiesi noteiktos laikos un vietās, noteiktu stratēģisku iemeslu dēļ. Mēs uz to varam skatīties vēsturiski. Piemēram, 1980. gados skaidrais finansējuma iemesls — patiesībā tā bija lielākā, vismaz atzītā, CIP operācija vēsturē — bija finansēt talibus Afganistānā 1980. gados, kā daļu no viņu džihādistu kara pret padomju varu. Un tieši tāpēc, ka Kārtera administrācijas dziļā valsts 1970. gadu beigās nolēma, ka labākais veids, kā noasiņot padomju varu, ir ievietot tos gaļas mašīnā un pasniegt viņiem viņu “Vjetnamu”. Tātad, viņi to darīja pavisam skaidri. Un viņi centās turpināt šo karu pēc iespējas ilgāk. Tāda bija stratēģija. Konflikts Ukrainā, manuprāt, ir precīza paralēle, jo šajā gadījumā mērķis nepārprotami ir Krievija, un ASV ar prieku cīnās ar Krieviju līdz pēdējam ukrainim, un viņi turpinās sūtīt naudu, palīdzību un ieročus. dari tā šis konflikts ilgst tik ilgi, cik iespējams, lai izsūktu krievus. [Intervētājs:] Man šķiet, ka Tramps nesen teica, ka vēlas izbeigt šo karu. Ja viņš pārtrauktu karu, tad arī gaļasmašīna apstātos. Bet es domāju, ka viņam ir citi iemesli, lai apturētu karu. Mēs vēlētos nedaudz parunāt par jūsu pārdomām par pašreizējo NATO pārstāvnieciskā kara stāvokli Ukrainā. Un padomāsim par galvenajiem cilvēkiem, kas ir atbildīgi par kara pret Krieviju sākšanu un turpināšanu. Ko vēlas tādi cilvēki, kā Viktorija Nulenda un ASV valsts sekretārs Antonijs Blinkens? Kāds ir viņu mērķis tur? [Džeimss Korbets:] Ziniet, tas ir labs jautājums. Un es domāju, ka tas ir jautājums par to, cik tālu ģeopolitiskajā vēsturē mēs vēlaties atkāpties. Es noteikti domāju, ka impērijas, britu impērijas 19. gadsimta beigās, Amerikas impērijas 20. gadsimtā stratēģija ļoti ilgu laiku bija nošķirt krievus un vāciešus un būtībā, turēt tos karā vienu ar otru. Jo, ja viņi apvienotos, pat ne politiski vai ekonomiski, vai pat vienkārši veidotu labas attiecības savā starpā, tas nopietni apdraudētu, teiksim, britu vai amerikāņu spēju kontrolēt Eiropas kontinentu. Un, kā tika atzīmēts pirms vairāk nekā gadsimta, kopš Makkindera laikiem - Halfords Makkinders [1861-1947, britu akadēmiķis, viens no ģeopolitikas un ģeostratēģijas pamatlicējiem, prognozēja NATO]- un kopš šodien pazīstamās ģeopolitikas rašanās, šī joma ir tā sauktā globālā šaha galdiņa sirds. Un neatkarīgi no tā, kāda vara to kontrolē, tā būtībā kontrolē visu planētu. Un tas ir saprasts jau vairāk nekā gadsimtu, un tieši tāpēc vienmēr ir bijusi nepieciešamība iedzīt ķīli starp krieviem un vāciešiem vai eiropiešiem vispār. Un es domāju, ka tas ir aktuāli arī šodien. Tā joprojām ir daļa no stratēģijas. [Intervētājs:] Jā, es veicu interviju ar vietnes Antiwar.com operatoru. Viņš veido lielisko pretkara podkāstu [aplādi]. Hortons, jā, Skots Hortons. Un viņš teica: pēdējais, ko Rietumi vēlas, ir Vācijas un Krievijas vienotība. Un viņš saka, ka vissliktākais būtu, ja Vācija un Krievija kādreiz atkal sāktu karot savā starpā. Mēs esam jau redzējuši, kas notiek, kad tas notiek. [Džeimss Korbets:] Jā, mēs redzējām. [Intervētājs:] Atgriežoties pie Trampa izteiciena, ka viņš beigs šo karu. Ko jūs zināt par viņa labo draugu Leriju Finku, BlackRock izpilddirektoru, kuram ir padomdevēja loma Ukrainas atjaunošanā un, kurš ir atbildīgs par Ukrainas attīstības fondu? [Džeimss Korbets:] Jā. Tas ir tieši tā, kā jūs aprakstāt. Starp citu, BlackRock ir lielākā investīciju sabiedrība pasaulē, kurai pieder ja ne lielākā daļa, tad vismaz liela daļa gandrīz visu Fortune 500 uzņēmumu akciju [500 pasaules uzņēmumi ar vislielāko apgrozījumu]. Un BlackRock, jo īpaši Lerijs Finks, BlackRock izpilddirektors, arī ir ieguldījis lielus ieguldījumus Ukrainas rekonstrukcijā, kas, protams, ir pasniegti digitālās transformācijas kontekstā. Šis process tika uzsākts jau pirms pašreizējā konflikta, taču tas noteikti ir paplašināts. Un Lerijs Finks ir atklāti runājis par to, ka šī ir lieliska iespēja valdības un ekonomikas pilnīgai digitālajai pārveidei. Tātad tieši to viņi cenšas izdarīt. Un, protams, tas ir uzplaukums un korumpēts bizness miljardu eiro, miljardu dolāru veidā ikvienam, kurš var iebāzt degunu šajā konkrētajā kūkā un apēst lielāko daļu no tās. [Intervētājs:] Es pētīju Lerija Finka vēsturi un viņa iesaisti Ukrainā un viņa iesaistīšanos tur, un es uzgāju konferenci, kas pirms dažiem gadiem notika Ņujorkas Sitijā. Vai esat kādreiz dzirdējis par The New York Times sponsorēto Dealbook Summit? [Džeimss Korbets:] Es par to dzirdēju, jā, bet es nesekoju tā norisei.. [Intervētājs:] Nu, es izlasīju sīko druku. Tajā teikts: "Samitā uzstāsies arī premjerministra amata kandidāts Benjamins Netanjahu, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, META vadītājs Marks Cukerbergs, ASV finanšu sekretāre Dženeta Jellena un BlackRock vadītājs Lerijs Finks." Visi šie cilvēki kopā Ņujorkas samitā. Ko tu par to saki? [Džeimss Korbets:] Tikai to, ka tas mani nemaz nepārsteidz. Es teiktu, ka šie ir tieši tie cilvēki, kurus mēs sagaidām, lai tie sanāktu kopā un runātu par to un mēģinātu gūt no tā visādā ziņā labumu gan finansiāli, gan ģeopolitiski. Un arī militāro. Un, protams, katram dalībniekam pie šī galda ir savi iemesli, kāpēc viņi te atrodas, taču viņi noteikti var vienoties par Ukrainas dzīvības asins izsūkšanas darba kārtību, lai cīnītos pret krieviem – tas ir tas, ko šobrīd vēlas darīt daudzi dažādie cilvēki pie šī galda. [Intervētājs:] Nu, Džeims, jūs neliekaties esam pārāk pārliecināts par pašreizējās Izraēlas krīzes iespējamajiem iznākumiem. Optimistiski, kāds būtu puslīdz saprātīgs Ukrainas kara iznākuma scenārijs, bez BlackRocka valsts pārņemšanas? [Džeimss Korbets:] Jā. Nu, kā jau teicu, tagad tas ir ārkārtīgi grūti. Un es domāju, ka visi līdz šim jau ir izspēlējuši savas kārtis tā, ka ir grūti iedomāties, ka tagad vēl pastāvētu veids, kā atkāpties no šī bezdibeņa. Jo es domāju, ka krievi nevar tagad atkāpties, nepanākot vismaz kaut kādu sejas glābšanas pasākumu Donbasā, saistībā ar it kā ģeopolitiskajiem mērķiem. Taču tajā pašā laikā Ukraina tagad ir stingri apņēmusies virzīties uz Rietumu integrāciju, tostarp dalību NATO. Un nesenajā NATO konferencē tika apliecināts, ka Ukrainas ceļš uz dalību NATO ir neatgriezenisks. Tas nenotiks rīt, bet tas notiks. Tā, protams, bija sarkanā līnija, ko krievi bija novilkuši jau pirms ļoti, ļoti ilga laika. Pat vēl pirms Putina. Ideja par Ukrainu iekš NATO tieši bija šī sarkanā līnija. Tāpēc ir grūti iedomāties sejas glābšanas pasākumu, kas būtu iespējams šajā brīdī, kurā vismaz, kā Jūs sakāt... Pat ja konflikts beigtos rīt, mums Kijevā ir valdība, kas ir paraakstījusies veikt digitālo pārveidi, ko pārņems BlackRock, Palantir un citi uzņēmi, kas iesaistās šajā spēlē. Šobrīd ir grūti iedomāties, ka viņi varētu tikt izmesti no valdības Kijevā. [Intervētājs:] Tieši tā. Labi. Tagad Džeims, mēs pāriesim pie mūsu otrās tēmas, CBDC [Centrālās Bankas Digitālā Valūta]. Un es gribētu atvērt šo tēmu ar nelielu jaunumu no pagājušās nedēļas nogales, kas sākās jau aizpagājušajā nedēļā. Ziniet, man bija pilna galva, es biju iejucis darbadienās un nedomāju par lietām, es arī neko nepēuīju un nepārbaudīju savu Twitter plūsmu. Tāpēc es neko daudz nezināju par visu šo CrowdStrike afēru. Es pat nezināju, kas ir tas CrowdStrike, līdz kāds man šodien pateica, ka tas ir Programmatūras Drošības uzņēmums. Bet piektdien kaut kas notika, un nez kāpēc es nevarēju piekļūt nevienam digitālajam ierakstam savā bankā. Manā tālrunī ir lietotne, kas ļauj skatīt savu bankas kontu un darījumus. Un tur bija rakstīts: “Nedēļas nogalē nav pieejams”. Un tad mans draugs teica: jā, tas varētu būt CrowdStrike lietas dēļ. Viņš minēja, ka simtiem lidojumu tikuši atcelti. Viņš minēja, ka YouTube šorīt nav darbojies trīs stundas, bankas bijušas slēgtas utt. Un, tā kā mēs runājam par CBDC, mana doma bija tāda, ka tai vajadzētu būt skaidrai norādei par visa pārslēgšanu uz digitālo. Vai Jūs nedomājat, ka cilvēki ir noraizējušies par to, ka viņi zaudēs piekļuvi skaidrai naudai un viņiem nebūs iespējas tērēt, ja viņi nebūs 100% atkarīgi no šīs digitālās naudas, ko šie vēlas ieviest? [Džeimss Korbets:] Priecājos, ka ieliekat šo diskusiju šajā kontekstā, jo šobrīd ir desmitiem tūkstošu, varbūt pat vairāk cilvēku, kuru ceļojumi ir pārtrūkuši, banku konti cieta utt., jo šoreiz ir noticis gadsimta notikums, šī briesmīgā nekārtība, kas tikko bija izplatījusies. Bet vismaz tagad cilvēkiem vajadzētu prioritāri padomāt par to, vai ir laba ideja padarīt visu mūsu dzīvi, visu mūsu ekonomisko eksistenci atkarīgu no šīs digitālās tehnoloģijas, kas ir vismaz neaizsargāta pret nejaušām kļūmēm un viltus atjauninājumiem, nemaz nerunājot par reāliem uzbrukumiem, ko veic īsti grēkāži no ārpuses vai arī viltus karoga uzbrukumi, kas kaut kā tiek radīti vai varbūt pat – kādas augstākas varas iejaukšanās! Mēs to zinām. EMF [elektromagnētiskā starojuma lauki] , Saules starojums, Keringtona notikums [masīva ģeomagnētiskā vētra 1859. gadā] . Mēs zinām, kāda veida lietas var iznīcināt vai izjaukt mūsu elektronisko dzīvi, kādu mēs to pazīstam, vienā mirklī. Savā ziņā tas bija gandrīz iepriecinoši redzēt, kas notika ar CrowdStrike problēmu - ar roku aizpildītas iekāpšanas kartes aviokompāniju pasažieriem, jo tās nevarēja izdrukāt elektroniski. Nevarējāt izmantot QR kodus. Tos burtiski aizpildīja ar roku. Un tas vismaz liek aizdomāties par to, cik dziļi mēs esam iegrimuši šajā digitālajā matricā, ka ar roku rakstītas iekāpšanas kartes redzēšana mūsdienās ir šokējoša. Bet jā, agrāk cilvēki fiksēja lietas ar pildspalvu uz papīra. Kāpēc mēs esam atteikušies no tā? Kādas izdzīvošanai svarīgas, neatliekamas problēmas mēs esam atrisinājuši, ievietojot visu mūsu dzīvi šajā digitālajā matricā? [Intervētājs:] Es domāju, ka jūs to varētu attiecināt uz tik daudzām lietām, kurām ir jauns risinājums, un pirmais jautājums, kas mums būtu jāuzdod sev, ir šāds: kas ir nepareizi ar to, kas mums te ir? Man ir piem., diezgan laba uztveršana, vismaz tad, kad es biju Japānā, ar veco 3G tīklu. Kāpēc mums ir nepieciešams 4G vai 5G? Un viņi to turpina paplašināt un mums saka, ka tas ir absolūti nepieciešams mūsu turpmākai pastāvēšanai. Bet man nav nepieciešams lejupielādēt filmu 19 sekundēs 53 sekunžu vietā! [Džeimss Korbets:] Ļaujiet man ievietot atsauci uz Nīlu Postmenu, tādas grāmatas, kā “Amusing Ourselves to Death” [Mēs izklaidējamies līdz nāvei] autoru . Viņš bija ļoti interesants un ļoti uz priekšu redzošs autors, kurš 80. un 90. gados bija produktīvs un aktīvs. Viņš rakstīja par internetu, kad tas tikko parādījās. Un viņš teica virkni runu par tehnoloģiju jautājumiem. Es neatceros, zem kāda vārda viņš teica to runu. Bet, ja jūs palasīsiet “Jautājumi par tehnoloģijām” zem Nīla Postmena vārda, tad jūs to atradīsiet. Es uzskatu, ka viņš formulēja četrus jautājumus, kas mums ir jāuzdod sev par jebkuru jaunu tehnoloģiju, kas tiek piedāvāta. Viens no tiem ir: kāda ir problēma, kurai vajadzētu piedāvāt šo tehnoloģisko risinājumu? Vai tā tiešām ir problēma? Un vai tas tiešām ir risinājums? Un viņš to atrisina izcilā veidā, kas, manuprāt, mūsdienās ir vēl aktuālāk, nekā tad, kad viņš teica šo runu pirms trīs gadu desmitiem. [Intervētājs:] Tas izklausās interesanti. Džeims, es zinu, ka mēs apskatījām šo tēmu mūsu pēdējā intervijā, taču mums ir daudz vairāk skatītāju, kas to skatās šajā AZK konferencē. Un es domāju, ka daudzi cilvēki joprojām vēlas zināt, kāda ir atšķirība starp CBDC un, piemēram, Apple Pay vai citām digitālajām maksājumu sistēmām. Un kāpēc 93% no visām centrālajām bankām pēkšņi ir aktīvi iesaistītas šo CBDC attīstībā? [Džeimss Korbets:] Digitālo maksājumu infrastruktūra, kas pastāv tagad un kuru jūs tagad izmantojat, ir balstīta uz naudas formu, pie kuras mēs esam pieraduši. Tas nozīmē privāto klientu naudu komercbanku ķēdē. Ir daudz ko saprast par naudas, par monetārām spēlēm un neprātu, ar ko ir nodarbojušies Volstrītas par-burvjiem-būt-gribētāji, par segu, ko viņi jau daudzus, daudzus gadsimtus ilgi ir vilkuši pār plašas sabiedrības acīm. Taču ideja ir tāda, ka šodien vairumā valstu pastāv divsliežu naudas sistēma. Viena no tām ir vairumtirdzniecības naudas sistēma, kas ir paredzēta pašām bankām, komercbankām, kurām pašām ir rezervju konti Centrālajā bankā, un neatkarīgi no tā, vai tā ir ECB vai Japānas Banka, vai ASV Federālo Rezervju sistēma, šīs komercbankas uzglabā rezerves un veic darījumus savā starpā šajā lielajā vairumtirdzniecības klientu sistēmā. Mēs, jūs un es un visi pārējie, kas to klausāmies, mums ir savi līdzekļi šajās komercbankās, un tā ir mazumtirdzniecības ķēde, privāto klientu sistēma, tās ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas. Tā nauda, ko bankas izmanto vairumtirdzniecības ķēdē, tehniski ir kaut kas cits nekā nauda, ko mēs izmantojam ikdienā. Tātad, kad mēs maksājam ar Apple Pay vai kaut ko līdzīgu, mēs izmantojam privātās mazumtirdzniecības naudu. Tā ir nauda, ko rada mazumtirdzniecības bankas, komercbanku sistēma kopumā. Lielākā daļa naudas tiek radīta no parādiem komercbankām. Viņiem ir tiesības, izmantojot sava bankas līguma burvestību, radīt šo naudu, aizdodot to mums. Viņi katrreiz neieiet uz bankas kasi un neizvelk skaidras naudas žūksni, kad aizdod jums naudu. Viņi rada naudu, ko jūs pēc tam esat viņiem parādā, ieskaitot procentus! ‒ Brīnišķīga ideja, ja esi baņķieris, noteikti. CBDC ir ideja, ka mums pirmo reizi būs tieša piekļuve centrālās bankas naudai. Protams, jau šodien pastāv Centrālās bankas emitēta nauda. Ja jūs izņemat no sava maka kādu no banknotēm, neatkarīgi no tā, kurā valstī dzīvojat, ja izņemat kādu no papīra banknotēm, ja jums pat vēl ir kāda jūsu makā - jo lielākā daļa cilvēku maksā be zskaidras naudas – tad tur ir rakstīts apmēram šādi: šeit Japānā ir "Japānas Banka", Amerikas Savienotajās Valstīs - "Federālo Rezervju sistēma", jo tāds uzraksts ir Centrālās Bankas atbildības izpausme. Šo banknoti faktiski emitē pati šī Centrālā Banka. Tas ir vienīgais veids, kā Centrālajai Bankai tieši naudu ieguldīt ekonomikā, un tā ir tikai daļiņa no ekonomikas. Bet CBDC pasaulē viņi varēs ievietot savu Centrālās Bankas atbildības izpausmi tieši jūsu digitālajā makā, jo tagad jums būs savs konts atkarībā no tā, kā viņi to iestatīs, bet vienā vai otrā veidā jums būs savs konts pašā Centrālajā Bankā. Un banka varēs ne tikai auditēt un kontrolēt jūsu darījumus, bet arī izpētīt jūsu darījumus un, iespējams, kā ir uzsvēruši daudzi, tostarp politiķi Apvienotajā Karalistē un citur, kuri ir ļoti sajūsmināti par šo iespēju – viņi [banka] varēs programmēt, kas var un kas nevar notikt ar šo naudu. Piemēram, ja viņi nosaka ierobežojumu, ka tajā mēnesī jūs varat iegādāties tikai noteiktu gaļas daudzumu, jo mēs zinām, ka gaļas patēriņš sadusmo šos laikapstākļu dievus. Ja viņi nosaka ierobežojumu, viņi var piemērot šo ierobežojumu, neļaujot jums iegādāties vairāk gaļas, nekā ir noteikts, izmantojot viņu Centrālās Bankas digitālo valūtu. Un tā būs automātiska lieta, ko jūs nevarat apiet, ja viņi nolemj to īstenot šādā veidā. Un arī jebkurš cits iedomājams ierobežojumu skaits varētu tikt ieviests reāllaikā, tikai pārslēdzot digitālo slēdzi, kas atspoguļo absolūti murgainu kontroli pār ekonomiku tieši no centrālo baņķieru puses. [Intervētājs:] Jā, un Jūs tikko atbildējāt uz manu nākamo jautājumu, kas bija: kas, jūsuprāt, būtu valstij vispievilcīgākais? Un es teiktu, ka tā ir spēja rūpīgi uzraudzīt mūsu līdzekļus un izdevumus un, ja nepieciešams, kontrolēt, kā mēs tos izmantojam. [ Džeimss Korbets:] Pilnīgi noteikti, un man vajadzētu te nošķirt, jo, kā jau esmu to izskaidrojis, tad banku sistēmā tādā, kā tā pašlaik pastāv, komercbankas ir ieslēgtas starp Centrālo Banku un mums pašiem. Tātad, komercbankas ir liela daļa no [sistēmas], un tās, acīmredzot, šobrīd īsteno neticamu kontroli pār ekonomiku. Un tās tik viegli neatdos šo kontroli. Tātad, mēs varam iedomāties daudzus veidus, kā tiks strukturēta CBDC sistēma. Viens no tiem varētu būt, ka Centrālā Banka deleģē savu spēju uzturēt un pārbaudīt kontus komercbankām vai vismaz pārbaudītām [verificētām] finanšu iestādēm. Tātad komercbankas arī šeit darbosieties kā starptirgotājs. Tas nostādīs Centrālās Bankas vismaz šķietami rokas stiepiena attālumā no procesa: “Ak, mēs neko no tā nekontrolējam. To dara komercbankas.” Ņemot vērā politisko un ekonomisko realitāti, kā banku sistēma ir strukturēta, dabiski rodas jautājums, kas regulē šīs komercbankas un pasaka, ko tās drīkst un ko nedrīkst - tās ir Centrālās Bankas un valdības regulatori. Un mēs esam redzējuši, ka šī vara pagātnē tiek izmantota ļaunprātīgi. Piemēram, Obamas administrācijas laikā Tieslietu ministrija lika Amerikas Savienoto Valstu komercbankām iesaldēt kontus cilvēkiem, kuri sniedza pilnīgi legālus, ja arī neslavas cienīgus pakalpojumus, piemēram, pornozvaigznēm, munīcijas tirgotājiem, algas dienas naudas aizdevējiem un citiem ekonomikas darbiniekiem no jomām, kurām valdība nepiekrita. Viņa pieprasīja, lai bankas izņem šos klientus no apgrozības. To ievēroja pašas bankas. Bankas bija tās, kas bloķēja šo klientu kontus, taču viņas to izdarīja tādēļ, ka FDIC [Federālā noguldījumu apdrošināšanas korporācija], kas ir viens no ASV banku sistēmas regulatoriem, teica: “Mēs neapdrošināsim jūsu noguldījumus. Mēs varētu jūs svītrot no saraksta, ja neizpildīsiet mūsu prasības, atbrīvoties no šiem cilvēkiem." Tātad, no šī piemēra mēs varam redzēt, kā šāda veida sistēmu var iestatīt. Atkal, tas neizskatīsies gluži kā tas murgu scenārijs, kad centrālie baņķieri tieši kontrolē jūsu makus, taču beigās tas būs gandrīz tas pats. [Intervētājs:] Jā, es varu iedomāties, kā viņi mēģinās padarīt to mums garšīgu. Un šī ir viena no tām situācijām, "kad viņi ieveda komunistus...". [Citāts no Martina Niemollers: "...es klusēju, es nebiju komunists"] Viņi vispirms ieradās Skid Rowas [Los Angeles pilsētas daļa, kas visā ASV pazīstama ar savu visaugstāko bezpajumtnieku daļu] naudas aizdevēja dēļ . Nu, mums nepatīk šie ļaudis. Mums arī nepatīk porno zvaigznes. Viņi padarīs to pievilcīgu. Tātad, cik tuvu mēs jau esam šādai CBDC sistēmai? Un vai tas nozīmē skaidrās naudas beigas? [Džeimss Korbets:] Tās noteikti var pastāvēt līdzās un, iespējams, kādu laiku arī pastāvēs. Tas nebūt nenozīmē, ka vairs nebūs tādas lietas, kā skaidrā nauda. Taču mēs jau esam redzējuši, kā bezskaidras naudas sabiedrība ir attīstījusies un, cik ātri tas ir noticis. Esam tajā brīdī, kad Japānas ekonomika joprojām lielākoties balstās uz skaidro naudu, lai gan tas mainās. Bet es atceros, ka pagājušajā gadā piedalījos konferencē Anglijā, un tas bija patiešām šokējoši, lai gan es to apzinos un esmu to pētījis un runājis. Bija patiesi šokējoši pat ieiet daudzās kafejnīcās, restorānos un mazumtirdzniecības veikalos, kas burtiski nepieņēma skaidru naudu. Viss bija burtiski tikai bezskaidrajā. Un arī tas bija šoks manai sistēmai, bet tā jau ir realitāte. Tātad, varētu iedomāties, ka, ieviešot CBDC, būs līdzāspastāvēšanas fāze. Bet ļoti labi var arī iedomāties, ka skaidra nauda varētu tikt likvidēta kāda viltus karoga finanšu notikuma vai cita ārkārtas attaisnojuma dēļ. Un lielākā daļa cilvēku mūsdienās, iespējams, pat nepamirkšķinās ne aci. [Intervētājs:] Tieši tā. Apmeklējot vietējo lielveikalu, cik daudz cilvēku Jūs redzat ar savu iPhone, ar karti, ar Easy Pay karti, nevis ar skaidru naudu? Es domāju, vai tas nav diezgan bieži? [Džeimss Korbets:] Diemžēl jā. Un es saku "diemžēl", jo man bija liels prieks par to, ka Japānā joprojām lielā mērā ir uz skaidru naudu balstīta ekonomika līdz tādai pakāpei, ka automašīnu var nopirkt par skaidru naudu, un tas pat nav nekas neparasts. Bet tas tiešām mainās, turklāt ļoti ātri, jo bezskaidras naudas norēķinu sistēmas šeit ne tikai tiek ieviestas, bet tiek aktīvi popularizētas arvien vairāk. Un diemžēl cilvēki, kas maksā ar savu mobilo tālruni vai karti, mūsdienās ir daudz biežāk sastopami nekā agrāk. Pat šeit, Japānā, kas bija viens no retajiem izņēmumiem attīstītajā pasaulē kā uz skaidru naudu balstīta ekonomika, tags lietas mainās, un es varētu iztēloties, ka pēc dažiem gadiem mēs sasniegsim punktu, kurā bezskaidras naudas maksājumi būs izplatītāki, nekā skaidras naudsa maksājumi. [Intervētājs:] Ko mēs varam darīt lietas labā, izņemot iespēju pēc iespējas biežāk maksāt ar skaidru naudu? Kas vēl mums ir krājumā? [Džeimss Korbets:] Es teiktu, ka tā ir ļoti, ļoti laba vieta, ar ko sākt. Un es domāju, ka šī ir viena no tām problēmām, kas nepārprotami ir sabiedrības problēma, kuru neviens nevar atrisināt viens, bet mums visiem te ir jādara sava daļa. Un mūsu loma ir boikoti un apzināti pirkumu lēmumi. Un ne tikai izvairoties no veikaliem, kas strādā ar bezskaidru naudu, bet, protams, arī atbalstot veikalus, uzņēmumus, mazumtirgotājus vai jums pazīstamas personas, kas vēlas sniegt pakalpojumus ne tikai par skaidru naudu, bet arī par dārgmetāliem, kriptovalūtām, maiņas gredzeniem vai citām kopienas valūtu versijām, vienalga, kādas tās būtu. Es neesmu šeit, lai izlemtu, kas jums ir jāizmanto. Es domāju, ka var izmantot visu, kas nav CBDC. Un tā ir viena no lietām: kamēr mēs kustināsim muskuļus un turpinām veidot kopienu, kas tiek atbalstīta, vismaz šīs pārejas gadījumā, lai tad, kad notiks bezskaidras naudas ieviešana un, arvien vairāk cilvēku ies pa šo ceļu, vēl joprojām būs cilvēki, kas būs gatavi pat iziet apkārtceļu, paciest neērtības, ja nepieciešams, lai norēķinātos ar skaidru naudu vai dārgmetāliem vai ko citu, tad šī ekonomika vismaz varēs turpināties. Protams, lielākā daļa cilvēku pievienosies bezskaidras naudas režīmam, lai tiktu tālāk, taču cilvēkiem būs iespēja atbalstīt šo kopienu. Bet, ja mēs netrenēsim šos muskuļu un vienkārši teiksim: "Ak, tas nav ērti, es vienkārši gribu aiziet uz veikalu un nopirkt šo. Šoreiz man būs jāmaksā bezskaidrā.” Jo vairāk mēs tā darīsim, jo vairāk mūs ieņems beskaidrā pasaule. Galu galā, runa ir par mūsu ieradumu sistēmu, un mums ir jāpierod samierināties ar nepatīkamībām, lai atbalstītu pasauli, kuru mēs gribam un, lai izvairītos no pasaules, kuru mēs negribam. [Intervētājs:] Āmen un to, Džeims. Mēs tuvojamies mūsu laika beigām. Es labprāt te vēl iemetīši ko personīgu, kas mani gan novērš no scenārija, bet ļoti nodarbina mani. Ļaujiet man aprakstīt Jums hipotētisku situāciju, Džeims, un redzēt, kā Jūs reaģētu šādā situācijā. Es zinu, ka par šo tēmu ir tik daudz ņirgāšanās, un spekulācijas kļūst pilnīgi nekontrolējamas tādā veidā, kas var Jūs apgrūtināt, jo mēs noejam no ceļa un visos līmeņos iespiežamis trušu alu sistēmā. Bet man Jums ir jājautā par iespējamo 13. jūlija slepkavības mēģinājumu [uzbrukums Trampam] , vai tas būtu pareizi? [Džeimss Korbets:] Protams, jā. [Intervētājs:] Tātad, pieņemsim, ka Jūs vadāt konferenci, un parādās jautājums par iespējamo 13. jūlija slepkavību [uzbrukums Trampam] . Cilvēki satraucas, par to, kas tur īsti ir noticis, ir visdažādākās spekulācijas, un Jūs kaut kā novirzāties no kursa. Jūs paņemat savu āmuru un atjaunojat mieru. Ko jūs darāt, lai cilvēkus šādā situācijā noturētu uz pareizā ceļa, ko Jūs teiktu? [Džeimss Korbets:] Es domāju, ka brīdī, kad cilvēki ir izrādījuši interesi par to, ir par vēlu tos ar āmuru vienkārši nomierināt. Es nekad neuzņemtos pateikt cilvēkiem, par ko viņiem vajadzētu domāt vai kam viņiem vajadzētu tērēt savu laiku vai uzmanību, vai likt viņiem netērēt laiku vai uzmanību tam vai citam. Un pat ja es to darītu, kurš mani klausītos un kāpēc? Tomēr es varu droši piezīmēt, ka šāda notikuma nozīme man, kā cilvēkam, kas netic tai politiskajai sistēmai un procesam, kas mums ik četrus gadus pasniedz "vergu ieteikumu kastīti" [balsošanas urnu], dotais notikums nav būtiskāks par daudz nozīmīgākajām Centrālo Banku digitālajām valūtām, par konfliktu Izraēlā un Ukrainā un citām lietām, par kurām mēs šodien runājām. Tā patiesajai nozīmei nav nekāda sakara ar to vai citu politisko kandidātu. Runa ir par to, kam tie cilvēki, kuri kontrolē šo sistēmu, vēlas, lai mēs noticētu – kas ir noticis un kāpēc viņi vēlas, lai mēs tam noticētu. Tātad, ja es varētu kaut ko pateikt šādā iedomātā situācijā, es vienkārši teiktu, ka varbūt lietderīgāk būtu paskatīties: ko šis notikums nozīmē, kāpēc mēs tiekam tā stūrēti – par šo notikumu domāt un runāt tieši tādā veidā. Kā interesēs tas ir? Ja mēs pieņemam šo stāstījumu tādu, kā tas mums tiek uzspiests, kurp tad tas mūs aizvestu, pie kāda rezultāta? Un, ja nevar atrast citu iemeslu, tad varbūt tikai tāpēc, lai mūs atkal ievilktu politiskajā diskusijā un atkal visus pievērstu tam, kuru, šī kontrolētā kreiso-labējo laupītajputna pusi, mēs gribam politiski atbalstīt. Varbūt arī tikai tāpēc, lai atkal cilvēkus ievilktu šajā sānšova cirkā - tā varētu būt šāda pasākuma patiesā nozīme. Tāpēc es to vismaz paceltu diskusijai. [Intervētājs:] Ļoti labi, ļoti labi. Labi, un pats pēdējais jautājums, Džeims, pēdējais jautājums: vai Jūs bijāt pārsteigts, kad Džuljens Asanžs tika atbrīvots? [Džeimss Korbets:] Es domāju gan, un pat, ja tikai ilgtermiņa naratīva dēļ, piemēram, kā Ukrainas konfliktā vai Afganistānas konfliktā vai kādā citā. Šķiet, ka noteiktā brīdī tas kļūst par patieso mērķi - paturēt to šajā bezgalīgajā procesā, šajā statusā. Es nesaku, ka būtu bijis interesanti redzēt, kā tas būtu noticis tiesā, bet es neesmu pārliecināts, ka es būtu gribējis redzēt, kā processs būtu beidzies tiesā. Jebkurā gadījumā, tas mani pārsteidza. Es to negaidīju. Es to neuzskatu par brīnumainu vārda brīvības ieguvumu, kaut vai tāpēc, ka viss, kas patiešām tika izlemts, bija: "Jā, vainīgs, es esmu vainīgs, tagad palaidiet mani vaļā.” Tas īsti nepalīdz pamatproblēmai, ka ir radīts precedenta gadījums, ka normāla žurnālistikas prakse ir atzīta par nelikumīgu. Un tas būtībā ir tas, kas šeit ir nostiprināts. Par laimi tā, jo varēja būt vēl sliktāk. Varēja būt arī reāls tiesas spriedums, ka viņa izdarītais bija nelikumīgs, kas būtu radījis vēl sliktāku precedentu. Bet- būtu varējis būt arī labāk, jo daudz labāk būtu bijis pasludināt par nevainīgu kādu, kurš pilda tikai žurnālista darbu. [Intervētājs:] Pilnīgi noteikti. Mēs varētu teikt, ka varbūt mums vajadzētu svinēt viņa atbrīvošanu, taču mūsu svinībām vajadzētu būt nedaudz pieklusinātām, jo atbrīvošana radās darījuma rezultātā. [Džeimss Korbets:] Mums, kā vienmēr, ir jāturpina norādīt uz faktiem un problēmām, kas saistītas ar šo lietu, nevis jākavējas pie iesaistīto cilvēku personībām. [Intervētājs:] Piekrītu, pilnīgi pareizi. Nu, dārgie AZK konferences dalībnieki, kā būtu ar kārtīgiem applausiem Džeimsam Korbetam? [Ivo Saseks:] Lieliski, paldies. Jūs esat izcēlis galdā dziļas sakarības. Mēs jūs augstu vērtējam, mēs Jūs mīlam. Paldies, Dan, par fantastisko vadīšanu.

no von hg/ug/avr

Avoti: Website James Corbett: https://corbettreport.com/