Bērni no varavīksnes ģimenēm parāda savas krāsas

18.10.2021 | www.kla.tv/20230

Kā ziņots Kla.TV raidījumā “Bērni pēc pasūtījuma? Nē spermas ziedošanai un laulībām visiem ”, Šveices elektorāts 2021. gada 26. septembrī balsos par to, vai laulība ir jāatver viendzimuma pāriem. Referenduma komiteja "Nē laulībai visiem" brīdina, ka jaunais likums rada likumīgas tiesības lesbiešu pāriem iegūt bērnus. Tas pavērs ceļu uz legālu tēva lomas likvidēšanu. Vīrietis tiek pazemināts līdz spermas piegādātāja lomai. Viņam pat likums aizliedzot rūpēties par dzemdināto bērnu. Referenduma komiteja kritiski vērtē šo attīstību, jo tā ir priekšrocība, ja bērni aug kopā ar vīriešu un sieviešu dzimumu vecākiem un var gūt labumu no viņu atšķirībām un savstarpējās papildināmības. Pašreizējos publikācijās vadošajos plašsaziņas līdzekļos maz uzmanības tiek pievērsta šai dabiskajai vīriešu un sieviešu kā vecāku pievienotajai vērtībai. Vēlētāji tiek bombardēti tikai ar cietušo pieredzes ziņojumiem, kas atspoguļo vienpusēju pozitīvu priekšstatu par augšanu ģimenē ar viendzimuma vecākiem. Tiek cenzētas pretējās balsis, kas parāda pavisam citu šādas bērnības pusi. Ar šo klipu Kla.TV šādām atšķirīgām balsīm dod telpu, kur skanēt. Klausieties, kā pieci tieši ietekmēti cilvēki, kuri uzauguši ļoti dažādās ģimenes konselācijās, sniedz kopīgu un skaidru vēstījumu: Ir ļoti svarīgi, lai bērni, kad vien iespējams, varētu augt kopā ar savu māti un tēvu. Keitija Fausta (siev.): Es domāju, ka šī valsts ir tik polarizēta, ka izskatās, ka jūs varat mīlēt tikai homoseksuālus draugus un ģimeni, atbalstot viendzimuma laulības. Ja laulības pamatā ir pieaugušo jūtas, manuprāt, nav iemesla izslēgt no laulības homoseksuālus pārus, jo no personīgās pieredzes zinu, ka viņiem ir tāda pati spēja mīlēt, būt atbildīgiem. Mana māte un viņas partnere ir pāris, kas gandrīz trīsdesmit gadus ir atbildīgi mīlējušas caur kāpumiem un kritumiem. Taču likumdošana attiecas ne tikai uz pieaugušo jūtām, bet arī uz bērnu jūtām un labklājību. Jaunā laulības definīcija arī no jauna definē vecāku stāvokli. Tas, ko es dzirdu no daudziem, kuri iestājas par laulību visiem, ir sekojošs: "Bērniem ir vajadzīgi tikai mīloši un gādīgi pieaugušie." Vai arī: "Dzimumam un vecāku skaitam nav nozīmes." Bet, kad es atskatos uz savu dzīvi, tas vienkārši nav taisnība. Atskatoties uz savu dzīvi kopā ar mammu un viņas partneri, es redzu divas brīnišķīgas sievietes. Viņas reti strīdējās, dzīvoja atbildīgi, bija stabilas un ar rūpējās par mani. Es viņas mīlēju, viņas mani. Ja pietiktu ar diviem viendzimuma cilvēkiem, ar viņām būtu pieticis. Bet tas tā nebija, jo katrs bērns vēlas tēva mīlestību un gādību, arī es. Bija reizes, kad es vienkārši gribēju būt kopā ar viņu. Viņš, iespējams, teiktu to pašu, ko mana māte vai viņas partnere. Bet tas "iedarbojas" citādi, kad tas ir tavs tēvs, jo tu esi tam radīts, jo bērni ir radīti, lai viņus mīlētu, par viņiem rūpētos un tos atzītu abi vecāki. Tā ir emocionālā barība, kas nepieciešama bērniem. Tāpēc es noraidu domu, ka bērniem vienkārši vajag mīlošus un stabilus pieaugušos. Protams, dažreiz nekas nav labāks, ja jūs nākat no nelabvēlīgas situācijas. Bet mums nevajadzētu idealizēt, cildināt vai popularizēt ģimenes struktūras, kurās bērnam jāiztiek bez viena vai abiem vecākiem. Roberts Oskars Lopess (vīr.): Es jūtos tik dusmīgs, kad dzirdu, kā cilvēki apspriež laulību visiem un viendzimuma vecāku vajadzību, nesaprotot, cik sarežģīti un tālejoši tas ir iesaistītajiem bērniem. Tas ir par mūsu dzīvi! Es pats esmu biseksuāls. Tas esmu es. Man šķiet pievilcīgi vīrieši un sievietes neatkarīgi no tā, ka esmu precējies ar sievieti un esmu viņai uzticīgs. Kā biseksuālis un kā daļa no kopienas es uzskatu, ka viendzimuma laulības ir nepareizas. Es to nesaku reliģisku apsvērumu dēļ, bet tāpēc, ka tā nav vieta, no kurienes nāk bērni. Es nevēlos iegūt tiesības ielikt bērnus šādās situācijās. Mums pašiem bija ideāla situācija, jo mana māte un viņas partnere reti strīdējās. Neesmu bijis šķiršanās liecinieks, manā gadījumā bija tā, it kā mana māte būtu izmantojusi spermas ziedošanu. Bet es, neskatoties uz to, ilgojos pēc tēva. Bet viņa nebija. Doma: “Tavs tēvs (vai māte) ir tur ārā!” mūsos ir ārkārtīgi spēcīga doma. Jūs to nevarat vienkārši izdzēst. Jūs varat izolēt bērnu, pārvietot viņu uz lesbiešu apkārtni, pārvietot, viņu pie cilvēkiem, kuri atbalsta tikai lesbiešu ģimenes formas. Jūs varat iznīcināt jebkuru grāmatu, kurā minētas vīriešu un sieviešu ģimenes. Bērnam apritēs 12 vai 13 gadi un viņš zinās, ka kaut kas nav kārtībā. Tā es to redzu. Rivka Edelmane (siev.): Kā bērns, kuru uzaudzināja māte un viņas partneres, es saku: “Tā nav laba ideja.” Es tiešām nesaprotu, kā mēs nonācām šādā nolieguma stāvoklī. Tā sauktajiem “varavīksnes bērniem” ir tik daudz jāriskē ar savu darbu, ģimeni un visu, lai pateiktu to, ko zina. Runāt par to publiski ir bīstami. Jūs būsiet pakļauts uzbrukumam. Jūsu ģimene tiek izsekota un tai uzbrūk, jūsu darba devējs saņem e -pasta ziņojumus vienu pēc otra par to, ka viņam vajadzētu jūs atlaist. Jūsu kolēģi saņem e -pastus ar patiešām šausminošiem apvainojumiem. Es domāju, ka tāpēc daudzi neuzdrošinās publiski izteikties. Denīze Šika (siev.): Bērniem nav balss tiesību. Viņi paļaujas uz saviem vecākiem, ka viņi aizstāvēs viņus. Jums ir iekšēja vajadzība izrādīt solidaritāti ar to, ko viņi pārstāv un izdzīvo. Šādā vidē jums nav neviena, kas runātu jūsu vietā. Kādu vasaras dienu, kad mamma bija darbā, tēvs stāvēja uz sliekšņa un lūdza mani iznākt un apsēsties viņam blakus. Viņš tikai paskatījās uz mani un teica: “Es gribu, lai tu zinātu, ka man tas ir ļoti grūti, bet es vēlos kļūt par sievieti tagad.” Un es nodomāju: “Man jau ir māte, man vajag un es gribu tēvu. Un kā gan, lūdzu, tam vajadzētu notikt? ”Es jutos kļuvusi bārene. Viņš gribēja atteikties no tēva lomas un atbildības. To nav iespējams aizmirst. Tu to neaizmirsti. Tu vari par to runāt, un dažreiz tas nemaz nav tik emocionāli. Bet citās dienās tu sēdi un raudi, jo, tāpat kā deviņu gadu vecumā, tu gribi tikai savu tēti. Dovns Stefanovičs (w): Mans tēvs nomira no AIDS, un neviens no viņa partneriem vairs nav dzīvs. Mana tēva dzīvē bija aptuveni 500 seksuālo partneru. Mēs daudz piedzīvojām un dzirdējām. Daži vīrieši, ieskaitot manu tēvu, Helovīna laikā ģērbās kā sievietes un soļoja šurpu un turpu pa Yonge ielu, vēl pirms tā kļuva par oficiālo geju parādi Toronto. Tātad mans tēvs, cik lielā mērā vien iespējams, bija daļa no geju kopienas. Es līdz pat 20-gadu beigām vai 30-gadu sākumam to nevarēju saprast. Es nevarēju vārdos izteikt savas domas un jūtas, jo tas ir tik sarežģīti. Mēs mīlam savus vecākus. Mēs mīlam cilvēkus mūsu dzīvē. Arī dažādos mūsu vecāku seksuālos partnerus. Bet tas prasa daudz laika, lai mēs saprastu to, kādā vidē esam uzauguši, un paies gadu desmiti, līdz varēsim pilnībā atklāt patiesību. Mani ļoti uztrauc tas, kas pašlaik notiek ASV. Es uzaugu Kanādā, līdz desmit gadu vecumam, viendzimuma laulībā. Šajā periodā mēs esam pieredzējuši, kā mūsu likumīgi garantētās brīvības, tostarp vārda un domāšanas brīvība, tiek iznīcinātas. Mēs nevaram izteikt savas vērtības plašsaziņas līdzekļos, mums nav brīv būt par blogeriem rakstīt memuārus, un es nevaru tikt pie vārda presē ar kādu rakstu šeit Kanādā, kā citur tas ir iespējams. Mums tiek ierobežota arī reliģijas un sirdsapziņas brīvība. Rivka Edelmane (siev.): Tolaik, kad es nodarbojos ar Augstākās tiesas lēmumu, es apzinājos, ka, iespējams es, maz ko varēšu panākt. Mēs esam uz populārās kultūras viļņa, un televīzija ir daudz ietekmīgāka nekā es jebkad varētu būt. Es runāju, jo esmu noraizējies par bērnu nākotni. Es zinu, ka kādu dienu viņi teiks: “Kāpēc neviens nekad par to nav runājis? Vai neviens nezināja, cik tas man būs slikti?” Denīze Šika (siev): Es runāju, lai piesaistītu uzmanību. Es ceru, ka sabiedrība atpazīs, ka šeit ir skarti bērni, kuri saka: "Apstājieties, ļaudis, paskatīsimies vēlreiz uz šo lietu!" Keitija Fausta (siev.): Seši no mums ir iesnieguši sūdzību Augstākajā Tiesā. Tie no mums, kas veido šādus video, ir daudz pārdzīvojuši. Ne tikai iekšējā spriedze, bet arī ģimenes un sabiedrības spiediens, kas vēlas, lai mēs noticētu, ka nav iespējams mīlēt savus viendzimuma vecākus un vienlaikus iestāties par tradicionālo laulību. Bet mēs visi uzskatām, ka runa ir par bērnu labklājību un bērnu tiesībām. Neskatoties uz mūsu atšķirīgo bērnības pieredzi, mēs visi piekrītam, ka bērniem ir elementāri svarīgi, lai bērni, kad vien iespējams, varētu uzaugt kopā ar māti un tēvu. Roberts Oskars Lopess (vīr): Sabiedrībai ir jāzina visas šī stāsta puses. Jums tas jādzird no tiem, kurus patiesi skar viendzimuma laulības. Un es uzskatu, ka viendzimuma pāri tiek ietekmēti daudz mazāk nekā mēs,tieši skartie bērni. Tāpēc mūsu balss ir jāuzklausa. Piebilde: Lai kāda laulība mums būtu šodien, bērnu vajadzībām jābūt mūsu nākotnei. Iesaistieties un skatiet vairāk: www.MarriageIsOurFuture.org Alliance Defending Freedom For Faith. Par taisnīgumu.

no db.

Avoti: Ehe für alle – gut für die Kinder? Fünf direktbetroffene Erwachsene berichten über ihr Aufwachsen mit gleichgeschlechtlichen Eltern: https://ehefueralle-nein.ch/video-ehe-fuer-alle-gut-fuer-die-kinder
Flyer «Kinder auf Bestellung? NEIN!»: https://ehefueralle-nein.ch/argumente/#flyer