Manas acs izņemšanas stāsts jeb kā strādā farmācija un medicīna

24.05.2020 | www.kla.tv/16465

Manas acs izņemšanas stāsts jeb kā strādā farmācija un medicīna www.kla.tv/15946 „Reizēm es sev liekos kā nodevējs, bet no otras puses - manī mīt šis neticamais spēks dalīties ar Jums par pēdējos gados piedzīvoto...” Sveiki visiem, esmu Loisa. Es mīlu dzīvi. Kādā siltā vasaras dienā ārsti vienojās par manas kreisās acs izņemšanu. Šis ārstu zvans sekoja kā reakcija uz vairāku notikumu virkni. [Pirms tā zvana] Pie katra pakāpiena manās acīs satumst: “Vai jūs, lūdzu, nevarētu iet mazliet lēnāk?” – es jautāju ārstam, kurš steidzas man pa priekšu uz izmeklēšanas telpu. „Kā jūs jau zināt, es šodien nedrīkstēju ne ēst, ne dzert.” Taču ārsts mani nedzird un ir jau nozudis kādās durvīs. Mana mēle līp pie aukslējām. No pārpildītas uzgaidāmās telpas es dodos pa taisno uz operāciju, uz ko ārsti bija mani pieteikuši bez manas pašas ziņas. Uz šo steidzamo operāciju man jāierodas agri no rīta tukšā dūšā, un slimnīca atrodas trīs stundu brauciena attālumā no mājām. Šīs operācijas ietvaros ārsti grib manai kreisajai acij pārstādīt donora radzeni. Neviens man nejautāja, vai es to vispār akceptēju. Man paziņoja, ka bez šīs operācijas es savu kreiso aci zaudēšot visīsākajā laikā, turklāt ļoti sāpīgā veidā. Kad es, par absolūtu pārsteigumu profesorei un klātesošajam ārstam, saku “nē” operācijai, manu lēmumu neņem nopietni – operācijai ir jātiek veiktai! “ Pirms virsārste pieceļas un atstāj istabu, es viņai jautāju: “Vai jūs man to pavēlat?” Viņa, tuvodamās durvīm, smaidot saka: ”Jā, es jums to pavēlu!” “Paldies, es nepaklausu,” draudzīgā balsī atbildu. Pēc tam profesore vēlreiz īsi vēršas pie sava asistenta – ārsta un norāda uz operācijas piekrišanas lapu; viņam esot jāparūpējas par to, lai es šo lapu parakstot. Tur nav minēts ne vārda par pastāvošo iespējamību, ka pēc operācijas mana kreisā acs var palikt neredzīga, ka zīlīte varot iesalt, ka šī transplantācijas operācija man būšot jāatkārto vēl vismaz vienu vai divas reizes. Ka pēc operācijas man neparedzami ilgi nāksies pilināt pilienus un lietot medikamentus pret atgrūšanu. Uz tās lapas nav arī minēts fakts, ka donora radzenes atgrūšanas risks manai stipri iekaisušajai acij ir ļoti liels. Tāpat arī lapā nav minēts, ka operācijas laikā var rasties asiņošana, kuru vairs nevarēs apstādināt, un vēl arī tas, ka operācijas laikā var tikt spontāni izlemts izņemt vēl citas daļas, kā piemēram, varavīksneni vai stikla ķermeni. Starp citu, šis te ir stikla ķermenis. Par visām šīm komplikācijām es smēlos informāciju nedēļas nogalē un tagad izklāstu tās profesorei. Viņai vajadzēja visus riskus apstiprināt vai daļēji vēl pat pastiprināt. Jaunais ārsts - asistents mēģina mani pierunāt un pār visām varītēm pūlas mani pierunāt operācijas veikšanai. Dievs gribot, lai es veicot šo operāciju. Tieši to pašu pirms dažām minūtēm teica arī profesore. Kad viņa retorikai neizdodas mani pārliecināt parakstīt to papīru, viņš saka, ka citādi mana acs izpūšot, un tad to ar pūlēm vajadzēšot operatīvi izkasīt. Man sāk reibt galva. „Lielākajai daļai cilvēku nemaz nav skaidrs, ka šodienas medicīnas sistēma pilnībā balstās bailēm… Kad es šodien pārdomāju par to, cik maz es patiesībā zināju, un cik bieži es tikai ar iebaidīšanu pacientus piedabūju uz to, ko es uzskatīju par labu esam… Par to es pat nedrīkstu pat domāt. Bailes un nauda tomēr ir dvīņi...” [Pirms 5 mēnešiem] Es iepirkos veikalā, kad mana turpat nejauši sastaptā ģimenes ārste ievēroja, ka mana acs ir sarkana. Norūpējusies par mani, ārsta atbildības sajūtā viņa jau gandrīz pārmetoši teica, kāpēc es jau no paša sākuma neesot vērsusies pie viņas … Tad viņa aptiekā nopirka acu pilienus, kurus var dabūt tikai ar ārsta recepti. Es aptiekārei un ārstei jautāju: “Bet ko tad, ja man būs blakusparādības?” Aptiekāre tikai smējās: “Par to pat nedomājiet, ar Jums kopā taču ir ārste!” Tomēr mana nelabā sajūta pastiprinājās, kad es uz tā medikamenta vēl arī izlasīju: “Novartis”. [Atskats bērnībā] Teju ik pārdienas radio ziņās dzirdējām datus par to, kādus ienākumus ir sasniegusi kompānija “Novartis”, tādēļ es savam tētim jautāju: “Kas ir tas “Novartis”?” Mans tētis man vienkāršiem vārdiem paskaidroja, ka farmācijas industrijai patiesībā nemaz nevajadzētu pelnīt uz slimību rēķina… Jo viņi nepārtraukti grib pārdot AVIEN VAIRĀK medikamentu, lai kļūtu VĒL BAGĀTĀKI. Taču patiesībā ārstiem un farmācijas industrijai vajadzētu nopelnīt tikai tad, ja cilvēki būtu IZVESEĻOJUŠIES, kā tas bija senajā Ķīnā! Vai kā tas bija Hadafi laika plaukstošajā Lībijā, kad medicīnas pakalpojumi bija bez maksas. Taču ārste izskatījās pārliecināta par savu nodomu. Neskatoties uz maniem skeptiskajiem jautājumiem un draudīgo sajūtu, pēc īsa brīža pilieni jau bija manā acī. Jau īsi pēc pirmā pielietojuma mani dienu un nakti sāka mocīt sāpes acī. Par to, ka es visu redzēju vairs tikai matēti baltā krāsā, “nevajagot nemaz raizēties”, uzskatīja mana ārste. Neilgi pēc tam mani ar ātro palīdzību nogādāja acu klīnikā. Un tad pa īstam sākās mans elles brauciens – tikai nedēļu pēc pirmā acu ārsta apmeklējuma man jau bija ļoti liela un sāpīga radzenes brūce. Tagad mans stāvoklis patiešām bija satraucošs! Deviņus mēnešus vēlāk es uzsāku pētīšanu, sākot ar pirmo saņemto medikamentu. [9 mēnešus vēlāk] Ieeju medikamentu informācijas lapā compendium.ch un uzklikšķinu uz konkrētā medikamenta, atverot sadaļu „Riski“, taču šī funkcija pacientiem nav pieejama. Tāpēc izdrukāju sev profesionālo informāciju. Interesanti, tur ir vesels informācijas mežs! // Man galva plīst pušu! Pēc nedēļām klīnikās un ārstu praksēs man vispirms vajadzīga “tapešu nomaiņa”. // Informācija par šo medikamentu piepilda veselas 10 A4 lapas! Un, skaties un brīnies - uz astoņām no desmit lapām ir aprakstītas neticami daudzas blaknes! Es jums nolasīšu izgriezumu no 7. lappuses: „Piedevām, pēc ieviešanas tirgū, tika ziņots par sekojošām blaknēm. To parādīšanās biežumu ar esošo datu daudzumu nevar noteikt: tādas acu saslimšanas kā ulceratīvais keratīts, izplūdusi redze, fotofobija, midriāze, ptoze, acu sāpes, acu tūska, svešķermeņa sajūta acī, acs hiperēmija, pastiprināta asarošana.“ Pirmais, ko nodomāju: „Labi, te ir arī pāris vācu vārdi – izplūdusi redze, acu tūska, acu sāpes, svešķermeņa sajūta acī… Jā, ar to jau noteikti var rēķināties, vai ne? Bet pārējais uzskaitījums sastāv no dažādiem jēdzieniem.” Apzīmējumu “ulceratīvais keratīts” ievadu Vikipēdijā. Nekādu rezultātu. Okay, tad es to vārdu meklēju svešvārdu vārdnīcā. Arī nekādu rezultātu! Es ieeju pacientu medicīnisko jautājumu lapā - DocCheckFlexikon. Apbrīnojamā kārtā arī šeit nav nekādas informācijas par ulceratīvo keratītu; nekas nav atrodams arī MSD Rokasgrāmatā! Šajā brīdī laikam neviens tālāk vairs nemeklētu, jo tas noteikti neesot nekas pieminēšanas vērts – gan jau kaut kas no acu sāpju vai tamlīdzīgas kategorijas. Bet pēc mana ciešanu stāsta, es šeit nepadodos un ierakstu to vārdu Google. Caur kāda profesionāļa pētījumu nonāku pie sekojošas definīcijas: “Tā ir smaga acu slimība ar iekaisumu un radzenes čūlu veidošanos.” Midriāze: „Acu zīlītes “iesalšana”.” Ptosis: «Acu plakstiņa nokāršanās», acu hiperēmija: «pārāk stipra acs apasiņošana, kas izpaužas kā sarkana acs». Tās bija tikai trīs rindiņas. Pāris rindiņas zemāk, es atkal lasu: “Citas blaknes”, taču mani neinteresē “galvas sāpes”, “sausā acs” un „nieze“, bet gan vārdi „konjunktivīts“ un „radzenes erozija”, kas nozīmē „radzenes nobrāzums” un „infekciozs saistaudu iekaisums”; un tad vēl ir nosaukti „redzami defekti”. „Gadu desmitiem mums farmācijas firmu rokaspuiši ir stāstījuši, ka - jo vairāk blakņu esot kādam medikamenta, jo tas labāk tas iedarbojoties. No šodienas viedokļa, es par to varu tikai teikt: cik akli mēs esam kļuvuši, ka vēl ticam šādai nejēdzībai?! Blakusiedarbības nav nekāds terapijas nepieciešamais ļaunums, bet gan patiesā galvenā iedarbība. Līdztekus tās kalpo arī tam, lai Jums būtu vajadzīgs vēl vairāk medikamentu, vai arī, lai Jūs neizveseļotos tik ātri. Tas ir perfekti instalēts Perpetuum mobile, ar ko iespējams nopelnīt krietnu naudiņu.“ Tad tiek runāts vēl par citām blaknēm: keratitis – radzenes iekaisums, glaukoma, kas ved uz redzes zudumu, exophthalmus – acs ābola izspiešanās no acs dobuma, kornea-perforation, kas nozīmē, ka radzene ir jau tā nobrāzta, ka notiek perforācija, tas ir – radzenē izveidojas caurums, kam seko acs zaudējums, izņemot, ja ļauj sev pārstādīt donora radzeni. „Posterioras, subkapsulāras kataraktas veidošanās.” Tas nozīmē: acs lēcas apduļķošanās, kas ir cēlonis redzes zudumam, tas ir – kataraktai. Te vēl varētu nolasīt citas astoņas no desmit lapām tikai ar iespējamām sekām, kā piemēram, Stevensa-Džonsona sindroms , kas tika pieteikts kā blakne pēc šī preparāta ieviešanas tirgū. Tas ir uzrakstīts pat iepakojuma informācijas lapā! Es nespēju iztēloties to, kā šādi medikamenti ar tik briesmīgām iedarbībām var tā pavisam vienkārši nonākt tirdzniecībā... Intervējot kādu personu, kas jau vairāk nekā 18 gadus nodarbojas ar vēža pētniecību un ir veikusi daudzus klīniskos pētījumus, uzzināju sekojošo: Lai ārsts drīkstētu izrakstīt kādu medikamentu, tam ir jābūt kontrolējošās iestādes atļautam. Tādēļ medikaments iziet klīniskās izpētes procesu. Bet tas, ko patērētāji nezina, ir, ka farmācijas uzņēmums, kas šo medikamentu ir izgudrojis, pats arī veic šī medikamenta klīnisko izpēti. Tas nozīmē, ka šis farmācijas uzņēmums nosaka, kurās valstīs pētījums tiks veikts, kurās klīnikās un ārstu praksēs, kuri ārsti pētījumā piedalīsies, kā arī pētījuma mērīšanas punktus. Noslēgumā šis farmācijas uzņēmums pats izvērtē pētījuma datus. Un tagad katrs pats var sev atbildēt uz jautājumu, cik objektīvi vai uzticami var būt šādos „klīniskajos pētījumos” iegūti dati, ja ņem vērā, ka farmācijas kompānijas ir uz peļņu orientēti uzņēmumi. • Loisa: „Tad jau Jūs, kā insaidere, sakāt, ka farmācijas firmas patiesībā ir ieinteresētas tikai peļņas gūšanā?” • „Jā!” Astotajā lappusē es lasu, ka šis medikaments novilcina izveseļošanās procesu un nomāc paša organisma aizsargmehānismus pret infekciju. Arī trešajā lappusē ir rakstīts, ka radzenes brūces sadzīšana var tikt palēnināta un sadzīšanas traucējumi var tikt saasināti. Tieši tā ir noticis arī manā gadījumā. Te arī atklājas mūsdienu medicīnas problemātika: gandrīz visas terapijas bloķē šos “remonta”, dabiskos izveseļošanās mehānismus tā vietā, lai tos atbalstītu. Vienalga, vai tās būtu antibiotikas, kortizons, sāpju remdētāji vai miega līdzekļi, trankvilizatori vai ķīmijterapija.” [Pirms 9 mēnešiem] Pēc tam, kad es biju izlasījusi tās deviņas A4 lappuses (!) ar blakusiedarbībām, mani nemaz vairs neizbrīnīja apstāklis, ka drīz pēc pirmā pielietojuma mani dienu un nakti mocīja sāpes, ka visu redzēju vairs tikai matēti baltu un arī tas, ka elles brauciens tā īsti sākās tikai acu klīnikā, līdz ar visiem papildu medikamentiem. Tāpat mani vairs neizbrīna tas, ka tikai nedēļu pēc acu ārsta pirmā apmeklējuma, uz manas radzenes bija izveidojusies ļoti liela un sāpīga brūce. Radiologs, Dr. med. Gerds Reiters apliecina, citēju: „Mana 30 gadu profesionālā pieredze apliecina, ka 90% medicīnas vairāk kaitē nekā dod labumu, un, ja to redz, tad kaut kad ir jāpāršķir lappuse.” Pēc oficiāliem pētījumiem, Vācijā ik gadu vidēji 300 000 cilvēku mirst medikamentu, klīnisko infekciju un operāciju dēļ. Kā apliecina Dr. med. Gerds Reiters: „Visbiežākais nāves cēlonis ir medikamenti.” - To saka profesionāls ārsts ar mācību pilnvarām radioloģijā. ASV dati liecina, ka no recepšu medikamentiem pēdējo 27 gadu laikā miruši trīs miljoni cilvēku. Vācijā 240 000 cilvēki gadā mirstot no ķīmijterapijas sekām (tie ir ap 700 cilvēku dienā). Pēc AOK 2014. gada datiem, katru gadu no ārstēšanas kļūdām mirst tieši piecas reizes vairāk cilvēku, nekā satiksmes negadījumos. Taču ārstēšanas kļūdu skaits, saskaņā ar slimokasēm, esot vēl ievērojamāks: ap 720 000 gadījumu gadā. Un 700 nāvju ik gadu Vācijā notiek tikai tāpēc, ka ārsti operāciju laikā aizmirst savus instrumentus pacientu vēderos! Katrs septītais vācietis redz sevi kā mediķu ārstēšanas kļūdu upuri. Nākamo mēnešu nožēlojamība, sāpes un posts ir neaptverams. Kopumā tika pielietots 21 medikaments. Stacionārā dienu un nakti ar 15 minūšu starplaikiem pilināju acu pilienus. Dienu un nakti es cietu elles mokas un vairs nevarēju pakustēties, jo man bezgalīgi sāpēja vismazākās acu kustības. Tā man atlika tikai nekustīgi gulēt gultā. «Miljardiem vērtā farmācijas industrija grib, lai Jūs būtu slimi un tādi paliktu, lai viņi Jūs nezaudētu kā ienesīgus klientus, kas labākajā (farmācijas firmām, nevis Jums!) gadījumā noslēdz “līgumu” uz visu dzīvi. Un tā, slimību simptomi pastāvīgi tiek apdullināti ar medikamentiem, tā vietā, lai ķertos pie problēmas patiesās saknes. Sekojoši - cilvēki kļūst arvien slimāki, bet farmācijas uzņēmumu kases – arvien pilnākas.» Dr. Karstens Lindners, bioķīmiķis Torīt, kad es hospitālī ar īsiem starplaikiem saņēmu savu acu pilienu mocību, radio ziņoja, ka farmācijas uzņēmums „Alcon”, kas ir „Novartis” meitasuzņēmums, tikai šī, 2019. gada pirmā ceturkšņa beigās, sasniedzis 1,8 miljardus lielu apgrozījumu. - Tikai trīs mēnešu laikā! Cik acīm te ir jāsaslimst, lai ar to varētu iekasēt 1 800 miljonus dolāru? Un „Alcon” akciju kurss pirms mēneša palielinājies par veseliem 12 procentiem! Pat tiem, kas nezina manu stāstu, sev jājautā, vai šajos ”Novartis” un „Alcon” preparātos iekšā nav kaut kādi indikātori, kas noved pie acs problēmu ķēdes reakcijām? Starp citu, acu slimību nodaļas virsārsts nopelna 800 000 līdz 1 miljonu Šveices franku gadā. Tikai mana acu slimība vien ir izmaksājusi kopsummā 15 tūkstošus franku. Slimokase no šīs summas segusi vien trešdaļu. Bet iemaksas slimokasēs katru gadu palielinās... Pirms 100 gadiem ikviens šveicietis maksāja 2 – 6 frankus mēnesī – un tautas veselība bija labāka. Šodien katrs maksā vairāk nekā 400 frankus mēnesī, un tauta ir tik slima, kā vēl nekad. Kopš 1919. gada izmaksas palielinājušās par 11.000%. Pēc (medicīnas žurnāla) “Lancet” pētījuma, vairāk nekā 95% cilvēku pasaulē ir slimi! Katrs otrais vācietis savā dzīvē saslimst ar vēzi! To cilvēku skaits, kas dzīvo ar vairāk nekā 10 slimībām, kopš 1990. gada līdz 2013. gadam pieaudzis par 52%. Katram 19. pasaules iedzīvotājam 2013. gadā bija kāda veselības problēma. Minētā “Lancet” pētījumā iesaistītie speciālisti, kuri izvērtēja 35 000 avotus no 188 valstīm, novēroja arī medikamentu izraisītu slimību skaita nozīmīgu pieaugumu. Bet tagad atpakaļ pie manis pašas ķēdes reakcijām: acs stāvoklis pasliktinājās arvien vairāk un vairāk, līdz vienu dienu lūdzu ārstiem, lai atceļ šo medikamentu, jo es cietu mokas tā iedarbības dēļ. Taču ārsti savā pārliecībā bija cieti kā klints. Nenoraustoties ne muskulītim, viņi manī neieklausījās, bet palika pie jaunās diagnozes – “parazīti acī”, kurai pat pēc ļoti sāpīgiem testiem nebija nekādu pierādījumu. Medikamentus vienkārši turpināja liet manā acī, līdz acs no iekšpuses kļuva sniegbalta, bet no ārpuses – asins sarkana, un, neskaitot melnos pleķus, es vairs neko nevarēju redzēt. Šajā fāzē tika pielietots pat kāds Šveicē aizliegts medikaments, kuru pēc divām dienām vajadzēja atkal atcelt, jo nebija notikuši nekādi uzlabojumi, kā es to vēlāk izpētīju. Šie pilieni veselu mēnesi regulāri tika lieti manā acī, neskatoties uz situācijas pasliktināšanos. Šīs mokošās acs brūces ārstēšanas un izmeklēšanas periodā noģību veselas četras reizes. „Vai esat ievērojuši, ka pastāvošās sistēmas ietvaros modernā medicīna nekad nevar zaudēt? Ja mēs izveseļojamies medikamentu lietošanas rezultātā, tad tas esot tieši to nopelns. Savukārt, ja, neskatoties uz medikamentiem, esam kļuvuši vēl slimāki, tad vienkārši slimība esot bijusi pārāka. Vienalga, vai jūs izveseļojaties vai paliekat slimi: vienmēr pie tā esat vainīgi JŪS, bet nekad - medicīna! “ Patiesi varenie pamatpricipiāli mīl radīt sistēmas, kurās viņi vienmēr iegūst, lai kas arī notiktu.” Pirmo reizi manā dzīvē es jutos kā sektas savervēta, bez iespējas izlauzties. Mana pirmā neapmierinātības izpausme ārstus padarīja vēl stingrākus. Es jutos kā lielas klints priekšā, nespējot to pakustināt ne par milimetru. Pastāvīgi pieaugošais medikamentu un acu pilienu skaits, ko viņi man deva, radīja man bezgalīgas sāpes, ciešanas un bezmiegu. Šādā stāvoklī, 2,5 stundas tālu no mājām un tukšā dūšā man vajadzēja ierasties uz orgānu transplantēšanas operāciju. Mana izšķiršanās ir stingra: ja Dievs grib, ka mana acs izpūst laukā no dzīvas miesas, kā nupat to pravietoja ārsts, tad es gribu krist Dieva rokās un ņemt no Viņa rokas ļauno tāpat, kā labo. Bet krist medicīnas un farmācijas industrijas rokās es vairs negribu. Kad ārsts pamana, ka mana izšķiršanās ir nesatricināma, viņš izbijies sāk zvanīt visapkārt. Tad viņš pamet telpu. Es uzzinu, ka tieši šajā brīdī viņš mani ir definējis kā psihiski traucētu – uzreiz pēc tam es pametu hospitāli. Mājās es atmetu visus pilienus un medikamentus. Vēl nesen ik dienu lietotā medikamenta anotācijā mana mamma izlasa, ka tieši šis medikaments kopā ar ieplānoto pilno narkozi var radīt neatgriezeniskus bojājumus. Manos, ārkārtīgā organisma novājinājuma apstākļos, es, iespējams, to nebūtu pārdzīvojusi. „Fakts, ko nav sapratuši ne tikai politiķi - medicīna vispār nav nekāda zinātne.” Loisa: Jūs kopš 2001. gada strādājat veselības aizsardzībā un kopš 15 gadiem stāvat operāciju zālē. Ko Jūs esat piedzīvojis? - 2000. gadu sākumā slimnīcās tika mainīta norēķinu kārtība. Tādēļ tagad vairs nav virsārstu, kuru pozīcija nebūtu saistīta ar īstenoto terapiju skaitu. Praktiski tas nozīmē: ja gadā nav sasniegts noteikts operāciju skaits, tad virsārsts tiek atlaists. Tāpat ir pierasts izmaksāt motivējošo atalgojumu, kas atkarīga no veikto manipulāciju skaita. Tas nozīmē, ka tam, kurš noteiktā periodā spējis palielināt operāciju skaitu, tiek izmaksāti bonusi. Praksē tas izskatās tā, ka ir daudz vilinošāk diagnozi uzstādīt tā, lai būtu indikācijas operācijai. Nekad agrāk netika operēts tik daudz, kā tagad. *** Kad Olivers nokļuva operāciju mašinērijā, viņš vēl bija par mazu, lai pats pieņemtu lēmumus… Viņam ir iedzimts kāds redzes traucējums. Daudzās narkozes, mokošie izmeklējumi un operācijas noveda pie kreisās acs izpostīšanas un pie nožēlojama redzes atlikuma – pieci procenti labajā acī. Pēc tādas neveiksmes ārsti gribēja veikt savus nākamos izmēģinājumus ar labo aci, taču zēna māte no tālākās ārstēšanas atteicās. Līdz pat šai dienai Olivers vairs nevienu pie savām acīm nepielaiž. Kāds acu ārsts atrada it kā kataraktu viengadīgā Dāvida kreisajā acī, un ar vecāku atļauju izņēma lēcu. Taču pēc lēcas izņemšanas ārsts neielika vietā jaunu, jo viņa acu muskuļi neesot pietiekami stipri. Pašlaik Dāvids ir piecus gadus vecs, un viņam ir smaga vājredzība – ambliopija – kreisajā acī. Acu muskuļi joprojām esot pārāk vāji – kā lai viņš tos bez lēcas būtu trenējis? *** Šī sieviete kļuva akla operācijas laikā. Kāds profesors to pamatoja šādi: „Dabiski, kā ārsti nav nekādi sliktie cilvēki tikai tādēļ, ka viņi nav dziednieki. Tikai viņi nesaprot, ka ir kādas sistēmas apcietinātie un ļauni izmantotie, par ko lielākoties viņi pat nezina, ka šāda sistēma pastāv...” *** Kā tad man gāja pēc tam, kad biju izšķīrusies par izpūstošu aci un pametusi hospitāli? Dažas dienas vēlāk, pārtraucot lietot visus medikamentus, es beidzot atkal bez pūlēm varēju atvērt savu aci. Neskatoties uz to, ka hospitālī diviem ārstu asistentiem ar kociņu palīdzību nācās turēt vaļā manu plakstiņu, lai varētu to nofotografēt. Iekaisums no acs ir pazudis, ārkārtīgi sāpīgais gaismas jūtīgums ir prom. Vēl pirms dažām dienām sveces gaisma apžilbināja mani kā nazis acī. Plakstiņa tūska ir pārgājusi, iekaisums ir beidzies. Tā vietā, lai acs izpūtu, kā prognozēja mediķi, viss acābols beidzot atkal ir balts, tāpat kā agrāk. Melnie pleķi redzeslaukā ir pazuduši, tāpat kā tā zvaigzne, kas atradās vidū un sekoja visur, kur vien es skatījos. Redze kļūst arvien labāka. Sāpes beidzot ir atkāpušās, atgriezusies pat apetīte, kuras man nav bijis jau ilgu laiku. Ir atgriezies arī acs spīdums. Aci atkal normāli, bez visādiem palīglīdzekļiem, mitrina plakstiņš, un tā vairs nepārtraukti neasaro. Bet tas, ko es izbaudu visvairāk, ir ka esmu brīvs cilvēks!!! Un tieši tagad – apmēram pusotru nedēļu pēc tam, kad atteicos no operācijas un beidzu lietot visus medikamentus – tieši tagad, visi ārsti aicina mani parādīties acu klīnikā, lai es ļautu viņiem izņemt manu kreiso aci! Citādi parazīti neaprīšot tikai manu kreiso aci, bet vēl arī labo! Man uznāk nervu sabrukums... Caur pārdabisku brīnumu es īsā laikā no tā izdziedinos. Dažus mēnešus pēc manām lielajām ciešanām es satieku cilvēkus, kuri, saskaroties ar farmāciju un medicīnu, piedzīvojuši ko līdzīgu, un man tas ir jādara zināms! Ne mans, ne viņu stāsts nav domāts, lai to atkārtotu, bet gan, lai padomātu par šo sistēmu, par farmācijas industrijā augstās pozīcijās esošiem aukliņu raustītājiem… Tam ir jārosina padomāt par naudas plūsmu. Jā, mēs visi esam ļoti pateicīgi par, piemēram, traumatoloģisko – nelaimju ķirurģiju un par mūsdienu tehnikas lielajiem sasniegumiem. Mēs esam arī ļoti pateicīgi par to, ka ir mīlestības pilni ārsti, kas rūpējas par mums, kad esam nokļuvuši postā. Tomēr mums ir jāskatās dziļāk – kas patiesībā stāv aiz šīs farmācijas-medicīnas sistēmas. Es uzsveru vēlreiz: ikviens cilvēks ir unikāls, un viņam pašam patstāvīgi jāpieņem lēmumi. *** Ārsti teica: Martins par savu aci var aizmirst. Taču pēc mēnešiem ilgām bezcerīgām ciešanām, operācijām un četru nedēļu ilgas uzturēšanās universitātes klīnikā, viņš beidza lietot jebkādus medikamentus – un, visiem ārstiem par brīnumu, pēc tam, vienas vienīgas nedēļas laikā, acs izveseļojās. Martins tagad izskatās labāk, nekā agrāk. // Ārsti Viktorijai nedeva cerību, viņas aci varētu glābt. Tās vietā bija viena liela brūce. Taču viņa ārstiem neticēja. Viss vienkārši sadzija, un tagad viņa izskatās ļoti labi. Kad Martina atteicās no ķīmijterapijas sistēmām, tad vadošās ādas klīnikas virsārsts viņai pravietoja, ka nākamos 40 gadus viņai vajadzēšot sadzīvot ar dzīvībai bīstamu autoimūno slimību. Tas nozīmē - vairākus simtus šausmīgi niezošu un pastāvīgi pārplīstošu šķidruma pūslīšu no zirņa līdz mandarīna lielumam pa visu ķermeni – no galvas līdz papēžiem. Dažu mēnešu laikā Martina izveseļojās no šiem briesmīgajiem visa ķermeņa izsitumiem, nelietojot medikamentus, un tagad jau daudzus gadus ir pilnībā vesela. „Tur, ārā notiek karš par katru pacientu, jo visā pasaulē medicīna ir lielākais ienākumu avots, kāds vien pastāv; salīdzinot ar to, automobiļu un datoru industrijas ir tikai mazas apakšnodaļas. Un, ja runa ir par vēzi, tad terapijām, kas maksā maz vai nemaz, nav NEKĀDU IZREDŽU.” Kristiānes krūtīs ar ultraskaņu diagnosticēja vairākus mezglus. Ārste uzreiz gribēja pieteikt viņu operatīvai mezglu izņemšanai. Viņa tomēr izšķīrās par ceļu, kurā viņa pati soli pa solim sajuta, kas būtu vajadzīgs dziedināšanai. Pēc 3 gadiem ultraskaņa neuzrādīja vairs nevienu mezglu. Valtrauda kopš 12 gadu vecuma ir izdziedināta no sava ķermeņa apakšdaļas vēža bez medicīnas palīdzības. Viņa sekoja kādai mācībai, kas ir pamatota dabas likumos, un kuru ļaunā veidā attēlo kā sliktu un vāju farma, medicīna un mediji. Es jautāju kādai ārstei ar vairāk nekā 15 gadu darba pieredzi, kādēļ netiek pētītas un pielietotas nekādas dabiskās vēža ārstēšanas metodes: - “Ir tā, ka mūsdienās vēzis ir otrais biežākais nāves iemesls tūlīt pēc sirds – asinsvadu slimībām. Un daudzi cilvēki caur medijiem ir ieprogrammēti, ka diagnoze vēzis – tas ir nāvējoši. Tiklīdz viņi uzzina šo diagnozi, baiļu pilni vēršas pie ārsta un ir gatavi pieņemt gandrīz jebkuru terapiju, bieži arī ķīmijterapiju vai apstarošanu. Bet problēma pie ārstēšanas metodes izvēles ir finansiālais kārdinājums ārstam, ārstējošajai klīnikai un arī farmācijas industrijai! Viena ķīmijterapija vienai infūzijai jeb pilināšanai vēnā var izmaksāt līdz pat 20 tūkstošiem eiro. Par četrām infūzijām slimokase tātad maksā kopā ap 80 tūkstošiem eiro - tikai par viena atsevišķa pacienta ārstēšanu. No ekonomiskā viedokļa, ārstam, klīnikai un farmācijas industrijai tas ir ļoti ienesīgi. - Loisa: Saprotu… - Pastāv dažādi dabiski paņēmieni, kā ārstēt vēzi. Taču dēļ nepietiekamas finansiālās motivācijas un neiespējamības patentēt augus, tie netiek pētīti, bet gan – apkaroti, padarīti par neticamiem un, daļēji, pat smieklīgiem. - Loisa: Bēdīgi... *** Tieši tāpat man atbild arī persona, kura kopš 18 gadu vecuma darbojas vēža pētniecībā un ir piedalījusies neskaitāmos pētījumos: - Ņemsim par piemēru darbīgo vielu Ipilimumab, kas paredzēta pret melanomu - ādas vēzi. Atkarībā no pacienta ķermeņa lieluma un svara, viena infūzija maksā aptuveni 10 tūkstošus eiro. Te atklājas, ka cīņa ar vēzi ir ļoti ienesīgs bizness. Pasaulē ir gigantisks vēža pētniecības tīkls, sākot no laboratorijām līdz pat klīniskajiem pētījumiem. Pēdējos desmit gados tirgū ir ienākušas vairāk nekā 60 jaunas darbīgās vielas pret vēzi. Ja runa būtu par vēža uzvarēšanu, tad ar lielu spiedienu tiktu strādāts pie efektīvu, samērīgu cenu terapiju izgudrošanas, kas ir pieejamas un sasniedzamas ikvienam. - Loisa: Un ko Jūs domājat par terapijām? - Vienpadsmit gadu laikā esmu piedalījies vairāk nekā 80 klīniskajos pētījumos. Bet nevienā pētījumā farmācijas firmas jaunais medikaments netika salīdzināts ar kādu no dabiskajiem ārstniecības līdzekļiem, ņemot vērā to, ka bieži vien tie ir ar mazākām blakusdarbībām, ar labvēlīgāku iedarbību, turklāt arī izdevīgāki. Tomēr šādi pētījumi nepastāv. Ķīmijterapijas līdzekļu salīdzināšana ar dabiskām metodēm tiek noliegta kā neētiska. Loģiski, ka tajā nav ieinteresēta neviena farmācijas firma, un viņi finansē vairumu klīnisko pētījumu. Minēšu nelielu piemēru: kādam vācu ārstam, kurš savā praksē ar panākumiem bija ārstējis vēža slimniekus, pielietojot kādu dabas līdzekli, nācās caur kabineta logu bēgt no policijas, jo bija dota pavēle ievietot viņu slēgta tipa psihiatrijas iestādē. Dabiski, arī tā var izslēgt nemīlamu konkurenci... - Loisa: Jā … *** Ārsti Sabīnei norādīja, ka viņai uzreiz esot jāuzsāk ķīmijterapijas kurss pret sākušos dzemdes kakla vēzi. Bet viņa ar vīru, paļāvībā uz Dievu, atteicās no šādas ārstēšanās. Pretēji visām ārstu prognozēm, Sabīnei bija četras grūtniecības ar veselām meitām, un līdz pat šodienai viņa ir pilnībā vesela. // Kāds ārsts teica, ka Margotai nevarot būt bērni. Viņa tam neticēja un dzemdēja divus veselus bērnus, kas tagad jau ir pieauguši. Cits ārsts pirms daudziem gadiem viņai atklāja, ka viņa, iespējams, kļūšot kurla. Margota neticēja arī šim, un līdz šai dienai viņa dzird labi. // Ārsti uzskatīja, ka Danilo var glābt vienīgi sirds transplantācija, jo klasiskās medicīnas norīkoto ārstēšanas metodi Danilo, savā pārliecībā, izlēmīgi noraidīja. Viņš pats atrada savas sirds kaites cēloni, un kopš tā laika viņa veselības stāvoklis nepārtraukti un neapturami uzlabojas. *** Kāds veselības sistēmas darbinieks, kurš kopš 15 gadu vecuma strādā operāciju zālē, ļauj man vēl dziļāk ieskatīties transplantācijas mašinērijā: Kāds ievērojams virsārsts, kas pazīstams ar savu absolūti autoritāro vadības stilu, atsevišķos gadījumos propagandēja pat “preventīvās operatīvās iejaukšanās”, Tas nozīmē, ka zināmos gadījumos varot būt nepieciešams izņemt daļu no zarnas vēl pirms tam, kad vispār diagnosticēts vēzis. Piemēram, aktrise Andželina Džolija esot likusi sev profilaktiski amputēt krūtis, olvadus un olnīcas, jo it kā savu gēnu dēļ viņai esot paaugstināts risks saslimt ar vēzi. Par šādu iejaukšanos viņa piedevām tiek slavēta kā drosmīga sieviete un stādīta priekšā viņa kā paraugs citiem. *** Franciskas “vēderā” esot miris bērns, teica ārsts. Bet, tā kā viņa par to nebija droša, viņa pārcēla “izkasīšanas” termiņu. Pēc mēneša ultraskaņā bija redzams, ka bērns ir dzīvs, un viņai piedzima pilnīgi vesela meita. Pēc britu avīzes “Daily Mail” ziņotā, Lielbritānijā vien ik gadu simtiem grūtnieču ultraonogrāfijas izmeklējumu rezultātā tiek kļūdaini paziņots, ka viņu bērns esot miris. Ja paļaujas uz ārstu izteikumiem, šai jaunajai sievietei Lidijai esot vajadzējis piedzimt vai nu ar atvērtu muguru vai ar Dauna sindromu, ja māte netaisīs abortu. Bet te viņa ir pilnīgi vesela, un sasniegusi jau 22 gadus. Salomei vajadzēja tikt abortētai, jo pēc kardioloģes izteiciena, visticamāk,ka viņa nākšot pasaulē ar garīgiem traucējumiem un pēc dzemdībām dzīvošot tikai dažas stundas. Bet Salome piedzima bez garīgiem traucējumiem. Viņa ir jauna patstāvīga sieviete, un pašlaik izglītojas. Stefānija guva pēdas locītavas un ceļa diska lūzumu. Ādas izsitumu, asinsizplūdumu un pastāvīgās ģībšanas problēmas dēļ, Stefānija laikus atteicās no visām ārstu nozīmētajām pretsāpju līdzekļu un pret-trombozes līdzekļu injekcijām. Tad ģimenes ārsts, minot biedējošus svešus piemērus, darīja viņai zināmu, ka viņas lēmums esot bezatbildīgs, un sievietēm viņas vecumā un veselības stāvoklī varot beigties letāli. Taču Stefānija palika pie sava lēmuma. Viņas lūzumi sadzija bez komplikācijām. Neskatoties uz mediķu prognozēm, ka Stefānija pēc sava nelaimes gadījuma visu mūžu palikšot ierobežota un cietīšot fantoma sāpes, tagad, vien pēc 4,5 mēnešiem, viņa atkal ir sportiski aktīva, un lūzumi nav atstājuši nekādas sekas. *** „Visa farmācijas būtība ir vienmēr radīt tādu ietekmi, kas jebkurā gadījumā izslēdz variantu, ka tu pats varētu produktīvi sevī kaut ko mainīt un ietekmēt produktīvos ciklus. Pēc viņu noteikumiem, spēlē vienmēr ir jāienāk kādam medikamentam, par kuru tev ir dārgi jāmaksā; kur tu nonāc viņu pavadā; kur tu pa īstam un neatgriezeniski, kļūsti par pacientu uz visu mūžu.” - Loisa: Jūs kopš 44 gadu vecuma strādājat veselības aizsardzībā. Kāda ir Jūsu pieredze? - Kopš deviņdesmitajiem gadiem veselības aizsardzībā ir notikušas lielas pārmaiņas. Kad es sāku strādāt, fokusā bija pacienta intereses. Agrāk vēl bija laiks, lai parunātu ar pacientu. Tā vietā mūsdienās ir jānodarbojas ar dokumentu aizpildīšanu. Pacients ir “gadījums numur...”, kas slimnīcai ienes noteiktu naudas daudzumu. Bieži vien slimi pacienti tiek no slimnīcas izrakstīti par agru, jo no tiem vairs nevar ienākt nekāda peļņa. Pacienti no tā, dabiski, ļoti cieš. Iedzīvotāji kļūst arvien slimāki un neapmierinātāki, saslimstība arvien augstāka, bet personāla - arvien mazāk. Lobijs un politiķi, pie viena sēžot, ir orientēti uz peļņu. Tas ir acīmredzams noziegums pret cilvēci, taču neviens neiejaucas! Agrākās diakones un ordeņa māsas šodien kapā apgrieztos otrādi! *** Pēc tam, kad es “uzdūros” visiem šiem satraucošajiem faktiem un stāstiem, es sāku ļoti bieži doties pie dabas, lai sagremotu šos iespaidus… Bet jo sevišķi es “izbaudu” savu kreiso aci. Reizēm es aiztaisu labo un skatos tikai ar kreiso aci. Katru brīdi es priecājos par to, ka neņēmu vērā savas kreisās acs izņemšanas termiņu, un ka esmu varējusi izlauzties no farmācijas - medicīnas lejupvelkošās spirāles. Taču diemžēl es “uzdūros” uz neskaitāmu cilvēku likteņiem, kas nespēj vairs izrauties no šīs spirāles, jo ir par vēlu... *** Marisa ir invalīde vakcinācijas dēļ. Līdz tam viņa bija pilnīgi vesela, un zīdaiņa testēšanā no desmit iespējamajiem punktiem viņa saņēma visus desmit. „Un tas pats notika arī ar Stefenu,un ar Billiju, arī ar Maiklu, Marka meitu, un ar Templiju. Arī ar viņu.“ „Pēc vakcinācijas viņai bija divas piecas minūtes ilgas lēkmes. Viņai no vakcīnas radās smagi smadzeņu bojājumi, un visu atlikušo dzīvi viņai katru dienu bija lēkmes, kamēr 15 gadu vecumā viņa nomira savas mātes rokās.“ Ir ziņots par 250 tūkstošie citu līdzīgu gadījumu, kas arī dokumentēti. «Vakcinācija farmācijas industrijai un vakcīnu ražotājiem ir 30 miljardu dolāru bizness. Tāpat kā cigarešu, naftas un ķīmijas industrijas, arī farmācija pielieto stratēģijas, lai publicētu šķietamo zinātni un bloķētu to zinātnes veidu, kas apdraud viņu peļņas jomu.” Roberts F. Kenedijs juniors, ASV prokurors, Roberta F. Kenedija trešais bērns. (Laikraksts “Express-Zeitung”) Izteiktāk nekā nekad agrāk es redzu neatliekamu vajadzību sabiedriskā kārtā strādāt “Kla.TV”, kas ir neatkarīgs ziņu raidītājs, kas visu šo nospiesto informāciju iznes tautā. Mediji par to mūs izteikti vajā, un atkal un atkal atšķeļ no mums visvērtīgākos brīvprātīgos… Starp citu, tieši tā nonācu arī līdz savam acs iekaisumam, jo mums regulāri, līdz pat trim reizēm nedēļā vajadzēja caurām naktīm aizstāvēties pret visļaunākajām mediju apmelojumu kampaņām, un pie tam mēs vēl zaudējām mūsu vērtīgākos līdzstrādnieku un līdzstrādnieces… Taču tagad es ārkārtīgi priecājos par to, ka atkal esmu varējusi atgriezties savā darbā kā “Panorama-Film” produkcijas un “Kla.TV” vadītāja. Mans tēvs Ivo Saseks ir dibinājis šo platformu, lai publicētu apspiesto informāciju, ko nepublicē citi mediji. Jo sevišķi – mediju melus un nepareizo informāciju, caur ko, piemēram, izraisīti neskaitāmi kari un nogalināti miljoniem cilvēku. Tikai dažu gadu laikā mūsu studija izaugusi līdz miljonu auditorijai, kas aptver 212 valstis. Visā pasaulē darbojas 170 studijas, pārraidot sižetus 53 valodās. Kopā jau radīti vairāk nekā 15 tūkstoši raidījumi, kurus producējušas simtiem sabiedriski darbojošos komandu. Kamēr es domāju par šo farmācijas – medicīnas sistēmu, manī viss griežas, es atceros kāda atmaskotāja vārdus, kas atklāja, ka ir uzņēmumi, kas nopelna miljardus, farmācijas industrijas un valdību uzdevumā sēdamas cilvēkos BAILES. Piemēram, bailes no kādas slimības, kura nemaz nepastāv vai kura nemaz nav tik bīstama. Vienas vienīgas šādas vadošās baiļu sējēju PR firmas ienākumi pārsniedz pat miljardu. Es domāju par dr. Rojalu Raifu, kas ar panākumiem ārstēja vēža slimniekus un atklāja, kā iespējams izārstēt gandrīz visas pazīstamās kaites. Farmācijas kartelis sagrāva Raifu, un viņa testēšanas laboratorija tika nodedzināta. Viņi uzpirka zinātniekus un ārstus, kas zināja par Raifa terapiju. Visi tie, kurus nevarēja uzpirkt, mira mīklainos apstākļos. Tas pats notika arī ar Renē Keisu, Hariju Hoksiju un Maksu Gersonu pēc tam, kad viņi ar dabiskiem līdzekļiem bija daudzus izdziedinājuši. Es domāju par mīklaini mirušajiem 15 ārstiem, kas visi bija vakcinācijas pretinieki un pētīja jaunus terapijas veidus vēža un tādu slimību ārstēšanai, kā parkinsons un multiplā skleroze… „Simtiem ārstu un pētnieku ticis un tiek uzbrukts, jo viņi ir gribējuši izārstēt cilvēkus. Daļēji viņi par to ir pat samaksājuši ar savu dzīvību. Jo labāki viņi ir, jo spēcīgākus uzbrukumus saņem, un tiek pat slepkavoti. Man pašai nācās saskarties ar to, ka neērti zinātnieki ir gājuši bojā nelaimes gadījumos. Kā es šodien zinu, tad patiesībā aiz tā visa neslēpjas nekas cits, kā politiskas, respektīvi, finansiālas intereses un sistēma, kurā mēs visi dzīvojam. Tie, kas varētu to izmainīt, sistēmas dēļ ir tieši tās personas, kas to nekad negribētu darīt, jo viņi no tā gūst vislielāko labumu.” Kā šis saullēkts aizdzen tumsu un neapturami uzlec, tā uzvarēs patiesība un taisnīgums! Izplati šo video, dalies tajā ar draugiem un paziņām. Palīdzi “Kla.TV” iznest tautā visu apspiesto informāciju! Un ieraksties Vetopēdijā, kas ir pretbalsu brīvā enciklopēdija, arī Tu, ja Tu pats, tavi radi vai paziņas kaut kādā veidā ir kļuvuši par farmas vai medicīnas sistēmas upuriem. Vai arī Tu caur klasisko medicīnu esi saņēmis viltus šausmu prognozes? Vai tev ir kaitējuši medikamenti? Vai tev ir kaitējušas operācijas? Vai, uzturoties slimnīcā, Tu esi inficējies vai saņēmis cita veida kaitējumu? Vai tev ir nodarīts vakcinācijas kaitējums? Ieraksti savu ciešanu stāstu Vetopedia.org sadaļā «Pharma+Medizin-Opfer» (Farmācijas un medicīnas upuri)! Kā ir radusies farmaceitiskā medicīna? 19. gadsimtā cilvēkiem bija pazīstamas divas pieejas slimībām. Pacientiem bija izvēle apmeklēt vai nu “allopātus” jeb tā sauktos ārstus, vai dabas dziedniekus, ko sauca par “empīriķiem”. “Allopāti” ticēja tam, ka ārstam slimība no ķermeņa esot jāizdzen agresīvi, piemēram, caur milzu devām indīgu minerālvielu, tādu kā dzīvsudrabs un svins. Pretēji “allopātiem”, “empīriķi” ticēja, ka, stimulējot paša ķermeņa aizsargspējas, ir jāsasniedz pašizdziedināšanās. Viņi izmantoja augu produktus. Abas grupas savstarpēji filozofiski asi diskutēja. Taču līdzsvars starp medicīniskajiem pretiniekiem noturējās līdz gadsimtu mijai. 20. gadsimta sākumā parādījās jaunas ārstēšanas metodes, kas izskatījās ļoti ienesīgas, un medicīna tika pārveidota par industriju. Visbagātāko ASV industrijas pārstāvju un baņķieru – kā piem., Karnagī, J.P. Morgana un Rokefellera kapitāls – finansēja ķirurģiju, staru terapiju un farmaceitiskos medikamentus. Kā nākamo soli medicīnas industrija uzņēmās pārņemt medicīnisko izglītību. Īpaši Rokefellers un Karnagī piedāvāja univeritātēm, kas gribēja uzsākt ar viņiem sadarbību, ārkārtīgi lielas summas. Apmaiņā pret to naudas devēju pārstāvji tika iecelti universitāšu padomēs. Tādējādi izglītības joma sāka darboties farmācijas un medikamentu pavadā. Šādā veidā visās nozīmīgākajās ASV izglītības iestādēs virsroku guva farmaceitiskās intereses. Ārstu sabiedrība izmainīja izglītības priekšrakstus, pieļaušanas noteikumus un priekšrakstus tā, lai tā sauktie “empīriķi” tiktu izslēgti. Jau drīz likumīgi praktizēt drīkstēja tikai atzītie ārsti un tika sarīkotas kampaņas ar mērķi nomelnot “empīriskos dakterus” kā pūšļotājus. Tādā veidā tika izveidota universitāšu medicīnas veselības sistēma un dedzīgi apkarotas visas dabīgās dziedināšanas metodes. „Dabai pašos pamatprincipos ir taisnība: katrs, kas turas pie tās principiem, var pārvarēt visas slimības... Ja Jūs šo teikumu reiz tā kārtīgi būsiet integrējuši savā domāšanā, tad nevienam ārstam šajā pasaulē vairs neizdosies nozīmēt jums medikamentus vai terapijas, kas būtu pretrunā šiem likumiem.” Biznesa veidošana uz slimību rēķina, lai beidzot ņem savu iepriecinošo galu! Mūsu skaidrojošo raidījumu izplatīšana par šo tēmu ir mūsu vienīgā alga.

no ls.

Avoti: Quellen zu Zahlen und Fakten im Gesundheitswesen • Zahlen zitiert aus der «Lancet-Studie», die 35'620 Quellen mit Informationen über Krankheiten aus 188 Ländern ausgewertet hat (1990 - 2013) https://www.sciencedaily.com/releases/2015/06/150608081753.htm
https://www.welt.de/gesundheit/article142167267/Nur-jeder-zwanzigste-Mensch-ist-wirklich-gesund.html
• Global Burden of Disease Study 2017 (GBD), publiziert vom Tagesanzeiger «95% der Weltbevölkerung sind krank» http://ghdx.healthdata.org/gbd-2017
https://www.tagesanzeiger.ch/wissen/medizin-und-psychologie/95-Prozent-der-Weltbevoelkerung-sind-krank/story/15467903
• DW; Wissen & Umwelt: «Immer mehr chronische Erkrankungen bei Kindern und Jugendlichen»: Studien des Robert-Koch-Instituts + weltweite Studie der WHO https://www.dw.com/de/immer-mehr-chronische-erkrankungen-bei-kindern-und-jugendlichen/a-40819371
• Zentrum der Gesundheit «Drei Millionen Tote durch Arzneimittel» https://www.zentrum-der-gesundheit.de/tod-durch-medikamente-ia.html
• Studien vom Deutschen Institut für Krankenhaushygiene • Interview mit Radiologe Gerd Reuther rechnet nach 30 Jahren als Arzt mit seinem Berufsstand ab «SWR1 Leute» 2017: 300'000 Sterbefälle massgeblich durch die Medizin https://www.youtube.com/watch?v=jyemPnEstEw
• Faktencheck-Reihe: «58.000 Menschen sterben durch Nebenwirkungen zugelassener Medikamente» https://www.tierversuche-verstehen.de/faktencheck-teil-4
• Süddeutsche Zeitung: «Mehr Tote durch Ärztepfusch als im Strassenverkehr» https://www.sueddeutsche.de/wissen/medizin-mehr-tote-durch-aerztepfusch-als-im-strassenverkehr-1.603145
• Die Nachrichten; AOK-Krankenhausreport; 19`000 Tote durch Behandlungsfehler https://www.deutschlandfunk.de/aok-krankenhausreport-19-000-tote-durch-behandlungsfehler.2852.de.html?dram:article_id=275193
• RP ONLINE: «Wie Ärzte ihre Patienten gefährden» https://rp-online.de/leben/gesundheit/medizin/wie-aerzte-ihre-patienten-gefaehrden_aid-14458949
• Neue OZ Osnabrücker Zeitung: «Bis zu 700 tote Patienten wegen vergessener Tupfer» https://www.noz.de/deutschland-welt/politik/artikel/566086/bis-zu-700-tote-patienten-wegen-vergessener-tupfer
• Verdienst Chefärzte: «Die Hälfte der Chefärzte verdienen bis zu 1,5 Millionen Franken jährlich. Ein Viertel bekommt mehr» SRF Rundschau, SRF Tagesschau 21.02.2018, Neue Zürcher Zeitung 21.02.2018 https://www.nzz.ch/schweiz/eine-million-franken-fuer-die-chefaerzte-ld.1359484
https://www.srf.ch/news/schweiz/auch-dank-operationen-so-viel-verdienen-chefaerzte-im-spital
• «Wenn Totgesagte plötzlich leben» 2011, Daily Mail / kathspace https://kathspace.com/pro-life/wenn-totgesagte-ploetzlich-leben/1488/
• KenFM im Gespräch mit: Lothar Hirneise Fakten und Zahlen zu Krebs https://www.youtube.com/watch?v=pwkLXPhOTQI
https://www.spiegel.de/gesundheit/diagnose/krebs-fast-jeder-zweite-deutsche-erkrankt-im-laufe-seines-lebens-a-1068274.html
https://www.aerzteblatt.de/nachrichten/72862/Vier-Millionen-Menschen-in-Deutschland-haben-eine-Krebsdiagnose
Film zu Impfschäden: "VAXXED - Die schockierende Wahrheit!?" Vaxxed TV Youtube • Krankenkassenprämien-Anstieg o Zeitschrift: 100 Jahre SLKK 1919 – 2019 https://slkk.ch/media/allink-files/SLKK_Beilage_100Jahre_Final_Era7Vez.pdf
o Tagesanzeiger «So stark steigen die Krankenkassenprämien» https://www.tagesanzeiger.ch/schweiz/standard/so-stark-steigen-die-krankenkassenpraemien/story/24456903
o Tagesanzeiger «Zwei Jahrzehnte Dauerprämienschock» https://blog.tagesanzeiger.ch/datenblog/index.php/5131/zwei-jahrzehnte-dauerpraemienschock
o NZZ «So viel legen Schweizer für ihre Gesundheit drauf» https://www.nzz.ch/schweiz/schweizer-legen-fuer-die-gesundheit-am-meisten-drauf-ld.1327492
o Aus dem Online Schweiz-Magazin «So grausam war Gaddafi» Luftpost Friedenspolitische Mitteilungen aus der US-Militärregion Kaiserslautern/Ramstein LP 201/11 – 05.11.11 http://www.luftpost-kl.de/luftpost-archiv/LP_11/LP20111_051111.pdf
www.kla.tv/6673
o Praxis für chinesische Medizin «Altes China» (Ärzte bezahlt, wenn Patient gesund) https://www.praxis-giese.com/chinesische%20medizin/index.html
Quellen zu Organspende • Renate Greinert im Gespräch: „Die Transplantationsmedizin ist ein Irrweg" https://www.youtube.com/watch?v=xonYqmDxPpk
• KAO Kritische Aufklärung über Organtransplantationen e.V. www.initiative-kao.de
• Interview mit Renate Greinert: Organspende - Die Schattenseite - https://www.youtube.com/watch?v=M1ED-ow-1H4
• Express Zeitung, Ausgabe 21, November 2018 sein.de • Organspende: Wann ist ein Toter tot? 01.11.2012) • AEGIS, Impuls Nr. 16 • dober.de, Kritik an der Hirntod-Konzeption • EKD: Gott ist ein Freund des Lebens, Hannover 1989 • theologe.de, Die verschwiegenen Leiden von Organspendern und Organempfängern • Die Tagespost, 11.02.2012 Nr.18/Nr.6. • «Welt der Wunder», 27.05.2012 • «Die Wertschöpfung einer «Organspende»: Wirtschaftsfaktor Organtransplantation», Stand 2011 • Arte.tv, Der Streit um den Hirntod- Organspende auf dem Prüfstand, 07.09.2018 • Jahresbericht der Deutschen Stiftung Organtransplantation (DSO) 2017 • Zitat von Sachbuchautor Richard Fuchs • Tagesanzeiger.ch, Krebsrisiko steigt nach Organtransplantation massiv, 11.09.2018 • Transplantation-information.de, Facharbeit – Grenzsituationen im Arbeitsbereich des OP-Pflegepersonals, Cathrin Marschall • Epochtimes.de, Organtransplantationen können menschliche Psyche verändern, 13.01.2016 • Tag24.de, Mysteriös: Vier Menschen starben, nachdem sie Organe vom selben Spender bekamen, 13.09.2018 • Artikel geschrieben von TK/Werner Hanne Quellen des Autors: ctstransplant.org, Outcome graphs klinikum.uni-muenchen.de, Transplantationszentrum dso.de, Servicecenter, Angehörige und Patienten pflegekonzept.de, Organspende – Nein Danke! • Buch: Herzloser Tod, Ulrike Baureithel und Anna Bergmann, Klett-Cotta (2001) Aus «Kirche und Gesellschaft»-, TV-Bericht, Nov. 1996 Buch «Ungeteilt sterben» von Gisela Lermann • Antwort vom 18.04.2012 aus der Klinik für Allgemein-,Viszeral- und Transplantationschirurgie, Klinikum Augsburg • Antwort vom 20.04.2012 aus der Chir, Klinik und Poliklinik TU München • Buch «Tod bei Bedarf», Seite 117 folgende, von Richard Fuchs • Organwahn.de • Pharmazeutische-zeitung.de, Patientenschützer bemängeln Intransparenz bei Organspende, 4.11.2016 • Zeiten Schrift Nr. 74, Kaufe Niere, zahle bar! https://www.zeitenschrift.com/artikel/organhandel-kaufe-niere-zahle-bar
• Aussagen zu Angelina Jolie „Angelina Jolie hat sich Brüste amputieren lassen…“ https://www.lecturio.de/magazin/brustkrebs-angelina-jolie/
https://www.spiegel.de/panorama/leute/angst-vor-krebs-angelina-jolie-hat-sich-brueste-amputieren-lassen-a-899630.html#
https://www.aerzteblatt.de/nachrichten/54375/Angelina-Jolie-Vorsorgliche-bilaterale-Mastektomie
https://www.zeit.de/gesellschaft/zeitgeschehen/2013-05/angelina-jolie-brueste-amputation-brustkrebs
• Quelle der vom Hirntod Aufgewachten o bild.de, Organe waren schon zur Spende freigegeben, Hirntoter Junge (13) erwacht aus dem Koma, 07.05.2018 o Badische-Zeitung.de, Für hirntot erklärt und wieder aufgewacht: Die Straßburgerin o Angèle Lieby, 04.01.2014 o abc-news.go.com, Patient wakes up as doctors get ready to remove organs, 09.07.2013 o foxnews.com, Husband celebrates miracle as braindead wife wakes up in hospital, 11.05.2011 o Organspende - Die verschwiegene Seite, KAO-Infoblatt, S.34-36 «Ihr Mann wachte 1975 aus Hirntod wieder auf – Heutzutage wären seine Überlebenschanchen geringer» o «Tabuthema Hirntod - Zweifel an der Qualität der Diagnostik» youtube.com, REPORT MÜNCHEN, 21.11.2012 (ARD) o «Wioletta, eine Hirntodfehldiagnose?» youtube.com, 16.01,2011 • 20 Zeugenberichte von Betroffenen Sind im Film unter dem Vornamen veröffentlicht Grausame Kriegsverbrechen durch Medienpropaganda unterstützt und gedeckt; 11 Beispiele mit 53 dazugehörigen Quellen unter www.kla.tv/9869
«So weist Kla.TV Mainstream Fake News nach» Whistleblower • Aus dem OP-Saal: Augenzeugenbericht von einem Mann der seit 2001 im Gesundheitswesen arbeitet und seit 15 Jahren im OP-Saal steht. (Name und Titel zu seinem Schutz nicht veröffentlicht, Szene nachgestellt, Stimme nachvertont) • Ärztin mit 15 Jahren Berufserfahrung (Name zu ihrem Schutz nicht veröffentlicht, Stimme nachvertont) • Aus der Krebsforschung: Augenzeugenbericht von einer Frau, die seit 18 Jahren in der Krebsforschung tätig ist und an unzähligen Studien beteiligt war. (Name und Titel zu ihrem Schutz nicht veröffentlicht, Stimme nachvertont) Weitere Quellen zu diesem Whistleblower-Bericht: • Ein Medikament wir erst dann zugelassen, wenn das Pharmaunternehmen eine klinische Studie vorlegt, die beweist, dass es ausreichend sicher und wirksam ist. Artikel von Marcia Angell, veröffentlicht am 1. Mai 2010: „Big Pharma, Bad Medicine.” Boston Review. Abteilung 2, Absatz 1. Abgerufen von http://bostonreview.net/angell-big-pharma-bad-medicine
• Es obliegt also den Pharmaunternehmen zu beweisen, dass ihr eigenes Medikament gefährlich ist. Quelle: Interview von Manette Loudon mit Dr. David Graham, Erstveröffentlichung am 30. August 2005: „The FDA Exposed: An Interview With Dr. David Graham, the Vioxx Whistleblower.” Antwort auf Frage 7. Abgerufen von: https://www.lifeextension.com/magazine/2012/10/The-FDA-Exposed-An-Interview-With-Dr-David-Graham
• Bis in die Mitte der 80er Jahre, wurden Studien von medizinischen Zentren durchgeführt. Pharmaunternehmen konnten diese bezahlen, damit Forscher ihre Produkte testen. Heute ist die Pharmaindustrie auch für das Protokoll, die Durchführung und die Interpretation der Studien verantwortlich. Artikel von Marcia Angell, veröffentlicht am 1. Mai 2010: „Big Pharma, Bad Medicine.” Boston Review. Abteilung 2, Absatz 3. Abgerufen von http://bostonreview.net/angell-big-pharma-bad-medicine
Artikel von Marcia Angell, veröffentlicht am 1. Mai 2010: „Big Pharma, Bad Medicine.” Boston Review. Abteilung 2, Absatz 2. Abgerufen von http://bostonreview.net/angell-big-pharma-bad-medicine
Artikel von M. A. Rodwin, veröffentlicht am 16. Oktober 2012: „Conflicts of Interest, Institutional Corruption, and Pharma: An Agenda for Reform.” Boston, Massachusetts: Suffolk University Law School, in Journal of Law, Medicine & Ethics, 40, 511-522. Seite 515. Abgerufen von http://ssrn.com/abstract=2162597
• Weitere Whistleblower-Zitate von: o Radiologe Dr. med. Gerd Reuther o Prof. Dr. Franko Rest, deutscher Sterbebeistands- und Ethikforscher o Dr. Robert Truog, amerikanischer Kinderarzt o Prof. Dr. med. Dörner o Prof. Dr. Linus Geisler, Kardiologe o Erfahrungsbericht eines Professor Doktors, niedergeschrieben in dem Buch «Ein medizinischer Insider packt aus» (Szene nachgestellt, Stimme nachvertont. Er lebt zu seinem Schutz unter einem Pseudonym) o Robert Francis Kennedy Jr., US-amerikanischer Rechtsanwalt, drittes Kind von Robert F. Kennedy o Dr. Karsten Lindner Biochemiker o Zitat von Ivo Sasek aus «Gesundmachende Krankheit», 25.12.2019 Medikamenten-Recherche • Informationen zu Arzneimittel compendium.ch • Wikipedia – die freie Enzyklopädie https://de.wikipedia.org
• Fremdwörter-Duden wwww.duden.de  Sprachwissen  Rechtschreibregeln  Fremdwörter • Das Medizin-Lexikon DocCheck Flexikon flexikon.doccheck.com • Msd Manual Ausgabe für medizinische Fachkreise Ein vertrauenswürdiger Anbieter von medizinischen Informationen seit 1899 https://www.msdmanuals.com/de/profi/SearchResults?query=ulcerative+keratitis
• Google-Bildersuche Ulcerative Keratitis, Mydriasis, Ptosis, Konjunktivitis, Erosion der Kornea, Keratitis, Exophthalmus, Kornea-Perforation, posteriorer - subkapsulärer Katarakt, Stevens-Johnson Syndrom FUI VITIMA DA SINDROME DE STEVENS JOHNSON http://anarizete.blogspot.com/2011/06/fui-vitima-da-sindrome-de-stevens.html
• "Lukrative Augendeals - Zahlen zu Alcon": SRF 1, 8:00 Uhr Nachrichten vom 16.5.2019 Quelle zu mysteriösen Todesfällen und Royal Rife • GcMAF, Artikel vom 6.August 2015, «14 tote bzw. verschwundene Ärzte in den USA in 5 Wochen!» https://web.archive.org/web/20160927112841/http://www.maras-welt.de/2015/08/06/gcmaf-14-tote-bzw-verschwundene-ärzte-in-den-usa-in-5-wochen
• Dr. Royal Raymond Rife und das Ende aller Krankheiten http://www.royal-rife.com/
• NET-Journal Jg. 21, Heft Nr. 9/10, September/Oktober 2016, «Heilen mit Elektrizität» Der Multi-Wave-Oszillator von Georges Lakhovsky: «Heilen mit Elektrizität?» «Das Ende aller Krankheiten», Seite 22 • Film THRIVE: What On Earth Will It Take? http://www.thrivemovement.com
• Henker der Wahrheit www.kla.tv/11354
• http://www.krebs-forum-lazarus.ch/WBB4/index.php/Thread/91-Dr-Royal-Raymond-Rife-und-das-Ende-aller-Krankheiten/
Wie ist die pharmazeutische Medizin entstanden? • Richard Bruce, Youtube: «Cancer – The Forbidden Cures!», zu Deutsch: «Krebs – Die verbotenen Heilungsmethoden»: https://www.youtube.com/watch?v=NAMYAoiCSsI