Grieķijas krīze – varas strīdi pret demokrātiju

07.11.2015 | www.kla.tv/7070

Vēl pagājušajā svētdienā, 2015. Gada 5. Jūlijā, Grieķijas iedzīvotāji bija vienojušies par skaidru „nē” pret prasībām, kuras bija uzstādījuši starptautiskie galvotāji. 9. jūlijā Grieķijas valdība nosūtīja uz Briseli „taupības un reformu paketi”, kurai vajadzētu būt pazīstamai starptautiskajiem galvotājiem. Daudzos punktos saraksts no Hellas atbilst tam, ko kā priekšnoteikumu turpmākajai finansiālai palīdzībai, pieprasīja tā saucamā „troika” - Eiropas Centrālā banka, ES-komisija un Starptautiskais Valūtas fonds. Šis parādu strīds turpinās jau vairākus mēnešus un dažs pilnīgi pamatoti jautās, par ko šajā lietā patiesībā ir runa? Pretējo pušu redzesviedokļiem nav redzams nekāds gals, un dažādās nostājas nevarētu būt vairs atšķirīgākas. Taču viens tagad varētu būt kļuvis skaidrs visiem demokrātisko vērtību aizstāvjiem: visai Briseles un „troikas” gražīgajai uzvedībai nav nekā kopēja ar demokrātiskajām vērtībām. Visvēlākais, pēc grieķu tautas „nē” 5. jūlijā, tam nu vajadzētu būt skaidram visiem. Lai gan vairāk kā 60% grieķu ir balsojuši ar „nē” pret taupības diktātu, ziniet, nevis uz palikšanu Eiro – izskatās, ka tas nav pienācis ne „troikā”, ne Briselē, ne kaut kur citur Eiropas Savienībā. To savā, Bundestāga 2015. gada 1. jūlija runā, skaidri izteica Gregors Gysi, kreiso frakcijas priekšsēdis. Te jums, kopsavilkti, Gysi runas svarīgākie izteicieni: 1. Galvenais jautājums neesot par parādiem un pat ne par naudu, bet runa esot par varu un par demokrātiju. Un to esot noformulējis amerikāņu saimniecības Nobela prēmijas laureāts Jozefs Stiglits. Viņa citāts: „Runa ir par tādas zemes suverenitāti, kas ir eirozonas dalībniece, Eiropas Savienības dalībvalsts, NATO locekle un Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībniece.” Citāta beigas. Citiem vārdiem, runa ir par to, kuram ir teikšana – un ES, NATO vai ANO dalībniecēm ir „jāupurē” sava suverenitāte. Šajā virves vilkšanā ar Grieķiju izskatās, ka runa ir tieši par to: vai šī Grieķijas valdības sacelšanās bija mēģinājumssaglabāt atlikušo savas suverenitātes un demokrātisko vērtību daļu? 2. Arī lietā par militārajiem izdevumiem Gysi neatstāja vietu šaubām, kuram te ir jānosaka. Esot bijis Grieķijas valdības priekšlikums, samazināt arī aizsardzības izdevumus. Viņi esot piedāvājuši ieekonomēt 200 mljn. eiro, „trijnieks” esot gribējis ietaupīt pat 400 mljn.eiro. Citēju Gysi: „Taču, ko tagad teiks Stoltenberga kungs, NATO ģenerālsekretārs? Par to nevar būt ne runas, jo visām NATO valstīm ir jāpaaugstina izdevumi, un arī Grieķijai, un tos nedrīkst mazināt.” 3. Pēc Gysi, visi līdzšinējie, „trijnieka” uzliktie diktāti esot smagi skāruši attiecīgo zemju iekšpolitiku. Grieķijā turienes konstitucionālās tiesas esot apstādinājušas savus noteikumus (vai nodokļus, plānus), jo tie esot pret Grieķijas tiesībām. „Pat par Konstitūciju ne no viena neleģitimētie „Troikas” pārstāvji neuztraucoties nemaz”, tā Gysi. Tālāk viņš sev jautāja, cik tālu drīkstot iesniegties iebrukumi kādas zemes iekšpolitikā? Varot taču vienoties par mērķi un vajadzētu pastāvēt noteikumiem, kas nodrošinātu parāda atmaksu, bet, es citēju Gysi: „Tas ceļš būtu jānosaka vienīgi tās zemes valdībai un parlamentam, un nevis „Troikai”, kā tas notiek visus šos gadus. Tā ir tā smagā kļūda un smagie maldi...” 4. To, ka „Troika”, kas ir atbildīga par „mājsaimnieciskās” grūtībās nonākušāmES dalībvalstīm, nedarbojas pēc demokrātiskiem principiem, Gysi parādīja sekojoši: viņu traucējot tas, ka vēl neesot bijis neviena priekšlikuma, beidzot uzlikt kādas nodevas arī patiesi bagātajiem Grieķijā. Pat pati „Troika” ne reizi nav nācis priekšā ar tādu ierosinājumu. Esot gluži pretēji – Grieķijas valdība esot izteikusi priekšlikumu, pēc kura ienākumi virs 500 000 eiro vienu pašu reizi esot jāapgrūtina ar papildus nodevu. Es citēju Gysi: „Uz to „Troika” teica „nē!”, par to nevarot būt ne runas!” Pie tam jāpiemin, ka superbagātie grieķu kuģu īpašnieki nemaksā gandrīz nekādus nodokļus, lai gan viņu apaļi 5000 kuģi veido 15% no globālās tirdzniecības flotes, kā ziņo Šveices radio-televīzija. To, ka grieķu rēderi atrodas zem viena deķa ar bankām, 23. jūnijā Šveices televīzijā atzina NicolasVernicos, Grieķijas rēderu savienības priekšsēdētājs: ja kaut kas mainītos nodokļu politikā, tad bankas, piemēram, DeutscheBank, kas finansē grieķu rēderus, aicinātu tos mainīt karogus, jo pretējā gadījumā, kā viņi, tā bankas – viņi zaudētu savu konkurētspēju. 5. Savā runā Gysivairākkārt izcēla, ka „glābšanas paketes” nekad nav bijušas paredzētas pilsonēm un pilsoņiem, bet vienmēr ir bijušas banku interesēs. Eiropas un Grieķijas privātās bankas esot apmaksātas ar nodokļu naudu miljardu eiro apmēros. Vācijā vienā nedēļā bankām tiek nolemti 480 mljrd. eiro. Grieķijas tautai, turpretim, kopš 6 gadiem ir vajadzējis samazināt pensijas līdz 40% un algas līdz 30%, tā ir palikusi tukšā. Tiktāl, manas dāmas un kungi, par Briseles, ES un „Troikas” izpratni par demokrātiju un suverenitāti. Tādēļ, secināja Gysi, ne „Troikas”, ne ES intereses nav par tiem 400 mljn. eiro „glābšanas naudu”. Viņu mērķis esot novākt kreiso, demokrātiski ievēlēto Grieķijas valdību, kas iestājas par pilsoņu tiesībām un par valsts suverenitāti. Savas runas nobeigumā Gysiapkopoja demokrātiskās pamatvērtības sekojoši, es citēju: „Iedomāsimies, ka Vācija atrastos tādā situācijā un „Troika” piedāvātu mums tādus noteikumus, kā pensiju samazināšanu par 30%vai tamlīdzīgi. Vai mēs ļautu sev ko tādu uzspiest? Citiem nekad nav jādara tas, ko negribētu ļaut, lai izdara pret mums pašiem. Uz redzēšanos.

no dd

Avoti: www.srf.ch/news/international/das-sind-die-neuen-reformvorschlaege-aus-athen
www.youtube.com/watch?v=q1dbXpTCygw
www.kla.tv/6231
www.srf.ch/news/international/griechische-reeder-millionaere-mit-sonderrechten