Intervija ar Kristofu Horstelu (Christoph Horstel): Globālās varas ir izraisījušas karu Ukrainā

02.03.2022 | www.kla.tv/21809

Stefans Magnets: Vai stāvoklis Ukrainā eskalējas? Cik nopietna faktiski ir situācija? Par to es šodien runāšu ar publicistu un analītiķi Kristofu Horstelu. Viņš tiešām ir dziļš ģeopolitiskā stāvokļa pazinējs, un šodien mēs smalki apskatīsim, kas patiesībā slēpjas aiz šī konflikta un ko par to kopumā var teikt skatoties no augšas. Esiet sveicināti šajā aktuālajā raidījumā! Ļoti cienījamais Horstela kungs, es priecājos, ka jūs šodien esat pieslēdzies. Esiet sirsnīgi sveicināts pie mums, pie AUF 1 ! Paldies, ka esat tam atradis laiku! Kr. Horstels: Jā, paldies, un sirsnīgi sveicieni Austrijai! Austrija mūs daudz atbalsta. Tādēļ šobrīd par to es saku “Paldies!” St. Magnets: Šodien mēs parunāsim par Ukrainu. Mēs jau ilgāku laiku Jūs gribējām intervēt. Sākotnēji gribējām runāt par Coronu un visām kriminālajām mahinācijām ap to. Un tagad starpā ir iemirgojusies Ukraina. Es varbūt iesākšu ar diezgan rupju jautājumu: vai mums tagad ir īsa Coronas pauze, un uzreiz jau seko nākamais globālais inscenējums jeb nākamā globālā krīze? Kā jūs redzat, kas tieši te notiek? Varbūt Jūs varat mūsu skatītājiem te dot īsu izskaidrojumu. Kr. Horstels: Jā, patiešām, mums te tas tā ir, un es izteikšos pavisam asi, es runāju par iznīcinošām klavierēm. Mums ir iespēju klaviatūra, klaviatūra, kuras rīcībā ir globāla politiskā vara, lai cilvēkus ievestu tādā stāvoklī, kādā viņi vēlas. Vieni vēlas tos pavisam acīmredzami nogalināt. Citi grib kaitēt viņu veselībai. Nākamie cilvēkiem grib kaitēt ekonomiski un visos gadījumos ir apspiešana. Tās ir ļoti svarīgas tēmas mūsu sabiedrībām, un ar tām mēs runāsim. Šīs tēmas, dabiski, nav atdalītas cita no citas, tās pārklājas. Un Coronas gadījumā stāvoklis ir ļoti sarežģīts, jo – AUF 1 vareni nopūlas- tam es esmu sekojis pēdējā laikā- patiešām tiek ražots ļoti daudz dezinformācijas un, kā ierasts, opozīcijas aprindas tiek sašķeltas. Coronas gadījumā, piemēram, lielā tēma ir par vīrusiem. Dažās, es teikšu, kritiskās politikas mēru jomās mēs nevaram konkurēt ar apgalvojumu, ka trūkst pierādījumu par vīrusu. Tas ir pavisam izšķirošs punkts. Un tagad nāk Ukrainas un Krievijas stāsts. Mēs, diemžēl, nevaram panākt to, lai saglabātu aequidistanci, tas nozīmē- līdzīgu politisko starpību starp, teiksim, Vašingtonu un Maskavu. Te tas tiešām nepalīdz. Uzmetot skatienu kartē, mēs viennozīmīgi redzam, kura vara šeit Eiropā pēdējos 30 vai 40 gados ir izvērsusies? Tā viennozīmīgi ir NATO. Tas viennozīmīgi nesaskanēja ar līgumiem, tagad mēs esam jau tik tālu nonākuši. Tādēļ nav tā, ka mēs varam teikt: “ Ak, mēs draudzīgi nostāsimies vidū un paskatīsimies, ko draudzīgu mēs varētu teikt pa labi un pa kreisi, uz Austrumiem un Rietumiem, uz Vašingtonu un Maskavu. Tas te ir neiedomājami. St. Magnets: Ja mēs tagad atskatāmies, kas varētu slēpties aiz šī konflikta, tad mēs nonāktu arī pie Coronas, jo jūs teicāt- iznīcināšanas klaviatūra. Es domāju, dabiski, ka tas ir ass izteiciens, bet nav pārspīlēts, jo, sevišķi, ja paskatās, kas tiek iznīcināts. Iznīcinātas tiek ne tikai dzīvības, bet arī ekonomika, labklājība un resursi , kas tiek izšķērdēti. Un mēs pēdējos gadu desmitos- kā jūs jau tam pieskārāties, par to mēs vēl parunāsim detalizēti- par 1990. gadu un NATO izplešanos uz Austrumiem- bet pēdējos gadu desmitos mēs piedzīvojam globālu spēku pārbaudi viennozīmīgi par ASV. Pēc 2. Pasaules kara viņi pavisam veikli sāka izplest savu globālo varu, un tādēļ Jūs un arī es atkal un atkal runājam par ASV impēriju, kas to ir uzpūtusi lielu. Tad, kā jūtams, 2 gadus ir bijusi pauze, jo tā bija globāls Coronas inscenējums, Coronas ārkārtas stāvoklis, bet tagad tas nepastarpināti turpinās. Aizkulisēs, kā Jūs man esat rakstījis, tas ir turpinājies- visa šī izplešanās. Mums ir Austrumu- Rietumu konflikts, varbūt vēlreiz rupjās līnijās izskaidrojiet, kas ir šī globālā izplešanās, un kāds tam visam ir mērķis? Kr.H.: Mums ir jāapdomā, kas patiesībā valda pār mums? Es politiski daru tā, ka es to vienkārši jautāju cilvēkiem, kurus es nepazīstu. Coronas lietās pastāv šis slavenais jautājums: vai jums ir bailes no Coronas? Kam ir šīs bailes, tas laikam , kā piemērots sarunu partneris, automātiski krīt ārā. Jo tāds principā ir uzķēries uz propagandas āķa. Mums gan nav iespēju katru personīgi pamācīt un skatīties, kur viņā ir tā vieta, pie kuras mums pieķerties, runājot profesionāli. Un tagad nākamais jautājums : Vai pār Vāciju patiesībā valda šīs pasaules Šolces vai Liebritānijā Boriss Džonsons vai Makrons Francijā? Mēs nonākam pie tā, ka kaut kas te nav pareizi. Jo viņi dara tādas lietas, ka viņi, kā lai to pasaka, nav lietojami vēlreiz kā nākamie kandidāti šim pašam amatam. Tas ir tas ekonomiskais kaitējums , par kuru Jūs sākāt runāt, pilnīgi pareizi. Visa veselības aizsardzība tiek sagāzta haosā. Demokrātija faktiski nonāk vislielākajās briesmās vai pat daļēji jau ir izzudusi, kā piemēram to parāda Vācijas, Francijas un Lielbritānijas piemērs. Mēs tikko redzējām, kā tiešām īsts, dziļi sajusts tautas mēģinājums Kanādā ir klupis, pavisam vienkārši tādēļ, ka policisti izdeva disciplināros sodus. Jo nebija nekādas vadības, kas būtu norādījusi, kā rīkoties šādā gadījumā. Trūka advokātu klātesamība utt, utt. Tātad, ir pilnīgi skaidrs, ka šeit, kā teikt, tiek dotas norādes. Jo, kā Merkeles kundze nonāk līdz tam, lai par Nord Stream 2 tēmu izteiktos precīzi- nejautājot Bundestāgam, un neinformējot iedzīvotājus, vienkārši izdod šo gāzes vadu Eiropas Komisijai. Krievijas vēlme bija Vāciju iegūt sev kā stingru, saprātīgu un uzticamu partneri, jo tad gāze tiktu iepumpēta Vācijā. Viņi jau varēja ņemt arī citas zemes. Es te pat negribu pieminēt Poliju, jo, diemžēl, attiecības ar to ir sliktas. Ļoti bēdīgi. Es uzskatu, ka būtu lieliski, ja vācieši, krievi un poļi varētu veidot draudzīgu trijstūri. Bet šeit faktiski runa ir par to, ka Krievijai vajadzēja pieņemt, ka Vācija, kurai vajadzēja būt uzticamam partnerim, tāda nav izrādījusies. Šobrīd pār Greifswaldi valda Eiropas Komisija, un faktiski ir tā, ka to vēl kontrolē vācu iestādes, bet vēlāk to kontrolēs Eiropas iestādes. Un, kā mēs zinām- ļoti korumpētajā Briselē iespējams ir viss. No vakardienas mēs zinām droši, ka mūsu federālais kanclers pēkšņi ir teicis, ka mēs izbeidzam šī Nord Stream 2 gāzas vada pārbaudi. Lai paskaidrotu, ko tas nozīmē Vācijas ekonomikai, es īsi gribu savilkt kopā vakardienas vai aizvakardienas ziņojumu, ka mazāk par cetrutdaļu Vācijas uzņēmēju ir teikuši:” Mūsu eksistenci apdraud 4 līdz 7-kārtīga enerģijas cenu eksplozija.” Šādā situācijā, pēc dažām stundām, Vācijas federālais kanclers, bez tā, ka sabiedrība viņu būtu spiedusi, izšķirs šo jautājumu. Agrākais spiediens bija, kad Vašingtonā un citur tika teikts:” Mēs negribam Nord Stream 2 ,” bet tagad šī spiediena nav bijis un mums vajadzēja ielekt šajā spraugā un teikt:” Ar jūsu atļauju mēs pārbaudīsim Nord Stream 2 pavisam lietišķi, jo mums enerģētiski klājās plāni un mēs pārbaudi paātrināsim. Tāda būtu piemērotā reakcija ekonomikas interesēs, Vācijas cilvēku interesēs. Bet tas nenotiek un šodien es lasu “ Sud Deutsche Zeitung”, kur pavisam atklāti stāv rakstīts:” Jā, varbūt šo ziemu mēs pārdzīvosim, bet par nākamo ziemu- tas vēl ir jautājums.” Tā taču nevar valdīt! St. Magnet: Hm, tagad, pēdējo 2 gadu krīzes laikā, ir atklājušās dažas lietas, par ko jau ir domājuši daudzi no mums, bet tagad mēs esam redzējuši, kā uz vienas pogas spiedienu visi valstu šefi dara vienu un to pašu, ieiet vienos un tajos pašos rāmjos, lieto vienus un tos pašus atslēgvārdus, citē vienus un tos pašus ekspertus. Mēs jau redzējām, ka šīs varas centrs atrodas World Economic Forum virzienā. Un šeit mums ir atslēgvārdi Klauss Švābs, Great Reset … tāpat mums ir stingras aizdomas, kā Jūs sakāt, ka Šolces un citi savas pavēles saņem no turienes. Mēs gan nezinām vai tas notiek tieši vai netieši, bet mēs zinām, ka norādēm no kaut kurienes ir jānāk. Jūs jau pareizi sakāt, ka sabiedrībā nav nekāda spiediena, un nav redzams, kas to rada, tajā arī nav nekādas loģikas. Jo šie politiķi aiz sevis atstāj izdedzinātu zemi, lai kur tie pieķertos. Kr. Horstels: Pareizi. Tātad, ekonosmiskais kaitējums, veselības kaitējums, dabiski, jums ir pilnīga taisnība, šis ir ļoti svarīgs jautājums. Pirms dažiem gadiem mums bija tā slavenā “Bilderbergas” diskujsijas. Kas tad ir tie “ Bilderbergeri?” Tas tika nedaudz pamainīts. Es gandrīz teiktu: kā gripu nomainīja corona, tā Bilderbergiešus nomainīja Davosieši. Bet principā tās ir tikai komunikācijas aisbergu virsotnes. Tātad, es tos saucu- varbūt mazliet nerespektabli- bet es Švābu saucu vienkārši par Daosas mājas pārvaldieku. Viņam nav personīgas varas, bet viņam ir skaista adrešu grāmata ar daudziem telefonu numuriem. Un viņa sekretariāts sagādā ielūgumus, hoteļu vēlmes un tamlīdzīgas lietas. Tā nav politiska tēma, tā ir tikai sarunu tēma; arī pie Bilderbergeriem bija tāpat. Pie Bilderbergeriem tas bija vieglāk atpazīstams, jo tur galvenokārt bija menedžeri,kurus varētu arī iesūtīt ugunī, tātad - akciju sabiedrību šefi un tamlīdzīgi vai augsta ranga populāri žurnālisti; tur bija uzpeldējis arī Dopfnera kungs no Springerea izdevniecības- arī viņš ir tikai valdes priekšsēdētājs, lai gan viņš visai stipri sēž sedlos tādēļ, ka aiz viņa muguras ir atraitne, kura viņam ir nodevusi lielas materiālas vērtības, viņa biznesa nodaļām. Tagad gan -atpakaļ pie Davosas. Tur tiek ielūgti faktiskie valstu un valdību šefi, kā teikt, tā faktiski ir sarunu platforma, tā es to nosauktu. Taču tā nav nekāda lietu izšķīrēju kolēģija, lēmumi tiek pieņemti pavisam citur. Kad šie te parādās, tad viņi jau visi ir saņēmuši savus “ brīfingus”(norādījumi, ko darīt). Tas , kas notiek te ir tikai saskaņošana un arī varas demonstrācija:” Ahā, mēs sapulcējāmies šeit, mēs esam tie, kuri te pieder, mēs esam tie, kas to varam.” No uzstāšanās Davosas tikšanās reizēs, var arī redzēt, kurš tieši tagad ir saņēmis runas rituli, kā teikt, no režisora. Aizmugurē sēž tieši šī režija, tieši tāpat, kā tas ir šajās tikšanās reizēs. Un, līdz ar to, Davosa nav lēmumu pieņēmēja, bet tikai izpildītāju kopsavilkums. Un tas ir interesanti! Tiešām, pilnīgi pareizi, coronas laikā mēs varējām ļoti labi redzēt, kā tas funkcionē. Tad, kā teikt, sabiedriskajā diskusijā tika piedāvāts viedoklis, ka lielais darītājs taču esot Bils Geits, jo viņš maksājot rēķinus. Jā, bet ir jau aizmirsts, ka tas iesākās nenoteikti, jo viņa fonda kapitāla puse, tātād Bila un Melindas Geitsu kapitāla pusi, faktiski nesa Varens Bafets (Warren Buffet). Bija laiks, tūkstošgades sākumā, pirmajā dekādē, kad Bafeta kapitāla daļa Geitsa fondā bija lielāka nekā paša Geitsa daļa. Un tādēļ, dabiski atkal rodas jautājums, kā patiesībā tas var būt? Teikšu šādiem vārdiem - Sāra Vāgennehta (Sarah Wagenknecht) reizēm drīkst izmantot arī finanšu mafiju. Kā tāds finanšu mafijas ērzelis kā Varens Bufets nonāk līdz tam, lai kopā ar Bilu Geitsu izveidotu šādu fondu? Un redzi, tas ir, tā sakot, sabiedrībai redzamā daļa strap globālo finanšu mafiju un globālo Farmas mafiju. Es varētu to izteikt mazliet familiārāk un teikt, ka tas ir finanšu un farmācijas kartelis. Katrā ziņā mums ir izcila Šveices universitāte ETH (Tehniskā augstskola), kas 2010. gadā ir veikusi izcilu pētījumu, kur stāv rakstīts “ Visas pasaules bankas veido vienu karteli.” Bet, ja to sev liek mazliet aiz auss, tad kļūst labāk saprotams , kā tas funkcionē. Var ieraudzīt, ka Varens Bafets ir , kā teikt, izredzētais. Tas ir uzdevums, kuru viņš saņem, ka viņam ir finansiāli jāpalīdz veidot šo Geitsa fondu. Viens pats arī Geitss to nebūtu varējis izdarīt. Džefs Bezoss (Jeff Bezos) varbūt to būtu varējis izdarīt, bet viņš nebija tam izredzēts. Tam būs bijuši nopietni pamati. Katrā ziņā, abi kungi ir ķērušies pie darba ar vienreizēji kriminālu enerģiju un, kā redzam, īstenojuši koronu. Tie ir tikai, lai arī ļoti augsta mēroga, bet tikai izpildītāji. Acīmredzot, to visu ieplānojis kāds cits. Kompjūteru softwear ražotājs jau laikam nav tas vīrs, kurš plāno, kā finansiāli iebāzt savā kabatā Pasaules Veselības Aizsradzības sistēmu, uzpirkt valdības un visas institūcijas. Baisi! Tās lietas, ko ir dabūjis gatavu Bila un Melindas Geitsu fonds ir baismīgas. St. Magnets: Jā, un, kad ejam tālāk, uz zemākajiem līmeņiem, pie tā saucamajām valstu elitēm, tad tur šīs aukliņas tiek raustītas tieši tāpat vai ļoti līdzīgi. Ja mēs ņemam Šolca kungu ar viņa labākajiem kontaktiem Warburg bankā, vai, ja mēs ņemam Merca kungu (Merz) no BlackRock un sekojam šīm aukliņām, tad atkal nonākam pie finansu elites, maigi izsakoties. Un galu galā, viņi sev ir uzpirkuši- tas tagad tā atklājas- visu pasauli, vai vismaz visu Rietumu pasauli, vai tie būtu politiķi vai mediji. Viņi turpina savu darbību globāli, kas nozīmē globālo vienādošanu, globālu valsti un dabiski, globālu vadību, pēc iespējas, tādu, kas netiek ievēlēta, tātad - nav demokrātiski likumīga, jo tautām nākotnē tajā ir jāpiedalās pēc iespējas mazāk. Te labi iederas korona. To jau ir saskatījuši daudzi, un tas tagad ir ļoti līdzīgi arī Ukrainā, kur lieli varas bloki satriecas cīņā. Vai mēs neparunātu par šo tēmu? Kr.Horstels: Jā, tā tiešām ir ļoti izšķiroša tēma. Tas notiek jau ļoti ilgi. Es ļoti labi atceros, ka praktiski jau Padomju savienības krišanas laikā, kad tā faktiski vairs nebija funkcionēt spējīga, un lielā mērā jau no malām, kā teikt, robežrepublikas bija demoralizētas - no iekšpuses CIA (Amerikas slepenais dienests) sagrautas. Patiešām ASV Think Tankos (domu fabrikās) radās ideja rakstiskā veidā un ar dokumentiem, principā vervēt Krieviju tāpat kā tas notika ar Padomju Savienību. Amerikāņu pusē tas tā ir bijis jau no paša sākuma. Ja to nezina, tad nevar saprast, kas šeit patiesībā notiek. Cilvēki domā, ka tas ir kaut kas, kas tā ir attīstījusies laika gaitā. Mums ir jaunā valdības šefa Putina brīnišķīgā runa Bundestāgā šī gadu tūkstoša sākumā. Tiešām ļoti aizkustinoša un skaista. {St. Magnett: vāciski} Pieklājīgs, slaids Putins, tiešām neticami pieticīgos vārdos iet pat tik tālu un saka:” Jā, mēs Krievijā, reizēm esam tādi mazliet kokaini, mēs īsti nezinām, kā mums sevi parādīt.” Tad viņš lūdz būt iecietīgiem, tādus vārdus viņš tur runāja... Praktiski viņš no sirds parādīja vāciešiem sevi kā “draugu Krievijā.” Tā bija ļoti forša runa! Te varētu tai brīnišķīgi pieslēgties, bet tieši tad nāca Hodarkovska lieta, vai ne, kurš ilgi pirms tam pūlējās noslēgt neiedomājama satura līgumu, lai amerikāņu firmām radītu jeb darītu iespējamu pilnīgu kontroli pār svarīgiem krievu jēlmateriāliem. Putins spēja to nobremzēt un atņemt tam vīram brīvgaitu. Viņš bija jāizņem no satiksmes, jo bija kļuvis nacionāli bīstams. Bīstams krievu nacionālajai drošībai. Jo dabiski, nedrīkst tā vienkārši, kā lai to pasaka, izsaimniekot valsts dabas bagātības. Un pat tad, ja tu esi kļuvis ļoti bagāts un esi jau kļuvis par oligarhu. Kā tas notika, to var izlasīt Timošenko grāmatā, tā ir laba grāmata par šo tēmu. Katrā ziņā, tas bija pagrieziena punkts. Tagad Rietumi principā pārmet Putinam, ka viņš esot Krievijā nožņaudzis demokrātiju, vistīrākajam demokrātam un brīnišķīgi ieinteresētajam Hodarkovskim, to ieslogot cietumā. Tas esot milzīgs noziegums. Dabiski, arī tā ir tikai dumja leģenda. Hodarkivskis dabiski redzēja, ka, ja viņam būtu nauda, kuras Putinam nav, tad finansu ceļos viņš vieglāk varētu sasniegt to, ko politiski sasniegt nevar. Viņam Krievijā trūka stabilitātes, kā aizmugures. Putins redzēja, ka ir bīstami ļaut oligarhiem brīvu vaļu, ļaujot tiem taisīt savu biznesu. Un mēs jau zinām,ka agrajos gados, kad visi valstiskie uzņēmumi bija denacionalizēti ( piederēja tautai), tātad principā krievu ekonomika tika izpārdota oligarhiem, tad tur radās haoss un viens no spožiem piemēriem bija Hodorkovskis. Bet ASV acīs tas vienmēr izskatījās vienādi:” Mēs gribam ietekmi!” Mums ir jāsaprot, ja ASV grib tikt klāt enerģijas un citām vērtīgām jēlvielām, un Krievija kopā ar Ķīnu ir arī lielākā zelta piegādātāja- ja mēs tiksim klāt šim pasakaini milzīgajam riekstam, šai lielākajai līdzenuma valstij pasaulē, tad mēs amīši nebūsim banrkotā,nebūsim bankrotā, bankrotā, bankrotā. Mums ir tik izmisīgi lieli parādi, ka tas ir šausmīgi, tā ir nasta, ar kuru praktiski Amerika dzīvot nevar. Tai nekavējoties ir nepieciešamas materiālas vērtības, vislielākajam cilvēces vēstures finansu burbulim. Un ar lielu pārpalikumu, lai to pamatīgi varētu nosegt. Tagad nāk spiediens no Amerikas puses, kā viņi to dara. Viņi tagad mēģina nospridzināt Krieviju no apakšas. Viņi grib tikai kontroli, viņi negrib ieņemt Krieviju, viņiem pietiek, ja Maskava dara to, ko saka Vašingtona un tas bieži tiek pārprasts. Modernie ceļi ir pavisam citādi. Arī Irānā ir līdzīgi. Viņi nemaz negribētu obligāti Irānā riskēt ar amerikāņu kauliem, viņiem pilnīgi pietiktu ar to, ka Teherāmā pildītu Vašingtonas pavēles. Bet tā par to pat nedomā. Arī Maskava tā nedomā. Tāda ķeza! Un tagad tas top, tagad viņi iegūst militāru spēku, tieši tā tagad aug. Bet metodes, ar kurām tas tiek darīts, visas ir kriminālas. Tā runa, ko Putins runāja tautām 21. februāra vakarā , lai pamatotu savu lēmumu par republiku atzīšanu, tā bija iekšpolitiski svarīga, jo Krievija- to es zinu no savas pieredzes, no saviem ceļojumiem uz Maskavu un arī uz Donbasu 2015. gada vidū- ka šeit vispār nepastāv nekādas gribas to darīt, te tieši ir nevēlēšanās paklausīt Vašingtonai. Donbasam vienmēr ir vajadzējis būt par buferzonu un krievi tur iekšā iet nekad nav gribējuši. Tas, kas šeit notiek ir tas, ka pēdējās nedēļās Kijeva ir parādījusi, ka bez krievu armijas apsardzības tas neiet. Tagad varētu teikt:” Okey, tad mēs iemaršēsim tur iekšā, mēs uz turieni aizsūtīsim savu armiju un cak, cak lieta būs nokārtota.” Nē, kā teikt, Maskava to ir izdarījusi kārtīgi, tā ir šīs republikas atzinusi un tad aicina mūs sev palīgā. Tās ir pavisam normālas lietas, kādas , es gribu teikt, pastāvīgi dara ASV Vidus un Dienvidamerikā un citur. Viņi nenāk iekšā ar armiju, bet viņi iet uz Panamu un citur. Tātad, mēs te varam atcerēties, ka šie notikumi nav ārpus mūsu, kā lai to pasaka, vēsturiskās pieredzes, kas te notiek. Dabiski, viņu mērķis ir krimināls, Ukraina prakstiski tiek spiesta šaut uz saviem iedzīvotājiem, savā veidā un izlaist teroristu grupas, kas pēdējās dienās ir izdarījušas atentātu mēģinājumus. Deg Luhaņskas E rūpnīca un tādas lietas un tiek pielietoti turku, tātad Nato Bayrak tipa kaujas droni (redakcijas piezīme: izgatavotājs Baurak Tar dziļi Doņeckas teritorijā). Par to Putins teica:” To es ilgāk vairs redzēt negribu, viņi slepkavo mūsu tautu.” St. Magnets: Jā. Vairāk vai mazāk viņš tika piespiests. Viņš tika piespiests kaut ko darīt. Es gribētu parunāt par to. Tagad es paiešu vēl pāris soļus atpakaļ pie oligarhiem. Tātad, Putinam vajadzētu kaut kā būt mūžīgam DeJavu, jo viņš saņēma Krieviju 1990. gadā, kad vecās struktūras bija salūzušas, vairs oficiāli nepastāvēja Austrumu- Rietumu konflikts un Krievijai vajadzēja organizēties no jauna. Veco struktūru vairs nebija un siseņu bars, es tagad teikšu ļoti polēmiski, un oligarhi, multi bagātie oligarhi, tie savās ķepās bija ierāvuši visu zemi. Viņi apdrošināja jēlvielu atradnes, viņi nodrošināja sev zemes bagātības, viņi nopirka raktuves, naftas atradnes, visu viņi gribēja nopirkt. Tur valdīja arī zeltracēju noskaņa, jo bija iespējams pirkt , bija beidzies varas vakuums. Kr. Horstels: Pareizi, varēja. St. Magnets: Viņi to dabūja savos nagos un tad gribēja darīt lietas ar ASV, kā Jūs to pareizi sakāt. Jau gadiem viņi bija uz to gaidījuši, šo sabrukumu, lai tad varētu tam visam ķerties klāt. Tad Putinam vajadzēja rīkoties ātri. Un tā viņš arī darīja. Viņš novērsa visļaunāko. Viņš atņēma varu daudziem oligarhiem, no kuriem pazīstamākais ir Hodorkovskis, tā viņš panāca, ka tas nevarēja eskalēties tālāk. Taču Ukrainā tā nenotika, Ukrainā šīs attiecības vienmēr ir bijušas citādas, Un vēlākais, kopš Maidana puča, kopš režīma nomaiņas, ASV jau ir lielījusies, Viktorija Nūlaide ar to ir lielījusies, ka viņi ir investējuši Ukrainas valdības nomaiņā 5 miljardus. Mums tagad tur ir nomainīts režīms un kopš tā laika, vismaz Rietumukrainā, pie varas ir oligarhi, par to arī Putins runāja savā runā, ka šeit notiek netīras lietas un rodas haoss un Austrumukrainas virzienā tiek investēts arvien vairāk. Vai šī analīze ir pareiza, lai teiktu, ka Kijevas režīms bija piesātināts ar biznesmeņiem un oligarhiem. Vai tā var teikt? Kr. Horstels: Jā, tas ir pavisam interesanti, tā bija skaista runa, kuru Putins aizvakar teica vēlreiz. Kad viņš to savilka kopā un to novērojām arī mēs... Jūs un es , mēs visi to novērojām. Jūs bijāt vēl ļoti jauns, es domāju, kad Padomju savienības robežrepublikas sacēlās. Visur milzīgas cilvēku masas. Un tiešām arī Ukrainā tā bija, ka uz priekšu izspiedās klani un bagātie, praktiski tāpat kā Krievijā. Tikai tajā brīdī Ukrainā trūka kārtību noturošā spēka. Trūka ukraiņu Putina. Jo viņam tiešām izdevās ierobežot oligarhu varu. Ja jūs tagat skatāties uz varas attiecībām Krievijā, tad jums tagad tur ir 10, 11, 12 vai varbūt pat 15 miljardieri- bet ne vairs padsmit vai daudzi desmiti 30 un 50 miljardieru. Visi tika mazliet apskūti, nostādīti uz zināmas pakāpes un padarīti atkarīgi no valsts. Par to ir arī brīnišķīgas filmas, kā Putins vienu no viņiem noplacināja. Viņa vārdu es esmu aizmirsis, varbūt jūs atcerēsieties? Ukrainā ģimeņu klani un oligarhi ir stipri arī citādā veidā. Viņiem vienmēr ir piederējušas pat viņu personīgās armijas, apbruņotie, kurus viņi varēja sūtīt pret kaut ko, kas negribēja maksāt vai paklausīt. Tas viss tiešām padara Ukrainu tagad jau par kritušu valsti. Ja zina, tur ir tāds oligarhs kā Kolomoiskij, kuram pieder TV raidstacija, kas ieceļ Zeļenska kungu un kam ir Izraēlas pase, tad mēs iedomājamies, ka tas ir kaut kas jauns, mūsu līdzšinējajai izpratnei par šo valsti. To es atzīstu. Tas ir neparasti. Bet Ukrainā tā tas ir un ir līdz pat šodienai. Tas, ko mēs esam dabūjuši no amerikāņiem, tas ir valdības kontroles zudums pār lielajiem, kādreizējiem valsts uzņēmumiem, kas šodien gandrīz visi ir drupas. Tā ir sarežģīta lieta. Viņiem ir ļoti daudz kompetenču bruņošanās jomā līdz pat raķešu ieročiem, kā arī viņiem ir spējas izgatavot pat atomieročus. Viņu zemē šī kompetence vēl ir, ja tā jau nav pazudusi kaut kur amerikāņu laboratorijās. Tāda ir situācija Ukrainā un tā ļoti grīļojas. Ukraina prakstiski nav pārvaldāma un ir viscaur piesātināta ar amerikāņu ietekmi. Tas ir nolādēti smagi. Es domāju, ka prezidents Zeļenskis neatrodas nekādā labā situācijā un pamatā viņam pat nav nekādu iespēju runāt pretī Vašingtonai. Tagad Ukraina šādā stāvoklī kļūst praktiski kā sava veida ēsma, kas spārdās, nosviesta priekšā krieviem un ukraiņiem, jo tai vēl ir likts uzvesties neizturami nicinoši. Es runāju par asinsizliešanu, es runāju par Donbasa apšaudi un par tautas apspiešanu un izlaupīšanu. Kā tas nāk, ka Ukrainas finansu ministrei sabiedrības priekšā medijos vajadzēja jautāt- kur patiesībā ir palicis Ukrainas zelts? Ikviens, kas kaut mazliet lasa avīzes… pat vācu mainstreamos bija rakstīts, ka .... Ka naktī un miglā ir piezemējušās 2 lidmašīnas, tajās ir ievietots zelts, un tad, visticamākais, tās aizlidojušas uz ASV. Tās ir tādas lietas, kādas mums ir un visas tās ir, kā lai pasaka, mafijas cienīgas. Tā strādā mafija. St. Magnets : Par iedzīvotāju struktūru Ukrainā, parunāsim vēl īsi arī par to, jo bieži ir tāda runa: es biju pirmo reizi pirms 10 gadiem aizceļojis uz Ukrainu un biju ļoti izbrīnījies, jo Kijevā es satikos ar spēkiem, kas gribēja atdalīties no Krievijas, kas gribēja vairāk saistības ar Reitumiem. Viņi mums teica:” Jā, mēs esam priecīgi par katru McDonaldu, kas šeit tiek atvērts! Es teicu:” ‘Jā, jā ,esiet uzmanīgi!” Es viņiem teicu:” Tas ir spožs iepakojums , bet tas pārvērtīsies par ko gluži pretēju.” Rietumukraiņi toreiz gribēja atbrīvošanos no Krievijas, prom no komunisma. Tātad tas viņos vēl bija dziļi iekšā; “ Mums bija tautas slepkavība caur badu- golodamor, ko viņi nekad nav piedevuši, tādēļ gribēja vairāk Rietumu virzienā un cerēja sev iegūt brīvību- tāpat kā apmēram VDR (Vācijas Demokrātiskā Republika) arī gribēja brīvību no Rietumiem. Toreiz galvenā motivācija bija tā, ka viņiem tas viss, visa zeme, visa korupcija, tas viss viņiem smirdēja. Viņi teica:” Mēs gribam kārtīgu valsti, ar brīvību un pilsoņu tiesībām, tādu, kādu Rietumi mums no tālienes parāda.” Bet tie visi jau ir pamodušies, jo tas, ko viņi tagad ir saņēmuši, ir pretējs tam un nemaz nav labāks, kā tas, kas bija agrāk, pirms 2014.-2015. gada, un austrumu Ukrainā vienmēr bijis tā, arī Krimas virzienā un, teiksim, daudzos reģionos, kas vienmēr bijuši skaidri orientēti uz Maskavu, un kas vienmēr ir teikuši: jā, mēs uztveram sevi kā krievus. Tātad, tā zeme jau ir sevī sašķelta, un Jūs tur bijāt kā korespondents. Un Jūs tur neskaitāmas reizes esat bijis aculiecinieks, arī 2014.-2015. gada krīzē. Es domāju, ka Jums ir, ko teikt par to, ka šī zeme pēc orientācijas ir mazliet sašķēlusies. Kristofs Horstels: Jā. Problēma ir tāda, kā teikt, ka Ukraina atraisīšanos no Padomju Savienības, kura sabruka, un arī atraisīšanos no Krievijas, iekšpolitiski nekad nav pilnīgi izdarījusi. Lielie mazie šefi un mafiozi, kas te ir pārņēmuši varu, ir devuši izbrīnītajai un cerību pilnajai tautai brīnišķīgus solījumus, no kuriem nevienu nav turējuši. Ekonomiskais stāvoklis ir galīgi apšaubāms, visa Ukraina praktiski karājas vienā diegā, viņiem vajadzēja atdot svarīgas nacionālās tiesības, piemēram, tiesības Ukrainas plašajā teritorijā nodarboties ar frakingu (šķelšanās?/hidrošķelšanās tas ir kaut kas, kas, dabiski, ir postošs nacionālajām interesēm. Cilvēki ir pamanījuši, ka pamatos viņi ir tikuši apkrāpti, un oligarhi, kurus agrāk Padomju Savienības ierobežojošā vara ir turējusi “šahā” un to pašu darījusi arī Ukrainas valdība Padomju Savienības laikā, un tagad viņi pēkšņi bija brīvi un varēja sev sagrābt visu, ko varēja sagrābt. Un šī veida korupcija Ukrainā līdz pat šodienai ir varenāka par visām citām iespējamām tiesībām, kādas varētu būt. Un faktiski arī visa vecā pārvaldes varas struktūra praktiski apzināti tika atmesta. Jūs varbūt atceraties, kā 2014.gadā atsevišķi oficiālie darboņi ārkārtīgi glītos uzvalkos tika savākti no saviem krēsliem un izmesti tuvākajā atkritumu kastē? Tādas lietas tad notika. Tas bija ļoti populāri, bet netika ievērots tas, ka demokrātijas noārdīšanai caur ielu varas spēku iet līdzi pavisam nepatīkama blakusparādība, tas ir, kad ielu varu parastie pilsoņi vairs nevar kontrolēt. Pārvaldnieki parasti zināja, kurā birojā varētu izraisīties dusmu lēkmes. Un citos birojos vienkāršie pilsoņi vairs netika iekšā. Tas ir viens punkts, un otrs - faktiski notiek Ukrainas civilās sabiedrības mērķtiecīga izpostīšana, sevišķi caur nacistu kustības veicināšanu kopš 2007. gada. Kad es 2014. gadā redzēju mūsu toreizējo ārlietu ministru Šteinmeieru, kurš tagad otro reizi ir ievēlēts prezidenta amatā, stāvam blakus nacistam Tjagnibokam (Тягнибок) un diviem augsta ranga Ukrainas politiķiem, bet viņš bija vienīgais no četriem, kas smīkņāja – jau tad es sapratu, kas te bija izdevies/noticis. Tas praktiski bija sagrāvis visu Maidanu un, pie tam, redzamā formā uzvarējis arī medijus un Ukrainas tēlu, un patiesībā spēlē svarīgu lomu. Jo praktiski bija plāns radikāli noskaņot iedzīvotājus pret Krieviju, un tas ir kaut kas, kas Ukrainai nepavisam nav raksturīgs. Viņi tiecās pēc neatkarības no Maskavas, tas ir absolūti saprotami. Un viņi gribēja Krieviju praktiski izveidot par galveno kara pretinieku un par lielo ēsmu. Un to vajadzēja novadīt tā, lai Krievija vairs nevarētu citādi, kā pielietot varu, ja gribēja novērst postu miljoniem cilvēku. Tā, protams, ir īpaši zemiska amerikāņu vadīta operācija, un Vācijai, kā vasalim, vajadzēja uzņemties Maidana vadīšanas lomu, un tai vajadzēja raustīt svarīgās aukliņas, kā, piemēram, sakarus ar V.Kličko. Tās ir nepatīkamās tēmas, kādas mums ir, kuras patiesībā jau notiek gadu desmitus, ne tikai kopš 2014. gada. Pirmais veiksmīgais pučs, Džordžs Soross, 2004. gada oranžā revolūcija, atcerēsimies to, un tas notiek jau ļoti ilgi. Un tas sniedzas līdz pat sabrūkošajai Padomju Savienībai. CIA operatīvi darbojās arī jau Padomju Savienībā, kad tā vēl bija stipra. To varēja redzēt Polijā, Čehijā un citur. Bet šeit Ukrainā tas bija fatāli. Ukraina no paša sākuma jau bija izredzēta kā atspēriena dēlis Vašingtonas reģiona destabilizējošām operācijām, un te eiropiešiem un Eiropai netika un netiek nekas jautāts. Un visa tā lieta ir nožēlojama un ārkārtīgi korumpēta. Kā noslēguma piezīme šai tēmai - es oponēju tam, ja kāds saka, ka savā ziņā šīs lietas esot bijušas Merkeles kundzes kontrolē un ka viņa ir stāvējusi aiz “Nordsteam” un aiz Minskas procesa. Labi, viņa ir vainīga, ka “Nordstream” no Vācijas pārvaldības pārgāja uz Eiropas pārvaldību, un Merkeles kundze ir vainīga pie tā, ka principā septiņus garus gadus Minskas vienošanās netika ievērota. Un tā nav ukraiņu izvēle: to jau viņi nedara pēc savas gribas vai tādēļ, ka viņi nemīlētu Krieviju; to viņi dara tādēļ, ka Vašingtona to pavēl. Mēs atceramies, ka kopš 2014. gada, vienmēr, kad šurp atceļoja CIA šefs vai kāds ģenerālis, vai pat ASV prezidents, tajā laikā un pēc tam Ukrainas armijai vajadzēja uzbrukt Donbasam - saviem pašu ļaudīm, un viņiem vajadzēja izliet asinis. Tā taču ir šaubīga, fatāla, tautai šausminoša situācija. Kad es skatos uz Ukrainu, tad es patiesībā raudu – brīnišķīga, ļoti simpātiska tauta, brīnišķīgā dabīgā vidē! Ukraina un Donbass ir brīnišķīgi. Es tur biju. Un tagad tas notiek ar šiem cilvēkiem. Un tas viss pēc Vašingtonas gribas! Kāds šausmīgs stāvoklis Eiropā, praktiski tās vidū, jo tā ir Vidus-Austrumeiropa. Un šeit notiek tādas šausmīgas lietas! Un mēs to paciešam, mēs neiebilstam. Merkeles kundze varēja izdarīt ļoti daudz, es teikšu, lai tiktu atzīta Minskas procesa nopietnība Kijevai, lai palīdzētu to īstenot, lai stipri paātrinātu to un izteiktu to skaidros vārdos. Bet viņa to nav darījusi, un sekotājs arī to nedara; kļūst arvien nelāgāk, bet arī mūsu valdības personāls kļūst arvien nalāgāks, no valdības uz valdību. St. Magnets: Jā, un es domāju, ka kļūst skaidrs - kad Jūs runājat par haosu, kas te tika radīts, tad mēs nonākam pie tā, kas ir noticis pēdējās nedēļās. Vēl pāris vārdus par šo haosu: jau pie “Coronas” mēs piedzīvojām, ka valstīm tiek atņemta vara, ka pilnīgi atklāti komandēšanu pārņem starptautiskās institūcijas. Un pēdējos gadu desmitos ģeopolitikā ir bijis tā: visur, kur nodibinājās kaut kas, kas bija pretī globālistu plāniem, viņu impērijai, tika izdarīta režīma nomaiņa. Tāda situācija ir Ziemeļāfrikā. Tādas mums ir Lībija, Sīrija utt., kur tika mēģināts šo nomaiņu izdarīt caur oranžo revolūciju, caur krāsu revolūciju. Mums nomaiņas ir bijušas atklātu karu veidā, kur NATO kādu bīda pa priekšu vai iejaucas pati. Un tad mums, dabiski, ir sistemātiska destabilizācijas visos līmeņos, kur vēl kaut kas funkcionē, kur vēl ir atlicis kaut kas valstisks, kur vēl ir atzīta kaut kāda tautas suverenitāte. Eiropā mums ir destabilizācija caur migrācijas ieroci. Un mums ir destabilizācija, kā jūs to labi aprakstījāt, arī Ukrainā. Un, kad redz to, kā Jūs teicāt, kā oligarhi ar Izraēlas pasēm slēdz līgumus šeit ar nacistu kustību Ukrainā, un armija soļo ar Vermahta ķiverēm un ar kāšu krustiem, un fonā stāv bagātais onkulis, rokas berzēdams, tad tā ir nekaunīga aina. Tas vispār nesader kopā. Tas viss ir tikai haoss, un haosam ir jākalpo tam, lai no tā rastos jauna kārtība. Tā mēs to varam uztvert. Un kas ir noticis pēdējās nedēļās? Viņi ir teikuši, ka tā ir agresija no Kijevas režīma puses Austrumukrainas virzienā, Donbasa virzienā. Viņi to sauc arī par teroru. Varbūt Jūs varat satvert kopā, kas tagad ir situāciju novedis līdz eskalācijai tā, ka Putinam vajadzēja iejaukties? Kr. Horstels: Faktiski ir tā, mums pēdējās divās nedēļās ir bijušas teroristu grupas, kas ir izdarījušas uzbrukumus Donbasā. Vispirms ķīmijas rūpnīcai un tad arī citiem objektiem. Līdz pat teroristu uzbrukumiem cilvēkiem. Tādēļ pēdējos gados – tā nav pēdējo 14 dienu parādība – visus gadus ir tāpat bijis, kā, piemēram, kafejnīcā ar šāvieniem caur logiem un durvīm tika noslepkavots Doņeckas Republikas šefs Zaharčenko. Es to zinu, jo draugi man attēloja to norisi un zina to restorānu. Zaharčenko brauca ar Mersedesu, kas bija pilns ar antenām. Tā faktiski tas bija, un es pazīstu šo tehniku. Tās ir iekārtas, piemēram, iedarbināmas caur mobilo telefonu tur, kur Zaharčenko automašīnai jābrauc, vai kur bumbām faktiski jātiek uzspridzinātām. Un tām nav jābūt tieši blakus automašīnai, bet pāris simtus metrus pirms tās, kur tai ir jābrauc garām. Tās visas ir lietas, kas nāk no Vācijas un tiek realizētas. Man reiz bija jāpārnes šāds koferis ar drošības elektroniku, kuru vajadzēja nodot kādreizējam Afganistānas premjerministram Gulbuddinam Hekmatjaram [Gulbuddin Hekmatyar] – tas notika pirms daudziem, daudziem gadiem, un Gulbuddins Hekmatjars mani sirsnīgi apskāva, ka es sveiks ar šo koferi biju izgājis cauri Pakistānas muitai. Un tad Afgāņi to lietu iebūvēja un konstatēja, ka tā nestrādā! Mēs jau runājam par atentāta mēģinājumu! Afgāņi arī izjauca ar sprāgstvielām pielādētu Mersedesa automašīnu, kurā vajadzēja sēsties Hekmatjaram… Tādas lietas notiek, tādēļ es Zaharčenko uzreiz brīdināju, paļauties tikai uz Rietumu tehnoloģiju un teicu: “Tad Rietumi noteiks, kad tev lidot gaisā.” Un tiešām, Rietumi to noteica. Tātad, principā tās ir lietas, kuras šeit dara Kijeva, bet norīkotas tās tiek citur, un es lielā mērā esmu pārliecināts, ka te ceļo teroristu grupas ar noteiktu uzdevumu, un tad, jādomā, viens otrs ASV pārstāvis vai vēl kāds algotais speciālists ir kopā ar viņiem, lai tiem parādītu, kā tas ir jādara. Jo šīs ir augsti profesionālas operācijas, tās vajadzētu ļaut veikt tikai labi izglītotiem speciālistiem. Un tas notiek. To redz no sekām. Un to novēro no Maskavas, kas šeit patiesībā notiek, un redz asins izliešanu un redz, kā cilvēki dzīvo. Šeit vispār nekas no tā netiek ziņots vai rādīts. Tas, ko es šeit izstāstīju, ir pilnīgi jauna lieta. Es sabiedrības priekšā par to vēl nekad neesmu runājis, ko tieši vācieši bija sarīkojuši tajā vietā ar Hekmatjaru. Tās visas ir tādas lietas, kuras mums ir jāiemācās kā daļa no ārpolitikas aprites, kura ir noziedzīga. Vienmēr runa ir par vienu un to pašu: sagraut šīs zemes. Sagraut viņu spējas pārvaldīt. Ieviest nevalstiskās organizācijas (NVO). Krievija daudz par vēlu ir ieviesusi “aģentu likumu”. Es zinu, kā darbojas BND (Vācijas Federālais izlūkdienests). Kāds jauks BND rezidents reiz mani paņēma līdzi savos braucienos uz vācu NVO uz Pakistānas - Afganistānas robežas rajoniem, uz viņš man parādīja, kā tas notiek, kad viņš tos… Es sarunās nepiedalījos, es tikai aizbraucu turp un atpakaļ, un mēs runājām par to, kā viņš “nosmeļ” tos NVO vadītājus. Un kā tiem tiek piegādāta munīcija. Viņi saņem uzdevumus, kas tiem ir jāpilda. Un protams, jo sevišķi tad, kad viņi ir saņēmuši nedaudz naudas no valdības. Un NVO patiesībā skaidrā valodā nozīmē: viena daļa ir ziedojumi, bet otra daļa nāk no Ārlietu instancēm. Un Ārlietu instance ir tā sliede, pa kuru tas viss brauc. Kas saņem naudu no Ārlietām, tā mājās vienreiz nedēļā ienāk BND cilvēks. Un tad tiek “nosmelts” un tiek stāstīts, un bēdas tam, kas nesadarbojas! Tad Ārlietās tiek domāts, vai tam vēl ir jāturpinās. Un, ja tie cilvēki iekš NVO runā, šie vadītāji, tad viņi daļēji ir… - ja viņi ir ieguvuši uzticību un jūtas nenovēroti – te es nevienu nenodošu, to es nedarīšu, bet es esmu dzirdējis no augsta ranga cilvēkiem, kā tas darbojas. Piemēram, viņi bija lepni, ka viņi visi kopā zāģē Putina krēslu un tml. Tā ir milzu operācija. Un cik atturīgi Krievija, Maskava, ar šīm operācijām Krievijā, Maskavā, apietas. Tiešām, tas mani ļoti izbrīna un arī parāda, ar kādu uzmanību Krievija rīkojas ar šiem mežonīgajiem, sagrozītajiem, ļoti korumpētajiem un sabiedrībai absolūti kaitējošajiem Rietumiem. Tur tiešām ir jāceļas augšā, ir kaut kas jādara. Maskava vairs tiešām ilgāk nevar noskatīties, tas ir skaidrs. Un Ukrainā ir skaidri redzams, ka tā šodien ir nestabila valsts. Ukrainā vairs neviens ukrainis nenosaka, ko darīt. To dara amerikāņi savā starpā, un tam viņi arī ņem palīgā vācu, franču un britu armijas, bet arī tās tiek kontrolētas. Un ja viņi “novēršas no kursa”, tad viņi dabū pa pirkstiem. Tā ir šausmīga situācija. Mums jau sen ir krievu-amerikāņu karš ukraiņu zemē. Un tas ir izšķiroši svarīgs Vašingtonai. Un Krievija vēl var pārdomāt vai arī noskatīties, ka Ukrainā jau ir vairākas, vismaz piecas, amerikāņu izbūvētas, lidostas un citi militāri iekārtojumi pret Krieviju. Vai arī, Krievijai patiešām ir iespēja ieņemt šo zemi un tad, kā teikt, tās būs pirmās kara nedēļas svešā teritorijā. Bet es esmu pilnīgi pārliecināts, ka, ja es to teikšu kādam krievam, tad viņš man teiks: kā tā - svešā teritorijā? Tie taču ir mūsu cilvēki, viņi gandrīz visi runā krieviski. Un tur dzīvo liela daļa krievu tautības cilvēku, un daudziem ir arī mūsu ticība. Un arī tas ir ļoti svarīgs punkts Ukrainā – ticība. Visas šīs tēmas te ir aktuālas. Rietumi cenšas to visu nobrucināt, tie mēģina Ukrainu iekšēji praktiski pilnīgi noturēt pie zemes – šī izpostīšana faktiski sen jau ir izdevusies – un noturēt to bez lemšanas spējām. Ja šodien Zeļenskim pēkšņi ienāktu prātā traka ideja runāt pretī Vašingtonai vai nedarīt to, ko tā pavēl, tad viņš vienā sekundē pazudīs no redzamības. Un nākamajās vēlēšanās, visticamāk, viņš tāpat neuzvarēs, jo Vašingtonai viņš nav īpaši pievilcīgs un labi ieredzēts – tā tas tiek kārtots. Tos tipus vienkārši nomaina un izsūc, faktiski tiem atņemot viņu politisko ticamību caur nepareiziem un kaitīgiem lēmumiem. To dara tik ilgi, kamēr var ņemt jaunu kandidātu, un katrs izmēģina savu laimi. Vienmēr ir cilvēki, kuriem ir jāuzņemas šis mēsla darbs, jā. Un reizēm man ir iespaids, ka principā Vācija ar Ukrainu nav tik ārkārtīgi atšķirīgas. Arī pie mums ir cilvēki, kas dara šo mēsla darbu [dreckjob]. Šolca kungs bija un ir finanšu karteļa mīļākais kandidāts, par to nav jautājumu, un tādēļ viņš tur sēž. Hamburgā viņš sevi pierādīja pirmklasīgi – tādēļ viņam tagad ir kriminālapsūdzība. Tās ir tēmas, ar kurām mums ir darīšana Vācija, Eiropā un arī Ukrainā. Taču tagad, kā lai to pasaka, dažas jaunkundzes saprot, kas te notiek, tie ir pēdējie brīdinājumi no Krievijas, pirms tā sāks vienkārši padarīt sev drošu kaimiņu teritoriju, lai tai neuzbruktu no Ukrainas. Un es šajā sarunas vietā gribu tikai brīdināt pret uzskatu, ka Krievija neesot spējīga dažās stundās ieņemt Ukrainu. Ja nonāks tik tālu, ka Krievija jutīsies apdraudēta un neredzēs vairs citu iespēju, tad tā to izdarīs. St. Magnets: Jūs esat runājis par daudziem jautājumiem, kurus es gribēju Jums uzstādīt. Varbūt vēl īsos vārdos: tā tagad ir pēdējā akcija (darbība) kopš 1990. gadiem, pirms Rietumi ielenc Krieviju. Kr. Horstels: Jā, burtiski. St. Magnets: Vai tas ir pareizi? Jūs taču teicāt, ka Vācijas Federatīvā Republika tagad ir līdzīga viltus valsts kā Ukraina. Bet Ukrainu tas, (ka tā ir viltus valsts), neskar tik slikti, un, lai gan tautas ir līdzīgas, tomēr Ukrainai ir šī ģeostratēģiskā problēma, jo tā (teritoriāli) ir pēdējais solis, ASV tuvojoties Krievijai. Kr. Horstels: Tieši tas ir tas punkts. Tas ir pēdējais akmens pirms tiešām gar visu Krievijas robežu stāv … Baltkrievija vēl ir starpā, jo tā ir pieņēmusi lēmumu (par), un katrā ziņā, caur Rietumu negudro politiku, tā ir bijusi spiesta šādu lēmumu pieņemt. Ja kādā zemē sakūda tautu uz sacelšanos, kā mēs to mēģinājām izdarīt Baltkrievijā, un fotografējām 50 vīrus tā, lai tie izskatītos pēc 50 000, un tad paziņojām, ka Lukašenko ir zem spiediena - tā bija tīri vai bezpalīdzīga ziņošana par neizdevušos puča mēģinājumu. Tas ir ļoti aizraujoši. Lukašenko jau divas reizes ir ticis zem stingrākas lupas. Viena no tām bija Vašingtonas un Eiropas sakūdītā sacelšanās, kur piedalījās arī Berlīne. Pavisam viennozīmīgi tur bija skaidras sakaru līnijas. Un otrreiz varēja redzēt, kā viņu gribēja piespiest, vai ievilināt, vai piespiest nopirkt “iekāpšanu Corona-kastē”. Un es varu tikai vilkt cepuri nost šī vīra priekšā, ka viņš ir atrāvies no šī stāsta un pasargājis savu zemi no šī mēsla. Tas tiešām ir pirmklasīgs patriarhālais sasniegums. Es gan neesmu nekāds patriarhāta draugs. Es neticu, ka Lukašenko ir cauri un cauri demokrāts, gluži otrādi. Bet es ticu, ka viņš savu zemi ir vislabākajā veidā nosargājis. Un tagad viņš, kā teikt, ved to Maskavas virzienā, prom no eksistences starp tiem blokiem, no kuriem viņš tautu ir meistarīgi pasargājis. Man bija ciešs kontakts ar kādu oficiālu cilvēku, ar vēstnieku utt., un tādēļ es no pirmavota uzzināju, kā krīzē patiesībā izskatās, un es biju satriekts, cik tālu Baltkrievija bija gatava nākt pretī, piemēram, Vācijas vēlmēm. Tur bija cilvēki ar labām ekonomistu spējām, kuri tika uzklausīti, jo visi zināja: visi bija, kā teikt, baudījuši Berlīnes svētību, kanclera amata svētību, kad ir jādara tas, ko liek. Un tā viņi Baltkrievijā arī ir darījuši ilgu laiku. Bet vairāk viņi to nespēja. Mēs nebijām viņiem atstājuši gaisu, ko elpot. Galu galā, tā bija neizdevusies Vašingtonas operācija, kas neizdevās nezināšanas un augstprātības dēļ. Tā tas ir. Ukrainā tas izdevās, jo tur tika investēts ļoti daudz, un viņi arī rīkojās gudrāk, un tādēļ tagad Ukraina ir tādā šausmīgajā situācijā, kādā tā ir. Un es ticu, ka to apzinās visa pasaule. Tikai mēs esam šeit, šajā cauri un cauri sagrozītajā NATO ar mūsu tiešām melīgajiem karteļa medijiem. Es Jums parādīšu, kas tur tiek darīts! Šodien kāda ukraiņu propagandas māksliniece avīzē “Suddeutche” parādīja Putina bildi, kas bija salikta no patronu čaulām. Putins! Putins, kurš līdz pēdējam vilcinājās un neatzina Donbasa republikas, ko viņi nekad nav gribējuši. Un tagad viņam vajadzēja šo soli spert, jo tas viss plūda pāri visām robežām. Mēs jau nevaram noskatīties, kā Kijeva izposta visu enerģijas, siltuma un ūdens apgādi. Un, kā cilvēki iznīkst un mirst, un nav, ko likt uz zoba, nav nekādas medicīniskās aprūpes un nekas vairs nedarbojas. Zeme burtiski iet postā. Un vai Maskavai ir vienkārši jānoskatās un nav jādara nekas? Kaut kad taču pietiek. St. Magnets: Jūs pieskārāties noslēguma jautājumam. Jūs runājāt par medijiem. Šajā jautājumā Jums ir plaša pieredze, gadu desmitiem ilga pieredze, kā apieties ar medijiem. Jūs pats esat ļoti aktīvs publicists. Jūs komunicējat ar cilvēkiem caur visiem iespējamiem medijiem, kādi Jums ir pieejami, un piedāvājat cilvēkiem patiesību, ko “meinstrīmā” nevar dzirdēt. Un kas dzird šo interviju, bet parasti patērē tikai “meinstrīmu”, tam, galu galā, būs pilnīgi citāds skats uz lietām. Vai Jūs ticat, ka “meinstrīma” medijiem būs atļauts turpmākajā laikā nodarboties ar globālajām lietām, vai arī te nav nekādu cerību? Kr. Horstels: Nē. Ir jau tā, ka esmu jau sen pamanījis, ka šīs pasaules karteļu varas saslēgšanās punkti ir lielo mediju šef-redaktori. Viņi nosaka, kurp būs iet. Bet parastā tauta redakcijās, pie kuriem arī es reiz piederēju, kamēr beidzot kļuvu par Fenix nodaļas vadītāja vietnieku, kas arī bija mans pēdējais darbs, jo es redzēju, cik maz es te varu darīt, ja vadība aizvelk priekšā aizbīdni. Es teikšu Jums konkrēti, kāds bija mans piedzīvojums. Interneta portālā Nuoviso es to attēloju plašāk. Kādēļ es aizgāju no sabiedriskā valsts radio. Palestīnā mums bija liels starpgadījums. Programma, kuru es biju iesācis, vadīja karstu ģenerālmēģinājumu. Fenix, kurā piecas dienas varēja dzirdēt tikai draudzīgus cionistus, bet pie vārda netika laists neviens palestīnietis. Un toreiz es piezvanīju Hamasam. Viņi nemaz nezināja, kā viņiem iet. Man vajadzēja vispirms izpildīt vairākus “pievilkšanās vingrinājumus”, pirms viņi noticēja, ka es tiešām strādāju Rietumu radio, un tad es viņiem prasīju, lai atnāk kāds no Hamasa un pastāsta mums par lietu no otras puses, jo raidītājam Fenix toreiz vēl bija brīnišķīgais moto: “Radi sev pilnīgu kopainu”, bet kopaina viņiem nebija vajadzīga. Un tad es tiešām sadabūju no Hamasa kādu nehamasa vīru, kādu vecu olīvu audzētāju, un tas sāka stāstīt, cik brīnišķīgi cilvēki te ir. Es domāju, ka tā ir vienkārši viņu kultūras iezīme. Viņš pavisam pieticīgi teica: “Diemžēl, es vairs nevaru kopt savus olīvkokus.” Un tikko šis teikums bija ēterā, es saņēmu tieši uz sava galda, kā šī amata šefs, telefona zvanu no Programmas šefa. Viņa vārdu es labāk nenosaukšu un viņš arī vairs nav tajā amatā. Viņš bija iekritis ar savu pastāvīgo melošanu un tika atlaists. Tas ir labi, tur viņi noķēra pareizo un tas man teica: “Tūlīt izņem to no raidījuma.” Bet es teicu: ”Nē, to es noteikti nedarīšu, jo es apsolīju, ka viņš drīkstēs runāt pāris minūtes. Mēs propagandējām pirms tam veselu nedēļu un mums vajadzētu kaut kā faktiem ierādīt pareizo vietu.” Un tas tika man aizliegts. Es mēģināju tiešām ļaut tam vīram norunāt teikumu līdz galam, bet to nevarēja izdarīt, jo viņš runāja tālāk un neklausīja. Tādēļ man viņu vajadzēja burtiski izvilkt no raidījuma. Un pēc tam man tas kanāls bija tik tālu, ka es programmā liku ievietot videokaseti – tā noteikti šodien vairs nav pejama. Un es aizgāju uz divām stundām pastaigāties un teicu, ka tas ir galējais punkts. Man jātinas prom. Man ir jāiziet no šīs radio un mediju sistēmas. Suddeutche Zeitung manus ziņojumus no Afganistānas izmainīja tā, ka es tos nevarēju atpazīt, un es teicu: ”Es neiešu pie avīzēm, es iešu uz televīziju, jo bildes nevar melot.” Bet šodien es zinu to labāk. Bildes var fantastiski melot un to tās arī dara, un visu laiku. Mūsu mediju situācija ir tāda; tie ir karteļu mediji, kas ir iesaistīti sistēmā. Ja to gribētu izmainīt, tad vajadzētu izmainīt visu sistēmu, un par to es politiski arī iestājos. Mēs sakām: “Mēs gribam citādu finanšu un naudas sistēmu.” Jo tas, manas dāmas un kungi, vienmēr ir atkarīgs no naudas. Diemžēl tā tas izskatās. Ja nedabūsim karteļa naudu, tad nenotiks nekas. Tas ir izšķirošais. Un kad tas notiks – es priecājos par Jums, Magneta kungs, ka Jūs šajā vietā pamājat ar galvu – kad tas notiks, tad izmainīsies patiešām viss. Un pirms tas nebūs noticis, nekas arī nemainīsies. Jo, kā to mēdz teikt, kas par šovu maksā, tas to arī nosaka. Un šobrīd tas tiešām ir finanšu kartelis, maigi izsakoties, un tie ir tie kungi, kurus mēs pazīstam, un tādēļ tas notiek, kā tas notiek. Un kamēr cilvēki to neaptvers, nekas nemainīsies. Un es baidos, ka Corona sektorā un arī draudošā kara situācijā ar Krieviju mēs maršēsim taisni postā iekšā, kamēr būsim sapratuši, kurš aiz tā stāv, ka līdz pat Corona kritiskajām ainām ir cilvēki, kuri saka: “Šis ir vīrusa jautājums, neuzbruksim taču tam. Tad nebūs labi, jo cilvēki tam tic.” Un es varu tikai teikt: lūdzu, izlasiet amerikāņu profesora Antony D. Sutton grāmatu “Skull and bones” 97.lappusē apakšā. Tā kā ir tikai viens izdevums, tad to būs viegli atrast. Tur tiekas trīs tā saucamie “bonesmen”, tātad, trīs cilvēki no šīs sektas. Un viņi faktiski pārrunā – viens no Rockefellera fonda, viens no Carnegie institūta un vēl trešais, tas tiek ielūgts un iepriekš tiek sarunāts - tas ir šefs no slavenas universitātes Medicīnas fakultātes. Jūs brīnīsieties, ja es teikšu, ka tā ir Džona Hopkinsa Universitāte un tas vīrs arī bija no “Skull and bones”. 1912. gadā tas sākās, tad tika teikts: “Mums ir jāpārbūvē medicīna par peļņas centru un tam mums ir vajadzīga pilnīgi citāda medicīnas izglītība.” 1912.! Vairāk kā gadsimtu atpakaļ! Tik ilgs laiks bija vajadzīgs, lai 20. un 30. gados varētu instalēt vīrusa melus, un to dabūja cauri ar visas trakās vakcinēšanas palīdzību. Tā tas ir. Mums Vācijā tagad ir tā, ka izšķirošie politiskie spēki faktiski tam traucē – es runāju par pamata partiju – ka vīrusu jautājums ir saprātīgi un mērķtiecīgi jāpārrunā un vispār ir jāatpazīst, kas aiz tā slēpjas. Kamēr mums ir tāda problēma, ka citās lielajās opozīcijas partijās Vācijā kā AfD vienkārši par to netiek runāts, ka mums ir jārunā par finanšu un naudas sistēmu, kas jau ir izlemta – to ir izlēmuši augsta ranga locekļi: “Mēs to nedarīsim!”, tas garantē to, ka ir jau uzlikts zīmogs: Nemainīsies nekas! Tāda ir situācija, kādā mēs atrodamies. Varbūt mums tas maksās daudzu vakcinēto dzīvības. Varbūt mums tas maksās daudzu kara upuru dzīvības, kas Eiropas lielākas kara darbības rezultātā zaudēs dzīvību. Tas būtu šausmīgi. Kā pēdējo teikumu un lielu pateicību, ka es to visu drīkstu izteikt: Putins ir paziņojis, kas jau kopš 2000. gada Krievijai ir doktrīna: “Ja Krievija ar konvencionālajiem ieročiem tiks piespiesta pie sienas, tad būs atomkarš, jo Krievijai to vajadzēs uzsākt.” Kad mēs ar Egonu Bāru [Egon Bahr], īsi pirms viņa nāves, sēdējām kopā, es viņam teicu: “Putins ir gatavs Krimas dēļ pielietot atomieročus, ja citādi nevarēs. Un tad visā pasaulē vairs nebūs uzvarētāju, būs tikai zaudētāji. Tāds ir stāvoklis, un tas ir šausmīgs, un tādēļ mēs te strādājam nevis pret karu, bet mēs strādājam pret atomkaru! Jo NATO šobrīd ir par Krieviju konvencionāli tik pārāka pat tad, ja visi viņu (kara) materiāli atrodas mājās! Bet ar laiku tas tiks panākts. Mums patiešām ir jārēķinās ar to - ja ies vaļā konvencionālais karš, tad, pavisam noteikti, katram redzama būs atomkara nāves grimase.” St. Magnets: Paldies, Horstela kungs, par šo apjomīgo vērtējumu. Mūsu nākamā intervija, es pieņemu, būs par laiku pirms 110 gadiem, kad mēs runāsim par FED dibināšanu un par visu naudas sistēmu. Tām lietām ir jābūt skaidrām, ir tāds laiks. Paldies, ka Jūs veltījāt laiku mums. Paldies, dārgie skatītāji, ka jūs esat palikuši ar mums līdz galam. Mēs šodien bijām iepakojuši daudz “cietās tabakas”. Horstela kungs, visu labu Jums! Kr. Horstels: Es arī pateicos, Magneta kungs, arī Jums Austrjā es varu sūtīt sveicienu, visu labu! Tas ir izcils darbs, ko Jūs darāt, tas ir ļoti vērtīgs. Neļaujiet sev atņemt drosmi. Ziedotājiem es iesaku rīkoties, lai viņu atbalstītu, jo AUS1 nevar funkcionēt bez atbalsta, tas ir kļuvis par ļoti svarīgu mediju, tādēļ es paceļu īkšķi un sūtu pateicību uz Vīni. St. Magnets: Paldies, Horstela kungs! Visu labu. Un jums, dārgie skatītāji, visu labu. Paldies, ka esat palikuši ar mums. Līdz nākamajai reizei AUS1!

no ts

Avoti: Christoph Hörstel: Globale Mächte haben den Krieg in der Ukraine herbeigeführt! 24.2.2022 https://auf1.tv/stefan-magnet-auf1/christoph-hoerstel-globale-maechte-haben-den-krieg-in-der-ukraine-herbeigefuehrt/