Totālā kontrole – kas ir jāzina

24.11.2015 | www.kla.tv/7200

Totālā kontrole – kas ir jāzina 25.06.2015 Labvakar, manas dāmas un kungi. Nepaiet ne diena, kurā nenotiktu kāds noklausīšanās skandāls vai strīds par jaunajiem kontroles likumiem nesaceltu skandālus. Tā vakar, 2015. gada 24.jūnijā Šveices Radio un TV (SRF) ziņoja, ka ASV slepenais dienests NSA esot izspiegojuši Francijas trīs prezidentus –Žaku Širaku, Nikokā Sarkozī un Fransuā Hollandu. Jau agrāk atklājumi par NSA spiegošanas darbības apmēriem visā pasaulē parūpējās par sašutumu un asu kritiku pret to. Tā pagājušajā gadā kļuva zināms, ka, domājams, ASV slepenais dienests NSA jau gadiem izspiegoja Vācijas kancleres Angelas Merkeles mobilo telefonu. Pie tam praktiski visās Rietumu zemēs notiek stipri strīdi par to, cik tālu vispār drīkst visaptveroši kontrolēt un krāt datus arhīvos. Apskatot lietu tuvāk, ir jāsecina, ka izskatās, ka, runājot par parastajiem atklājumiem un skandāliem, runa ir tikai par aisberga redzamo daļu, jo principā - tehnoloģiskā progresa gaitā – kontrolēti var tikt visi un katrs – vai nu caur satelītiem, novērošanas kamerām, GPS, RFID(radiofrekvenču identifikācijas seivošanas čipiem), internetu un citām digitālām iekārtām, kā mobīlie telefoni, smartfoni utt. Ievērojot to, ir jāpieņem, ka patiesais apjoms par to, kas viss faktiski un patiesībā tiek novērots un kādiem mērķiem tas tiek lietots – paliek tīts noslēpumā. Pie aisbergiem ir zinātniski pierādīts, ka tā tilpuma 90% ir jāatrodas zem ūdens. Bet to, ka tēmās par uzraudzību, uzraugošo valsti un citām spiegošanas darbībām šī attiecība varētu būt apmēram tāda pati, rāda, piemēram, 2015. gadā iznākušais ARTE-doku „Totālā kontrole”. No mērķtiecīgās atsevišķo personu novērošanas esot radusies globāla masu izspiegošana. Caur smart-fonu tīkla spēlēm un ikdienas iekārtām , kā piemēram, ledusskapjiem, televizoriem un medicīniskām iekārtām, aktivitātēm sociālajos tīklos, topogrāfiskajām funkcijām mūsu smartfonos, caur mūsu jautājumiem meklēšanas sistēmās – mūsu online uzvedību – mēs atstājam datu plūsmu par sevi. Ar rokas pagriezienu mūsu privātā dzīve varētu kļūt atklāta. Tas tika parādīts kādas Beļģijas finanšu biedrības prevencijas filmā: brīvi izvēlētus cilvēkus ielūdza „zīlnieku sēdē”. Neko nenojautušajiem „izmēģinājuma trusīšiem” par brīnumu, „zīlnieks” atklāja viņiem viņu privāto dzīvi: no viņu mīlestības dzīves līdz pat konta numuram vai pārdošanā esošās mājas cenai. Visu šo informāciju četri hakeri izfiltrēja dažu minūšu laikā. Šim eksperimentam bija jābūt par brīdinājumu, es citēju: „Visa jūsu dzīve ir online. Un tas var tikt izmantots pret jums.” 70% no mūsu mobilo telefonu sarunām tiekot fiksētas. Visa mūsu eksistence uz šo laiku jau esot internetā datu veidā. Un serveri varot ievērot lai vai cik mazas detaļas no mūsu dzīves. Kā tas notiek, tas ir – kā veidojas mūsu digitālā ēna, to attēloja franču datu aizsardzības iestāde CNIL ar „freeware tool”, „cookie-viz” palīdzību. Ar šo rīku digitālie spiegi sev vizualizē, piestiprinoties pie mūsu interneta, īsi - IP-adresēm, un novēro mūs soli pa solim. Mums ir tikai uz dažām minūtēm jāieiet onlinā, un jau vesels spiets tā saucamo „cookies’” sajūt mūsu klātbūtni tīklā un ieseivo mūsu datus. Katrs zilais punktiņš atbilst privātai akcijai, pasākumam, un tas seko mūsu kustībām web-lapās. Dr. Karstens Nohls, starptautiski atzīts elektroniskās informācijas tehnikas drošības speciālists, to komentēja sekojoši, es citēju: „Un tas sliktais mums, kā lietotājiem, ir tas, ka mēs šos datus pat neuzlūkojam kā privātus. Ko mēs meklējam, uz kādiem linkiem klikšķinām, uz kādiem linkiem neklikšķinām, - tās visas ir lietas, par kurām mēs tajā brīdī domājam, ka tās neko neizsaka. Taču, kopā ņemot, pavisam skaidri veidojas rakstura attēlojums un sajūtu stāvokļa apraksts un diskriminācijas iespēja, balstoties uz šo informāciju”. „Šī gigantiskā datu masa, mūsu kopējais digitālais pirkstu nospiedums, tiekot saglabāts vienā vietā, kuru tie, kas nodarbojas ar internetu, ir nosaukuši par „cloud”. Tās esot visapkārt zemeslodei novietotas, milzīgas, savstarpēji tīklā saslēgtas industriālas halles, kas tiekot turētas drošībā kā militārie atbalsta punkti. Tas, ka šis gigantiskais ieguldījums un tehniskais progress ar visaptverošo datu saglabāšanu tiek lietots ne tikai tam, lai, piemēram, ietekmētu mūsu patērētāju uzvedību, varētu būt acīmredzama patiesība, jo kas gan „šauj ar lielgabaliem uz zvirbuļiem?” Tā, piemēram, franču ekonomists un žurnālists Džeks Attali brīdināja, es citēju: „Ar visiem šiem „big-data” procesiem ir iespējams mērķtiecīgi vadīt refleksus un tā izvēles uzvedību ievadīt noteiktā virzienā. Ja var ietekmēt patēriņu, tad kādēļ arī ne izvēli? Un te es saskatu lielas briesmas - ka demokrātija var pārvērsties šķietamā demokrātijā, kad pilsoņi būs vairs tikai patērētāji, kurus izlietos sistēmas, kas precīzi zina, kā vislabāk manipulēt ar šiem cilvēkiem.” Un tās, manas dāmas un kungi, ir tikai vienas no neskaitāmajām novērošanas tehnikas un datu uzkrāšanas radītajām briesmām. Un, tāpat kā aisbergu gadījumā, kur 90% atrodas neredzamā telpā, ar šiem datiem varētu būt mērķēts uz daudz ko vairāk. Padomājiet par to. Mēs, no Klagemauer.tv, jūs turēsim lietas kursā, lai šis „aisbergs” gabalu pa gabalam tiktu atklāts. Uz redzēšanos.

no dd.

Avoti: www.srf.ch/news/international/nsa-hoerte-auch-frankreichs-staatsspitze-ab
www.srf.ch/news/schweiz/session/wer-hat-wie-abgestimmt-im-nationalrat
www.youtube.com/watch?v=rRIguae5l0s
www.youtube.com/watch?v=iPufiD60rb0
www.heise.de/security/artikel/Wertvolle-Daten-verdienen-mehr-Schutz-nicht-weniger-1833697.html
www.integral.co.at/downloads/Internet/2013/08/Pressetext_AIM-C_-_Q2_2013.pdf
www.ksta.de/digital/sicherheitsexperten-warnen-vernetzte-geraete-bringen-neue-gefahren,15938568,30040514.html