Vācijas Bundestāgs risina sarunas par PVO pandēmijas līgumu ŠODIEN: Filips Krūze (Philipp Kruse) analizē starptautiskos veselības aizsardzības noteikumus un PVO pandēmijas līgumu

24.04.2024 | www.kla.tv/28870

Lihtenšteinas interešu grupa "INITIATIVE A" ir aicinājusi uz informatīvo pasākumu par PVO Pandēmijas līgumu ar juristu Philipp Kruse, kas notiks 2024. gada 7. februārī. "INICIATĪVA A" iestājas par "sākt, pārvērtēt un izskaidrot". Savā prezentācijā Filips Krūze (Philipp Kruse) apspriedīs Pandēmijas līguma un Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu saistību. To darot, viņš vienkāršā un saprotamā veidā izskaidro, kas vispirms ir apdraudēts, jo sevišķi Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu izmaiņu rezultātā. Es sirsnīgi pateicos Jums par par laipnajiem ievadvārdiem un sirsnīgo uzņemšanu. Vispirms es gribētu teikt, ka man ir īpašs gods, ka varu Jums šovakar uzstāties. Šodien kopā ar mums ir Lihtenšteinas princis. Jūsu Augstība, es ļoti pateicos, ka veltījāt savu laiku, lai šovakar būtu kopā ar mums. Man tas ir liels gods, ka varu Jums to darīt tuvāk zināmu. Taču man tāpat ir arī liels gods, ka šeit ir ieradušies daudzi Lihtenšteinas Parlamenta deputāti, t.i., tautas pārstāvji, lai gūtu priekšstatu par šo tematu. Un visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, es vēlos sirsnīgi sveikt arī Jūs katru, kas esat šeit ieradies, un pateikties jums par jūsu atvērtību šai tēmai. Jau iepriekš gribu jums teikt, ka šī vakara programmas nosaukums ir: PVO Pandēmijas līgumi. Un tas, protams, attiecas uz diviem juridiskajiem instrumentiem, par kuriem pašlaik notiek diskusijas un sarunas. 2021. gada beigās, gandrīz divus gadus pēc pandēmijas sākuma, PVO un tās dalībvalstis pieņēma lēmumu, nodot vairāk kompetenču PVO, jo uzskatīja, ka visa pasaule 2020. gadā, 2020. gada sākumā, nebija gatava šai COVID-19 parādībai un, ka PVO bija reaģējusi pārāk vāji. Pēc tam 2021. gada decembrī, decembra sākumā, tika sasaukta ārkārtas Ģenerālā asambleja, kurā tika pieņemts lēmums, ar divām darba grupām risināt sarunas un nodrošināt divus atsevišķus juridiskus instrumentus, kas ir jaunās PVO struktūras, PVO paplašinātas kompetences pīlāri [balsti]. Tāpēc mums vienmēr ir jārunā par diviem Līgumiem. Viens no tiem ir līgums par Pandēmijām, par kuru tagad visi runā, faktiski jauns līgums, kura iepriekš nebija un, par kuru Pasaules Veselības asamblejā maijā būs vajadzīgs divu trešdaļu balsu vairākums, ja par to balsos. Otrs ir spēkā esošā Starptautiska līguma grozījums. Tie ir Starptautiskie Veselības aizsardzības Noteikumi [regulas]. Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi arī ir līgumi, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Un, tā kā, saskaņā ar PVO Konstitūcijas loģiku, šie Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi ir tikai tehniskas vadlīnijas, PVO Konstitūcijā toreiz tika ierakstīts, ka šādām veselības aizsardzības vadlīnijām nepieciešams tikai vienkāršs vairākums PVO Pasaules Asamblejā. Tātad nākamā gada maijā - vienkāršs balsu vairākums ar automātisku stāšanos spēkā. Tas ir īpaši satraucoši, jo tieši šajos, faktiski tehniskajos, Veselības aizsardzības noteikumos ir ietvertas visnopietnākās izmaiņas, kas ir daudz spēcīgākas, nekā Pandēmijas līgumā. Un tāpēc, laika ierobežojuma dēļ, es šovakar aprobežošos tikai ar nopietnākajām Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu grozījumu sekām. Tas praktiski nozīmē, ka es jums nesniegšu nekādus paskaidrojumus par jauno Pandēmijas līgumu tehniskā nozīmē, bet gan koncentrēšos uz Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu pielāgošanu [aktuālajām vajadzībām]. Jūs aptuveni esat dzirdējuši, kas es esmu. Es esmu ieguvis jurista kvalifikāciju Šveicē, Bernē. Esmu šveicietis, esmu izgājis Šveices militāro dienestu un, kopš 1997. gada, esmu jurists, komerctiesību jurists, kas specializējas nodokļu tiesībās, un 2020. gada beigās es nolēmu: es gribu dot savu ieguldījumu, valdības pasākumu pārskatīšanā tiesas ceļā, uz saprātu balstītām diskusijām, konstitucionālām diskusijām. Un tā, pirms diviem gadiem mani arvien vairāk sāka interesēt PVO tēma, tādēļ es arī specializējos šajā jomā. Es varu teikt, ka tā ir Pro bono nodarbošanās, taču man ir liels gods, ka es varu runāt tieši ar parlamentāriešiem, politiķiem un ieinteresētiem pilsoņiem. Un tagad, tā kā mums patiešām ir ierobežots laiks, mēs sāksim tieši in medias res [lietu vidū]. Es koncentrēšos uz svarīgākajiem, būtiskākajiem grozījumu priekšlikumiem šajos Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos. Un tad es jums sniegšu savu konstitucionālo viedokli par to, un beigās es arī komentēšu jautājumu: kas patiesībā finansē šo Pasaules Veselības organizāciju? Un kur ir tās virzītājspēki? Vai tās ir pašas valstis, kas finansē PVO ar savām iemaksām, vai ir arī vēl citi spēki? Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi [angl. – IHR]. Ja jūs ieejat PVO mājas lapā, tie izskatās apmēram šādi. Īpaši satraucošās korekcijas ir redzamas sešās jomās. Šīs sešas jomas es iztirzāšu vienu pēc otras. Ne visas jomas aizņems vienādu laiku, pirmās trīs nedaudz vairāk, pēdējās trīs nedaudz mazāk. Es vēlos jums parādīt, lai jūs varat redzēt visu, ko es jums izklāstu, no šiem Veselības aizsardzības noteikumiem. Jūs tos varat izlasīt. Tos neesmu izgudrojis es. Un, protams, attiecībā uz sarunu statusu ir jāsaka: mēs pastāvīgi no jauna lasām, piemēram, kad oficiālie pārstāvji, piemēram, diplomāte Nora Kronig intervijā laikrakstam "Neue Zürcher Zeitung" 2023. gada 5. decembrī, komentēja šo jautājumu, tad mēs atkal un atkal lasījām: šie pašreizējie korekciju priekšlikumi nav autoritatīvi. Skatieties, mēs risinām sarunas un turpināsim tās līdz Pasaules veselības asamblejas sākumam, un par to, kas tad būs pieejams, par ko tad tiks balsots, par to mums ir jārunā. Protams, viņai ir mazliet arī taisnība. Būs sarunas, būs vēl daudz pielāgojumu. Taču šīs te jomas paliks (runātājs norāda uz ekrānā uzskaitītajām jomām). Un kāpēc? Tāpēc, ka valstis visu laiku par tām runā. Un tieši to es vēlos jums pateikt šajā gadījumā. Tie ir šīs jaunās PVO kārtības stūrakmeņi. Un tie nepazudīs līdz nākamajam maijam. Tagad pirmais punkts. No dažādām klauzulām šeit mēs redzam, ka PVO ģenerāldirektors Dr. Tedross masīvi paplašina savas iespējas izsludināt ārkārtas stāvokli. Ir vairāki noteikumi, pēc kuriem mēs to varam atpazīt. Citiem vārdiem sakot, ja kādam ir atļauts izsludināt ārkārtas stāvokli sabiedrības veselības jomā, tad visos manos līdzšinējos tiesas procesos ir bijis tā, ka Federālā tiesa man ir teikusi: pandēmijas apstākļos iestādēm ir paplašināta rīcības brīvība, un mēs, kā Federālā tiesa, nedrīkstam iejaukties šajā rīcības brīvībā, ja vien nav pierādīts, ka iestādes ir rīkojušās pretēji PVO. Vai jūs zināt, ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka līdz šim Šveices Federālā tiesa ir ieņēmusi nostāju: kamēr ir starptautiska ārkārtas situācija veselības jomā, ir piemērojami PVO tiesību akti. Tā bija pagātne. Labi, bet nākotnē tam būs vēl daudz lielāka nozīme. Šādi izskatās šis dokuments, ja jūs to meklēsiet internetā: IHR (Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu) pielāgošanas priekšlikumu slaids, 2022. gada 1. decembra stāvoklis) pielāgošanas priekšlikumi ir bijuši publiski pieejami aptuveni no 2022. gada 30. novembra - 1. decembra. Tie tika atkārtoti publicēti 2023. gada 6. februārī, nedaudz glītākā formā, bet ar identisku saturu. Tas nozīmē, ka viss, ar ko es jūs tagad iepazīstinu, ir bijis iesniegts jau vairāk, nekā gadu un ir pieejams sabiedrībai. Tātad, šeit ir šī "Starptautiskā ārkārtas situācija sabiedrības veselības jomā" - kāds ir šīs "Starptautiskās ārkārtas situācijas sabiedrības veselības jomā" juridiskais pamats? Starp citu, angļu valodā: Public Health Emergency of International Concern "PHEIC". Un, tā kā mums nedaudz pietrūkst laika, es, iespējams, runāšu par "PHEIC" jeb "starptautisko ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā". Un tas jau kopš 2007. gada ir juridiski saistoši veselības aizsardzības noteikumos, un ir nostiprināts 12. pantā. Tā ir bijis arī līdz šim. Un, pamatojoties uz to, 2020. gada 30. janvārī tika izsludināta koronavīrusa pandēmijas ārkārtas situācija, kas tika saglabāta līdz 2023. gada maija sākumam. Tas ir trīs gadi un trīs mēneši, mums bija pasaules mēroga ārkārtas situācija veselības jomā. Ārkārtas stāvoklis ir saistīts, piemēram, ar ārkārtas atļaujām vakcīnām, kuru citādi nebūtu, ar šīm ārkārtas atļaujām. Tāda ir līdzšimējā juridiskā situācija. Bet kas ir jauns? Šeit es esmu izkopējis no teksta - tagad ir jābūt iespējamai ne tikai starptautiskai globālai ārkārtas situācijai veselības jomā, bet arī reģionālai ārkārtas situācijai veselības jomā vai - ārkārtas situācijas veselības jomā ievadfāzei. Varētu būt, ka... Mums ir arī papildu noteikumi, tieši šajos grozījumos, kur ir teikts: arī potenciāli draudi, kas vēl nav īstenojušies, var izraisīt ārkārtas stāvokli. Šeit mēs jau varam redzēt, ka tas ir paplašinājums, bet tas nebūt vēl nav viss. Šajā 12. panta 2. pielikumā ir iekļauts lēmumu pieņemšanas modelis. Un šajā lēmumu pieņemšanas modelī ir ieviesti gandrīz jauni punkti, kuriem, pašiem par sevi, saskaņā ar līdzšinējo vārdu redakciju, vajadzētu būt pietiekamiem, jo jau veselu gadu tie ir bijuši pieejami. Piemēram, cilvēku gripa, "cilvēku gripa, ko izraisījis jauns apakštips", t. i., cilvēku gripa, ko izraisījis jauns apakštips, var būt priekšnoteikums vai iegansts, lai izsludinātu pasaules mēroga ārkārtas situāciju veselības jomā. Vai arī smaga infekcija, kuras gadījumā nevar izslēgt pārnešanu no cilvēka uz cilvēku. Kur vispār var izslēgt pārnešanu no cilvēka uz cilvēku? Turklāt, pastāv visa šī ideja par "vienu veselību” [one HEALTH], kas ir koncepcija, vesels domu kopums, par kuru jau apmēram 15 gadus tiek rakstīti daudzi zinātniski raksti un kurā, galu galā, tiek pieņemts, ka apdraudējums, veselības apdraudējums, nenāk tikai no vīrusiem, bet var nākt arī no vides, no dzīvnieku pasaules, no bioloģiskās daudzveidības samazināšanās. Neviens no šiem aspektiem netiek apstrīdēts. Taču tas viss var būt iemesls, iegansts, lai izsludinātu ārkārtas situāciju veselības jomā visā pasaulē! Citiem vārdiem sakot, ārkārtējos gadījumos CO2 līmeņa paaugstināšanās vai temperatūras paaugstināšanās - mums jau ir ļoti skaidri Tedrosa paziņojumi šajā virzienā - var, viņaprāt, būt par pamatu vai ieganstu ārkārtas situācijai pasaules veselības jomā. Viņi saka: "Mums ir augstāka temperatūra, ir vairāk infarktu, ja ir vairāk infarktu, mums ir jāievieš veselības aizsardzības pasākumi". Vai arī jūs redzējāt pagājušajā vasarā: karstuma ārkārtas situāciju plāni Vācijā. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka priekšnosacījumu - es saku priekšnosacījumu - saraksts pandēmijai un, līdz ar to, arī ārkārtas situācijas izsludināšanas tiesības, paplašinās līdz bezgalībai. To vairs nevar sašaurināt. Mēs to saucam par patvaļu, juristi to sauc par patvaļu. Kad jūs varat pateikt jebkura iemesla dēļ: "No šodienas atkal ir ārkārtas stāvoklis, un proti – meierobežots! Valda ārkārtas stāvoklis.” Nav skaidru standartu. Praktiski visās Konstitūcijās ir aizliegta patvaļa. Un mēs esam absolūtistisko valdnieku patvaļu aizstājuši ar likumības principu. Tas nozīmē, ka ir jābūt skaidriem standartiem un jābūt iespējai tos pārbaudīt. Tas ir pirmais kritikas punkts. Kurš beigās aizsargā – kurš beidzot nospiedīs stop - pogu? Kurš noteiks, kad pan-demokrātija vairs nav nepieciešama? Kas to var pateikt? Neviens, ja vien visa Pasaules Veselības asambleja nesanāks kopā un nepieprasīs to. Tātad, šie ir daži no jebkuras demokrātiskas Konstitūcijas pamatelementiem, kas šeit ir skarti. Es pie tiem atgriezīšos beigās, sniedzot vispārēju novērtējumu. Es gribu teikt, ka mums katrā valstī ir Konstitūcijas pamatelementi - gan Lihtenšteinā, gan Šveicē - kas ir priekšnoteikums tam, lai mums vispār varētu būt demokrātija. Un tie ir atpazīstami, tie ir definējami, tāpat kā cilvēka dzīvībai svarīgās funkcijas, piemēram, elpošana, asinsrite, imūnsistēma un miegs. Ja jūs vienkārši izslēdzat kādu no šiem elementiem, tad agrāk vai vēlāk cilvēks nomirs. Katrai demokrātijai arī ir šādi pamatpriekšnoteikumi. Ejam tālāk. Bieži vien plašsaziņas līdzekļos, kad par to tiek runāts, tas tiek noliegts vai arī tiek teikts: "Tas viss ir tikai ieteikums." Tas ir tikai ieteikums. Jā, pagātnē, iespējams, tas tā bija domāts, un patiesībā, ja jūs paskatāties PVO statūtos 2. pantā, un izlasāt to visu, šo garo sarakstu, tad jūs nonākat pie secinājuma, ka PVO bija iecerēta, kā konsultatīva starptautiska organizācija. Tā nodrošina ekspertīzi, platformu, šie ir eksperti, un tur var iegūt zināšanas. Tāda bija pamatkoncepcija. Kāpēc es tagad saku, ka šie ieteikumi kļūst saistoši? Kā pierādījumu es minēšu trīs ierosinātajos grozījumos iekļautos pantus. 1. pants - Definīcijas pants Šie ieteikumi līdz šim tika raksturoti kā "nesaistoši". Tagad vārds “nesaistošs”, kā raksturīgā iezīme, tiek vai tam ir jātiek izsvītrotam. Pašreizējā priekšlikumā tas tā stāv ierakstīts jau veselu gadu. Tas ir pirmais punkts. Tad priekšlikumu otrais elements: 13.A pants Tur ir teikts - es to iztulkošu tieši - līgumslēdzējas puses atzīst PVO par vadību vai par vadošo un koordinējošo iestādi, un - šeit tas ir - tas [...] [apņemas ievērot [...] = angļu juridiskais termins] nozīmē: tās apņemas ievērot PVO ieteikumus. Jūs apņematies tiem sekot. Ja jūs parakstat šādu līgumu, tad tas ir pienākums saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Protams, jā, es runāšu tālāk. Es nonāku pie nākamā punkta: 42. pants Esošais pants, bet ar dažiem jauniem papildinājumiem. Līdz šim tikai attiecībā uz veselības aizsardzības pasākumiem, kas vēl nebija rekomendējoša rakstura, bija teikts, ka tie ir jāuzsāk dalībvalstīm [...], ir jāuzsāk un jāpabeidz nekavējoties [...]. Un tagad šajā pantā vēl ir pierakstīts: arī pagaidu ieteikumi un pastāvīgie ieteikumi, kas iepriekš nebija... - jā, kas ar tiem? - Tie ir... [...] tos uzsāk un pabeidz nekavējoties [...]. Tos uzsāk, tos uzsāk un pabeidz nekavējoties! Tāda aptuveni ir armijas terminoloģija, armijas. Uz vietas izpildīt, marš! Tā ir pavēle. Interpretēta saskaņā ar uzticības principu - līgumus, starptautiskos līgumus interpretē, saskaņā ar uzticības principu - tas ir, saskaņā ar Vīnes Konvenciju par starptautisko līgumu tiesībām. Tur viss ir skaisti izskaidrots. Bet saprātīgs cilvēks to nevar saprast citādi, kā pavēli. Īsumā es esmu pieminējis tikai trīs pantus. Ir vēl citas norādes. Visa lieta, ja valsts to padara juridiski saistošu, tad kļūst par pienākumu, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Priekš kā? 18. pants Spēkā esošo veselības aizsardzības noteikumu 18. pantā mums ir iespējamo ieteikumu katalogs, kas līdz šim nebija paredzēts, kā saistošs. Un šeit es pasvītroju to, kas mani īpaši satrauc. Proti, ieteikums, ka valsts var padarīt vakcināciju vai cita veida profilakses pasākumus par pieprasāmiem, obligātiem [require vaccination]. Vai šeit, piemēram - ieviest karantīnu vai citus veselības aizsardzības pasākumus "aizdomīgām personām". Ikviens, kurš pēdējos trīs gados ir sekojis terminoloģijai dažādos rīkojumos, tostarp Šveices Kovid-19 likumā un rīkojumos, tostarp Epidēmiju likumā, kur, starp citu, ir: "uz aplipināšanu aizdomīgas personas". Tas bija ikviens cilvēks, ja vien viņš nevarēja uzrādīt pierādījumus: vakcinēts, izārstēts vai negatīvs tests. Vācijā tas bija “trīs G apliecinājums: [geimpft, genesen, negativ getestet, latv. – vakcinēts, izveseļojies, tests negatīvs] vai divu G – vakcinēts, izārstēts. Visi pārējie cilvēki tika uzskatīti par aizdomās turētiem par iespējamu inficēšanos/inficēšanu. Un uz cilvēkiem, kurus turēja aizdomās par inficēšanu, attiecās stingrāki noteikumi, kas nozīmēja, ka viņiem nebija pieejamas viņu pamattiesības, sabiedriskā dzīve. Un karantīna šādiem cilvēkiem noteikti bija nepieciešama - Austrālijā tika izveidotas pat karantīnas nometnes. Tās nav ieviestas plašā mērogā, bet tas būs iespējams. Es nesaku, ka tas tiks darīts, bet tas būs iespējams. Jā, tas ir pienākums. Daudzi cilvēki šajā brīdī saka: "Bet tas netiks īstenots. Pienākums bez militāras īstenošanas nevienu neinteresē." Tur var būt sava daļa taisnības, bet tikai attiecībā uz parastajiem starptautiskajiem līgumiem par kaut kādām zvejas tiesībām. Šajā gadījumā, ja lielākā daļa valstu uzskata, ka ir ārkārtas situācija veselības jomā, tad lielākajai daļai valstu šis līgums jau ir militāra komponente. Kas tādos gadījumos ir paredzēts? Pirmkārt, ir izveidota Īstenošanas komiteja, kurai jāpārbauda, vai valstis patiešām īsteno šos pielāgojumus. Šai komitejai būs jāziņo par neatbilstību Veselības asamblejai. Pēc tam ir Atbilstības komiteja, kurai ir līdzīga kompetence, un tai par to būs jāziņo Veselības asamblejai, t. i., viss saskaņā ar jaunajiem priekšlikumiem pēc Veselības asamblejas. Un Veselības asambleja "ir atbildīga" par īstenošanas uzraudzību un lēmumu pieņemšanu. Viss, ko Veselības asambleja nolemj ar balsu vairākumu, ir jāizpilda. Un tad var izlemt par sankcijām. Jūs zināt, ka sankcijas pastāv arī citos kontekstos. Tad neaizmirstiet, ka ir arī citas augstāka līmeņa organizācijas, piemēram, ANO. Arī ANO var vērsties pret maldīgiem locekļiem. Tad mums ir parastas tirdzniecības sankcijas, piemēram, ES sankcijas vai sankcijas, kas ierobežo piekļuvi ceļošanai. Īsāk sakot, skrūves var pievilkt stingrāk. Tas var būt ļoti jūtīgi, pat ja tā nav militāra armija, kas var iebrukt, ja valsts to nedara. Un visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, neaizmirsīsim Pasaules Banku. Pasaules Bankai ir liela nozīme PVO finansēšanā. Pasaules Bankai var būt arī izšķiroša loma politikas ietekmēšanā, pastiprinot kreditēšanas nosacījumus veselām valstīm. Tātad, rezumējot: ieteikumi tagad kļūst saistoši. Tas nozīmē, ka PVO tiek dota maksimāla rīcības brīvība, arī šajā gadījumā - maksimāla rīcības brīvība bez iespējas pārskatīt, izmantojot de facto izpildvaras pilnvaras. Es nesaku, ka PVO tieši izdos rīkojumu par karantīnas noteikšanu, bet PVO vienkārši pateiks: "Mēs iesakām karantīnu visās valstīs, kurās ar šo testu sasniegts tāds un tāds % slieksnis." Un valsts teiks: "Mēs esam sasnieguši šo slieksni, mēs esam testējuši tieši ar šo testu, un mēs nevēlamies pārkāpt savas saistības, kas saskaņotas ar starptautiskajām tiesībām." Un tā tas darbojas. Tas ir kā domino spēle. Uz to ir jāskatās reālistiski, ņemot vērā pēdējo trīs gadu pieredzi. Jā, tas de facto nozīmē, ka diferencēti individuāli risinājumi, kā, piemēram, Dānija un Zviedrija zināmā mērā to ir izdarījušas, de facto kļūs neiespējami. Tiesiskā aizsardzība un tiesiskā noteiktība vairs nepastāvēs. Es nonāku pie trešā, ļoti būtiska punkta, ja ne pie paša vissvarīgākā no visiem. Kaut ko tādu mēs jau esam ļoti skaidri redzējuši pagātnē, un, lai gan mūs vairs tieši neapdraud Covid-19, cenzūra joprojām dominē. Joprojām zinātniskajos izdevumos, pat, piemēram, NZZ, ir diezgan grūti atrast rakstu, kurā būtu pausts no PVO atšķirīgs viedoklis par PCR testa lietdderību - ko ar to var noteikt un ko nē. Vienkārši šķiet, ka sabiedrībā valda sava veida vienprātība, ka pastāv tikai viensviedoklis, un šāds. Faktu cenzūra vai PVO to kontrolē, un vismaz nākotnē PVO būs juridiski pilnvarota pārņemt šāda veida cenzūru savās rokās. Pēc kā to atpazīt, šeit mēs joprojām esam pie Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu pielāgojumiem - priekšlikums: 44. pants, Littera [burts] h, kurā vienkārši noteikts, ka valstīm, kas ir konvencijas puses, ir jāsadarbojas un jāatbalsta vienai otra, lai novērstu nepatiesas vai "neuzticamas informācijas" izplatīšanu, tām savstarpēji ir jāatbalsta vienai otra, lai pretdarbotos šai nepatiesajai informācijai. Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos ir daži līdzīgi noteikumi. Un tagad visa šī lieta PVO un arī ANO šķiet tik svarīga, ka šī loģika ir nostiprināta arī Pandēmijas līgumā, PVO Pandēmijas līguma 18. pantā. Es iesaku visiem plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kuri ir atkarīgi no tā, vai viņiem ir atļauts izplatīt informāciju un brīvi apmainīties viedokļiem, izlasīt 18. pantu. Tas taču ir murgs! Šeit zem virsraksta "Komunikācija un sabiedrības apziņas veicināšana", ir skaidri norādīts, ka jācīnās pret "informētību, apzināšanos": infodēmiski. Šī termina pamatā ir doma, ka nepatiesa informācija ir tikpat bīstama, kā pandēmija, kā vīruss. Tātad nepatiesa informācija ir vīruss, pret kuru ir jācīnās. Tātad ir jācīnās ar nepatiesu, maldinošu vai dezinformējošu informāciju, pret disfunkciju. Tas ir ļoti aktīvs uzdevums valstīm, ļoti aktīvs. Šo pašu loģiku jūs varat atrast arī ANO paziņojumos, es atsaucos uz pagājušā gada 22. septembra ANO Ģenerālās asamblejas paziņojumu sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kur tika teikts, ka tā ir viena no lielākajām problēmām. Vēl ir dažādi WEF paziņojumi: lielākā problēma, ar ko šodien saskaras cilvēce, ir dezinformācija. Es domāju, ka, ja zinātnieki varētu satikties atklātā diskusijā uz atklātas skatuves, tad tas būtu labākais veids, kā to noskaidrot: kas šeit ir dezinformācija un kas ir viltus informācija. Nevis to apspiežot. Un tas vienkārši noved pie ļoti skaidra jautājuma: kas ir dažu tūkstošu gadu ilgā cilvēces atziņa, kura ir katra labā lēmuma pieņemšanas pamatā? Vai tas būtu politikā, biznesā, privātajā dzīvē vai recepšu gatavošanā. Tas ir viens - pamatinformācijai ir jābūt pareizai, un ar tevi nedrīkst manipulēt ne laika spiediens, ne citas manipulācijas. Un pastāv ārkārtas situācijas, es to pieļauju, es arī esmu bijis armijā - devos deviņsimt dienesta dienu militārajā dienestā - es to darīju ar lielu prieku, es nenožēloju nevienu dienesta dienu. Bet kādā brīdī tiešie draudi beidzas, un tad mums lēnām jāatgriežas pie normālas situācijas, arī informācijas ziņā. Mums ir vajadzīga brīva informācija, atklātas debates un nekādas manipulācijas zinātnes labā, citādi nevar būt brīvas un patiesas zinātnes. Taisnīga justīcija - kas "audiatur et altera pars" [latv.: "Lai arī otra puse tiek uzklausīta"], un tas vienkārši ir demokrātijas pamata eliksīrs. Ja mēs to atņemsim, tad mums vispār nebūs funkcionējošas zinātnes. Tad nevar pastāvēt ne zinātne, ne demokrātija, ne taisnīga tiesu sistēma. Un, lūk, mums vēl joprojām nav nekādu ilgtermiņa pētījumu par vakcinācijas ieteikumiem un par eksperimentālajām substancēm, un nav nekādu pierādījumu, kā tās būtu patiešām drošas. Ja tad cilvēkiem saka: "Tās ir drošas un efektīvas", tad mums vienkārši jāzina, ka ir saistošas starptautiskās tiesības, kas tika izveidotas, pamatojoties uz Otrā Pasaules kara zvērībās gūtajiem secinājumiem, ir starptautisks pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām - 7. pants, kas ir saistošs noteikums. Un šis saistošais noteikums nosaka, ka nevienu nedrīkst pakļaut medicīniskiem vai zinātniskiem eksperimentiem bez viņa brīvprātīgas piekrišanas. Ir daudzi cilvēki, kuri saka: "Ko jūs runājat, kur ir bijuši kādi eksperimenti, tas taču nav salīdzināms!" Nu, paskatieties uz šīm vielām, šīm substancēm – tā gan nav šodienas tēma - bet, ja tās nav pietiekami ilgi pētītas un jums nav nekāda priekšstata par to faktisko iedarbības spēku, par faktisko iedarbību, neiedarbību un, jo īpaši - par kaitīgo iedarbību, tad tas ir eksperiments, un tā tas ir. Un tas attiecas pat uz ārkārtas situācijām, tās ir obligātas starptautiskās tiesības. Tās ir jāievēro par katru cenu, un jo īpaši tad, kad notiek iejaukšanās brīvā informācijas sniegšanā. Šāda iejaukšanās ir antikonstitucionāla vissmagākajā nozīmē. Un tikai atgādinājumam: jūs varat doties uz jebkuru valsti, un jūs atradīsiet visur Augstākās tiesas nolēmumu un daudz tiesu prakses, kurās tiek teikts, ka vārda brīvība un informācijas brīvība ir vieni no demokrātiskas sabiedrības neaizstājamiem un fundamentāliem funkcionāliem elementiem. Jūs nevarat saglabāt demokrātiju, ja sākat darīt to, ko mēs joprojām darām šodien - ierobežot viedokļus, apspiest tos - un tas attiecas arī uz pārvērtēšanu. Ja jūs nepieļaujat pārvērtēšanu, tad tas ir totalitāras attīstības pierādījums - un tam ir jābeidzas. Un tagad es ķeros pie īsākām tēmām, es esmu gandrīz beidzis. Neuztraucieties, es neiešu pāri laikam, esmu saņēmis skaidrus norādījumus. Tātad, tas šeit būs pateikts ļoti ātri. Mums nav nekādu korekcijas mehānismu dalībvalstīm, kas ļautu ātri un operatīvi veikt korekcijas. Piemēram, lai teiktu: "Pagaidiet, vai mums patiešām ir ārkārtas situācija pasaules veselības jomā? Varbūt Kovid-22? Stop!" Šeit nav nekādas iespējas ātri nospiest stop pogu, vai ātri izmērīt PVO ieteikumus - piemēram, ar noteiktu X-testu ātri izmērīt vielas vai vīrusu draudu pakāpi - tādas metodes nepastāv. No kurienes tad tas nāk? Jā, nav brīnums, jo līdz šim PVO ir bijis tikai informatīvs, padomdevēja raksturs. Tam nav nepieciešami nekādi korektīvie mehānismi. Bet, ja tagad sākm PVO piešķirt jaunas kompetences, piešķirot tai juridiski saistošas pilnvaras, tad tas automātiski ir jāsaista ar korektīvu mehānismu - pārbaudes un līdzsvara mehānismu, kas ir visnormālākā lieta pasaulē. Es sev jautāju: "Kāpēc par to jau sen nav diskutēts, kāpēc neviens par to nav sācis diskutēt vēl šodien?". Tātad, nav nekādu korekcijas mehānismu, un tur, kur nekā nav, es neko nevaru parādīt no Līgumu projektiem. Tad atbildība, pilnīga neaizskaramība, tas ietilpst tajā pašā. Līdz šim PVO ir darbojusies tikai kā padomdevēja. Bet, ja tā drīkstēs teikt: "Tagad mums ir ārkārtas stāvoklis, un tagad tas būs spēkā uz jebkādu laiku", un ja tas radīs kaitējumu dalībvalstīm, ekonomikai, cilvēkiem - lai gan bija jāatzīst, ka ārkārtas stāvokļa nosacījumi nekad nebija pastāvējuši - tad mums ir jārunā par atbildību. Nekā no tā nav iekšā Līgumos, gluži pretēji: ir pilnīga imunitāte, kā bija arī iepriekš un arī vēl atbrīvojums no nodokļiem. Un, ja jūs tad jautājat par pamattiesībām – tad es teikšu tā: līdz šim, ja mēs to redzam, mums patiesībā var būt vienalga, vai dalībvalstis tagad, pašreizējā 3. pantā, kā vīģes lapiņā, ierakstītu lielo atzīšanu par labu pamattiesībām. Viņi to ir izsvītrojuši, es varu to tagad parādīt, vai nē. Kāpēc? Ja Jūs ieviešat šādu režīmu, ja Jūs, teiksim, atļaujat cilvēkam, burtiski ar vienkāršu pirkstu knikšķi, un viņš var Ženēvā, preses konferencē, burtiski izdvest mikrofonā: "Mums atkal ir ārkārtas situācija veselības jomā." Un ar to pietiek, nekādi pierādījumi nav vajadzīgi. Ja jūs tad ļaujat šim vīram sniegt ieteikumus, kuri, kā viņš labi zina, dalībvalstīm tie ir jāīsteno, un ja jūs tad ļaujat šim pašam vīram un viņa nelielajai komandai noteikt, kas mums ir lālasa avīzēs, tad tiesnesis lasīs tikai to, un neko citu, un viņš, tāpat kā līdz šim, teiks: "Pandēmiju laikā iestādēm ir jādod plašāka rīcības brīvība, un, kamēr tās paliek PVO ieteikumu ietvaros, mums, kā tiesai, nav iespēju iejaukties." Punkts, tieši tā! Citiem vārdiem sakot, tiesiskā kontrole ir vienkārši izslēgta. Jūs varat par to rakstīt, cik vien vēlaties, ka ir jāgarantē pamattiesību aizsardzība. Jā, kādas pamattiesības mums ir jāaizsargā? Tas viss ir saskaņā ar PVO ieteikumiem! Un to mēs esam jau piedzīvojuši līdz šim. Tomēr es jums īsumā parādīšu šo noteikumu, kas ir vienkārši skandalozs. Jā, es zinu, ka pati PVO ekspertu grupa kritizēja šo noteikumu un teica: "Jūs nevarat iztikt bez pamattiesībām - jūs nekad nedrīkstat uzsvērt pamattiesību pakārtotu [otršķirīgu] aizsardzību." Bet fakts ir šāds: Teikums "Šo noteikumu īstenošanai jānotiek", līdz šim "pilnībā ievērojot cilvēka cieņu, cilvēktiesības un pamatbrīvības" - tas vēl šodien ir izsvītrots, un tāpēc es saku: "Kauns jums, Dr. Tedros" un arī "Kauns jums, Nora Kronig kundze". Šajā intervijā jums vajadzēja teikt: "Jā, NZZ un dārgie lasītāji, mēs arī esam ļoti sašutuši par to, un es varu jums pateikt vienu: mēs, kā Šveice, neparakstīsim šo līgumu, kamēr tajā iekšā būs šis.“ Viņi to neizņēma, tāpēc: "Kauns jums!" Man ir jāsaka, ka tas tā nedarbojas, tas vispār tā nedarbojas, tas [izsvītrojums] turkā bija, tā ir. Bet pat, ja tas tiktu atcelts, kā jau es teicu, šī kopējā režīma dēļ - tas ir kā varas mehānisms - galu galā nevar būt efektīva pamattiesību aizsardzība. Jā, kas aizsargā mūsu cilvēka cieņu? Vai Konstitucionāli tiesiskais novērtējums? Es esmu teicis: "Ir ļoti, ļoti būtiski demokrātijas, jebkuras demokrātijas pamatelementi, jebkuras konstitucionālās pamatkārtības elementi, neatkarīgi no tā, kurā valstī mēs atrodamies." Es teicu: "Ir ļoti, ļoti būtiski demokrātijas pamatelementi. Ja jūs atņemsiet tikai vienu no tiem, tad demokrātija sabruks. Es sākšu ar pirmajiem trim. Mēs esam jau redzējām: informācijas brīvība un cenzūras aizliegums. Tas ir absolūts jebkuras demokrātijas stūrakmens, un tas tiek grauts. Jau tikai tādēļ vien šiem Līgumem ir jānogrimst. Jūs, iespējams, esat sapratuši, cik svarīgi tas ir PVO, ANO, WEF un, starp citu, arī ES -šis "digitālo pakalpojumu akts". Mūsdienu sabiedrība, mūsdienu vadība un elite, šķiet, ir noskaņota uz to, ka ir jādarbojas ar cenzūras līdzekļiem. Cik tālu mēs esam nonākuši! Jā, tad otrais: vienkārši izsludināt ārkārtas situāciju veselības jomā vai patvaļīgi izdot ieteikumus bez standartiem, bez iespējas ievērot skaidrus noteikumus vai nepieciešamos demokrātijas principus. Jā, arī to demokrātijas principu, ka pašai tautai ir jāļauj lemt. Kādā tiesisību stāvoklī mēs vispār dzīvojam? Tautai vajadzētu būt iespējai lemt par svarīgākajiem samazinājumiem. Ja jums vairs neļauj nekur doties sešus mēnešus, sešus mēnešus, kā bija daudzās valstīs, bez šiem testiem vairs nedrīkstat aiziet nekur, tad tas pamazām kļūst par jautājumu par demokrātijas leģitimāciju [atzīšana par likumīgu]. Un tauta, kā lai tauta izsakās, ja tā ir arī dezinformēta un nepareizi informēta? Ja lielākā daļa pavisam godīgi uzskata: "Mēs dzīvojam tik ārkārtējos draudos, ka mums nav citas izvēles, kā vien visiem vakcinēties." Tā tautas neviltotās gribas veidošanu jau tagad manipulē informācijas brīvība, kas, galu galā, noved pie tā, ka demokrātijas princips tiek nopietni iedragāts. Tad varas dalīšana un varas ierobežošana, es to teicu. Tiklīdz Federālā Augstākā tiesa izdzird vārdu “pandēmija”, tā pārtrauc savu darbību un vairs nav efektīva savā faktiskajā darbības sfērā. Man tas bija izskatījās spocīgi, biedēja. Es vadīju daudzus tiesvedības procesus, un tie nenonāca līdz spriedumam ar aizstāvēšanās runu. Mums vienkārši pateica: "Mūs neinteresē pierādījumi." Mēs nevaram pierādīt, ka mēs esam ieinteresēti. Starp citu, es tomēr varēju ziņot par vienu izņēmumu: Federālās Augstākās tiesas 2021. gada novembrī pieņemto lēmumu, kurā Federālā Augstākā tiesa faktiski teica: "Jā, mēs esam redzējuši visu jūsu pierādījumu masu par PCR testu, jums nekas no tā nebija jāiesniedz, jo ir vispārzināms, ka PCR tests nav piemērots, kā slimības pierādījums." Tas ir vispārzināms. Tas ir minēts lēmumā 2C_228/2021 - par to tur var izlasīt. Un tad vēl ir varas dalīšana, efektīva cilvēktiesību aizsardzība, te vienmēr runa ir par efektīvu aizsardzību. Redziet, ja tas ir vienkārši kaut kur ierakstīts, kā deklaratīvs paziņojums - es zinu, ka tas ir Pandēmijas līgumā x vietās - tad, jums nav man tas jāstāsta. Svarīgi ir tas: "Es muess verhebe!" (Šveic.-vāciski: tam ir jābūt praktiski uzticamam), "Tam vienkārši ir jābūt praktiski uzticamam!" Un paskatieties, ko viņi izdarīja ar vecajiem cilvēkiem! Es negribu sakārtot vai izcelt vecos stāstus, bet šī bija ļoti, ļoti grūta tēma – skatieties! Varu jums teikt, ka no tā brīža, kad es iesniedzu pirmo prasību tiesā un sniedzu interviju, cilvēki domāja, ka es esmu Šveices valsts ārkārtas situāciju centrs. Tālrunis nepārstāja zvanīt, un es varētu rakstīt grāmatas par šo pieredzi. Tiem cilvēkiem nācās to paciest, lai aizsargātu citus. Tas skāra vecāka gadagājuma cilvēkus, un tas skāra tos, kuriem pirms mRNA injekcijas netika stāstīta patiesība un, kuri tagad, es teikšu, ir atstāti novārtā. Un atslēgas vārds ir - suverenitāte: Un šeit es vēršos pie visiem tiem, kas ir atbildīgi šajos laikos, kam jāuzņemas atbildība. Es pieņemu, ka ikviena suverenitāte, ikviena valsts suverenitāte vēlas, lai tā varētu paļauties uz savu spriedumu, uz savu ekspertu spriedumu, un nevēlas, lai tai bezgalīgi, uz visiem laikiem pasaka, ko darīt, kad kļūst skaidrs, ka mēs varētu rīkoties arī citādi. Mēs varētu veikt arī maigākus pasākumus, lai sevi aizsargātu vēl efektīvāk. Vai arī mēs varētu lēnām rūpēties par jauniešiem un novirzīt savus resursus no cīņas pret pandēmiju atpakaļ - jauniešu attīstībai, skolu izglītībai vai pienācīgai ārstēšanai, pienācīgai veselības aprūpes sistēmai. Valstij ir jāspēj īsti noteikt savas prioritātes. Ja mēs pieņemsim šo sistēmu ar šiem diviem pandēmijas Līgumiem, tad tā vairs nebūs pašnoteikšanās, tā nāks no augšas ar nosaukumu "pandēmijas novēršana". Man tagad ir jābeidz. Ļoti svarīgi - es to apkopošu ar šo bildi: ar Trojas zirga tēlu. Saskaņā ar konstitucionālajām tiesībām - PVO Konstitūciju - Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi tika iecerēti, kā tehniski, maznozīmīgi reglamentējoši noteikumi, kurus Pasaules vienkāršu balsu vairākumu. Un tad tur tiek klāt piepakotas lietas, kas tika aprakstītas "Iliadā" vai šajā stāstā par Troju - kā Trojas zirgā - lietas, kas ir ārkārtīgi kaitīgas. Mums ir jāskatās uz šiem Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem pēc tā, kas ir iekšā to saturā, tas ir ļoti svarīgi. Kā pārstāvji, kā tautas pārstāvji vai pat kā cilvēki, pajautājiet sev: "Kādas, galu galā, būs sekas mums? Demokrātijai, mūsu veselībai, ekonomikai?" Un pēc tā pret tiem [Noteikumiem] ir jāizturas. Tas nozīmē, ka mums ir vajadzīgas publiskas debates, mums ir vajadzīgs balsojums, protams, katrā Parlamentā, un, pats galvenais, mums ir vajadzīgs plašsaziņas līdzekļu atspoguļojums, kas beidzot atspoguļo visus šos jautājumus un liek cilvēkiem vispār tos apzināties. Labi. Ļoti svarīgi ir turpināt pievērsties jautājumam: "Kas patiesībā finansē PVO?". PVO tīmekļa vietnē jūs atradīsiet ļoti daudz spēcīgas informācijas. Aptuveni pirms diviem gadiem pirmo reizi tika ļoti skaidri uzsvērts un pausta nožēla, ka tikai 16-17 % no kopējā PVO divgadu budžeta faktiski tiek finansēti no dalībvalstu regulārajām iemaksām. Un pārējo, no kā PVO ir atkarīga, kā sava veida lūdzēja - kaut kur sev sadabūt. Ja paskatās tuvāk, tad viss izskatās mazliet citādi. Un proti, šeit: regulārās obligātās iemaksas - es tagad izdaru it kā vērtējumu ar drošību - to joprojām ir mazāk nekā 20 %, ko sauc par "aprēķinātajām iemaksām". Tas nozīmē, ka pastāv sava veida novērtējums, aprēķins, nodokļu novērtējums, atbilstoši katras valsts apstākļiem. Pēc tiem tiek aprēķinātas dalības iemaksas. Tātad, tā summa ir mazāka par 20 %, bet vairāk nekā 80 % veido brīvprātīgās iemaksas. No šiem, vairāk nekā 80 % brīvprātīgo iemaksu, 95 %, t. i., praktiski 100 %, ir saistīti ar skaidru mērķa dotāciju (specifikāciju), ar noteiktu mērķi, un tikai neliela daļa ir bez izmantošanas specifikācijas. Tos var redzēt tieši PVO mājaslapā, tieši tos skaitļus, kurus es tikko minēju. Vienkārši meklējiet terminus "Brīvprātīgie ieguldījumi - precizēti", t. i., ar precīzu paredzētā izlietojuma specifikāciju, un "Brīvprātīgie ieguldījumi - tematiski", kas ir, piemēram, ar nedaudz plašāku izlietojuma specifikāciju, kā piem., tie jāizmanto saistībā ar mRNS injekcijām vai ar testēšanas metodēm, vai tamlīdzīgi. Tā būtu tematiskā izmantošana. Bet kopumā PVO nav brīva iemaksu izmantošanā. Kur tam ir kāda loma? Atvainojiet, es izmetu kādu rakstu no prezentācijas, bet tagad es to citēju pēc atmiņas. PVO Konstitūcija, vai tam ir kāds konstitucionāls noteikums? - 37. pants, un tā mērķis ir tieši aizliegt un nepieļaut, lai uz PVO tiktu izdarīts spiediens vai, lai ar to jebkādā veidā manipulētu vai to stūrētu jebkādi ārvalstu ietekmētāji no šī, PVO demokrātiskā proces, ārpuses. Paskatieties to 37. pantu, un, kad jūs redzēsiet šo lielo brīvprātīgo iemaksu daļu, un, ja jūs pēc tam dosieties vienu lapu tālāk PVO mājaslapā, tad paskatieties: šeit ir sarindojums pēc faktisko brīvprātīgo iemaksu lieluma - sarindojums pēc to lieluma. Tātad, tās ir tikai brīvprātīgās iemaksas ar precīzi uzdotu mērķi. Pirmajā vietā ir Vācija, nedaudz zem miljarda, t. i., 952 miljoni, kas, protams, ir ļoti mazs skaitlis, jūs to nevarat izlasīt mugurpusē, t. i., nedaudz zem miljarda. Pēc tam seko Bila un Melindas Geitsu fonds - kas acīmredzot, nav valsts un nepilda nekādus sabiedriski tiesiskos mērķus - ar 592 miljoniem. Tā galvenais mērķis ir veicināt vakcināciju, 0,6 miljardi. Tad seko Amerikas Savienotās Valstis ar aptuveni 0,45 miljardiem. Un tad atkal parādās Bill & Melinda Gates, kas netieši slēpjas GAVI alianses aizsegā. Es zinu, ka tas ir nedaudz pārspīlēi formulēts. Vakcīnu aliansi atbalsta valstis, galvenokārt valstis. Taču Bila un Melindas Geitsu fondam bija ļoti izšķiroša loma dibināšanas ieguldījumā - un galvenokārt jau vadībā. Vadībā Bila un Melindas fonds spēlēja izšķirošo lomu. Pat vēl šodien gandrīz varētu teikt: viņi dejo pēc šīs svilpes. To varētu un vajadzētu sarēķināt, tā ir interešu alianse, kuras vienīgais mērķis ir veicināt ļoti specifisku vakcīnu tehnoloģiju, panākt, lai tās tiktu pasludinātas par obligātām. Un, ja mēs to saskaitām, tad iegūstam vairāk nekā miljardu. Tie ir skaitļi, kas ir ļoti konkrēti, un es labprāt palīdzēšu ikvienam, arī žurnālistiem, nedaudz pareizāk un precīzāk izskaidrot GAVI alianses fonu. Taču es uzstāju uz to, to var pierādīt, ka šie divi bloki ir jāsaskaita kopā, un tāpēc, nedaudz provokatīvi izsakoties, Bils Geitss tieši un netieši ir lielākais finansētājs brīvprātīgo iemaksu jomā. Bet tas vēl nav viss. Bils Geitss 2019. gada janvārī Pasaules Ekonomikas Forumā sniedza interviju un pats teica: "Labākais ieguldījums - atdeve no ieguldījuma, ir 1 pret 20 –un tas ir ieguldījums vakcīnās". Par to var izlasīt šajā rakstā: "Mans labākais ieguldījums pārvērta 10 miljardus 200 miljardu ASV dolāru vērtā ieguvumā". Un arī tas vēl nav viss. Apskatīsim šo: šeit Corona sākas 2020. gada janvārī, šeit 2020. gada janvārī, bet pirms Corona, 2019. gada septembrī, Bils Geitss investē Biontech ar vienas akcijas vērtību 18,10 ASV dolāru, aptuveni septembrī, tātad trīs mēnešus pirms tam. Pēc tam sekoja pazīstamās, interesantās, vairākas šī paša cilvēka uzstāšanās televīzijā, kur viņš ne tikai masveidā reklamē šo produktu, bet arī saka: "Mēs būsim droši tikai tad, kad visi būs vakcinējušies." Tas jau ir - tas tik ir varens numurs! Un viņš vienā momentā pārdod tās laikā, kad šīs akcijas maksā 300 ASV dolāru par 1 akciju; un pēc tam saka: "Jā, es tās pārdevu, jo, galu galā, tās nav tik efektīvas." Jā, viņš tiešām diezgan precīzi ir teicis: "Mēs bijām mazliet vīlušies efektivitātē." Taču savu peļņu viņš ieguva, ar koeficientu 16,5. Kaut kas tāds ir vismaz rūpīgi jāpārbauda zem atslēgas vārda “insaideru tirgošanās”. Par to ir jāraksta vismaz laikrakstos! Kā tas var būt, ka cilvēks, kura galvenais darbs ir vakcināciju popularizēšana, tās pārdodot nopelna tādu bagātību, un, ka viņš visu zina jau iepriekš? Jums nav jāpūlas apmuļķot juristu, un es Jums arī neticu. Nu, nobeigumā es tikai vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka viņš nav vienīgais. Es negribu radīt iespaidu, ka ir tikai viens sliktais cilvēks un ka, ja mēs viņu iesūdzētu tiesā, tad - nē, es gribu parādīt sistēmu, sistēmas piemēru, ka šeit ir ekonomiskās intereses. Ir gluži vienkārši ekonomiskas intereses, un mēs to zinām no ikdienas dzīves. Tas ir kaut kas pilnīgi normāls. Vienkārši dažiem cilvēkiem ir mazliet lielāka naudas iegūšanas vara, mazliet lielāka finansiālā vara, nekā citiem. Un jums par to ir jārūpējas. Tas ir jāpadara pārskatāms. Arī tas ir ļoti svarīgi un pieder 2020. gada koron-krīzes laika pārvarēšanai. Pretējā gadījumā, PVO uzdevums ir sniegt pakalpojumus investoriem, vakcīnu investoriem Ko darīt? Svarīgākais - ja atceraties slaidu - kas ir katra laba lēmuma pamatā? Tāpēc tas, kurš saistās uz mūžību, lai pārbauda, vai sirds atrod sirdi... malds ir īss, nožēla ir gara. Es negribu spēlēt "deviņas reizes gudro". Es labprātāk gribētu, lai es vairs nelasītu nekādas lekcijas, bet lai šīs zināšanas izplatītos jūsu vidū, lai jūs tās nodotu tālāk un lai jūs sāktu diskusiju ar saviem draugiem un paziņām. Un, lai šī tēma beidzot nonāktu tur, kur tai ir vieta, proti, parlamentos. Tas, ko es te teicu, (auditorija aplaudē), ir vieta, kur tas piederas, kur tas piederas un, kur notiek lēmumu pieņemšanas process. Un, pats par sevi saprotams - sabiedrības interese ir vairāk, nekā pierādīta, sabiedrības interese mūs gandrīz nospiež, un tas nozīmē, ka tas pieder plašsaziņas līdzekļiem, abām pusēm. (Klausītāji aplaudē) Tā nav tikai Lihtenšteinas iedzīvotāju subjektīvā sajūta šeit, Trīzenā, bet es varu jums teikt, ka visās valstīs, kuras līdz šim esmu apmeklējis, cilvēki reaģē tieši tāpat. To var sajust tieši uz ādas, tas tā ir. Un, to paturot prātā, es vēlos nodot sirsnīgus sveicienus no jūsu kolēģiem demokrātiem un līdzcilvēkiem visās manis apmeklētajāsvalstīs! Tur ir tieši tāda pati sajūta. Viņi nav nekādi sazvērestības teoriju piekritēji, viņi nav nekādi labējie ekstrēmisti. (auditorija aplaudē)

no sak.

Avoti: https://www.youtube.com/watch?v=pJSvPimWLpI