Vārds Lieldienām: Vai Dievs mūs ir atstājis?

30.03.2024 | www.kla.tv/28618

Redziet, jau pats jautājums "Vai Dievs mūs ir pametis?" norāda uz to, ka mūsu sabiedrībā kaut kas ir krasi mainījies. Tas nozīmē, ka pasaulē ir krīze. Un šī krīze ir tik milzīga, ka pat rūdīti kristieši, kā arī citi dievbijīgi cilvēki tagad sāk šaubīties par Dievu. Un tādēļ ar atbildēm, ko šodien šeit sniedzu, es galvenokārt pievēršos tiem, kas nopietni tic un uzticas Dievam. Tomēr pirmās atbildes, ko sniedzu par šo tēmu, ir domātas visiem cilvēkiem, īpaši tiem, kuri par Dievu domā maz vai varbūt nemaz, kuri vispār nevēlas neko zināt. Jo jau vairākus gadus arī viņi arvien biežāk un biežāk lieto Dieva vārdu. Īpaši kopš 2001. gada 11. septembra, slavenā 11. septembra. Ziniet, kad Billija Grehema meitai televīzijā jautāja par teroristu uzbrukumiem Pasaules tirdzniecības centram Ņujorkā, viņai jautāja: "Kā Dievs varēja pieļaut, ka kaut kas tāds notiek?" Anne Greiema sniedza šādu atbildi. Es viņu citēšu. Viņa teica: "Es esmu pārliecināta, ka Dievs ir tikpat sarūgtināts par šiem notikumiem, kā mēs, taču gadiem ilgi mēs esam Viņam teikuši, lai Viņš dodas prom no mūsu skolām, valdībām un mūsu dzīvēm. Un, tā kā Dievs ir "džentlmenis", es ticu, ka Viņš ir klusu atkāpies. Kā mēs varam gaidīt, ka Dievs mūs svētīs un aizsargās, ja mēs lūdzam Viņu atstāt mūs mierā?" Annes citāta beigas. Un papildus šim apgalvojumam, kas skaidri parāda, kur ir mūsu sabiedrības sāpīgā slimība, ir izskanējuši arī citi ievērības cienīgi konstatējumi, kurus arī es vēlos izteikt pirms saviem komentāriem par jautājumu "vai Dievs mūs ir pametis": Redziet, Dieva izstumšana no visām mūsu skolām un valsts sistēmām ir acīmredzami pieņēmusies spēkā - jau kopš tā laika, kad tādi cilvēki kā, piemēram, Madalīna Mureja O'Heira (Madalyn Murray O'Hair) uzstāja, ka viņi vairs nevēloties, lai skolās būtu lūgšanas. Un mēs tam vienkārši piekritām. Starp citu, Madalyn Murray drīz pēc tam tika noslepkavota. Un tad kāds ierosināja, ka Bībele vairs nebūtu jālasa skolās. Bībele, kurā ir teikts: tev nebūs nogalināt, tev nebūs zagt un tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu! Un mēs. . . . piekritām. Tad kāds doktors Bendžamins Spoks teica, ka mums vajadzētu atturēties no miesas sodiem, ja mūsu bērni mūs nepaklausa, jo tas varētu negatīvi ietekmēt viņu mazās personības un sabojāt viņu pašcieņu. Mēs nodomājām, ka ekspertam noteikti ir jāzina, par ko viņš runā, un teicām: "Nu, lai tas ir tā." Taču dr. Spoka dēls drīz pēc tam izdarīja pašnāvību. Mēs bijām mierā arī ar to, ka minētais pasludinājums būtu jāattiecina ne tikai uz skolām, bet arī uz vecākiem. Citiem vārdiem sakot, ne skolotājiem, ne vecākiem nevajadzētu nekādā veidā "pieskarties" nepaklausīgiem bērniem. Un tad kāds teica: "Ļausim mūsu meitām veikt abortus - pat bez vecāku ziņas." Un mēs teicām: "Nu jā, nu labi jau...". Tad daži gudri skolu valdes locekļi atkal vienojās: "Kādā brīdī mūsu zēni to vienalga darīs. Tāpēc iedosim viņiem prezervatīvus, ja viņi to gribēs, un vecāki pirms tam par to nav jāinformē. Tad viņi var izlaisties pēc patikas un papriecāties." Un ko mēs darījām? Mēs atkal piekritām. Un tad dažas no mūsu augstākajām ievēlētajām amatpersonām teica: "Nav svarīgi, kāda privātā dzīve mums, kā politiķiem, ir. Galvenais, lai mēs labi darītu savu darbu." Un mēs teicām: nu labi jau, ko tad vairs, un domājām, ka nav nozīmes, ko kāds, tostarp prezidents, dara savā brīvajā laikā, ja vien viņš pienācīgi dara savu darbu un ekonomika strādā. Redziet? Un tad kāds atkal izdomāja drukāt žurnālus ar kailu sieviešu attēliem un nosaukt to par "dabisku apbrīnu par sievietes ķermeņa skaistumu". Un mēs teicām: "Nu, lai tad ir tā". Tad kāds šo dabisko apbrīnu aizveda nedaudz tālāk un publicēja internetā kailu sieviešu un bērnu attēlus, lai šodien ikviens tos varētu aplūkot. Un mūs pamācīja, ka tā esot vārda brīvība, un mēs atkal piekritām. Tad kāds izklaides biznesa pārstāvis ierosināja: "Sāksim rādīt televīzijas šovus un filmas, kurās ir vardarbība, homoseksuālisms un seksuālā brīvība, un ierakstīsim mūziku, kas veicina izvarošanu, narkotikas, pašnāvības un sātanismu." Un mēs ticējām, ka tā ir tikai izklaide, nevis nopietna sliktā ietekme, jo, galu galā, tas netiks uztverts nopietni, un mēs visi tam piekritām. Nu, lai jau...". Un tagad mēs sev jautājam, kāpēc mūsu bērniem pēkšņi vairs nav sirdsapziņas, kāpēc viņi vairs nespēj atšķirt labo no ļaunā un kāpēc viņiem nekas netraucē nogalināt savus klasesbiedrus, pat skolotājus, vecākus vai pat pašiem sevi? Varbūt mēs tomēr varam izskaidrot šos faktu paši sev, ja pietiekami nopietni un ilgi par to padomātu. Varbūt tam ir ļoti liels sakars ar "MĒS OĻAUJSM TO, KO SĒJAM!"? Vai saprotat? Tagad mēs soli pa solim iedziļināsimies tēmā, kas sasniegs tādu dziļumu, par kuru, kā mēs zinām, jums var rasties problēmas. Bet mums tas ir jādara, jo tas ir ļoti cieši saistīts ar šo jautājumu. [Kristus atgriešanās caur mums] Jebkurā gadījumā, ja kāds mūsdienās jautā: "Kāpēc Dievs to pieļauj?", es vispirms atbildētu: "Kāpēc mēs to visu pieļaujam?". Ja tā, tad labākajā gadījumā mēs esam atteikušies no Dieva, nevis Dievs no mums! Un tagad es runāju ne tikai visiem kristiešiem, bet arī citiem dievbijīgiem cilvēkiem. Es jūs lūdzu, lai jums būtu plaša sirds šim platumam, ko es šeit tagad atklāju, lai ne tikai mēs, kristieši, bet visi cilvēki, kurus skar tas pats, varētu kaut ko no tā paņemt. Neskatoties uz faktu, ka arī mēs visi esam pārāk bez pretestības piekrituši šai lejupvelkošajai attīstībai, vēl svarīgāka un augstāka problēma liek mums uzdot jautājumu: "Vai Dievs mūs ir pametis?". Mēs to lūdzam viena vienīga iemesla dēļ, jo jau vairāk nekā 2000 gadus mums tiek mācīts, ka bezdievīgajam un ļaunajam cilvēkam ir jānāk augšā šajā pasaulē, bet mēs, dievbijīgie cilvēki, saņemsim palīdzību no augšas, kad pienāks laiks. Un šī palīdzība no augšas ir apsolīta ne tikai mums, kristiešiem, bet būtībā visiem ticīgajiem no visām reliģijām, pat no filozofiskām un ezotēriskām ideoloģijām. Bet mums, kristiešiem, tas ir Jēzus, kurš atgriezīsies, kuram ir paredzēts atgriezties no debesīm, kopā ar visiem saviem eņģeļiem, lai atbrīvotu mūs šeit, lejā, no Antikrista pasaules varas. Tātad mēs neesam vienīgie, kā jau es teicu. Tas pats ir ar musulmaņiem. Tikai viņu cerība ir nevis tikai Jēzus, bet arī Mahdi. Arī viņam ir paredzēts nākt no debesīm, lai sakoptu šo cūkkūti mums šeit lejā. Ezotēriķiem tie ir citplanētieši, kas pārcels mūs savos kosmosa kuģos un tamlīdzīgas lietas - un izraus mūs no šīs visgrūtākās stundas. Pēdējās desmitgadēs lielā pasaules daļā tieši amerikāņi bija tie, kam vajadzēja "bombardēt" diktatūras apspiesto tautu demokrātisko mieru. Vai jūs saprotat? Arī amerikāņi vienmēr ir lidojuši no debesīm ar veselām armijām savu iznīcinātāju un visu savu kara tehniku. Kad Jēzus gadsimtu pēc gadsimta nenāca gaidītajā veidā, kristiešu maldīgās cerības galu galā pārmetās arī Izraēlu. Pēkšņi, saskaņā ar Vēstules Romiešiem 11. nodaļu, Izraēlai vajadzēja atkal celties un kļūt par pasaules lielvalsti. Tāpēc gadu desmitiem ilgi misionāru organizācijas, piemēram, Midnight Cry [pusnakts sauciens], ir sludinājušas glābšanu katrā jaunā raķetē un katrā jaunā Izraēlas iznīcinātājlidmašīnā. Līdz pat šai dienai kristieši nav sapratuši, ka, piemēram, Izraēlas valsts, kas tika dibināta 1948. gadā, ir viens vienīgs brīvmūrniecības produkts. Par to varētu daudz ko teikt, Kla.TV mēs to izskaidrojam. Taču masonu vadība ir atklāti uzticīga sātanismam. Jūs to zināt. Un tā es varētu turpināt bezgalīgi. Tagad pāriesim pie kreisajiem. Kreisie gaida, kad tiks atjaunota viņu sarkanā sirpja un āmura vara. Viņi liek cerības arī uz saviem jauniem politiķiem, kas viņus vadīs. Un tā kopumā mēs vienmēr redzam vienu un to pašu ainu visā pasaulē: vairums cilvēku kā bezsamaņā, guļ pilnīgi bezspēcīgi uz zemes unjūt, ka atrodas aizvien nopietnāku draudu priekšā pilnīgi bezspēcīgi. Viņi gaida, ka tikai palīdzība no ārpuses varā, un tikai palīdzība no ārpuses, palīdzība no augšas vēl var viņus glābt. Un šī iluzorā, nesvētīgā cerība praksē un visgrūtākajā stundā vienmēr tiek atkal un atkal no jauna sagrauta. Kāpēc? Tāpēc, ka no augšas nenāk nekāda palīdzība, kā tiek gaidīts, bet nāk tikai vēl vairāk bumbu, vēl vairāk raķešu, vēl vairāk draudu, zibens spērienu, vides un laika apstākļu katastrofu. Arvien vairāk zemestrīču, chemtrailu, plandēmiju un tā tālāk. To varētu turpināt uzskaitīt visu dienu. Un tā tas noiet greizi ar visu veidu cilvēkiem, ar visām reliģijām, ar visām ideoloģijām vai politikām - vienmēr ir viens un tas pats! Un kas tas ir? Mēs visi kopā esam nepareizi interpretējuši un izskaidrojuši savas mācību grāmatas, savas reliģiskās grāmatas! Mēs, piemēram, kā vienkāršie cilvēki, esam nepareizi sapratuši un interpretējuši politiskās spēles noteikumus. Mēs visi kopā esam pieļāvuši vienu un to pašu kļūdu. Kuru? Mēs neesam īsti sapratuši, kādas saistības un piedelīšanās no mums tiek prasīta! Vai saprotat? Mēs, kā vienkārša, demokrātiska tauta, esam visus savus pienākumus, kas mums, kā tautai, būtu jāuzņemas, vienkārši nodeleģējuši saviem pārstāvjiem - mūsu partijām. Tā vietā, lai saprastu, ka demokrātija prasa, lai ikviens tās pilsonis uzmanīgi pievērstos tautas problēmām – un, līdz ar to, zinātu savu ceļu -, mēs esam palikuši pasīvi. Tā vietā, lai izciestu dzemdību mokas par katru radušos problēmu, lai dzemdētu reālus risinājumus, mēs esam izklaidējušies visdažādākajās ballītēs. Kā kristieši - līdz pat slavēšanas svētkiem. Nevajag apvainoties, kad es to saku. Bet mēs praktiski neko neesam risinājuši. Vai saprotat? Citi pat nogāja līdz alus dzeršanai, citi mūs ir un uzpildījuši ar visādām zālēm un farmācijas produktiem. Tā ir darījuši cilvēki. Tā vietā, lai uzņemtos atbildību par problēmu risināšanu, pētītu problēmas, ar kurām mēs saskārāmies, mēs pētījām arī visdažādākos TV žurnālus un raidījumus. Vai saprotat? Bet patiesi demokrātiski izteikties un balsot var tikai tad, ja pats seko līdzi notikumiem šajā pasaulē. Jūs nekad nedrīkstat savu personīgo atbildību nodot kādiem pārstāvjiem vai vadītājiem. Tas ir tas, ko es cenšos pateikt. Jūs arī balsot varat par pareizajiem tautas pārstāvjiem tikai tad, ja jūs tos pazīstat caur un cauri! Taču visas šādas zināšanas mums ir pilnīgi zudušas. Mums, kristiešiei, visvairāk. Un tā mēs esam aizvien vairāk attālinājušies no šīs pasaules patiesajām problēmām, neesam spējuši pildīt savu, varētu teikt, gaismas un sāls misiju un esam ļāvuši parādīties visādiem zeļļiem, kas tagad, pēc savas patikas, vēl arī vilto mūsu vēlēšanu rezultātus. Mēs, visdažādākie dievbijīgie cilvēki, tagad es šim sarakstam pievienoju vēl arī ezotēriķus un ideologus - nekad īsti neesam sapratuši, ka mūsu «meistari» nav nākuši, lai mēs viņus varētu slavēt gadsimtiem ilgi. To neviens nav gribējis. Un, iespējams, esam situši viens otram pa galvu, lai pierādītu, kurš no mums ir vai bija vispazemīgākais un labākais meistars. Es saku: "Kurš meistars ir cēlisies vai parādījies šeit lejā - katram no viņiem bija vienīgais mērķis - padarīt par meistariem arī mūs, vienkāršos ļaudis!" Vai saprotat? Neatkarīgi no tā, kāda veida. To gribēja Jēzus, to gribēja Muhameds, to gribēja Laoce, to gribēja Buda, nosauciet, ko vēlaties! Pat karatē skolotājs, kung fu skolotājs. Ikviens vēlas, lai jūs kļūtu par meistariem. Kad atnāk meistars, viņš vēlas, lai jūs kļūtu par meistariem. Bet mēs viņus visus esam degradējuši līdz vienkāršiem pielūgsmes objektiem. Vai jūs saprotat? Pazeminjuši, nevis paaugstinājuši! Mēs, kristieši, nēsājam mazus krustiņus, Jēzu uz ķēdītēm ap kaklu, jūdi nēsā savu Likumdevēju lentītēs pie jostas vai kā nelielu lodziņu uz pieres. Bet neatkarīgi no tā, vai tā ir kristietība, jūdaisms vai citas reliģijas, mēs visur atrodam Jēzus, Budas vai citu reliģiju dibinātāju relikvijas, attēlus un statujas. Ko mēs patiesībā darām? Mēs pielūdzam viņus, kā svētus priekšmetus, svētas atmiņas, pat svētus mūrus, svētus akmeņus, vietas, uz kurām mēs dodamies svētceļojumos. Svētie krusti, svētie ūdeņi, viss, ko vien var iedomāties. Visdažādākie laimes talismani - un redziet, visi šie reliģiskie kulti sludina vienu un to pašu likteni vai nelaimi. Mēs meklējam palīdzību pie saviem skolotājiem, mēs meklējam palīdzību no augšas, no debesīm, līdz pat palīdzībai no pašu izgrebtiem vai noformētiem elkiem - jebkurā gadījumā, vienmēr meklējam palīdzību no ārpuses - un tikai, kā pie paša pēdējā - un tā ir problēma - visbeidzot mēs sākam meklēt palīdzību paši sevī! Un tas ir tas lūzuma punkts! Vai saprotat? Starp citu, mums, kristiešiem, tas ir sevišķi atsvešinoši, jo Jēzus jau samarietei pie akas bija teicis: Jņ 4:14 "Kas dzers no ūdens, ko Es viņam došu, tam nekad neslāps, bet ūdens, ko Es viņam došu, kļūs viņā par mūžam neizsīkstošu avotu, kas dos mūžīgo dzīvību." Redzi, Jēzus uzstāja, ka tas, ko Viņš mums dod, kļūst par avotu mūsos. No mums pašiem sāk izplūst dzīvais ūdens. Un palīdzība nāk no mums pašiem. Viņš to ieliek mūsos. Vai jūs to redzat? Tieši par to mēs runājam visā šajā stāstā, ko es jums šeit dodu. Taču es gribētu sākt lēni, lai mēs beidzot iemācītos saprast Kristus atgriešanos, Kristus atgriešanos mūsos. Bet aplūkosim to soli pa solim. Redziet, visi reliģiskie pamatlicēji un ideoloģiskie meistari, sākot ar Jēzu Kristu, vienmēr ir pasludinājuši patieso palīdzību tā, ka tā patiesībā notiek no Dieva vai no debesīm, bet grib materiāli izpausties pie mums, mūsos un caur mums. Tāds ir kopsavilkums līdz šim. Un tieši šī vēsts mums ir burtiski paslīdējusi garām mūsu uztveres spējai. Un, tā kā visi mūsu meistari ir vai nu nogalināti, vai arī citādi nomiruši, mēs gaidām viņu atgriešanos vecajā veidā. Visi kopā tā gaidām savus meistarus. Bet viņi visi gribēja atgriezties caur mums. Es to šodien nevaru vien pietiekami uzsvērt. Tagad es pierādīšu šo pamatideju, jā, šo pamatlūgumu vai galveno nodomu no Bībeles. Un ikvienam cita veida cilvēkam vajadzētu darīt, kā daru es. Tās pašas lietas, ko es šeit saku no Bībeles, atvasiniet no savām mācību grāmatām vai reliģiskajām grāmatām, no savām tradīcijām un doktrīnām. Tikai neturpiniet pieļaut to pašu kļūdu, ko mēs visi esam pieļāvuši gadsimtu gaitā. Mūsu, kristiešu, gaidas, ka Jēzus nāks no debesīm, tā teikt, solo gājienā, eņģeļu miriāžu pavadībā, lai mūsu vietā tiesātu mūs šeit, lejā, ir tikpat maldīgs uzskats, kā, piemēram, musulmaņu gaidas, kuri uzvelk platas bikses, jo viņi ir sapratuši, ka Muhameds atgriezīsies kā vīrietis-dzemdētājs. Es vēlreiz atkārtoju: "Ja kāds meistars atgriezīsies, tad viņš taču negribēs vēlreiz piedzimt silītē, un arī ne platajās biksēs." Lielākoties tie ir simboli. Šis simbols ar vīrieša dzedmdēšanu, tāpat kā jaunavas dzemdēšana, norāda tikai uz pārdabisko un dievišķo, uz dievišķu notikumu mūsos, kas notiek mūsos iekšā. tāpat kā kādreiz jaunavas piedzimšana. Mums ir jākļūst vīrišķiem, [nobriedušiem], tas nozīmē, mums pašiem ir jāizaug līdz meistara veidolam. Bet mūsu meistari, galu galā, grib atgriezties arī visās sievietēs, jā, viņi grib nākt pat caur mūsu bērniem, saprotiet, no iekšienes! Un tieši to pašu arī Jēzus Kristus ir mācījis cilvēcei. Īsi pirms krustā sišanas Viņš sacīja saviem 12 apustuļiem, saviem galvenajiem apustuļiem: Jņ 1:16 "Es būšu pie jums vēl tikai īsu brīdi, un tad jūs mani vairs neredzēsiet. Bet drīz pēc manas aiziešanas jūs mani atkal redzēsiet." Jēzus skaidri iepriekš-paredzēja savu nāvi. Starp citu, gadsimtiem agrāk arī psalmi, tāpat kā senie pravieši, precīzi paredzēja, kā Jēzus nāks, kā Viņš kalpos un kā tiks sists krustā. Piemēram, 22. psalmā, Jesajas 53. un daudzās citās vietās ir rakstīts, kā Viņš mirs un kā augšāmcelsies. Arī par to, kā Viņš atgriezīsies debesīs, no kurienes bija nācis. Taču, lai šeit to visu aplūkotu, tas būtu pārāk plaši. Bet patiesībā runa ir par to, ka Jēzus atkal un atkal runāja tieši pretējo tam, ko kristietība pēc tam 2000 gadus ilgi no tā iztaisīja. Piemēram, Jēzus skaidri un gaiši teica, lasiet to kopā ar mani: Jņ 16:7 "Jums ir lietderīgi, ka es aizeju, jo, ja es neaiziešu, Svētais Gars nenāks pie jums; bet, ja es aiziešu, es atsūtīšu Viņu pie jums." Viņš saka, ka tas ir lietderīgi. No vienas puses, Jēzus par Sevi teica: "Es drīz atgriezīšos," piemēram, Atkl 3:11! No otras puses, Viņš dažādās līdzībās teica par savu Ķēnišķīgo Valstību - vispasaules nozīmē - ka Viņam būs nepieciešams ilgs laiks, lai šeit, lejā, pie mums, to nodibinātu vai – kad tā būs nodibināta - un tieši tā ir arī noticis. 50 dienas pēc augšāmcelšanās, Vasaras svētkos, Jēzus atgriezās. Vai jūs to saprotat? Tas ir laiks, kad Jēzus atgriezā:. "Es drīz nāku." Jņ 14:18 "Es neatstāšu jūs bāreņus," saka Jēzus, "Es nāku pie jums." Kad mēs šodien uzdodam jautājumu: Vai Dievs mūs ir atstājis? Nē, Viņš vienmēr ir bijis klāt. Es nāku pie jums - Viņš nāca Vasarsvētkos. Jņ 14:23 Viņš saka: "Es un Mans Tēvs nāksim pie jums un dzīvosim jūsos." Jūsos! Jūsos! Tas notika Vasarsvētkos. Jūsos. Reiz Jēzus teica: Tēvs jums sūtīs savu Garu! Citā reizē Viņš teica: Es jums sūtīšu Svēto Garu! Tikai, kā malas piezīme: «Es un Tēvs esam viens un tas pats», Viņš saka citā vietā, tulkojot burtiski. Jēzus ir Dievs, Jēzus ir Jahve Vecajā Derībā, un Viņš ir Jēzus. Un atkal un atkal Viņš saka: Es nāku pie jums! Un tā, Vasarsvētkos tika izliets Svētais Gars! Redziet, tas bija Jēzus, arī Svētais Gars ir Jēzus, un tāpat kā jūs sastāvat no gara, dvēseles un miesas, tā arī Tēvs, Dēls un Svētais Gars ir viena persona. Un tu esi viena persona, vai ne? Gars, dvēsele un miesa; Tēvs, Dēls un Svētais Gars - tas viss ir Jēzus. Tikai Viņš. (Apd 2) Redzi, un visi tur esošie cilvēki, kas bija koncentrējušies uz Viņu, pēkšņi, Viņa ietekmē, sāka runāt desmitiem dažādās valodās. Tas ir atgriezušais Jēzus. Apustuļi, tāpat kā Jēzus, uz vietas sāka dziedināt slimos, izdzīt ļaunos garus, uzmodināt mirušos! Notika zīmes un brīnumi, bezgalīgi spēka darbi. Un pēkšņi viņi sāka doties arī pie nicinātajiem muitniekiem, zvejniekiem un zemniekiem, pie visdažādākajiem cilvēkiem! Viņi netika atzīti. Kāpēc? Tāpēc, ka Dievs ir nācis no debesīm Savos svētajos, Savā Svētajā Garā, tāpēc, ka Jēzus atkal ir nācis. Bet ne tādēļ, lai ieņemtu viņu vietu, piemēram, lai cīnītos pret romiešu pārākumu, kā viņi vienmēr bija domājuši. Tomēr Jēzus, tas ir, Dievs, nāca caur šiem vienkāršajiem ļaudīm ar Sava Svētā Gara starpniecību, lai tajos iemiesotos. Tagad viņiem bija jākļūst tādam, kā VIŅŠ. Sākumā viņi to ļoti labi saprata. Jņ 14:12 "Patiesi, Es jums saku: "Kas Man tic un uz Mani paļaujas, tas arī darīs tos darbus, ko Es daru, un darīs vēl lielākus jeb būtiskākus par tiem, jo Es aizeju pie Tēva." Tieši to Jēzus teica! Bet redziet, šī iekšējā dinamika drīz vien atkal sāka noplakt. Sākumā tas bija skaidrs kā diena, Jēzus IR atkalatnācis VIŅOS. Bet tad tas sāka noplakt, jo sākās vajāšanas. Apustuļi pret šo tendenci vērsās ar ugunīgām vēstulēm. Pāvils Gal 4:19, būdams ļoti norūpējies, raksta: "Jūsu dēļ, mani mīļie bērniņi, es atkal izciešu visas dzemdību sāpes un mokas, kādas mātei nākas izciest, bērnam piedzimstot – kamēr Kristus būs izveidojas jūsu dzīvēs." Vai redzat, ko apustuļi vēlas pateikt? - Kristus mūsos! Gal: 20 viņš to uzsver - kā skaistāk to nevarētu pateikt: "Ne es vairs dzīvoju, bet Kristus dzīvo manī". Fil 3:11 Pāvils aizgāja pat tik tālu, ka rakstīja: "... ja es kaut kādā veidā varu sasniegt ārā-augšāmcelšanos no mirušajiem." (Fil 3:11). Jo Augšāmcēlušais dzīvo viņā, taču, kā jūs saprotat, nevis tā, ka kādam sirdī būtu onkulis Hanss, bet - dzīvais Dievs dzīvo mūsos un vēlas caur mums pilnībā izpausties. Tādēļ viss apustuļu vēstuļu uzsvars bija uz to, ka izlietajam Dieva Garam, ko sauc par Kristu, bija pilnā mērā jāparādās ticīgajos. Ef 4 Pāvils veltīja veselu nodaļu šai miesai, šim Kristus organismam, ko sauc arī par Kristus miesu, kurai tagad ir jāizaug līdz Kristus pilnīgam augumam, līdz Viņa pilnīgam vīra briedumam. Viņš saka: "Līdz mēs visi sasniegsim Kristus pilnības mēru, pilnīgu vīra briedumu...". ( 12. - 13. pants) Un tā pirmajos gadu desmitos pēc Jēzus Kristus augšāmcelšanās un Svētā Gara izliešanās, pirmie kristieši burtiski ļāva tieši šim noslēpumam - dzīvajam Dievam, kas izliets viņos – augt un izplesties. Viņi kļuva arvien spēcīgāki, arvien varenāki garīgā ziņā. Un pēc nepilniem 70 gadiem šis garīgais spēks un varenība piebrieda tik lielā mērā, ka visa Romas impērija kapitulēja - jāsaka, ka tai bija jākapitulē. Romas zobeni tika pārkalti par arkliem. Jēzus Kristus Gars, kas vienmēr ir bijis miera Kungs, vienkārši uzvarēja šo Romas pasaules impēriju, šo pasaules impēriju, kas līdz tam bija sakāvusi un sagrābusi, un iesūkusi sevī, visas senās ēģiptiešu, seno babiloniešu, persiešu un arī sengrieķu civilizācijas, tik spēcīgs bija Dievs viņos vai Kristus atgriešanās viņos, vai saprotat? Bet tad kaut kas notika, un tas notika ar kūdīšanu un apmelojumiem, galvenokārt no viņu pašu rindām. Nonāca līz masveida kristiešu vajāšanai. Un, negribēdams šeit tuvāk apgaismot cēloņus un iemeslus, es šeit tikai nolikšu pirkstu uz īsti sāpīgās vietas, par ko mēs te runājam.. Tagad realitātē sāka ienākt otrā aina, kuru es īpaši pieminēju sākumā. Jo Jēzus ne tikai bija teicis par Sevi, ka Viņš atgriezīsies ātri, drīz, ātri; Viņš arī dažādās līdzībās skaidri norādīja, ka pēc Viņa aiziešanas un pirms Viņa vispārējās, globāli redzamās atgriešanās notiks lieli pasaules satricinājumi. To Viņš aprakstīja ne tikai līdzībā par desmit jaunavām, kuras visas ilgi gaidīja līgavaini, līdz visas bija aizmigušas, kā to var lasīt Mat 25. Viņš arī uz Savu ilgstošo prombūtni norādīja līdzībā par ķēniņu, kurš bija aizgājis uz tālu zemi. Tās ir tipoloģijas - uz tālu zemi. Kā teikts līdzībā – lai tur nodibinātu Sev Valstību, un tad lai atgrieztos un nodibinātu Savu Valstību arī izejas punktā. Lk 19:12 Tad seko slavenā aina ar Viņa uzticētajiem talantiem, kur Viņš saka saviem padotajiem: "Tirgojieties ar tiem, esiet aktīvi, kamēr Es atgriezīšos". Šī līdzība atrodama arī Mk 13:34. Šajā līdzībā visi bija garīgi pavairojuši savus talantus, izņemot vienu, kurš palika pasīvs. Un tieši šai vietai mēs pievēršam uzmanību. Atgriezies Kungs neparasti bargi tiesāja to pasīvo. Kāpēc tā? Tāpēc, ka Dievs vēlas vairoties mūsos, to šī līdzība vēlas pateikt - caur mūsu pašu aktīvu rīcību, caur mūsu stingro apziņu, ka Dievs tagad mājo mūsos visā Savā pilnībā un caur mums vēlas visu izveidot no jauna. Viņš grib mūsos vairoties, mūsos ir jāsavairojas talantiem, redziet, mūsos! Vienkāršā valodā tas nozīmē, ka Dievam mēs esam vajadzīgi - Viņš ir atkarīgs no mums, cilvēciski varētu tā teikt. Kāpēc? Tāpēc, ka Viņš ir saisījis vispārējās atjaunošanas ceļu ar MUMS IEKŠĒJI. Tādēļ nav tā, ka VIŅŠ ir pametis mūs, bet gan mēs esam atstājuši Viņu. No tā mums tas ir jāsaskata. Dievs gaida mūs tāpat, kā mēs visu laiku esam gaidījuši Viņu. Kā ir rakstīts arī Kol 2:10 vai arī Ef 1: "Un jūs Viņā esat pilnveidotie", tā burtiski. "Viņš ir katras varas un katra spēka Galva." Vai arī Ebr 10:14 autors saka: "Jo ar vienu upuri Viņš uz mūžīgiem laikiem ir darījis pilnīgus tos, kas tiek svētdarīti." (Ebr 10:14). Ar šīm līdzībām Jēzus runāja ne par ko citu, kā par Viņa tapšanas procesu mūsos, mūsos iekšā, un proti, sākot no Viņa nāves brīža, no Viņa atgriešanās Vasarsvētkos Svētajā Garā, līdz pat Viņa mācekļu kopīgā, Organiskā veidola izveidošanās brīdim – varētu teikt – līdz Viņa jaunā Ķermeņa vai miesas izveidošanās brīdim. Tas ir, līdz brīdim, kad Viņa ticīgie būs ļāvuši Dieva personībai tik ļoti pieaugt sevī, ka Dieva Valstība būs kļuvusi par pasaules mēroga realitāti viņos un caur viņiem. Jēzus skaidri paredzēja, ka šie nobriešanas procesi notiks no debesīm, cilvēka acīm neredzami. Vai jūs saprotat? Šajā līdzībā Jēzus devās uz tālu zemi, tas ir - Viņš, kas uzkāpj debesīs, dara to visu mūsos no debesu realitātes [lejā], neredzami cilvēka acīm. "Tāpēc Dieva valstība nenāks tā, ka to varētu redzēt." To Jēzus skaidri teica. Tā Viņš atbildēja farizejiem, piemēram, Lk 17:20, kad tie Viņam jautāja: "Kad nāks Dieva valstība?" "Kad?" vai "Kā?" viņi arī jautāja. Tā no desmit jaunavām, kas gaidīja līgavaini, piecas nepamanīja Viņa atnākšanu, vai saprotat? Un tieši šis process turpinās jau gadsimtiem ilgi. Tāpēc tik daudzi jautā: "Vai Dievs mūs ir atstājis?" Bet lielākā daļa kristiešu līdz šim ir tikai pārvaldījuši reliģiju, dažādas relikvijas, doktrīnas, ticības apliecības un visādus statūtus un noteikumus. Taču neliela daļa kristiešu vienmēr ir sapratusi Kristus atgriešanās patieso nozīmi, un tā ir - Kristus mūsos! Kristus grib atgriezties mūsos visos, arī Kol 1:27 ir rakstīts: "Dievs gribēja tautām," pievērsiet uzmanību, tautām, "atklāt, kādas ir Viņa noslēpumainības godības bagātības tautās" [iekšā], "un tas ir: Kristus jūsos, godības gaidīšana." Tātad mums ir misija, uzdevums - mācīt tautām, ka Dievs jau mājo tajās, un modināt šo cerību, šo godības gaidīšanu, ka tā viņās [tautās] izlauzīsies, [jau sāk]. Taču Kristus atgriešanās ir process, kas organiski aug no iekšienes, un tam bija vajadzīgi gadsimti, lai tas iegūtu pilnu veidolu un briedumu. Un tas ir tāpēc, ka mums ir jānobriest kā vienam veselam organismam Dievā. Dievs mūsos, darbojoties caur saviem dievišķajiem tikumiem, caur Dieva gribu mūsos, caur Viņa labprātību mūso – tas nozīmē, caur Viņa pilnību mūsos. Tāpēc jau Nācaretē Jēzus Mt : 48 sacīja: "Tāpēc jums ir jābūt pilnīgiem, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs!" Tas ir līmenis, ko Viņš ir noteicis - Dievs miesā, perfekts mūsos. Jēzus, Skolotājs, gribēja no mums iztaisīt ne tikai cilvēkus, kas uzvedas tikumīgi! Bet Jēzus vēlējās, lai mēs paši kļūtu par tikumu, lai mēs paši kļūtu par tikumu! Lai mēs būtu Dieva pilnība mūsos, nevis tikai ticētu tai, vai jūs saprotat? Pilnīgi, kā Tēvs debesīs ir pilnīgs! Bet, tā kā visi šie nobriešanas procesi vispirms notiek un ir notikuši garā, sirdī, slepenībā, tad lielākā daļa kristiešu, diemžēl, ir palaiduši garām šo savienojumu. Pirmie apustuļi, vēl pirms savas aiziešanas ir stingri brīdinājuši, ka nāks viltus skolotāji, viltus pravieši, kā vilki aitu ādās, lai iznīcinātu ganāmpulku, kā mēs lasām Apd 20:29. Jūs redzat, un tieši tas arī notika: viņi apzināti ieviesa pasaulē viltus mācības. Kādas, piemēram, bija šīs viltus mācības? Piemēram, viņi mums iekala galvās, ka Jēzum bija jāatgriežas no debesīm, kā atsevišķai personai. Un viņi pie tam apgāza Jēzus Vārdus ar kājām gaisā. Jo Jēzus skaidri uzsvēra, kāds Viņš būs Savas atgriešanās reizē: oriģināltekstā vienmēr tiek burtiski teikts – kāds Viņš BŪS Savas parādīšanās reizē vai Savā klātbūtnē - BŪS, nevis nāks, VIŅŠ BŪS: proti, kā gaisma, kas atspīd no visām pusēm vienlaicīgi. Šeit mēs kopā lasām Lk 17:24. Viņš saka: "Kā zibens iespīdas no viena debess gala līdz otram, tā arī Cilvēka Dēls BŪS Savā dienā." Pasvītrojiet to sev: BŪS. Šis ir ļoti svarīgs vārds, tāds ir Viņa stāvoklis, tāds Viņš ir. Tas ir, kad Viņš būs sasniedzis briedumu mūsos, Viņš parādīsies, iespīdēsies no visām četrām pusēm vienlaicīgi. Kā zibens no austrumiem uz rietumiem, visu izgaismojot! Caur mums visiem kopā, caur jums. Tā ir mūsu problēma, kādēļ mēs saucam: "Vai Dievs mūs ir pametis?" Nē, Viņš nav mūs pametis, Viņš dzīvo mūsos iekšā un gaida, kad Viņš varēs nākt ārā. Taču viltus skolotāji ir iztaisījuši šo Viņa dzīvošanu par krāšņu solo atgriešanās notikumu. Ar šīs viltus mācības palīdzību, viņi mūs ir «apcirpuši vienādus», ka mēs nekad nekur nedrīkstam pieņemt Jēzu daudzskaitlī, jo Jēzus ir teicis "jā", viņi citē Mt 24: 23: "Te taču ir sacīts," viņi saka, "ja tad jums kāds teiks: "Lūk, šeit ir Kristus," vai "tur," neticiet tam. [26] Ja jums saka: "Redzi, Viņš ir tuksnesī," tad neejiet ārā. Lūk, Viņš ir kambarī, tad neticiet tam! [27] Jo, kā zibens nāk no austrumiem un spīd līdz pat rietumiem, tā būs Cilvēka Dēla atnākšana jeb, burtiskā nozīmē, klātbūtne. Redziet, Jēzus sacīja pilnīgi pretējo tam, ko vēlāk, gadsimtiem ilgi, mums ir bāzuši prātā šie sagrozītāji. Viņš taču ir uzsvēris, ka Viņš nekādā gadījumā vairs nenāks kā Persona, kā Viņš saka šajā tekstā – tā, kā, piem., pāvests. Vai jūs saprotat? Neskatoties uz to, kristietība ir skrējusi pakaļ katram atsevišķajam pāvestam, kā Kristus pārstāvim. Viņi ir klieguši: Kristus ir tabernākulā, vai saprotat? – Un jau visa pasaule rij tās mazās, apaļās oblates tur ārā, tuksneša baznīcās, kur neplūst nekāds gars – saprotiet... Bet 2 Tes 1 nodaļā mūsu nāciju apustulis Tāvils skaidri un gaiši māca, ka Kristus atkal nāks, lai tiktu apbrīnots un pagodināts savos svētajos, viņu iekšienē! Tātad, Viņš tiks pagodināts ne tikai caur mums vien, bet gan cilvēkiem ir jāpagodina Dievs tādēļ, ka viņi redz Dievu mūsos, Atkalatnākušo Dievu mūsos! Pirms tam Jēzus mūs mācīja lūgt: Lai nāk Tava Ķēnišķīgā valdīšana, Tava Valstība, lai nāk Tava Valstība - kā debesīs, tā arī virs zemes! Uz zemes! Vai saprotat? Redziet, nevis Dievs mūs ir atstājis, bet gan mēs Viņu esam atstājuši! To tas nozīmē! Kamēr Jēzus un visas debesis ir tikai gaidījušas, kad viņi no augšas nolaidīsies uz zemi, lai šeit lejā atjaunotu visu - mūsos un caur mums, tikmēr visa kristietība jau 2000 gadus laužas uz debesīm! Vai redzat pretrunu? Debesis grib iet uz leju, mēs gribam iet uz augšu. Jā, vajāšanas un dažādi viltus skolotāji ir burtiski sagrozījuši kristiešu prātus. Tā tas bija. Tā atteicās no cerības uz sevi pašiem un paļāvās uz debesu Tēvu. Tā vietā, lai grūtos brīžos sagaidītu vēl vairāk spēka un Dieva Gara caur sevi, kristietība ir metusies uz sejas. Mēs, kristieši, esam, kā mazi bērn,i raudājuši pēc sava Tēta debesīs un ilgojušies pēc glābjošas uzrašanas debesīs. Jā, tieši tā, Pāvils runāja par mūsu «uzraušanu». Bet uz kurieni? Lasiet Rakstos. Oriģināltekstā tas ir skaidri pateikts, bet mēs to skaidri redzam arī vācu [un latviešu] valodā: aizraut uz gaisa valstību, tur ir rakstīts. Burtiski ir teikts, tur mēs valdīsim kopā ar Kristu. Kur tad ir tā gaisa valstība? Pēc tam, kad mēs esam bijuši nenobrieduši, bezpalīdzīgi un nevarīgi Garā. (1Tes 4:17) Bet pirms tam Pāvils visās savās vēstulēs ir apliecinājis, ka mēs jau esam pārcelti, kopā ar Kristu, uz debesu vietām. Izlasi to Ef 2:6-8, lasīsim kopā: "Dievs mūs ir līdzi uzmodinājis un ļāvis mums līdzi sēdēt debesu pasaulē Kristū Jēzū – kādēļ? – Lai VIŅŠ nākamajos laikos parādītu savas žēlastības pārpārēm bagātīgo bagātību laipnībā pret mums Kristū Jēzū. Jo žēlastībā jūs esat pestīti." Tur nav teikts: no žēlastības. Ar citiem vārdiem sakot – lai žēlastība mūsos savairotos, līdz caur mums kļūtu redzama visas Dieva bagātība, tas ir tas, kas šeit rakstīts, un mēs nenāksim lejā no gaisa valstības, bet mēs atgriezīsimies lejā no debesīm, KOPĀ ar Viņ!. Ar Viņu mūsos. Tas viss - debesis mūsos – jau ir noticis. Bet tagad tas nāk, tas izlaužas cauri gaisa valstībā, tas ir tas, ko mēs kopā šeit esam izlasījuši. Jā, mēs jau gadsimtiem ilgi esam Garā savienoti ar Dievu debesīs, un mums tas ir jāsaprot. Tāpat, kā Jēzus ir lūdzis savā augstpriesteriskajā lūgšanā Jņ 17: "Kā Tēvs bija Viņā," Viņš saka, «tā lai Tēvs būtu arī mūsos». Tieši par to ir runa. Taču, es atkārtoju, ne tādā veidā, kā, piemēram, tev sirdī ir tavs vecais tēvs vai "tēvocis Hanss". Mums visiem vajadzētu Dievu nest savā sirdī kā reālu, dzīvu Personu. Citiem vārdiem sakot: Dievs vēlas šeit lejā, pilnībā izpausties mūsos, lai caur mums šeit pilnīgi pabeigtu Savu darbu – visas Radības atjaunošanu. Dievs mūs gaida. Tas ir teikts arī Rom 8, tāpēc, lūdzu, noteikti izlasiet šo nodaļu vēlreiz. Tur burtiski ir teikts: "Visa radība negaida solo-Jēzu no debesīm, tā gaida atklāsmi, Dieva dēlu atklāšanos!" Jā, lai viņi atjaunotu visu Radību. Jā, un tagad kļūst pavisam nopietni, lūdzu, piesprādzējiet drošības jostas, īpaši jūs, kristieši: jā, pat visu Pēdējo tiesu Dievs veiks caur mums, caur mums, cilvēkiem, kas esam uzticīgi taisnīgumam. Tāpēc Jēzus, no vienas puses, varēja teikt: "ES nevienu netiesāju" (Jņ 8:15) - tas ir, Viņš kā Indivīds nevienu netiesā - un, no otras puses, Viņš apliecināja Jņ 5:22: "Arī Tēvs nevienu netiesā, un tagad tas nāk - bet Viņš visu tiesu ir uzticējis DēLAM." Te varētu jautāt, piemēram, kā Grietiņa: Jā, kas tagad ir pareizais? Ja tagad netiesā ne Tēvs, ne Jēzus, kā Indivīds, tad Kas ir šis Dēls, kuram tiek uzticēta visa Tiesa? Neviena Rakstu vieta, es saku, droši vien nav paskrējusi garām kristiešu apziņai vairāk, kā šī. Taču Jēzus Kristus apustuļi jau Jēzus augšāmcelšanās brīdī skaidri sludināja, kas ir šis Dēls, kuram uzticēta visa Tiesa. Tas nav Jēzus no Nācaretes kā Indivīds, bet gan augšāmceltais Kristus, savienībā ar Savu jauno miesu, par kuru mēs šeit visu laiku esam runājuši. To visu, vārdu pa vārdam, jūs varat izlasīt Apd 13:30-33. Paskatieties, kas šeit ir teikts: "Bet Dievs uzmodināja Jēzu no mirušajiem - tas ir augšāmcelšanās sprediķis, jūs saprotat - bet Dievs uzmodināja Jēzu no mirušajiem, kā tas ir rakstīts arī otrajā psalmā: Tu esi mans Dēls, šodien Es TEVI ESMU DZEMDINĀJIS." Vai labi izlasījāt, vai labi sapratāt? Šodien, tas ir, Jēzus Kristus augšāmcelšanās dienā, nevis Marijas miesās, Dievs šeit ir dzemdinājis šo Dēlu, par kuru arī otrajā psalmā tālāk ir sacīts, ka Viņam tiks nodota visa Tiesa pār pasauli. Izlasīsim vēl dažus fragmentus no šī 2. psalma. Kāpēc? Tāpēc, lai mēs varētu atrast ceļu atpakaļ pie Dieva un sava pirm-aicinājuma. Jo ne jau Dievs ir atstājis mūs, bet gan mēs Viņu, - es to varu tikai vēlreiz un vēlreiz uzsvērt. Ja mēs šeit neatgriezīsimies pie mūsu aicinājuma, tad mēs turpināsim meklēt Dievu, un neatradīsim Viņu. Paskatieties, ko par šo Dēlu saka 2. psalms: "1 Kāpēc tautas trako un saceļas? Kāpēc tās kaļ plānus, kas nekur neved? 2 Šīs pasaules varenie saceļas: viņi ir sazvērējušies pret Dievu un valdnieku, ko VIŅŠ ir izvēlējies un iecēlis. 3 "Nāciet, atbrīvosimies," viņi saka, "mēs satricināsim JŪSU valdīšanu!" (Pievērsiet uzmanību daudzskaitlim, nevis Viņa, bet JŪSU valdīšanu - runa ir par tevi un par Dievu tevī) 4 «Bet Dievs debesīs par to var tikai pasmieties, Viņam priekš tiem ir atlicis tikai izsmiekls. (Tagad es pārskrienu uz 7. pantu, kur teikts: 7 Es daru zināmu Tā Kunga lēmumu. To tagad saka pravietis. Viņš man ir sacījis – resp., Kristus runā caur viņu, caur pravieti: Viņš man ir sacījis: Tu esi mans Dēls, šodien Es tevi esmu dzemdinājis. 8 Tādēļ lūdz tikai par sevi, un Es tev došu tautas tavā īpašumā, jā, visa zeme piederēs tev...". Un tad seko apsolījumi par Dieva varu pār šo Dēlu, tas ir, pār Kristus organismu, Kristus, Augšāmcēlušā, Atkalatnākušā, mūsos Atkalatnākušā tā, ka viņš (Dēls) ir spējīgs ar Viņā=mūsos dzīvojošo Dieva spēku, sakārtot visu pasauli. Taču atkal ir nākuši viltus skolotāji, kas mūs atkal ir mācījuši. Un ko? Jums nebūs tiesāt! Ak, cik tūkstošiem reižu es esmu dzirdējis šo teikumu: tev nebūs tiesāt. Bet Jēzus šeit ir teicis arī pilnīgi pretējo, ja uzmanīgi lasāt to kontekstā - un tādēļ arī Pāvils, pagānu tautu apustulis, mūs mācīja, lasīsim to kopā no 1 Kor 6:1-3: "Vai kāds no jums, kristiešiem, kam ir strīds ar kādu citu, iet tiesā pie netaisnajiem, nevis pie svētajiem? Vai arī jūs nezināt, ka svētie tiesās pasauli? Redziet, tas šeit ir rakstīts jau 2000 gadus. Vai jūs nezināt, ka svētie tiesās pasauli? Un, ja caur jums pasaule tiek tiesāta, tad šeit kļūst skaidrs, kas ir svētie, ka tas nav pāvests vai kāds cits, saprotat? Tā ir tauta, tie esat jūs, jo caur jums tiek tiesāta pasaule. Vai tad jūs neesat cienīgi tiesāt vismazākās lietas? Vai jūs nezināt – un tagad tas iet vēl stāvāk - vai jūs nezināt, ka mēs tiesāsim eņģeļus, tātad, cik daudz vairāk par ikdienišķām lietām?" Starp citu, tas pats jau ir rakstīts Bībeles pirmās un Bībeles pēdējās atklāsmes beigās: 1 Moz 1:26 Dievs taču saka vispārīgi par taisno cilvēku: "Un tiem vajag valdīt." Un, ja paskatāmies uz sarunu, kas Dievam bija ar Kainu: Viņš saka: ja tu darīsi pareizi, tu būsi pacilāts, tevī viss celsies uz augšu, bet ja nē, tad valdi pār grēku – tā burtiski ir oriģināltekstā. Tas nozīmē, valdi pār velnu. Atkl 20:5 Dievs saka: "un viņi valdīs". Jūs redzat: viņiem ir jāvalda - pirmā atklāsme, un viņi valdīs - pēdējā atklāsme Rakstos. Atk l18:20 ir precīzāk parādīts, kādā veidā šisTtiesas spēks tiks īstenots pret visiem pasaules slepkavnieciskajiem valdniekiem: Atkl 18,20, tagad pievērsiet īpašu uzmanību, tagad mēs lēnām nonākam pie paša galvenā [ievārījuma]: "Priecājieties par tiem, debesis, un jūs, izvēlētie, un jūs sūtītie, un jūs, pravieši! Jo Dievs ir izpildījis pār tiem JŪSU tiesas spriedumu." Konteksts runā tieši par mūsu laiku, par šo Bābeles apjukumu, kad Bābele krīt, par šo apjukuma laikmetu. Un tajā nav teikts, kā tas nepareizi tiek tulkots mūsu Bībelē: Dievs ir izpildījis tiesu [jūsu vietā]. Tas nāk no šīs maldīgās mācības, ka Dievam viss ir jādara mūsu vietā. Nē, tur ir teikts: Dievs ir izpildījis JŪSU tiesas spriedumu par viņiem. Citiem vārdiem sakot, Dievs izpilda to, kas iet, notiek caur mums. Viņš to ir darījis vienmēr, pat Vecajā Derībā. Katru Izraēla uzvaru, jūs redzat, kā Dievs darīja savas lielās lietas caur Izraēlu, Izraēla vidū. Ne citādi tas ir arī šodien. Jau no pirmās Bībeles lappuses Dievs ir pilnīgi skaidri pateicis, ka Viņš ir nolicis cilvēkam norēķināties ar veco čūsku, kas ir velns un sātans: ienaids starp sievišķo dzimumu, cilvēku kopumu, un velnu. "Viņš (cilvēks) tev sašķaidīs galvu...", ir teikts 1 Moz 3:15. Taču, es saku, stoiskie un epikūriešu viltus skolotāji ir ne tikai izkropļojuši šo mūsu dievišķo sūtību. Viņi ir arī manipulējuši ar 2. Pētera vēstules interpretāciju tādā veidā, ka tagad jau 2000 gadus mēs esam pasludinājuši, ka šī pasaule ir bezcerīgi lemta Antikristam un, ka tā ir jāsadedzina ugunī. Jā, es saku, ka pasīvā bezrūpībā mēs esam pieļāvuši, ka šī velna paverdzinātā pasaule galu galā tiks sadedzināta ugunī, un tās kopumā ir tā laika stoiķu un epikūriešu attieksmes sekas. Viņi mācīja, ka pasaulei ir jāsadeg; tas nāk no tā kakta. Taču Bībeles oriģinālajos tekstos nekas tāds patiesībā nav rakstīts. Pat, ja jūs savā Bībelē to lasāt tā, oriģinālajā tekstā tas ir rakstīts citādi. Tur ir rakstīts tieši pretējais – es jaunajā interlineārajā pilnanalīzē I-VO esmu to visu skaidri izskaidrojis, tur katrs vārds tev ir pierādīts arī ar visu kontekstu. Lūdzu, pastudējiet manu jauno Bībeles tulkojumu no grieķu valodas un arī manu Starptautisko otrās atnākšanas koncilu "Kristus otrā atnākšana" caur mums, ko es noturēju jau 2009. gadā. Bet tagad es jums došu šī jaunā tulkojuma paraugu no Jūd 14 un 15. Tajā ir aprakstīta visu mūsu kalpošana, kādu mēs darīsim, kad Jēzus, kas ir Dievs caur mums, būs sasniedzis mūsos Savu pilno briedumu un ievilks šo pasauli Savā tiesā. Jo tas ir pats Dievs, kas mūsos īsteno šo Tiesu, saprotiet, un mēs necīnāmies ar cilvēku ieročiem, bet tikai ar radošo Vārdu, ar radošu spēku no Dieva Gara. Un tagad pie šī jaunā tulkojuma no Jūdas 14 - 16: "Bet to pravietoja arī septītais pēc Ādama, Enohs, kad viņš attēloja: "Lūk! Tas Kungs ir nācis Sev Savās svētajās miriadēs, lai līdz pamatiem nošķirtu visu un visus un, lai pierādot ar izmeklēšanu, atspēkotu katru dvēseli; Viņš aplūkos visus viņu bezdievīgās neticības darinājumus, ar kuriem viņi ļaunprātīgi ir noziegušies pret Dievu; Viņš tos uzlūkos; arī visus nepielūdzami skarbos izteikumus, ko grēcīgie pārkāpēji, bezdievīgie netaisnības darītāji, savā pārākumā ir pļāpājuši pret Viņu, Viņš dos tiem savu slēdzienu." Tie ir pretīgie nemiera cēlāji, likteņa apsūdzētāji, tie, kurus viņu pašu uzliesmojušie iekāres instinkti spiež skriet; turklāt viņu mutes lallina pārspīlēti uzpūtīgas, empātiski cildinošas, sociāli maskētas lietas viņu pašu labuma dēļ!" Redziet, Dievs mūs nav pametis, bet gan mēs Viņu! Bet tagad ir pienācis laiks mums atgriezties pie Viņa un beidzot ļaut Dievam darboties caur mums. Vai jūs to redzat? OCG [Organiskā Kristus Paaudze] mēs esam ļāvuši tam notikt jau gadu desmitiem. Mēs esam izauguši par vienu organismu, kas jau veic šo, mums Dieva uzticēto Tiesu caur sevi. Jo ir rakstīts, ka pēc Savas atgriešanās Jēzus caur mums sitīs vardarbīgos - ar Savas mutes zizli un ar Savu lūpu elpu Viņš uzvarēs bezdievjus, tā ir rakstīts. Bet skatieties: Viņa elpa esam mēs, esi tu, es, tie esam mēs mūsu apgaismošanas darbā. Un tā Kla.TV, AZK, un arī OCG kalpošanas tika izveidotas jau iepriekš, atmaskojot luciferistu pašpasludinātos pasaules valdniekus līdz pašai apakšai - kā tur ir rakstīts, jā, tieši tā. Un mēs to darām ne tikai kopš tā brīža, kad to izlasījām. Jo tikai, pateicoties aktīvam Dieva darbam caur mums, mēs vispirms esam iemācījušies tikai saprast un atklāt visas šīs būtiskās sakarības oriģināltekstos, vai jūs saprotat? Un, kā pamodinātie cīnītāji par taisnīgumu, mēs ļaujam Dievam atkal darboties caur mums. Tieši par to ir runa. Dievs vēlas parādīties arī jūsos, vēlas parādīties jūsos visā Savā pilnībā, Savās pilnībās un arvien vairāk atjaunojošā garīgajā spēkā, lai jūsos un caur jums atjaunotu šo sagandēto pasauli. Visur šis atjaunošanas process rūgst cilvēcē, KOPŠ mēs to sludinām un arī dzīvojam un esam. Jo šī Dieva darbošanās caur mums nemaz nav palikusi nepamanīta pasaulē. Mēs esam starptautiski vajāti jau vairākus gadu desmitus. Tas ir tāpat, kā senās Romas laikā. Tas atkārtojas, vai jūs saprotat? Rezultātā ir notikuši simtiem smagu uzbrukumu no lielāko masu mediju puses. Bet mēs esam tikai cēlušies augšup un augšup. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs zinām, ka tā ir mūsu programma. Mēs negaidām, ka Jēzus no debesīm kaut ko darīs mūsu labā, bet mēs sagaidām, ka - jo lielāks vājums mūsos, jo vairāk Dieva spēks izlauzīsies caur mums. Tā ir tā senā līnija, ko mums māca visa Bībele. Taču Dievs par visiem šiem uzbrukumiem mums tikai pasmejas – tieši tā, kā ir rakstīts 2. psalma 2. pantā. Un šodien pat lielākās preses aģentūras, Pasaules ekonomikas forums - WEF un spēcīgākie masu saziņas līdzekļi trīc un dreb visu brīvo apgaismotāju priekšā, kas ir pamodušies. Tie trīc viņu priekšā un dodas uz savu krišanu. Kāpēc? Tāpēc, ka tie ir zaudējuši uzticamību tautas acīs, pateicoties šai atklāšanai līdz paiem pamatiem. Un caur Dievu visos šajos cilvēkos, jo Dievs caur mums, caur Kristu caur mums ir atklājis šos pārkāpumus līdz pašiem pamatiem un vēl atklās tos līdz pašam galam. Tāda ir programma. Šobrīd Viņš atklāj ložu brāļu (masonu) aprindas no augstās klases sātanistiskās masonijas un velk tos gaismā. Tas ir tas, kur mēs šobrīd atrodamies. Kungs neapstāsies, līdz pasaulē pienāks lielais pagrieziena punkts. Mums tam ir jātic un tas ir jāsaprot, tāpēc mums ir jāļauj tam mūsos ienākt šajās dienās. Redziet, Romas impērija, kas kopš renesanses laikiem ir augšāmcēlusies no šķietamās nāves, kā tas bija, tieši tagad atklājas Dieva gaismā, kopā ar viltus Izraēlu šeit lejā. Uz šo pasauli nāks milzīas tiesas, ticiet tam. Bet mēs, es saku, visi svētie un taisnie apvienoti, kas dzīvojam un esam uz šīs zemes, mēs esam aicināti ļaut Dievam pacelties mūsos pilnīgā godībā, līdz visa pasaule varēs apdomāties un atgriezties. Tas ir mūsu uzdevums. Visa radība mūs gaida. Saskaņā ar dievišķo pestīšanas plānu, visiem šīs zemes taisnajiem ir apsolīta virskundzība vismaz 1000 gadus, kuros viņi atjaunos visu šo radību. Rezumējot es varu tikai teikt, ka tādēļ mums ir nepieciešama pašatbildība. Šos procesus var pabeigt tikai tad, ja mēs atgriežamies pie savas atbildības, sava aicinājuma un sava debesu stāvokļa. Kā OCG, mēs esam papriekšu gājuši šo ceļu jau gadu desmitiem. Šodien es sirsnīgi vēlos aicināt jūs visus pievienoties mums šajā ceļā. Es nedomāju, ka jums visiem ir jāpievienojas mūsu organizācijai, bet, lūdzu, iesim šo ceļu kopā ar mums! Un mēs vēlamies darboties kopā ar jums. Un es vēlos jums piedāvāt pirmo, iespējams, tiešo iespēju pievienoties (darbībai), jo katru rītu no rīta, starp 06:00 un 06:15, tātad, šajā stundas ceturksnī tūkstošiem no mums vienlaicīgi, visā pasaulē, izrunā radošus vārdus, ko mēs saucam par mantrām. Neaizvainojieties par šo vārdu. Tas ir tāpēc, ka šajos laikos mēs kopīgi lūdzam vienas un tās pašas īsās, radošās lūgšanas. Ļaujiet man jums minēt dažus šādas radošas lūgšanas piemērus: Viisa patiesība visos apvienojas tagad, visa krāpnieku krāpšana krīt! Pirmās piecas minūtes dienā mēs visi kopā lūdzam vienu un to pašu, katrs savā vietā. Visa patiesība visos apvienojas tagad, visa krāpnieku krāpšana krīt! Tas ir radošs Vārds! Dieva zobens! Vai arī cita mantra, ko mēs varētu lūgt citā dienā: Varas ļaunprātīga izmantošana gaismā iznāk tagad, tiek atklāti visi krāpnieki. Redziet, tā ir radoša komanda! Un, tā kā mēs dodam pavēli un tad atgriežamies pie darba un veicam atklāšanas darbu, tieši tas arī notiek! Varas ļaunprātīga izmantošana gaismā iznāqk tagad, vai tas būtu WEF, vai ANO, vai NASA, izvēlieties, ko vēlaties, - tā tagad iznāk gaismā. Tiek atklāti visi krāpnieki. Spēks nāk no vājuma, - tā ir vēl viena mantra - Izrāviens nāk caur mums! Spēks nāk no vājuma, izrāviens nāk caur mums! Vai vēl viena, kur mēs visi kopā lūdzamies: Debesis, nāciet un saplosiet, kā pavēl Kungs caur mums, Aizvelciet velnu [sev līdzi] un saķēdējiet stipri, kā to nosaka Dieva Vārds! Redziet, galu galā runa ir par to. Mūsu uzdevums ir izveidot ķēdi, lai sasaistītu velnišķīgos spēkus visā pasaulē, Kristum nākot caur mums. Kā zibens no austrumiem līdz rietumiem, mēs visi vienlaicīgi sakām vienu un to pašu lūgšanu, vienas un tās pašas pavēles kopā. Velns nonāk ķēdēs, viņš ir jāaizvelk uz tūkstoš gadiem uz cietumu aiz atslēgas, lai viņš vairs nevarētu kārdināt tautas. Zemāk raidījuma tekstā jūs atradīsiet attiecīgo radošo vārdu katrai mēneša dienai, ko mēs visi pasludināsim vienlaicīgi no plkst. 06:00 līdz 06:05 no rīta. Un es vienkārši saku: piedzīvojiet šo spēku, kā tas sinerģiski veidojas šajās pirmajās piecās minūtēs, tas ir vienkārši milzīgs! Ja tad jūs vilks tālāk, mēs ar prieku sniegsim jums kodu, lai lejupielādētu visu mūsu Spēka lūgšanu brošūru, kā man patīk to saukt. Tajā jūs atradīsiet arī trīsdimensiju, kā es tos saucu, apustuliskos tekstus, lūgšanas un dziedināšanas pasludinājumus, kurus mēs kopā "materializējam" otrajā un trešajā piecminūtē. Es varu jums apsolīt, ka jūs tajā atklāsiet pasaules jaunumu. Visa jaunā pasaule sākas mājās, to es gribētu jums vēl darīt zināmu. Mēs nemācām jums vai citiem neko tādu, ko mēs paši neīstenojam. Pie mums viss sākas ar, mums personīgi, vissīkākajām lietām, tas ir galvenais. Visai jaunajai pārorientācijai ir jāsākas mūsu pašu sirdīs, un tad ir jānonāk lidz kopīgajai dimensijai, ko Pāvils sauc par ‘’pilnu dievišķo lielumu jeb augumu». Turklāt visu, ko mēs darām, mēs darām bez savtīgām vai personīgām interesēm. Tas nozīmē, ka visu, ko mēs darām, mēs darām bez atlīdzības, mēs to darām brīvprātīgi. Jo arī Jaunā Pasaule ir bez naudas. Paldies par jūsu uzmanību un sirsnīgi sveicieni jums visiem no Šveices! Jūtieties apskauti, es ar nepacietību gaidu mūsu kopīgo augšup-kāpšanu, jo mēs visi kopā esam šī Jaunā Pasaule! Es esmu Ivo Saseks, kurš jau 47 gadu stāvu Dieva priekšā.

no is.

Avoti: -