Diese Website verwendet Cookies. Cookies helfen uns bei der Bereitstellung unserer Dienste. Durch die Nutzung unserer Dienste erklären Sie sich damit einverstanden, dass wir Cookies setzen. Bei uns sind Ihre Daten sicher. Wir geben keine Ihrer Analyse- oder Kontaktdaten an Dritte weiter! Weiterführende Informationen erhalten Sie in der Datenschutzerklärung.
Subtitle "Afrikaans" was produced by machine.Subtitle "አማርኛ" was produced by machine.Subtitle "العربية " was produced by machine.Subtitle "Ārāmāyâ" was produced by machine.Subtitle "azərbaycan dili " was produced by machine.Subtitle "беларуская мова " was produced by machine.Подзаглавието "България" е създадено от машина.Subtitle "বাংলা " was produced by machine.Subtitle "བོད་ཡིག" was produced by machine.Subtitle "босански" was produced by machine.Subtitle "català" was produced by machine.Subtitle "Cebuano" was produced by machine.Subtitle "ગુજરાતી" was produced by machine.Subtitle "corsu" was produced by machine.Podtitul "Čeština" byl vytvořen automaticky.Subtitle "Cymraeg" was produced by machine.Subtitle "Dansk" was produced by machine.Untertitel "Deutsch" wurde maschinell erzeugt.Subtitle "Untertitel" was produced by machine.Subtitle "Ελληνικά" was produced by machine.Subtitle "English" was produced by machine.Subtitle "Esperanto" was produced by machine.El subtítulo "Español" se generó automáticamente.Subtitle "Eesti" was produced by machine.Subtitle "euskara" was produced by machine.Subtitle "فارسی" was produced by machine.Subtitle "Suomi" was produced by machine.Le sous-titre "Français" a été généré automatiquement.Subtitle "Frysk" was produced by machine.Subtitle "Gaeilge" was produced by machine.Subtitle "Gàidhlig" was produced by machine.Subtitle "Galego" was produced by machine.Subtitle "Schwizerdütsch" was produced by machine.Subtitle "هَوُسَ" was produced by machine.Subtitle "Ōlelo Hawaiʻi" was produced by machine.Subtitle "עברית" was produced by machine.Subtitle "हिन्दी" was produced by machine.Subtitle "Mẹo" was produced by machine.Subtitle "Hrvatski" was produced by machine.Subtitle "Kreyòl ayisyen " was produced by machine.Subtitle "Magyar" was produced by machine.Subtitle "Հայերեն" was produced by machine.Subtitle "Bahasa Indonesia " was produced by machine.Subtitle "Asụsụ Igbo " was produced by machine.Textun"Íslenska" var framkvæmt vélrænt.Sottotitoli "Italiano" sono stati generati automaticamente.Subtitle "日本語" was produced by machine.Subtitle "Basa Jawa" was produced by machine.Subtitle "ქართული" was produced by machine.Subtitle "қазақ тілі " was produced by machine.Subtitle "ភាសាខ្មែរ" was produced by machine.Subtitle "ಕನ್ನಡ" was produced by machine.Subtitle "한국어" was produced by machine.Subtitle "कोंकणी語" was produced by machine.Subtitle "کوردی" was produced by machine.Subtitle "Кыргызча" was produced by machine.Subtitle " lingua latina" was produced by machine.Subtitle "Lëtzebuergesch" was produced by machine.Subtitle "Lingala" was produced by machine.Subtitle "ພາສາ" was produced by machine.Subtitle "Lietuvių" was produced by machine.Subtitle "Latviešu" was produced by machine.Subtitle "fiteny malagasy" was produced by machine.Subtitle "te reo Māori" was produced by machine.Subtitle "македонски јазик" was produced by machine.Subtitle "malayāḷaṁ" was produced by machine.Subtitle "မြန်မာစာ " was produced by machine.Subtitle "Монгол хэл" was produced by machine.Subtitle "मराठी" was produced by machine.Subtitle "Bahasa Malaysia" was produced by machine.Subtitle "Malti" was produced by machine.Subtitle "ဗမာစာ " was produced by machine.Subtitle "नेपाली" was produced by machine.Subtitle "Nederlands" was produced by machine.Subtitle "Norsk" was produced by machine.Subtitle "chiCheŵa" was produced by machine.Subtitle "ਪੰਜਾਬੀ" was produced by machine.Subtitle "Polska" was produced by machine.Subtitle "پښتو" was produced by machine.Subtitle "Português" was produced by machine.Subtitle "Română" was produced by machine.Subtitle "Язык жестов (Русский)" was produced by machine.Субтитры "Pусский" были созданы машиной.Subtitle "Kinyarwanda" was produced by machine.Subtitle "सिन्धी" was produced by machine.Subtitle "Deutschschweizer Gebärdensprache" was produced by machine.Subtitle "සිංහල" was produced by machine.Subtitle "Slovensky" was produced by machine.Subtitle "Slovenski" was produced by machine.Subtitle "gagana fa'a Samoa" was produced by machine.Subtitle "chiShona" was produced by machine.Subtitle "Soomaaliga" was produced by machine.Subtitle "Shqip" was produced by machine.Subtitle "србски" was produced by machine.Subtitle "Sesotho" was produced by machine.Subtitle "Basa Sunda" was produced by machine.Undertext "Svenska" är maskinell skapad.Subtitle "Kiswahili" was produced by machine.Subtitle "தமிழ்" was produced by machine.Subtitle "తెలుగు" was produced by machine.Subtitle "Тоҷикй" was produced by machine.Subtitle "ภาษาไทย" was produced by machine.Subtitle "ትግርኛ" was produced by machine.Subtitle "Tagalog" was produced by machine.Subtitle "Türkçe" was produced by machine.Subtitle "татар теле" was produced by machine.Subtitle "Українська " was produced by machine.Subtitle "اردو" was produced by machine.Subtitle "Oʻzbek" was produced by machine.Subtitle "Tiếng Việt" was produced by machine.Subtitle "Serbšćina" was produced by machine.Subtitle "isiXhosa" was produced by machine.Subtitle "ייִדיש" was produced by machine.Subtitle "Yorùbá" was produced by machine.Subtitle "中文" was produced by machine.Subtitle "isiZulu" was produced by machine.
kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV не носи отговорност за некачествен превод.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV nenese žádnou odpovědnost za chybné překlady.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV übernimmt keine Haftung für mangelhafte Übersetzung.kla.TV accepts no liability for inadequate translationkla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV no se hace responsable de traducciones incorrectas.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV n'assume aucune responsabilité en cas de mauvaise traduction.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV nem vállal felelősséget a hibás fordításértkla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV tekur enga ábyrgð á áræðanleika þýðingarinnarKla.TV non si assume alcuna responsabilità per traduzioni lacunose e/o errate.Kla.TV は、不適切な翻訳に対して一切の責任を負いません。kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV не несет ответственности за некачественный перевод.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.Kla.TV tar inget ansvar för felaktiga översättningar.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.kla.TV accepts no liability for defective translation.
Tādi klimata aizsardzības pasākumi, kā resursu taupīšana, šobrīd ieņem nozīmīgu vietu politikā. Taču šajā kopsakarībā kādai ekonomikas nozarei tiek pievērsts maz uzmanības. Vairāku pētījumu rezultāti nesaudzīgi iznes gaismā to, cik problemātiska loma ir šai ekonomikas nozarei...
[lasīt tālāk]
Tādi klimata aizsardzības pasākumi, kā resursu taupīšana šobrīd ieņem ļoti nozīmīgu vietu politikā. Taču šajā sakarā kādai ekomonikas nozarei tiek pievērsts maz uzmanības: militārajiem piegādātājiem un bruņojuma industrijai.
Kādā pētījumā Durhanas un Lankāsteras universitāšu zinātnieki kādā pētījumā analizēja ASV armijas ietekmi uz klimata izmaiņām. Tika konstatēts, ka ASV armija ir viena no vislielākajām “klimata-grēciniecēm” vēsturē, jo tā izmanto vairāk šķidrās degvielas un izmet vairāk CO2- ekvivalentus [mērvienība dažādo siltumnīcas-efekta gāzu “ietekmes uz klimatu” unificēšanai], nekā lielākā daļa valstu.
2019. gadā kādā citā - Brauna Univesitātes pētījumā - tika detalizēti izpētīts armijas degvielu izmantojums ASV karos pēc 2001. gada septembra un šī degvielu izmantojuma ietekme uz siltumnīcas gāzu emisiju. Tika noskaidrots, ka ASV Aizsardzības Ministrijas CO2 izmešu daudzums starp 2001. un 2017. gadu sastādīja 1,2 tonnas. Salīdzinājumam:
ASV armijas ikgadējā emisija atbilst 257 miljoniem vieglo mašīnu ikgadējiem izmešiem. Tas ir vairāk, nekā 2 reizes lielāka ikgadējā emisija, kāda bija tajā laika periodā ASV.
Durhamas un Lankāsteras universitāšu pētījumā tika noskaidrots, ka
ASV armija ir viena no vislielākajām institucionālajām ogļūdeņražu atsevišķajām petērētājām pasaulē, bet militāro izdevumu ziņā ASV ir pat pirmajā vietā. 2021. gadā vispasaules militārie izdevumi bija tieši 2,1 biljona ASV dolāru apmērā. Pie tam ASV izdevumi sastādīja vislielāko summu - 801 miljarda apmērā. Tas ir gandrīz tikpat daudz, cik sekojošās valstīs kopā: Ķīnā, Indijā, Lielbritānijā, Krievijā, Francijā, Vācijā, Saūda Arābijā, Japānā, Dienvidkorejā un Itālijā.
Volfgangs Effenbergers ir kādreizējais Bundesvēra oficieris, politologs, miera aktīvists, analizētājs, vieslektors un daudzu publikāciju autors. Kādu vieslekciju pie apolut.net 2021. gada 5. decembrī Volfgangs Effenbergers veltīja tēmai “Kari un bruņošanās izposta apkārtējo vidi.” Noklausīsiemies tagad sekojošu citātu no mediju ziņojuma:
“[...] Kari un bruņošanās ir absolūtā pretrunā pret ambiciozajiem klimata mērķiem. Ieroču, munīcijas, transporta līdzekļu, lidmašīnu un kuģu ražošana prasa gigantiskus enerģijas daudzumus, un atbilstoši, izsauc siltumnīcas gāzu rašanos – nemaz jau nerunājot par karu izraisītiem kaitējumiem videi.
Bruņojums lielos apmēros prasa “ar daudzām emisijām saistīto” tēraudu. [Tērauds jau tā izgatavošanas laikā atbrīvo daudzas emisijas gāzes un kaitīgās vielas]. Šīs emisijas netiek uzskaitītas armijas rubrikā, bet pie dzelzs un tērauda ražotājiem. Tieši tāpat kara lidmašīnas tiek uzskaitītas aviācijas un kosmosa transporta līdzekļu būves rubrikā un - šaujamie ieroči un artilērijas ieroči nonāk kategorijā “Metāla ražojumu remonts” vai “Mašīnu un iekārtu instalācija”.
Kaujas laikā degvielas patēriņš ir gigantisks: tanki patērē apm. 500 l dīzeļa uz 100 km, stealth-kaujas lidmašīnas F-35 ap 6500 l benzīna (kerosīna) stundā, un B-52 gargabalu bumbvedējs ap 13 000 l benzīna (kerosīna) stundā. Pentagons 2007. gadā iepirka saviem gaisa, ūdens un zemes transportlīdzekļiem ap 43 miljoni l eļļas dienā! [...]”.
Te klāt nāk tas, ka armija ir atkarīga arī no sava plaši izvērstā globālā konteinerkuģu, kravas mašīnu un kravas lidmašīnu tīkla, tās militārie atbalsta punkti un operācijas visā pasaulē tiek apgādātas ar visu – sākot ar bumbām, ar humanitārās palīdzības pakām un līdz pat degvielai.
Rezumējot var konstatēt, ka militāristi visā pasaulē, domājams, ir visnozīmīgākie vides piesārņotāji.
Uz to norāda arī sekojoši piemēri no pagātnes:
• Vjetnamas karš: veselu apgabalu piesārņošana caur plašu, miljoniem litru herbicīdu pielietojumu, kā “Agent Orange”
• Golfa karš 1991: 650 naftas avotu aizdedzināšana pēc armijas atkāpšanās no Kuveitas – 25 līdz 40 miljoni barelu nonāca tuksnesī, 11 miljoni - Persijas Golfā.
• Atomieroču izmēģinājumi: no 1946. līdz 1958. gadam ASV izmēģināja 67 atomieročus Maršala salās. Tie testi atbilst 1000 kārtīgam Hirosimas bumbas spēkam.
Kādēļ visa šī armijas un bruņošanās industrijas postošā ietekme uz klimata aizsardzības pūliņiem medijos gandrīz netiek pieminēta? Jo maza jēga ir visiem tiem mēriem un atsevišķo pilsoņu spaidīšanai uz resursu taupīšanu klimata aizsardzības labā, ja neķersimies pie saknes šim, daudz lielākajam ļaunumam un neapstādināsim šo peļņas gūšanu no kara kurināšanas. Palīdziet arī Jūs iznest šo informāciju sabiedriskai apspriešanai.
22.05.2023 | www.kla.tv/26112
Tādi klimata aizsardzības pasākumi, kā resursu taupīšana šobrīd ieņem ļoti nozīmīgu vietu politikā. Taču šajā sakarā kādai ekomonikas nozarei tiek pievērsts maz uzmanības: militārajiem piegādātājiem un bruņojuma industrijai. Kādā pētījumā Durhanas un Lankāsteras universitāšu zinātnieki kādā pētījumā analizēja ASV armijas ietekmi uz klimata izmaiņām. Tika konstatēts, ka ASV armija ir viena no vislielākajām “klimata-grēciniecēm” vēsturē, jo tā izmanto vairāk šķidrās degvielas un izmet vairāk CO2- ekvivalentus [mērvienība dažādo siltumnīcas-efekta gāzu “ietekmes uz klimatu” unificēšanai], nekā lielākā daļa valstu. 2019. gadā kādā citā - Brauna Univesitātes pētījumā - tika detalizēti izpētīts armijas degvielu izmantojums ASV karos pēc 2001. gada septembra un šī degvielu izmantojuma ietekme uz siltumnīcas gāzu emisiju. Tika noskaidrots, ka ASV Aizsardzības Ministrijas CO2 izmešu daudzums starp 2001. un 2017. gadu sastādīja 1,2 tonnas. Salīdzinājumam: ASV armijas ikgadējā emisija atbilst 257 miljoniem vieglo mašīnu ikgadējiem izmešiem. Tas ir vairāk, nekā 2 reizes lielāka ikgadējā emisija, kāda bija tajā laika periodā ASV. Durhamas un Lankāsteras universitāšu pētījumā tika noskaidrots, ka ASV armija ir viena no vislielākajām institucionālajām ogļūdeņražu atsevišķajām petērētājām pasaulē, bet militāro izdevumu ziņā ASV ir pat pirmajā vietā. 2021. gadā vispasaules militārie izdevumi bija tieši 2,1 biljona ASV dolāru apmērā. Pie tam ASV izdevumi sastādīja vislielāko summu - 801 miljarda apmērā. Tas ir gandrīz tikpat daudz, cik sekojošās valstīs kopā: Ķīnā, Indijā, Lielbritānijā, Krievijā, Francijā, Vācijā, Saūda Arābijā, Japānā, Dienvidkorejā un Itālijā. Volfgangs Effenbergers ir kādreizējais Bundesvēra oficieris, politologs, miera aktīvists, analizētājs, vieslektors un daudzu publikāciju autors. Kādu vieslekciju pie apolut.net 2021. gada 5. decembrī Volfgangs Effenbergers veltīja tēmai “Kari un bruņošanās izposta apkārtējo vidi.” Noklausīsiemies tagad sekojošu citātu no mediju ziņojuma: “[...] Kari un bruņošanās ir absolūtā pretrunā pret ambiciozajiem klimata mērķiem. Ieroču, munīcijas, transporta līdzekļu, lidmašīnu un kuģu ražošana prasa gigantiskus enerģijas daudzumus, un atbilstoši, izsauc siltumnīcas gāzu rašanos – nemaz jau nerunājot par karu izraisītiem kaitējumiem videi. Bruņojums lielos apmēros prasa “ar daudzām emisijām saistīto” tēraudu. [Tērauds jau tā izgatavošanas laikā atbrīvo daudzas emisijas gāzes un kaitīgās vielas]. Šīs emisijas netiek uzskaitītas armijas rubrikā, bet pie dzelzs un tērauda ražotājiem. Tieši tāpat kara lidmašīnas tiek uzskaitītas aviācijas un kosmosa transporta līdzekļu būves rubrikā un - šaujamie ieroči un artilērijas ieroči nonāk kategorijā “Metāla ražojumu remonts” vai “Mašīnu un iekārtu instalācija”. Kaujas laikā degvielas patēriņš ir gigantisks: tanki patērē apm. 500 l dīzeļa uz 100 km, stealth-kaujas lidmašīnas F-35 ap 6500 l benzīna (kerosīna) stundā, un B-52 gargabalu bumbvedējs ap 13 000 l benzīna (kerosīna) stundā. Pentagons 2007. gadā iepirka saviem gaisa, ūdens un zemes transportlīdzekļiem ap 43 miljoni l eļļas dienā! [...]”. Te klāt nāk tas, ka armija ir atkarīga arī no sava plaši izvērstā globālā konteinerkuģu, kravas mašīnu un kravas lidmašīnu tīkla, tās militārie atbalsta punkti un operācijas visā pasaulē tiek apgādātas ar visu – sākot ar bumbām, ar humanitārās palīdzības pakām un līdz pat degvielai. Rezumējot var konstatēt, ka militāristi visā pasaulē, domājams, ir visnozīmīgākie vides piesārņotāji. Uz to norāda arī sekojoši piemēri no pagātnes: • Vjetnamas karš: veselu apgabalu piesārņošana caur plašu, miljoniem litru herbicīdu pielietojumu, kā “Agent Orange” • Golfa karš 1991: 650 naftas avotu aizdedzināšana pēc armijas atkāpšanās no Kuveitas – 25 līdz 40 miljoni barelu nonāca tuksnesī, 11 miljoni - Persijas Golfā. • Atomieroču izmēģinājumi: no 1946. līdz 1958. gadam ASV izmēģināja 67 atomieročus Maršala salās. Tie testi atbilst 1000 kārtīgam Hirosimas bumbas spēkam. Kādēļ visa šī armijas un bruņošanās industrijas postošā ietekme uz klimata aizsardzības pūliņiem medijos gandrīz netiek pieminēta? Jo maza jēga ir visiem tiem mēriem un atsevišķo pilsoņu spaidīšanai uz resursu taupīšanu klimata aizsardzības labā, ja neķersimies pie saknes šim, daudz lielākajam ļaunumam un neapstādināsim šo peļņas gūšanu no kara kurināšanas. Palīdziet arī Jūs iznest šo informāciju sabiedriskai apspriešanai.
no vms.
Lancaster Studie: https://www.lancaster.ac.uk/news/us-military-consumes-more-hydrocarbons-than-most-countries-with-a-massive-hidden-impact-on-the-climate
Kosten des Krieges: https://watson.brown.edu/costsofwar/files/cow/imce/papers/2018/Crawford_Costs%20of%20War%20Estimates%20Through%20FY2019.pdf
1,2 Milliarden Tonnen Kohlendioxidausstoß des US-Verteidigungsministeriums: https://watson.brown.edu/costsofwar/files/cow/imce/papers/2019/Summary_Pentagon%20Fuel%20Use%2C%20Climate%20Change%2C%20and%20the%20Costs%20of%20War%20%281%29.pdf
Bundesministerium für Verkehr und digitale Infrastruktur: https://bmdv.bund.de/SharedDocs/DE/Publikationen/G/energie-auf-neuen-wegen.pdf?__blob=publicationFile
https://www.welt.de/wirtschaft/article211016375/CO2-Emissionen-Krieg-und-Ruestung-die-vergessenen-Klimasuender.html
Militärausgaben 2021: https://de.statista.com/statistik/daten/studie/157935/umfrage/laender-mit-den-hoechsten-militaerausgaben/
Wolfgang Effenberger zum Thema „Kriege und Rüstung zerstören die Umwelt“: https://apolut.net/kriege-und-ruestung-zerstoeren-die-umwelt/
Agent Orange im Vietnamkrieg: https://www.deutschlandfunkkultur.de/agent-orange-im-vietnamkrieg-der-groesste-chemie-angriff-100.html
Brandstiftung von Ölquellen in Kuwait: https://www.nasa.gov/mission_pages/landsat/news/40th-top10-kuwait.html
Test von Atomwaffen: https://earth.org/us-military-pollution/
Kontamination der weltweiten US-Militärstützpunkte: https://www.newsweek.com/2014/07/25/us-military-supposed-protect-countrys-citizens-and-soldiers-not-poison-them-259103.html