Politikas padomnieks Mihaels Lūders (Michael Lueder): ukraiņi ir “bandinieki” uz ģeopolitiskā šaha dēļa.

01.06.2022 | www.kla.tv/22682

2022. gada 24. martā ASV prezidents Džo Baidens piedalījās uzreiz trijās galotņu tikšanās (konferencēs) Briselē un apspriedās par Ukrainas karu: tās bija NATO valstu sevišķo galotņu tikšanās, G-7 galotņu tikšanās un tikšanās ar ES valstu un valdību šefiem. “Tagesschau.de” virsrakstos bija lasāms: “Baidens plecu pie pleca ar Eiropu”. Un tālāk: “Blakus stingrākām sankcijām un NATO austrumu flangu stiprināšanai, runa ir arī par simboliku: ASV blakus Eiropai.” “Augstākais mērķis bija demonstrēt vienotību starp Eiropu un ASV”, 25. 03.22 rakstīja Šveices Radio un Televīzija – SRF. SRF runāja par piekto sankciju paketi pret Krieviju un par gāzes - vai vismaz naftas – piegādes apstādināšanu no Krievijas, kas notikšot, tikko tas būšot iespējams. “Rietumu valstīm vajadzēšot izrādīt izturību šajā savienībā pret Krieviju”, tā turpināja SRF. Bet kam tieši vajadzēs “parādīt izturību”, un kurus tieši varētu visstiprāk skart ASV valdības pastiprinātā, nelokāmā sankciju politika pret Krieviju? Vai Baidenam savos apmeklējumos tiešām interesē solidaritāte un vienotība ar Eiropu, vai aiz tā visa slēpjas pavisam citi mērķi? Jau 2022. gada 6. martā Youtube kanālā parādījās vācu politikas padomnieka Mihaela Lūdera ievērības cienīgā, visaptverošā analīze par Ukrainas karu, kas ir viena no iespējamajām atbildēm uz tieši šiem jautājumiem. Lūders izlīdzinātā, visaptverošā un uzskatāmā veidā analizē krievu pulku iesoļošanu Ukrainā, kas sākās 2022. gada 24. februārī. No vienas puses, viņš nepieļauj nekādu krievu uzbrukuma Ukrainai attaisnošanu, bet no otras puses, viņš skatās pār Rietumu spriedumu “šķīvja malu”. Viņš visaptveroši uzrāda aizkulises, kā acīmredzamā veidā Krievijas-Ukrainas konflikts tika instrumentalizēts no ASV administrācijas puses. Lūders ir studējis arābu literatūru, islama zinātnes, politoloģiju un publicistiku. Viņš ir uzņēmis dokumentālas filmas SVR un WDR vajadzībām, un viņš ir bijis ilggadīgs Tuvo Austrumu korespondents nedēļas avīzei “Die Zeit”. Kla.TV ir Jums apkopojusi svarīgākos Lūdera izteicienus. Lūdera pilno analīzi no 6. marta Jūs atradīsiet linkā, kas ir parādīts raidījuma beigās. 1. Lūders par Krievijas mērķiem. Krievijas pulku iesoļošanai Ukrainā pamatā bija divi mērķi: viens – pakļaut plašus Ukrainas krievvalodīgos Austrumu rajonus un sevišķi – Ukrainas Melnās jūras krastu reģionus, iespējams, ar mērķi, vēlāk tās anektēt. Un otrs - ieņemt galvaspilsētu Kijevu, iespējams, ar nolūku tur iecelt prokrievisku valdību. 2. Lūders par to, kā varēja nonākt līdz karam ar Ukrainu. Tas, kas pilnīgi iztrūkstot Rietumu ziņās, esot cēloņu pētīšana, kā ir varēts nonākt līdz karam. Džordžs Kenans (George Kennan), ASV diplomāts un Amerikas ārpolitikas ilggadīgais stratēģiskais domātājs, jau 1998. gadā - pēc tam, kad ASV sanāts bija izlēmis NATO paplašināšanās uz Austrumiem pirmo raundu - kādā intervijā paziņoja: “Šis lēmums ir traģiska kļūda. Nav nekādas vajadzības pēc tā. Neviens – vienalga, kas tas būtu – nav (mums) draudējis.” Tālāk viņš to apskatīja sīkāk, gandrīz jau pravietiski: “Agrāk vai vēlāk Krievija uz to reaģēs.” Vācijas Federālās kancelera iestādes finansētajā fondā “Zinātne un politika” ģenerālis a.D. Volfgangs Rihters (Wolfgang Richter) nesen publicēja rakstu ar nosaukumu: “Ukraina NATO-Krievijas sprieguma laukā”. Tur viņš pavisam nepārprotami apraksta, kā Vašingtona pēdējos gados ir mācējusi politiski uzbrukt visiem Ukrainas krīzes atrisināšanas mēģinājumiem. Krievijas prezidents vienmēr ir meklējis Rietumu tuvību, bet ne ASV, ne Eiropa nav jutušas pamudinājumu, uztvert Krieviju “savu acu augstumā”. 3. Lūders par Rietumu atbildi un sankciju politiku sakarā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai. Uz Rietumu atbildi nebija ilgi jāgaida. ES aprindas (Izņemot Ungāriju) uzreiz saslēdzās ar ASV. Lūders uzskaita pret Krieviju vērstās sankcijas, pret Krievijas Centrālo banku un līdz pat kultūras un sporta pasākumu boikotēšanai. Lūders uzdrošinās dot ekonomisko un ģeopolitisko apskatu par, pret Krieviju izdotajām, sankcijām. Tās masīvi, kā bumerangs, skars un novājinās arī Vācijas ekonomiku. Puse no Vācijā izmantojamās dabas gāzes nākot no Krievijas tāpat, kā trešā daļa no vajadzīgās naftas un 45% no kurināmajām akmeņoglēm. Krievija esot strap desmit svarīgākajām Vācijas ārējās tirdzniecības partnerēm. Bez tam, Krievija esot svarīga retzemju metālu un metālu eksportētāja vispasaules tirdzniecības ķēdēs, kā piem., čipu izgatavošanai vai mašīnbūvniecībai. Krievija tur ir stingri ieplānota ar stingri noteiktām cenām. Visas Rietumu valstis esat cieši saistītas ar Krievijas ekonomiku. Un lielākā daļa esot atkarīgas no Krievijas enerģijas piegādes. Ja Krievija atbildētu uz Rietumu sankcijām ar pretreakciju enerģijas jomā, tad Rietumu valstīm būtu ļoti nopietna problēma, kas būtu līdzvērtīga visas tautas ekonomikas nožņaugšanai. Lūders no tā secina, ka sankcijas pret Krieviju nevarot būt nekāds ilgstošais risinājums, ja nu vienīgi par pašu ekonomikas bojā ejas cenu. 4. Lūders par Vācijas atbildi uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. 2022. gada 27. februārī Vācijas federālais kanclers Šolcs paziņoja Bundestāgam, ka Berlīne turpmāk – kā to jau pieprasīja prezidents Tramps – ik gadus izmantošot aizsardzības vajadzībām ne mazāk par 2% no iekšzemes kpprodukta. Papildus tam, Vācijas federālā valdība piekrita piegādāt Ukrainai Vācijas ieročus vairāk kā 1 mljrd. eiro vērtībā. Un tas, neskaitot citu ES un NATO zemju ieroču piegādes Ukrainai, kas tiekot ASV valdības koordinētas. Šie federālās valdības lēmumi esot pretrunā ar Vācijas līdzšinējo līniju, tas ir – nepiegādāt nekādus ieročus kara vai krīžu zonām. Prezidents Putins reaģēja uz ieroču piegādi Ukainai, pārceļot Krievijas atomieročus paaugstinātas trauksmes gatavības režīmā. Saskaņā ar ASV un ES, tagadējā Vācijas federālā valdība mēģinot attiecības ar Krieviju nogriezt vai noreducēt līdz minimumam, un acīmredzami – uz ilgu laiku! Tā federālā valdība, jau gatavā gāzes vada Nord Stream 2 sertificēšanu, atlika uz nenoteiktu laiku. Taču katrā ziņā, tā palaida neievērotu to, ka tādā veidā tā ar savu rīcību varētu uz ilgu laiku kaitēt eksporta tautai Vācijai. Federālā valdība gan mēģinot samazināt atkarību no krievu enerģijas caur, piem., jūtami dārgākās šķidrās gāzes importēšanu, galvenokārt no ASV. Taču tā esot saimnieciska bezjēdzība, tā Lūders. Tas novedot pie tā, ka nākamajām federālajām valdībām šķidro gāzi, domājams, vajadzēs ilgstoši finansiāli pabalstīt. Citādi vācu uzņēmēji nebūšot konkurences spējīgi, un gāzes cenas privātajiem lietotājiem varētu kļūt nesamaksājamas. Vācijas un Eiropas atkarību no Krievijas resursiem nevarot samazināt nekādas programmas. Tā pastāvēšot vēl vismaz 20 – 25 gadus, ja pat ne ilgstoši. Tostarp, arī aiz šī iemesla, daudz suminātā Rietumu vienotība pret Krieviju drīzāk ātrāk, nekā vēlāk – izgaisīs. Kopsavilkums: Lūders: Pastāv liela iespējamība, ka beigās Vācija viena pati stāvēs plašajā sankciju pļavā. Morāliski gan augstā līmenī, bet ekonomiski – ejot bojā. 5. Lūders par ASV valdības atbildi uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. Baidena valdība jau gada sākumā esot skaidri paziņojusi, ka, arī Krievijas iesoļošanas Ukrainā gadījumā, tai nav nolūka izbeigt vai kaut samazināt savu naftas importu no Krievijas. Tāpat no visām ASV sankcijām ir izņemts alumīnijs, kas ir neatliekami vajadzīgs, piem., čipu izgatavošanai. 15% no šīs vajadzības nosedz imports no Krievijas. Novembrī ASV notiks starpvēlēšanas, un Baidena valdība nevarot atļauties benzīna cenu celšanu. Uz jautājumu, kādu cenu tad ASV maksāšot par Krievijas sankcijām, prezidents Baidens atbildēja īsi: nekādu. ASV valdības triks esot tāds, tā Lūders, esot gan jārūpējas par kopīgajām vērtībām, bet cenu par jauno auksto karu, pirmkārt, vajagot uzvelt eiropiešiem. Un - gan ekonomiskajā, gan gan militārajā ziņā. 6. Lūders par to, kā Krievijas-Ukrainas konflikts tiek ASV administrācijas instrumentalizēts. Negribēdams attaisnot Krievijas iebrukumu Ukrainā, Lūders norāda uz to, ka patiesība esot arī tas, ka šāds stāvoklis tiekot politiski viscaur veicināts un instrumentalizēts. Un tas ar mērķi, atslogot ASV no bruņošanās izdevumiem un no militārajiem pienākumiem Eiropā, lai tā varētu vairāk naudas un resursu veltīt Ķīnas ierobežošanai. Tā Talkoshow-os vienmēr tiek kūdīts pret Putinu un tiek uzkurinātas bailes. Tad tiek teikts apmēram tā: “Vai nākamās būs Baltijas valstis?” Lūders smalki izskaidro, kādēļ ASV valdība interesējas par Ukrainu: varas politisko iemeslu dēļ! Tos ASV ģeostratēģis un drošības eksperts Dzordžs Frīdmans (George Friedman) nosauca 2015. gada 3. februārī savā referātā “Chicago Council on Global Affairs” priekšā. Tur Frīdmans uzsvēra ASV valdības galvenās bailes – Lūders nosauc tās “vislielākās pirmatnējās bailes” – ka Vācijas kapitāls un vācu tehnoloģijas varētu saistīties vienotā, vieneizējā kombinācijā ar Krievijas izejvielu resursiem un krievu darbaspēku. Un ASV to jau pūlas novērst veselu gadsimtu. Jautājums ir tikai tāds, tā Frīdmans, kā varētu sasniegt to, kā varētu aizkavēt šo vācu-krievu kombināciju. Šī raidījuma pielikumā Jūs varat redzēt Lūdera pieminēto izvilkumu no Džordža Frīdmana runas 2015. gada 3. februārī. Izvilkumi no Frīdmana runas esot “skaidri vārdi”, tā Lūders, kas neatstāj šaubas par to, ka Ukraina ir “bandinieki” uz ģeopolitiskā šaha dēļa. No šādām aizkulisēm ir redzams, kādēļ ASV valdība par katru cenu ir pratušas novērst gāzes vada Nord Stream2 palaišanu. Pie tam, runa nav tikai par šķidro gāzi, bet arī par Frīdmana nosauktajām “pirmatnējām bailēm”. ASV neesot nekādas interses Krievijas-Ukrainas konflikta deeskalācijā, un tādēļ tā arī turpmāk turpinās forsēt Ukrainas pievienošanos NATO dalībai. Ja ES, un jo sevišķi Vācija, šajā jautājumā nepozicionēsies gudri, tad pastāv briesmas, tām beigās kļūt par ASV interešu palīgpulkiem. 7. Lūdera secinājumi un vēršanās pie Vācijas valdības. Vācijai neesot nākāda pamata, iejūgties amerikāņu varas-politikas ķerras priekšā. Daudz prioritārākam mērķim esot jābūt - pabeigt karu, cik vien iespējams ātri. Tā priekšnoteikums esot, palikt gataviem sarunāties ar Krievijas valdību un prezidentu Putinu un meklēt kompromisus. Politiski un militāri uz Rietumiem orientētu Ukrainu Krievija nevarot pielaist un nepielaidīšot. Vācijai vajagot panesamas attiecības ar abām zemēm, ar Krieviju un ar Ukrainu, un nekādu auksto karu Nr.2. Lūders norāda uz iespējamu alternatīvu: vai karot pret Krieviju? Vai riskēt ar 3. Pasaules karu ar atomieročiem? Vai, ar nebeidzamu sankciju palīdzību, Vācijas ekonomiku nosūtīt uz bezdibeni, kas nedos neko ne Vācijai, ne Ukrainai, bet pakalpos ASV administrācijas interesēm? Varas elites Maskavā vai Vašingtonā vai kur kur citur, nav kalpjušas savām tautām, bet ir sekojušas savām pašu interesēm. Pat nukleāra iznīcināšana tos neizslēgtu jau no sākuma un neizslēgtu tos principā. Lai saglabātu mieru, priekšnoteikums ir tāds, lai visi cilvēki ASV, Eiropā, Ukrainā un Krievijā atzītu, ka viņi neļaus sevi izspēlēt citam pret citu un, ka viņiem pašiem ir jāveido sava nākotne. Solidaritāti un līdzjūtību visiem tiem, kas maksā cenu par to, lai mazā minoritāte, elitārais varas pulciņš, varētu noteikt veselu tautu likteni! Turēsimies nomodā!

no dd.

Avoti: Ukraine-Gipfel in Brüssel: Bidens Schulterschluss mit Europa https://www.tagesschau.de/ausland/biden-bruessel-ukraine-selenskyj-101.html
SRF 06:00 Uhr Nachrichten „HeuteMorgen“ vom 25.03.2022: Demonstrative Einigkeit der westlichen Staaten in Brüssel https://www.srf.ch/audio/heutemorgen/demonstrative-einigkeit-der-westlichen-staaten-in-bruessel?id=12165998#autoplay
Michael Lüders’ Analyse zum Krieg in der Ukraine vom 06.03.2022 (Russlands Überfall auf die Ukraine: Wie geht es weiter?) https://www.youtube.com/watch?v=FlXihZc2IzQ
Stratfor-Rede von George Friedman vom 04.02.2015 in voller Länge https://www.youtube.com/watch?v=QeLu_yyz3tc
Stratfor-Rede: „100 Jahre US-Angriff auf deutsch-russische Freundschaft‟ (gekürzte Fassung) www.kla.tv/5588