Bērni – visvairāk cietošie no korona – rīkojumiem

31.01.2022 | www.kla.tv/21477

Prese ir nenogurstoši aktīva. Nav gandrīz nekā, par ko tā sabiedrībai nestāstītu. Īpaši šī darbošanās dziņa izpaužas jauno politisko rīkojumu sakarā attiecībā uz izturēšanās ierobežojumiem korona-krīzes apstākļos. Tāpat pastāvīgi silts tiek turēts baiļu līmenis jauno korona-mutāciju priekšā. Jā, šie rīkojumi, galu galā, skar visus. Bet ko tie izraisa sabiedrības jaunākajā daļā, tas ir – bērnos? Ne katrai ģimenei ir sava māja. Bet, tieši šo rīkojumu dēļ, īrēto dzīvokļu šaurībā ir jātiek galā visiem kopā. Tas jau ļoti daudzas ģimenes ir novedis līdz izjukšanas mēģinājumiem. Un tam klāt nāca tas, ka skolas un bērnu dārzi, jauno rīkojumu dēļ, pēkšņi tika slēgti uz ilgu laiku. Bērnu dārzu un skolu slēgšanai, tostarp, ir dramatiskas sekas. Jo daudziem bērniem, sevišķi stresainiem, ar tieksmi uz eksplodēšanu un tiem, kas dzīvo ļoti sarežģītā vidē, skola ir izlīdzināšanas vieta, ja pat ne patvērums. Lielākā daļa bērnu spēj panest daudz, bet viņi nespēj nosaukt jeb identificēt nomācošās sajūtas. Bērniem ir vajadzīgas iespējas, savu spriedzi izlādēt sportā, spēlēs, spēkojoties ar draugiem. Tas un vēl daudzas citas lietas jau ilgu laiku tiem ir bijušas liegtas un joprojām ir apgrūtinātas. Te rodas jautājums: kā ar šo bērnu posta stāvokli ir apgājusies korona-politika un prese? Gandrīz nav bijis ziņojumu vai diskusiju, lai dotu balsi bērniem par viņu psihiskajām vajadzībān. Kla.TV šodienas raidījumā uzņemas šo, politiķu un mediju kaunpilni nolaisto, atbildību par bērnu postu pagājušajā gadā. Paklausieties par to kādu balsi no ASV un no Vācijas. Bērnu posts ASV ASV pazīstamā TV-žurnāliste, juriste un grāmatu autore Džeina Kravforda (Jan Crawford), kura, kā tiesību jautājumu šef-korespondente un CBS ziņu politislā korespondente, izdara kopsavilkumu par pagājušā gada kovid-pasākumiem un par to ietekmi uz bērniem. Kādā diskusijā 2021. gada 26. decembrī, raidījumā “Face the nation”, Džeina Kravforda izsakās, ka bērni, kuriem gandrīz nav nekāda riska saslimt vai pat nomirt no KOVID, ir “visvairāk cietuši un tikuši upurēti” šiem restriktīvajiem kovid-pasākumiem. Viņa šo faktu nosauc par “visnomācošāko 2021. gada kovid-politikas iedarbību” un norāja trūkstošo ziņošanu. Visvairāk viņa uzsvēra nepārejošo psihiskās veselības krīzi, ko izraisa skolu slēgšana. Tā sekas bija masīvi paaugstināts pašnāvību skaits un mācībspēju traucējumi. Meitenēm pašnāvības mēģinājumu risks esot pieaudzis par vairāk kā 51%, kamēr melnajiem bērniem tas esot dubulti tik augsts. Pēc viņas domām, bērni esot vislielākais kovid-pasākumu upuri, lai gan tieši viņi ir vismazāk apdraudētie. Ja politika te nepiedāvās kādu saprātīgu masīvu pavērsienu, tad tā būšot jaunā paaudze, kas visu savu atlikušo mūžu maksāšot par to. Pēc Džeinas Kravfordas, tas esot vislielākais, ko ASV kovida-politika ir nepietiekami novērtējusi. Bērnu posts Vācijā: Kādas Vācijas, Nīdersaksijas pamatskolas vadītājas raksts 28.12.2021 kādā intervijā Bianka Holtje (Bianca Hōltje) dod ieskatu, ka tieši bērni visvairāk cieš no korona-pasākumiem. Pēc viņas pieredzes, bērniem esot bailes, ka viņi varētu būt nopietnas briesmas saviem vecvecākiem, un tas viņus nomācot visvairāk. Piemēram, daži bērni esot jau tad, kad vēl nebija spiediena nēsāt maskas, tās nēsājuši aiz bailēm, ka viņi varot kļūt vainīgi, ja nomirtu Oma vai Opis. Viņai, kā skolas vadītājai, skola esot vieta, kur mācīties kopīgi attīstīties, kopīgi uztvert pašiem sevi caur sociālajiem kontaktiem. Skolai ir jābūt skaistai, tai ir jādod prieks. Pēc viņas domām, caur korona-pasākumiem tas skolēniem esot pilnīgi nolaupīts. Viņa redzēja izmisušus un ļoti nedrošus bērnus. Priekšrakstu dēļ, viņa vairs nevarēja izpildīt savus aprūpes pienākumus pret bērniem, vecākiem un kolēģiem. Viņa nedrīkstēja mierināt bērnus, kas cieš; priekšrakstu dēļ viņa nedrīkstēja tiem sniegt dabisku, nespiedošu, bērnam atbilstošu palīdzību. Un tas kļuva viņai par sirdsapziņas jautājumu. Bērnu bailes un pieaugošo viņu ierobežošanu un nedrīkstēšanu viņiem sniegt atvieglojumu, viņa vairs nevarēja savienot ar savu sirdsapziņu. Sevišķi bērnu nošķiršanu vienatnē, baiļpilno atmosfēru un bērnu dresēšanu kā kazarmu pagalmā, bērnu atradināšanu sajust un piedzīvot sevi pašus – kādreizējā skolas vadītāja Holtjes k-dze redz kā ārkārtīgi problemātisku, lai attīstītu tālāk bērnu patiesās spējas un psihisko izaugsmi. Galu galā, viņa jutās spiesta darboties vairs tikai kā funkcionējoša ierēdne. Nespēja, nedrīkstēšana sniegt bērniem, atbilstoši viņu vajadzībām, plēsa pušu viņas sirdi. Holtjes kundze samaksāja augstu cenu par to, ka viņas sirds pukstēja bērniem, un nevis priekšrakstiem vai paklausībai ierēdņiem. Bērnu labklājība viņai nozīmē vairāk, nekā viņas eksistences pamati. Šodien Bianka Holtje ir atlaista no darba un saņem kolēģu nicināšanu. Un tomēr viņa ir sekojusi savai sirdij, kas pukst bērniem un ir personīgi visu likusi uz spēles! Gods Holtjes kundzei no Nīdersaksijas!

no avr.

Avoti: „Kinder müssen kommunizieren.“ Grundschulleiterin Bianca Höltje im Interview über das Leiden der Kinder in der Corona-Krise: https://www.youtube.com/watch?v=7OKnO-LZlwQ
Die am wenigsten berichtete Geschichte des Jahres 2021? Die „vernichtenden Auswirkungen“ der COVID-Richtlinien auf Kinder. • Verteidigung der Gesundheit von Kindern (childrenshealthdefense.org) Jan Crawford in einer Diskussion über das Leiden der Kinder durch die politischen Corona-Maßnahmen: https://childrenshealthdefense.org/defender/jan-crawford-face-the-nation-impact-covid-policies-kids/?utm_source=salsa&eType=EmailBlastContent&eId=08ffe540-bb9b-41ef-a50e-6e7db1d5d616