Domas ir brīvas – bet, līdz ar globālo digitalizāciju, ar to ir cauri (Intervija ar prof. dr. Hechtu)

29.03.2021 | www.kla.tv/18418

Moderators: diemžēl, skaistā tautas dziesma „Domas ir brīvas – kas var tās uzminēt?“ šajā digitalizācijas laikmetā ir kļuvusi par ilūziju. To apgalvo un pierāda pazīstamais ievērojamais mediķis, smadzeņu pētnieks un vides ārsts, neiropsiholoģijas profesors dr. Karls Hechts. Ar uzskatāmu skaidrojumu palīdzību 96-gadīgais eksperts apraksta domāšanas manipulēšanas un kontroles tehnisko darbības veidu, sevišķi caur elektromagnētiskajiem radioviļņiem. Pie tam viņš mūs izvada no tehnisko eksperimentu sākuma posma līdz 50-o un 60-o gadu domu kontrolei, ko viņš no šodienas viedokļa uzskata par novecojušu tehniku. Jo vēl nekad tehniskie priekšnoteikumi totālas diktatūras ieviešanai neesot bijuši tik nobrieduši, kā šodien. Profesors Hechts neatliekami aicina apstādināt šo nehumāno procesu – lai cilvēce pati sevi nenodigitalizētu pagalam. Esot pēdējais laiks atgriezties atpakaļ pie dievišķās dabas, ja mēs caur digitalizācijas ideoloģiju negribot ļaut sev nolaupīt jebkādu cilvēciskumu un ļaut mūs degradēt līdz totāli uzraudzītiem robot-cilvēkiem. Noskatieties interviju ar profesoru dr. Karlu Hechtu, ko Kla.TV Jums ir sagatavojusi jau 2020. gada decembrī. Intervijas teksts: moderators: Profesor Hechta kungs, paldies, ka mēs šodien varam būt kopā ar Jums, ka Jūs esat mūs ielūdzis, un mēs šodien varam runāt par tēmu „Cilvēces digitalizācija” . Profesora kungs, šajā gadā, kad runa ir bijusi ganrīz vienīgi par Corona-krīzi, Jūs augustā esat uzrakstījis zinātnisku rakstu, kas darbojas kā neatliekams modināšanas sauciens. Tā nosaukums: „Domas ir brīvas, bet, līdz ar globālo digitalizāciju, ar to ir cauri.” Kas Jūs pamudināja, tagad savos 96 gados, uzrakstīt tik aptverošu un satricinošu rakstu? Prof. Hechts: Nu, tāds ir mans ieradums, ka es gribu cilvēcei darīt zināmu zinātniski pamatotu patiesību. Digitalizācijas ideoloģija izsauc tādu eiforiju, iedvesmojumu par šo tehnoloģiju un tiek solīts daudz: labklājība, komforts, jā, un veselība – līdz pat nemirstībai, caur mākslīgo inteliģenci (MI). Taču patiesība ir kaut kur citur. Digitalizācija atnes totālo uzraudzību. Digitalizācija rūpējas par to, lai kļūtu mazāk darba vietu un cilvēks kļūtu lieks. Digitalizācija rada to, ka tiek manipulēta sabiedriskā doma, un, galu galā, mums būs situācija, kurā cilvēce lēnām zaudēs kontroli pār tehniku. Šajā laikā medijos bija dzirdama informācija, ka Elon`s Musk`s esot izgudrojis “Neuralinku” vai, ir jau tik tālu, ka to sāk izmēģināt – tas ir savienojums starp kompjūteru un smadzenēm. Viņš attēlo, ka tas esot pavisam vienkārši. Šis neuralinks neesot lielāks par 1-eiro monētu, un to varot, caur griezienu ādā, novietot uz galvaskausa. Un tad ir izveidots savienojums starp smadzenēm un šo Neuralinku, un arī - ar kompjūteru vai mobilo telefonu utt. Viņš vēl formulēja to tā, ka savienojums starp smadzenēm un kompjūteru esot nepieciešams, lai cilvēki vai cilvēce kopumā varētu noturēt kopsoli ar mākslīgo inteliģenci. Tā, dabiski, ir satriecoša ziņa, un arī tas bija iemesls, kādēļ es esmu uzrakstījis šo rakstu. Moderators: Profesora kungs, to Elona Muska smadzeņu implantātu Neuralink vispārējie mēdiji jau regulāri ir reklamējuši! Kā tas Elona Muska Neuralinks funkcionē? Un kādas briesmas Jūs tajā saskatāt? Prof. Hehts: jā, vispirms es gribētu izskaidrot, kā tas funkcionēs, un tādēļ man te ir jānotur maza neirofizioloģijas lekcija, lai to vispār varētu saprast. Tās ir cilvēka smadzenes (rāda uz redzamo attēlu) – šķērsgriezums. Es gribu teikt, ka mūsu smadzenēs ir 100 miljardi nervu šūnu, pie kam katra šūna var stāties sakaros ar citām, ar 10 000 citām, un kopā tās veido vienreizēju orgānu; tas ir orgāns, kas nosaka cilvēku, kāds tas ir. Šeit Jūs redzat priekšējās smadzenes. Teuchertes-Noodtas kundze uzskata, ka tām noteikti ir jāļauj nobriest; nobriešana notiek līdz astoņpadsmit gadu vecumam. Tās nedrīkst tikt apstarotas ar kaut kādiem viļņiem vai ārējiem faktoriem, vai tikt bojātas. Te vidū Jūs redzat hipokampu, limbisko sistēmu un šeit ir amigdala, tātad mandeļveida kodols. Tas ir emocionālais centrs. 1940-ajos gados šveiciešu neirofiziologs Walters Rudolfs Hess konstatēja, ka, šeit ievadot pavisam smalku elektrodu un dodot elektrisku kairinājumu, šajā apvidī tiek izsauktas emocijas. Piemēram, smiekli, raudas, trakošana, dusmas. Tātad, tika konstatēts, ka šis reģions atspoguļo mūsu emocijas. Tolaik tas bija liels atklājums, par to viņš saņēma Nobela prēmiju. Un tas daļēji tika pielietots medicīnā tā, ka pacientiem ar epilepsiju un Parkinsona slimības trīci zināmās smadzeņu vietās ievadīja elektrodus. Es pats to redzēju St.Peterburgas klīnikā pie prof. Behterevas k-dzes – kā viņa strādāja ar epileptiķiem. Olga Behterevas k-dze (domāta Natālija Behtereva) ir tā paša Behtereva meita, pēc kura vārda ir nosaukta tā slimība. Un tie bija galvenokārt karā ievainotie, kam (galvā) bija lodes vai granātu šķembas. Viņiem bija līdz 20 epilepsijas lēkmes un, kad aparāts, caur noteiktās vietās ievadītiem elektrodiem, deva īsu, vieglu elektrisku stimulāciju, nākamā lēkme izpalika. To gan nedarīja masām, bet pastāvīgi, ik pa laikam to atkārtoja. Arī Parkinsona slimniekiem apstājās trīcēšana. Tā, tas ir priekšnoteikums. Un tad otra lieta: visa informācijas apstrāde starp simts miljardiem nervu šūnām notiek elektriskā veidā, un mēs varam šo elektrību izmērīt. To sauc pae EEG (elektro-encefalogrammu). Un mēs redzam šeit (rāda uz bildi), ka mums ir dažādi viļņi un dažādas frekvences. Piemēram, alfa-ritms no 7 – 12 Hz, beta-ritms no 13 Hz un augstāks. Vai šeit teta- ritms, kāds ir, piemēram, meditācijas laikā, tas ir no 4 - 7 Hz. Un vēl delta-ritms, kas ir, piemēram, dziļā miegā, bet arī citās funkcijās, un kas ir zemāks par 4 Hz. Un, lietojot šīs konfigurācijas un šīs apmplitūdas un frekvences, var konstatēt noteiktas funkcijas. Un tagad tas nāk: sākuma punkts ir tas, ka mikroviļņi , tātad radioviļņi, tiek ieraidīti smadzenēs (rāda bildi). Tas notiek tad, kad no kāda raidītāja vai mobilā telefona – atkarībā no tā, kāda iekārta tā ir – viļņi tiek ielaisti smadzeņu viļņos, un tad arī var ietekmēt smadzenes - atkarībā no frekvences un kādā veidā to atbilstoši pielieto. Un šodien ir tā, kā arī Armins Grunvalds ir teicis, ka viss ir iespējams, un to var izdarīt ar frekvences modulāciju. Jau 1970-ajos gados ASV tika izdarīti izmēģinājumi, kā ar mikroviļņiem ietekmēt EEG un, līdz ar to, ir iespējams arī manipulēt smadzenes. Ir arī citi pētījumi. Ap mūsu Zemi ir magnētiskais lauks, kas patiesībā mūs apsargā, tie ir t.s. Šūmaņa viļņi. Tie iet arī caur smadzenēm un, patiesībā, tā ir dzīvībai svarīga funkcija. Radioviļņi šo dzīvībai svarīgo funciju var traucēt. Un Musks tagad ir izdarījis sekojošo: viņš šo savienojuma vietu (rāda uz bildi) ievieto šeit. Un tagad - ja man ir, piem., mobilais telefons vai kompjūters, tad starojums no tiem iet uz šo savienojumu, un šis savienojums to transformē uz smadzenēm. Tātad, faktiski tas ir sava veida mazs kompjūters, kas var arī “seivot”. Un, savukārt, no smadzenēm informācija var iet uz savienojumu, un no turienes – atkal uz hendiju vai kompjūteru. Un tagad, dabiski, var atbilstoši ietekmēt (smadzenes), un faktiski, es gribētu teikt, ir radītas “robot-smadzenes”, kas var ietekmēt īstās smadzenes. Moderators: Vai es esmu pareizi sapratis? Tas ir kā tāds mobilā telefona “upp`s” jeb mobilā telefona pielietojums, un tad praktiski ar to var ietekmēt apziņu utt.? Tas taču ir ļoti bīstami! Prof. Hechts: Jā. Un, ja man kāds piezvana, ir iespējams iespaidot manu apziņu arī pat caur mobilo telefonu. Tātad, var manipulēt un faktiski vadīt cilvēkus, kā grib un, piem., var pat likt kādu nošaut vai izdarīt šo vai to. Tad viņš ir “digitalizācijas pavadā”, ja es varu to tā attēlot. Moderators: sabiedriskajos medijos nav manīta neviena kritiska reakcija par Elona Muska smadzeņu implantātu Neuralinku. Vai tam var būt sakars ar to, ka prāta (mind) kontrole, tas ir – apziņas kontrole vai domu kontrole ir gan pazīstama no zinātniskās fantastikas romāniem vai filmām, bet sabiedrībā faktiski tiek teikts, ka tā esot sazvērestības teorija – un tādējādi tā tiek noliegta? Prof. Hechts: Tas ir iespējams. Bet kāds amerikāņu zinātnieks, kura vārdu es esmu aizmirsis, reiz ir teicis, ka noslēpumā noturēt varot tikai mazus noslēpumus. Lielie noslēpumi tiek noturēti slepenībā caur cilvēku neticību. Un tieši tas ir tas, ka cilvēki mazāk tic patiesībai un zinātnei, nekā meliem. Par to arī ir attiecīgi pētījumi. Taču pilnīgā slepenībā jeb aizkulisēs notiek daudz kas. Šajā sakarībā es gribētu atskatīties uz to, kā es nonācu pie šīs apziņas kontroles un šīm ietekmēm. Moderators: Jā, labprāt. Prof. Hechts: 1968. gadā Vašingtonā bija vispasaules fiziologu kongress, un tajā kongresā notika sensācija. Kāds profesors, dr. José Delgado, spānis, kas strādāja ASV, Jēlas universitātē, paveica sensacionālu eksperimentu. Viņam bija pērtiķu bars, un tā vadošais pērtiķis bija holēriķis, tas ir, viņš ļoti viegli kļuva trakojošs. Un tādā stāvoklī viņš paņēma priekšķepu mutē, rūca un metās virsū pērtiķiem, koda tiem un sita tos. Un nu Delgado izdarīja sekojošo: viņš tiem uz galvas uzlika šādu savienojumu ar uztvērēju, līdzīgu priekšējam smadzeņu lokam, kā viņš to apzīmēja; tas jau arī bija šāds savienojums, tikai tas ir implantēts. Un telpā bija raidītājs, kas aktivējās, kad tika nospiesta svira. Un, kad nu vadošais pērtiķis paņēma ķepu mutē, kāds no bara pērtiķiem uzreiz skrēja pie sviras, nospieda to, un vadošais pērtiķis uzreiz kļuva rāms kā jērs. Pēc tam Delgado šo pētījumu izdarīja arī Spānijas vēršu cīņu arēnās. Tur tāpat vēršiem, kas tika satracināti, viņš pielika šo savienojumu un, kad viņš nospieda pogu, vērsis kļuva pavisam miermīlīgs un nebija vairs agresīvs. Tas nozīmē, ka šādi ir iespējams arī agresīvus cilvēkus noskaņot miermīlīgi. Taču dabiski, ka to uzreiz uztvēra arī slepenie dienesti un strādāja ar to. Un tad Delgado to attīstīja tālāk un konstatēja, ka viņš – ko es Jums jau izstāstīju – ar mikro-radioviļņu palīdzību var iedarboties tieši uz EEG. Un tad viņš uzrakstīja grāmatu: “Gara fizikālā kontrole”, tas ir – domu. Mēs redzam, ka apziņas kontrole daļēji tiek apslēpta ar atrunu, ka tas tiek darīts medicīnas labā... var jau būt, ka tā tas arī ir. Šeit vienmēr ir grūti atšķirt labo no sliktā. Un vēl es gribētu runāt par vienu notikumu, kas mani arī izbrīnīja: Tūbingenas Universitātē notiek pētījums: “Savienojums apmācības uzlabošanai”. Tur bērni – tas notiek! - dabū tādu gredzenu (rāda uz bildi), ar ko tiek reģistrēta EEG. Iegūtais EEG atspoguļo 3 stāvokļus: “Satraukums”, tātad – “uzmanība”, “vienaldzība” un “neuzmanība”, kas jau ir kritiska. To atspoguļo 3 lampiņu iedegšanās: – „neuzmanība“ zila, “uzmanība” dzeltena un „ļoti koncentrēts” – sarkana. Moderators: kā luksofors pie pieres, lai skolotājs to...Prof. Hechts: Jā, un ne tikai tas. Caur radioviļņiem skolotāja savā kompjūterī vai mobiolajā redz katru skolnieku: „Ahā, te ir sarkans, te zils“ utt. Tā viņa var to kontrolēt. Un iet vēl tālāk: tiek izrēķināts caurmērs, un skolotājs redz, kuri skolēni ir uzmanīgi un koncentrēti, kuri neuzmanīgi. Es uzskatu, ka tā ir ļauna iejaukšanās bērnu smadzenēs. Bet Baden-Wirtenbergas kultūras ministre to pat atbalsta un, kā teikt, uzskata par progresu apmācības procesā. Moderators: Bet, ja mēs to apskatītu pavisam īsi, tad tagad ir runa arī par 5G: tas tiek izbūvēts arvien tālāk. Un Elons Musks jau arī ir plānojis izvietot orbītās visapkārt zemeslodei satelītus, kas ir aprīkoti ar 5G starotājiem. Tas jau nozīmētu, ka var kontrolēt praktiski visu pasauli, kad cilvēki būs gatavi ļaut sev iebūvēt šo lietu. Tas jau ir...un tieši ar 5G...Prof. Hechts: tieši tā. Tas var iet caur 5G vai caur WLAN, to var ar katru...Bet tieši 5G ir atbilstošais visu pasauli noklājošais tīkls. Un ar to var ietekmēt ikvienu. Un, ja es vēlreiz atceros Muska Neuralinku: tieši te var kontrolēt ikvienu cilvēku katrā laikā, var katru nogalināt un darīt visu iespējamo. Moderators: Jūs savā rakstā pieminat arī daudzos patentus par apziņas un domu kontroli, kurus jau ilgāku laiku var izmantot un izmanto militāristi un arī slepenie dienesti. Vai Jūs nevarētu mūs iepazīstināt mazliet tuvāk ar šīm tehnikām? Kā tās funkcionē? Prof. Hechts: Jā. Te man ir viens patents (rāda bildi), vācu patents no 2002. gada. Tas saucas „Domu pārraidīšana”. Un pielietojuma jomas ir, piem., sekojošas: ka ar domām var komunicēt, bet arī – var pārraidīt neuzkrītošu informāciju. Tālāk tiek teikts, ka caur to var noklausīties kriminālās sarunas un kādas domas kustas starp tiem. Vai arī, ar mikroviļņu palīdzību var stabilizēt domas, ja kāds ir apspriedē vai tiesā, un viņam ir vajadzīgs atbalsts. Un tad ir vēl iespēja ar šo domu palīdzību ietekmēt smadzeņu vielmaiņu un visu. Un tas strādā gigahercu joslā, lauka stiprums te nav uzdots. Bet es zinu, ka smadzeņu funkcija reaģē uz magnētiskā lauka stiprumu – sākot no 0,3 pikowati (pW) uz kvadrātcentimetru. Tātad – uz pavisam vājiem kairinājumiem. Un tas ir tas, ko lielākā daļa nezina vai neatzīst: ka mūsu smadzenes ietekmējas tieši no pavisam vājiem elektromagnētiskiem laukiem un, ar tiem var izsaukt vai nu slimības vai manipulēt. Un no šī patenta man te ir pāris bildes, kuras es īsi gribu nodemonstrēt. Un tā, ar radara sistēmas palīdzību var (rāda bildi) katru cilvēku apstarot atbilstošā veidā. Te ir parādīts, ka to var darīt arī caur atbilstošiem mūriem vai betona mūriem no jebkuras vietas. Te nākamais (rāda bildi) – no mājas iekšpuses; tātad, es varu, piem., ietekmēt cilvēku domas no pirmā līdz pēdējam stāvam vai varu tās nolasīt utt. Moderators: Vai ar staru lielgabala vai ar antenas palīdzību, vai...? Prof. Hechts: Un tas notiek pat tad, ja te ir kaut kādi ekranizējumi, tas iet cauri. Un beidzot, atkal pavisam sliktais (rāda bildi): es varu ietekmēt domas arī no lidmašīnas vai drona un izdarīt kaitējumu vai dot pavēles utt. Tas atkal funkcionē pēc principa: es atkārtoju vēlreiz (rāda bildi): ja šīs ir vietas, no kurienes tiek izstaroti mikroviļņi, tad tie atkal ieiet smadzenēs, un tur tiek atbilstošā veidā apstrādāti. Šeit ir attiecīgie pierādījumi. Un šis atkal ir vācu patents, to es gribu pateikt. Amerikā to ir vēl daudz vairāk. Es vienā grāmatā esmu atradis 27 literatūras avotus par patentiem, kas arī iet tajā virzienā – uz emociju ietekmēšanu. Tā piem., kā Delgado ir ietekmējis pērtiķus, viņu vadošo pērtiķi, tāpat var ietekmēt arī cilvēku. Un var arī otrādi – izsaukt agresivitāti. Un tā – viss ir iespējams. Moderators: tātad, tas nozīmē, ka mums te ir darīšana ar tehniku, kas praktiski “atcilvēcisko” cilvēkus? Cilvēks kļūst par vadāmu mašīnu, tiek pārfunkcionēts par robotu. Prof. Hechts: Tieši tas tas ir, ko ir teicis arī Armins Grunwalds: mēs nodarbojamies ar sevis promdigitalizēšanu, un tehnogēnā sabiedrība, kas attīstās, tā cilvēcei nedarīs neko labu. Un tādēļ es arī esmu uzrakstījis šo rakstu. Mūs ir jāuzkrata, lai mēs pamostos. Mums ir jānoskrūvē atpakaļ šī sajūsma par digitalizēšanu un ir jāatgriežas pie dabas. Moderators: vai Jūs uzskatāt par iespējamu, ka šodien, mūsu laikā tehniski radītais mikroviļņu starojums funkcionē ne tikai kā apziņas kontroles līdzeklis, bet arī kā ierocis, lai praktiski “aizvāktu” vai attālinātu nevēlamo cilvēku daudzumu? Un tad, kā varētu, pirmkārt, aizstāvēties pret šiem ieročiem, resp., arī pret visu šo lietu – ja tu esi parasts pilsonis? Prof. Hechts: Aizstāvēties. Moderators: Aizstāvēties. Jā. Prof. Hechts: Jā, es gandrīz gribētu teikt: mikroviļņu ieroči jau ir “vecā hūte”. Paul Brodeur, amerikānis, ir uzrakstījis grāmatu, kas ir izdota 1980. gadā, „Noslepenotās briesmas”, un tajā ir attēlojis visu – kā mikroviļņu kaitīgo iedarbību – 1980! – un tur ir stāstījis arī par ieročiem, kas, piem., tiek radīti ASV. Toreiz vēl tie bija mikroviļņi, kas iedarbojās ar karstumu. Par to man ir jāsaka, ka izšķir jonizējoso un nejonizējošo starojumus. Un nejonizējošajam starojumam ir termiskā un atermiskā iedarbības. Piem., Vācijā pieļaujamās robežvērtības tiek noteiktas pēc termiskām vadlīnijām, tas ir, tās mūs pasargā tikai no izcepšanās. Un ASV toreiz radīja ieročus, kā raksta Brodeur, kas caur šo sakarsēšanu var nogalināt cilvēkus. Bet tas ir tikai viens no veidiem. Brodeur apraksta arī kādu notikumu, par kuru es gribu pastāstīt. Viņš raksta, ka tad, kad, piem., jūrā esot satikušās ASV un Padomju Savienības zemūdeņu komandas, viņi visi uzreiz esot nogājuši zem klāja, jo viņi esot savstarpēji viens otru apstarojuši. Bet pastāv vēl psihotropie ieroči. Es, piem., varētu stāstīt par daudziem ziņojumiem, bet te būs viens no amerikāņu gaisa spēku zinātniskās padomes komisijas. Tur ir teikts, ka viņi, ar elektromagnētisko lauku palīdzību, var psihotropi ietekmēt cilvēkus. Viņi var tos, piem, iemidzināt, var izraisīt halucinācijas, var iedvest bailes, agresivitāti, kā arī atmiņas traucējumus. Tas viss ir iespējams, tas jau notiek. Moderators: tātad tas, kas ir iespējams militāri, ir iespējams arī mums, pilsoņiem? Prof. Hechts: jā. Vai te – padomju majors Černiševs – viņš 1997.gadā Krievijā kādā militārā laikrakstā ir uzrakstījis rakstu par psihotropajiem ieročiem, un tur viņš raksta, ka tas notiekot parasti, ikdienā, un viņš raksta, ka esot ģeneratori, kas ir pietiekami spēcīgi, lai attiecīgā veidā ietekmētu cilvēku smadzenes un psihi. Un viņš uzskaita veselu rindu tāda veida ģeneratorus, kas dara to iespējamu. Tas bija 1997. gadā. Tagad jau ir pagājuši vairāk kā 20 gadi. Šodien to noteikti ir daudz vairāk. Bet es gribu parunāt par vēl kādu citu notikumu: tas varbūt nemaz nav ierocis, tomēr netieši tas ir ierocis. Tas ir tā saucamais “Maskavas signāls”. Un proti, Amerikas vēstniecībā Maskavā, Čaikovska ielā, bija iebūvēts 1000 vatu raidītājs, lai špionētu. Tajā laikā tā bija parasta lieta, laikam arī šodien tas ir tāpat. Un nu sovjeti ielas otrā pusē, 70 m attālumā, uzstādīja otru tādu raidītāju, bet ar lauka stiprumu 0,001 mW uz cm2. Moderators: tas jau ir mazāk par pašreizējo robežvērtību! Prof. Hechts: jā, tajā laikā šī robežvērtība Amerikā un Eiropā bija 10 mW uz cm², un Krievijā, tas ir – Padomju Savienībā un citās sociālistiskās nometnes zemēs tajā laikā tā bija 0,01 mW uz cm2. Signāla stiprums bija tātad 10.000 reižu zemāks, nekā Eiropas un Amerikas pieļautie stiprumi – tas man ir jāpasaka. Un tad notika sekojošais: starp prezidentu Džonsonu un Kosiginu no Padomju Savienības notika diskusija jeb tikšanās, kur viņi runāja par šo notikumu. Bet Kosigins teica, ka mūsu signāls ir 10 reizes vājāks par pieļaujamo reobežvērtību, kāda ir Jūsu zemē, vai tad vispār kaut kas ļauns var notikt? Jā, ir noticis: 17 gadu laikā no 4 vēstniekiem, amerikas vēstniekiem, kas toreiz bija Maskavā, divi bija miruši no vēža - Thompsons un Pullans, un viens no leikēmijas – Schtoessels. Tas nozīmē, ka caur šo vājo, bet nepārtraukto apstarojumu tajos cilvēkos bija izraisīts vēzis un izpostīts viss viņu organisms. Un to es tagad saistu ar šodienas 5G. 5G ir novietots zemu, lai tas varētu iestarot visās mājās. Un tagad, šis 5G apstarojums var ilgt gadiem, pirms izceļas vēzis. Bet tas ir iespējams, un tieši ar vājiem laukiem. To vajag pastāvīgi atcerēties, ka lauks iedarbojas - un arī to, ka Vācijas un Eiropas pieļaujamās vērtības vispār ir bez nozīmes! Moderators: hm, tātad tās ir daudz par augstu. Prof. Hechts: bet es gribētu pateikt vēl kaut ko. Pēdējo, kas arī ir slikta ziņa. 2018. gadā Ženēvā bija konference, kurā piedalījās vairāk kā 70 zemes, un tur runāja un pat strīdējās par robot-killeru aizliegšanu! Tātad, tas nozīmē, ka šodien var uzstādīt robot-killeru armiju, kas tad iet uz cilvēkiem vai kaut kā tiek diriģēta. Kaut kas tāds tiek plānots, un, dabiski, es gribētu teikt, ka tas nav cilvēkiem iespējams. Vācu astronauts Gert`s, kurš bija starptautiskajā astronautu stacijā ISS ( – International Space Station], un gribēja diriģēt (vadīt) robotu Justinu, jo eventuāli uz Marsa grib izmitināt robotus, un – visu laiku, cik viņš atradās tur augšā (veselu gada ceturksni), robots ir reaģējis pavisam citādi, nekā astronauts Gersts ir gribējis. Tātad, tas nozīmē, ka robotierm ir arī sava tehniskā inteliģence, mākslīgā inteliģence, un tad tie vispār nav vadāmi. Jau pati ideja, uzstādīt tādu robotu armiju vai vispār kaut ko tādu producēt, manuprāt ir kara noziegums, un tādēļ tam ir jātiek aizliegtam. Man nav vairāk informācijas par to, kā tā konference beidzās. Bet mani satricināja jau tas fakts vien, ka tāda konference ir notikusi. Tātad, tiek strādāts ļoti plašā frontē, būvējot mikroviļņu ieročus un digitalizācijas ieročus un tos izstrādājot. Dabiski, ka noteiktā veidā tas viss tiek turēts slepenībā, un tas tiek noliegts, apzīmējot tādas runas par sazvērestības teorijām. Taču ir fakts, ka tādas lietas eksistē, un es kā ārsts, gribu pret to protestēt un aicināt valdību aizliegt šāda veida pētniecības projektus un par tiem neizdot nekādu naudu. Tā. Un nobeigumā es gribētu teikt, ka es izvēlējos virsrakstu: „Domas ir brīvas” , un es gribētu, lai mēs caur digitalizācijas vājprāta apstādināšanu atkal atgūtu domu brīvību. Lai mēs tad varētu dziedāt dziesmu: „Domas ir brīvasrīvas, kas var tās uzminēt? Tās paskrien garām, kā nakts ēnas. Ne mednieks var tās nošaut, ne kāds var tās uzzināt. Es palieku pie tā, ka domas ir brīvas.” Tas mums ir jāsasniedz! Un vēl es gribu nocitēt Bertoldu Brehtu, kurš šeit, Berlīnes teātrī ir labi pazīstams. Viņš ir teicis: “Domāšana ir cilvēku rases vislielākā patika“. Un tieši uz to mums ir jāstūrē. Ar digitalizēšanu mēs to nevaram sasniegt, to mēs varam tikai ar brīvu domāšanu. Un šī brīvā domāšana tagad mums ir jāizcīna, tā ir jāizplata caur zinātni, caur zināšanām, caur zinātnisko patiesību, un tādēļ es esmu uzrakstījis šo rakstu. Moderators: ļoti labi. Var just Jūsu sirdi. Var just, cik ļoti Jūs investējaties tajā. Jā, ļoti sirsnīga pateicība, ka Jūs mums devāt iespēju Jūs intervēt. Un par to, ka Jūs savā lielajā vecumā esat vēl tik modrs un izlēmīgs, iestājoties par labāku pasauli, par miera pilnāku pasauli. Un pats galvenais, lai mēs arī nākotnē varētu domāt brīvi. Paldies Jums!

no ham.

Avoti: -