Ground Zero modelis – fizikāls modelis 9/11 notikumiem, kas attēlots uz psiholoģiska spēļu dēļa.

24.02.2020 | www.kla.tv/15757

Ivo: Pēdējais referents ir diplomēts fiziķis. Viņš mūs vedīs pāri okeānam, uz Ņujorku. Viņš pievērsīs mūsu uzmanību fiziski neiespējamām lietām. Šis cilvēks ir studējis fiziku un ir diplomēts fiziķis, un viņam ir ko teikt. Viņa nenogurdināmā un profesionālā pētniecība… To viņš neizplata tāpat vien, joka vai hobija dēļ! Tā ir piespiesta patiesības aizstāvēšana, ko prasa atbildības sajūta tautu priekšā. Kopā ar viņu mēs gribam vērst uzmanību uz “9/11”, uz 2001. gada 11. septembri tik ilgi, kamēr pats pēdējais Zemes iedzīvotājs būs aptvēris, ka ir neiespējams tas, ka divu lidmašīnu ietriekšanās varētu pārvērst putekļos trīs stiprus debesskrāpjus. Bet tā ir noticis, ka mums to saka. Vienkārši, šī fizikālā neiespējamība ir tik ilgi jāizkliedz pasaulei, kamēr katrs sapratīs to, ka oficiālā versija nevar būt pareiza. Mūsu referent, Heinc Pommer, lūdzu uz skatuvi! Es Jūs sirsnīgi sveicinu. Heincs Pommers, diplomēts fiziķis. (Applausi) Mēs ļoti priecājamies, es esmu ļoti ieinteresēts. Viņš tagad mūs pamācīs par 9/11, izmantojot psiholoģisku spēļu dēli. Tas nav nekad dzirdēts, bet mēs tagad uzzināsim, kas tas ir. Vispirms vēl viņa dzīves gājums šeit uz ekrāna, un tad vēlreiz ķersimies pa īstam klāt viņa referātam, kas ir ļoti svarīgs. Heincs Pommers, dzimis 1967. gadā Calvā, Baden-Virtembergas zemē Vācijā. Izglītība: Studējis kodolfizikas institūtā Parīzē, “Institut de physique nucléaire”. 1994. gadā absolvējis kā diplomēts fiziķis. Studiju laikā viņš nodarbojās ar šoka viļņu (triecienviļņu) rašanos un izplatīšanos plānos slāņos pēc augstas enerģijas daļiņu grupu trieciena. Nodarbošanās: kopš 2000. gada strādā patstāvīgi komplekso iekārtu un aparātu tehniskās dokumentācijas jomā. Darba fokusa punkts ir tehnisko kopsakarību vienkāršota attēlošana, ievērojot psiholoģiskās izpratnes barjeras. Heincs Pommers ir precējies, viņam ir viena meita un viens padēls. Publikācijas: grāmatas „9/11 fizikālo procesu apraksts – alternatīvo modeļu veidošana“ autors. Viņa interneta mājas lapa: www.911history.de Heincs Pommers kopš apmēram 5 gadiem nodarbojas ar 2001. gada 11. septembra notikumu lietišķu attēlošanu. Viņa šodienas tēma: Ground Zero modelis – fizikāls modelis 9/11 notikumiem, kas attēlots uz psiholoģiska spēļu dēļa. Heincs Pommers: Ļoti pateicos par uzaicinājumu un liela pateicība par izcilo dziesmu, tas tiešām man bija jauks pārsteigums. Dziesma, kas speciāli aranžēta vai komponēta šiem priekšlasījumiem. Mana mājas lapa jau ir parādīta: 911history.de Tā kā šis referāts ir ļoti intensīvs, un tajā ir liels informācijas blīvums, tad Jūs varat šo pdf, kas te ir redzams pie sienas, lejupielādēt internetā. Tas jau ir dabūjams. Kā jau teikts, 911history.de, adrese ir nodrukāta arī flaijeros. Šodien es runāšu par Ground Zero modeli. Tas ir fizikāls modelis, ko patiesībā vajadzētu pētīt universitātēs, bet tur tas tiek izsludināts ārpus likuma un no tā izvairās. Šo referātu es esmu lasījis jau piecas vai sešas reizes un esmu pamanījis, ka klausītājos ir divas lielas barjeras, lai saprastu teikto. Pirmā barjera ir fizikālie argumenti, un otrā barjera ir tā, ka klausītājiem ir grūtības sevī sakārtot informāciju par darītāju grupu. Bet problēma ir vienkārši atrisināma, ja mēs ieņemam pietiekamu distanci no tās un apskatām to no lielāka attāluma. Tāds arī ir šodienas referāta vadošais teiciens: “Pareizajā skalā viss kļūst vienkārši”. Pareizajā skalā mēs atpazīstam lielās kopsakarības, kas sniedzas līdz pat civilās sabiedrības kodolšantāžai un izspiešanai. Es sākšu ar 2001. gada 11. septembri un ar sekojošu paziņojumu (1. video): According to some estimates, we can not track 2.3 trillion dollars in transactions. Saskaņā ar dažiem aprēķiniem, mēs nevaram izsekot transakcijas 2,3 triljonu dolāru apjomā. Šie triljoni ir tikai 2,3 triljoni, un jums Šveicē šāda summa ir pavisam vienkārši novērtējama. Tas ir – Šveicē ir 2,3 miljoni ģimeņu. Tas nozīmē, ka katra Šveices ģimene saņemtu vienu miljonu dolāru, ja šo trūkstošo summu sadalītu visām Šveices ģimenēm. Amerikāņu ģimenēm tad iznāktu tikai pa 25 000 dolāriem katrai, bet arī to tās manītu savā mājsaimniecību budžetā. Tātad, tas ir liels daudzums naudas. Un, lai noskaidrotu naudas ceļus, Pentagonā tika izveidota civilā izmeklēšanas komisija. Protams, 11. septembrī Pentagonā, šo civilo izmeklētāju biroja telpās, eksplodēja vairāki spridzekļu komplekti. Tā, pirmkārt, tika likvidēti dati un, otrkārt, nogalināti civilie izmeklētāji. Bet vēl bija arī datu rezerves kopijas. Tās atradās Ņujorkā, un proti, gandrīz 200 m augstā biroju tornī, kas vēsturē ir iegājis ar nosaukumu, “ēka Nr. 7”. Tātad, iesim tagad uz Ņujorku. Šī ēka Nr.7 arī 11. septembrī tika sagrauta. Tā sabruka brīvā kritienā ātrumā ap pieciem pēcpusdienā. Un tāpat sabruka divi lieli tērauda torņi, katrs 400 m augsts. Turklāt (te, apakšējā bildē redzams) aizdegās mašīnas un citas tērauda ēkas netālu no Pasaules Tirdzniecības centra (World Trade Center) un daļēji vai pilnīgi sadega. Te Jūs redzat ēkas Nr.7 gruvešu kaudzi ar vairs neatrodamajiem rezerves drošības datiem par 2,3 triljoniem. Un ir uzkrītoši, ka šī gruvešu kaudze ir apbrīnojami maza – mēs runājam par 200 m augstu ēkas gruvešiem! Te cits uzņēmums: patiešām uz šīm gruvešu kaudzēm tika uzmesta zeme. Pirmajā acumirklī tas liekas pilnīgi nesaprotami, taču deaktivizācijai ļoti pareizs pasākums! Manas dāmas un kungi, patiesības kustībā vienmēr tika teikts: vienīgā iespēja, kā ēkai Nr.7 likt sabrukt brīvā kritienā, esot vienlaicīga visu 81 vertikālo ēku nesošo tērauda balstu sagraušana. Fizikāli tas nav vienīgais variants. Patiešām, pastāv vēl otra iespēja, un proti – vairākas stundas ilgstoša vienmērīga tērauda balstu vājināšana, piemēram, ekstrēma rūsa. Un ja tad jūs ēku ar mazu sprādzienu vēl vairāk destabilizēsiet, it kā iedosiet tai mazu uzsitienu, tad visi tērauda balsti padosies visā savā 200 m garumā, jo neviens no tiem nebūs spējīgs novadīt šo spēku citā virzienā. Brīvajā kritienā šis materiāls iegūst tik lielu kinētisko enerģiju, ka uztriecoties zemei, tas pats sevi saspiež, sapresē kopā. Rezultātā rodas tā mazā, nožēlojamā, kūpošā drupu- rūsas kaudzīte, ko Jūs redzat šajā bildē. Jūs būsiet jau pamanījuši, ka Ground Zero Modelis (GZM) postulē (izvirza bez pierādījumiem) World Trade Center (WTC) izpostīšanas nukleāro principu. Modeļa rāmjos mēs drīkstam apgalvot visu, tas ir mūsu spēļu modelis. Tikai tam sevī ir jābūt loģiskam. Šim nolūkam mēs pielietosim vienu triku: Mēs tos procesus novērosim km skalā, tas ir – ievietosim tos metamajā kauliņā ar malas garumu 1 km. Tā mēs izvairīsimies no parastās problēmas – jautāšanas par tērauda balstiem un sijām, kas parasti tiek aprakstīti metra vai centimetra skalā. Tie mūs neinteresē, tie tikai sarežģī visu, tie vienkārši iztvaiko. Līdz ar to mums uzreiz ir noliedzoša reakcija no “trenētā” prāta puses. Ar “trenēto prātu” es domāju masu mēdiju trenēto un ietekmēto prātu. Kad viņi mēģina komunicēt šo modeli, tad Jūs uzreiz saņemat divas reakcijas: NĒ, jo kaut ko tādu amerikāņi nemūžam nedarītu amerikāņiem! NĒ, jo tad taču viss būtu bijis radioaktīvs! Jā Jūs tad vēl turpināt argumentēt, tad tas vienmēr tikai noved pie “trenētā prāta” tipiskās bēgšanas reakcijas: Ak, liec man taču mieru! Un ar šādu aizstāvēšanās nostāju tālāk var tikai ļoti ierobežoti spēlēties. Ir iespējams tikai vēl izbrīnīts vai izspēlēti izbrīnīts pretjautājums: NĒ, kaut ko tādu varas psihopāti amerikāņiem taču nenodarītu? Nē, radioaktivitāte taču nevar noslēpties? Tas rada mazāku atraidījumu, bet tomēr ir bēgšanas reakcija: cerams, ka viņam nav taisnība, es to nemaz negribu zināt! Lai pārvarētu šīs barjeras, es šim referātam sākotnēji esmu uzmetis sava veida “spēļu dēli” – apmēram pēc spēles “Cilvēk, nedusmojies!” līdzības. Pie tam mums par spēles kauliņiem noderētu fizikas likumi; trīs nezūdamības likumi – impulsa, masas un enerģijas nezūdamības likumi, un šiem likumiem pakārtotā komponente, starojums. Tad mums vajadzētu iziet pa četrām spēles nodaļām, tātad – impulss, novērojums, skice, aprēķina modelis, prognoze un tad mēģiniet ar mūsu spēles kauliņu sasniegt drošu dzimtenes ostu. Mana sieva atkal pa vecam gudri un pedantiski nodarbotos ar fizikāliem argumentiem. Tādēļ es izmainīju koncepciju, un pūlējos problēmai tuvoties no augšas, no putna perspektīvas. Tātad, nevis sākšana no apakšas ar fizikāliem argumentiem, bet no augšas. Un tādēļ es vienkārši jautāju: kas var būt plānojis ko tādu un tādēļ ir turams aizdomās kā darītāju grupa? Es domāju, ka ir likumīgi šādu darboņu grupu apzīmēt par “varas psihopātiem”. Šādiem varas psihopātiem dominēšana un hierarhija ir svarīgākas nekā rezonanse un harmonija. Viņi gan nav inteliģentāki par mums, bet viņi domā citādi – rupjāk un tiešāk. Viņi domā ļoti vienkāršās struktūrās; viņi uzskata sevi par ģeniāliem un neaizskaramiem. Viņi vēsturi raksta paši un veido sabiedrību pēc savas bildes. Īsāk: viņi domā lieluma mānijas apsēsto skalā. Tā nav nekāda apsūdzība, bet zināmu grupu darbošanās vēstures pārrakstīšanā vēl ir ļoti pamatīgi jāizmeklē. Viens šīs grupas pārstāvis, piemēram, ir Filips Deivids Zelikovs (Philip David Zelikow). Viņš pats lielās ar to, ka ir tas, ko latviski sauc par “melu baronu”. Viņam ir spējas radīt sabiedrisku mītu un spēt to ilgstoši uzturēt aktuālu; pēc paša vārdiem: Spēja radīt un uzturēt publisko mītu („The ability to create and to maintain a public myth“). Tā Zelikovs 1998. gadā radīja kādu stratēģiju, kas parāda, kā ASV varētu pārveidot par policejisku valsti. Savā projektā Zelikovs pielieto šādu triku: viņš apraksta pagātni, bet projicē to uz nākotni. Un tā, viņš 1998. gadā apraksta mazu uzbrukumu ar bumbu uz WTC, kas notika 1993. gadā, bet vienlaicīgi pareizi jau paredzoši apraksta 2001. gada notikumus. Tajā dokumentā oriģināltekstā, te augšā, pirmajā atkāpē, un tālāk pavisam apakšā ir teikts: “Ja bumba, kas 1993. gadā eksplodēja zem WTC, būtu bijusi nukleāra, vai būtu efektīvi izplatījusi nāvējošu slimības izraisītāju, tad … tad ASV varētu reaģēt ar drakoniskiem mēriem, ierobežot pilsoņu tiesības, paplašināt pilsoņu uzraudzīšanu, apcietināt aizdomīgos un atļaut nāvējošas varas pielietošanu.” Tagad vienkārši pieņemsim, ka Filips Zelikovs mums un saviem kolēģiem ir teicis pilnu patiesību. Tad nāvējošie slimības izraisītāji bija Antrax sporas (bilde šeit apakšā), kas 2001. gada septembrī tika izsūtītas vēstulē. Tomēr pa šo laiku ir noskaidrojies, ka šīs sporas, pateicoties savam smalkajam apvalkojumam, ir nākušas no kādas ASV ieroču laboratorijas un, tādēļ to izgatavotāji ir sameklējami pēc vārdiem. Bet mūs šodien interesē kodolsprādziena paredzējums, un patiešām, ir fotogrāfijas, kas runā skaidru valodu. Par sekojošo video man tagad ir jāsaka: šie kadri rāda ēkas Nr.7 sabrukšanu. Otrkārt, kadri nav attēloti, izmantojot laika paātrinātāju. Tas nozīmē, ka viss patiešām notiek ar tādu ātrumu. Es tikai saīsināju 3 minūšu laika periodu, lai to parādītu 1 minūtē. (Tagad man ir vajadzīgs video C15 stikla lodīte). Jūs uzreiz redzat ēku Nr.7 brīvā kritienā. Tā krīt lejā kā akmens, tad izveidojas piroplastiskais putekļu mākonis, piroplastiskā upe. Tagad mēs izmainīsim perspektīvu, tā ir šī pati situācija no tālākas ēkas balkona. Tad par 1 minūti vēlāk: te tvaiks sākotnējais vilnis pārvērties miglā. Un no ēkas Nr.7 drupām izveidojas sēņveida mākonis – tas ir uzņemts no Hudsona otras puses. Jūs redzat centrālo mākoni un četrus sānzarus, kas vienas minūtes laikā uzceļas 1300 m augstumā, un ir arī skaists virtulis ar cauruli – tās ir kodolsprādziena pavisam tipiskas formas. Un tagad mūs, dabiski, interesē: kā var lielpilsētā “piešķilt” nukleāro ieroci tā, ka iedzīvotāji to uzreiz neatpazītu? Tādēļ iztaisīsim vienu ekskursu. Norādījumus uz to dod kāda 1970. gada simpozija par līdzīgi tēmu konspekti. Tas bija simpozijs: „Symposium on engineering with nuclear explosives“. Konkrēti runa bija par apvidus veidošanu ar kodolsprādzienu palīdzību. Uz to dokumentu bāzes mēs varam formulēt vienu hipotēzi jeb pieņēmumu: WTC izpostīšana bija tā ieplānota jau pirms tā celtniecības! Nu Jūs noteikti jautājat: kādēļ 1970. gadā bija simpozijs par šādu tēmu, kurā, starp citu, piedalījās 500 no labākajiem zinātniekiem? Tādēļ Jums ir jāsaprot divas lietas: 1. Eiforija, kas ap 1965. gadu valdīja attiecībā uz “nukleāro ainavu”. 2. Ap 1965. gadu tehniķu radītais vērtējums, kas uzskatīja par iespējamu un paveicamu “nukleārās ainavas” veidošanu. Šis grafiks te, piemēram, rāda dzelzceļa plānošanu caur kalnu. Bet ne tā, kā ir parasts Šveicē – būvējot tuneli – bet ar kalna likvidēšanu. Priekš tā būtu jāuzspridzina 23 atombumbas, un kalns būtu “atvērts” 500 m platumā. Projekta “Project Carryall“ ietvaros pazustu kalnu virsotnes 4,5 km garumā. Atombumbu spridzināšanas spēks būtu starp 20 un 299 kilotonnām. Salīdzinājumam: tiešais enerģijas atbrīvojums Hirosimas bumbai bija tikai 15 kilotonnas. Tātad Jūs saprotat, ka ainavu veidošanai ir vajadzīga liela enerģija. Šajā bildē Jūs redzat augšā atzīmētu kalna virsotni, apakšā punkti ir spridzekļu lādiņi. Pie tam sarkanie punkti ir 200 kilotonnu lādiņi, kas atrodas tieši zem kalna, bet flangi tiek spridzināti ar 20 kilotonnu lādiņiem. Šajā melnbaltajā bildē ir kāda nerealizēta projekta modelis ar papildus ūdenskrātuvi, kas te ir viegli oranži marķēta. Šī ūdenskrātuve būtu tikusi izveidota ar 100 kilotonnu enerģijas pielietojumu. Bet lai Jūs sajustu šo neiztēlojamo skalu – kā es jau Jums esmu teicis vadošo izteicienu šim referātam, ka “Pareizajā skalā viss kļūst vienkārši”- es salīdzinājumam pa labi esmu Jums uzfotografējis 6,5 km garo Fandera tuneli pie Bregencas, kuru Jūs visi noteikti pazīstat. Priekšstats par to, ka Fanderu varētu sadalīt divās daļās – Pfaender-Ost (Austrumu gals) un Pfaender-West (Rietumu gals) un pāri atklātajai gravai laist autobāni, mums izliekas tikai kā groteska (karikatūrisks). Bet es gribu Jums dot sajūtu par pareizo skalu. References spridzināšana Carryall ūdenskrātuvei 1962. gadā - arī ar 100 kilotonnām, kad izveidoja Storax Sedanā krāteri - šīs ir īstas fotogrāfijas. Krātera dziļums ap 100 m, diametrs 400 m. Tās ekspozijas izsauca stipru zemestrīci – 4,75 balles pēc Rihtera skalas. Interesanti, ka ekspertu domas par iespējamo būvdarbu sākšanu pēc spridzināšanas ir atšķirīgas. Daži no viņiem pamatojās uz to, ka ir vajadzīgas tikai trīs dienas, lai tur iekšā sūtītu pulkus un uzsāktu darbus. Bet pēc citiem vērtējumiem gaidīšanas laikam vajadzētu būt vienu gadu ilgam, kamēr samazināsies radioaktivitāte. Bet tā simpozija vissvarīgākais mērķis bija paātrināt nukleārās ainavas izbūvi, samazinot radioaktīvo piesārņojumu. Tam nolūkam izgudroja dažus trikus, starp tiem – kodollādiņu un parasto sprāgstvielu kombinācijas lietošana. Tika atklāts, ka pārklājoties triecienviļņiem, mazi konvencionālie spridzekļi var sasniegt ekstremāli lielu iedarbību (šeit bilde). Mazie sprādzieni tiek aizkavēti 200 milisekundes pēc atombumbas uzspridzināšanas. Tas nozīmē, ka caur šo pārklāšanos rodas ekstrēmi stipra iedarbība. To šahtu, kas te izveidojās, jau 1970. gadā nosauca par “kodolkamīnu”. Tāpat Jūs varat horizontāli nonest kalnu vai spridzināt kā šahtu. Cita metode, kā palielināt sprādziena iedarbību, un vienlaicīgi samazināt radioaktīvo kontamināciju, bija ūdens kā papildus paātrinātāja lietošana . Kad atombumda tiek “pielaista, piešķilta, aizdedzināta, detonēta” ūdens baseinā, kas savukārt, ir betona sienu pilnībā ietverts, tad, pievadot tur spiedienu, ūdens ar neticamu postošo spēku mutuļo uz augšu. Šajā konfigurācijā šeit 20 kilotonnu lādiņam tiek ieteikts tikai 340 kubikmetru liels baseins. Tas atbilst metamo kauliņam ar 7m garu malu, tātad, mazam mājas ūdens tilpumam. Tad, lai Jūs vēl labāk varētu sekot ainavu veidošanas kolēģu iedvesmai, te vēl papildus informācija. Tādi elementi, kā dzelzs – un silīcijs un skābeklis – silīcija oksīds ir smiltis – šie var veidot trīs vai četrus neradioaktīvus izotopus. Tas nozīmē, ka dzelzs vai granīts nekļūst uzreiz radioaktīvi pat tad, ja tie caur atombumbas eksploziju absorbē neitronus. Vai skābeklis – šajā gadījumā radies radioaktīvais izotops sabrūk dažās sekundēs un tad vairs nerada nekādas ilgstošas problēmas. Visi šie faktori, šie četri punkti, kas šeit ir uzskaitīti, tātad runāja par labu atombumbas pielietojumam ainavu būvniecībā, kad tiek spridzināts granītā. Pats par sevi saprotams, ka simpozijā tika celti priekšā arī aprēķini. Ir jāsaprot, kurp kustas materiāls pēc aizdedzes. Pavirši sakot, kā kalns paātrinās, kā tas griežas, kādi spiedieni ir sagaidāmi akmens materiālā utt. To stipri vienkāršoti var attēlot ar matemātiskiem modeļiem. Ar šo mēs beigsim mūsu ekskursu nukleārajā ainavu veidošanā un pielietosim šīs zināšanas 11. septembra izprašanai. Kā darbojas atombumba? Te mums ir pirmais izklājums [Lpp. 23 vācu referātā] Jūs redzat, ka šajā gadījumā bumba ir novietota virs ūdens paātrinātāja. Ar torni bumbu savieno kanāls, tas nozīmē, ka triecienvilnis pēc aizdedzināšanas ieiet tornī iekšā un beigās to saplēš ūdens paātrinātājs. Tālāk spiediena vilni kompensē grīda, tas nozīmē, ka nav šī milzīgā krātera, bet ir kā šautenēm, kur eksplozijas kamera pilnīgi apslēdz, aptver eksplozijas spiedienu, un ārā iet tikai virzienā uz augšu. Tā, tas ir tas, ko mēs novērojam: mēs patiešām redzam Ziemeļu torņa skaidru vulkāna izvirduma veida uzvedību. Vidū ir redzams centrālais melnais mākonis no kondensētajiem dzelzs tvaikiem, kamēr baltās izvirduma strūklakas izsauc ūdens un iztvaikojušā akmens spiediena izlādēšanās. Šeit Jūs redzat viena fizikas galvenā likuma apstiprinājumu jeb darbību, un proti, impulsa nezūdamības likuma: vertikāla, uz augšu vērsta kustība paliek vertikāla tikmēr, kamēr to nenovērš kāds traucēklis. Šāds traucēklis bija torņa augšējā daļa. Tālāk mēs redzam, tas ir – dzirdam - cita likuma darbošanos: masas jeb tilpuma straumes nezūdamības likums. Nākamajā video svarīga ir tikai akustiskā informācija. Neskatieties tik daudz uz bildēm. Sākumā Jūs redzat kādas gāzes straumes fokusētu izplūšanu no vulkāna Stromboli, un tad vienkārši salīdziniet šos trokšņus. Lūdzu no skaņas [dzird sprakstēšanu un šņākšanu]. Okay, no šī vienkāršā piemēra mēs manām, ka akustiski Ziemeļu torņa šņākšanu nevar atšķirt no fokusēta izvirduma. Līdz ar to, vēl viens fizikas pamatlikums pamato Ground Zero modeli. Ir noskaidrots tilpuma straumes cēlonis un avots. Gāzu masas nerodas no nekā. No otras puses, tai laikā vajadzētu atbrīvoties radioaktivitātei izmērāmā stiprumā, jo iztvaikojusī bumba, kopā ar izplūstošajām gāzēm nonāk apkārtējā telpā. Faktiski šo radioaktivitāti var arī izrēķināt - pēc Ground Zero modeļa, sagaidāmo radioaktivitāti – tiklīdz mēs zinām ienestās enerģijas daudzumu. Šeit ir attēlota urāna kodola šķelšana. Urāns šķelšanas procesā pārsprāgst divās daļās un veido dažāda lieluma atlūzas. būtne. Faktiski PTC (WTC) putekļu analīze pienāca ar četru mēnešu nokavēšanos, un tur uzrādījās tikai viegli paaugstināta beta-aktivitāte, kuru mēs arī pieļaujam. Tomēr, šī viegli paaugstinātā beta aktivitāte ir par niecīgu nukleāram procesam, tā tas vismaz tiek kategorizēts. Tādēļ to tālāk vairs neizmeklē. To analīzi veica dr. Pols Laiojs (Paul Lioy) ar t.s. šķidrās scintilācijas skaitīšanas metodi – ar LSC: tur papildus vielas šķidrumā uzzibsnī, tikko radioaktivitāte tās ierosina. Šis gaismas uzzibsnījumu traucējumu efekts ir pierādāms arī ar augstas izšķirtspējas kamerām. Tātad, mums pie 9/11 neradioaktīvajiem putekļiem nebūtu jāsagaida nekāda kameras pikseļu izkrišana, tas ir loģiski. Taču – dīvainā kārtā – dažas kameras no 9/11 uzrāda tieši šo efektu. Katra kameras bilde tiek uzbūvēta no kreisās uz labo pusi un pa rindiņām. Skartais pikselis, respektīvi, rindiņa, atpūšas milisekundes ilgi un rada iespaidu par horizontāli aizslīdošu sudraba zivtiņu. (Lūdzu 3. video: E05 GZM-Radioaktivitāte) Te nāk tas mākonis – šeit bēg reportieri – un tiek satverti. Tikko tie tiek satverti, tie ir prom. Okay, tātad, Jūs redzat masīvus elektronikas traucējumus. Kam tagad taisnība? Kāds amerikāņu kolēģis gribēja to precīzāk zināt, un viņš eBay-ā nopirka izsolē gabalu no WTC. Tāpat kā Berlīnes mūri, arī WTC var nopirkt pa gabaliņiem. Un par 355 dolāriem kāda atlieka piezemējās uz drauga virtuves galda. Te Jūs redzat to, no tērauda, betona un akmens kopā sacepto, kluci. Par to ir jāsaka: alfa un beta starojums nenāk no šī gabala, tas tiek maskēts. Citādi ir ar gamma starojumu. Tas ar relatīvi augstu enerģiju izspiežas cauri cietiem materiāliem. Pie tam tikai samazinās stara intensitāte. Tā viļņa garums vai enerģijas garums neizmainās. Tāpat ir ar lāzera staru. Lāzera stars, izejot caur stiklu, neizmaina savu krāsu, bet tikai savu intensitāti, stiprumu. Un tā daļa no šī virtuves galda parauga uzsāka brīnumainu ceļojumu uz kādas Vācijas universitātes gamma spektrometru. Šajā spektrometrā var pierādīt dažus pirmsšķelšanās produktus. Īpaši viegli pierādāms ir izoptops C-137. Tas sevi parāda caur enerģijas līniju pie 662 kiloelektronvoltiem (keV). Man par lielu pārsteigumu, šīs enerģijas līnijas nebija! To es šeit iezīmēju dzeltenu. (Tā ir pirmā trešdaļa – šī dzeltenā svītra). Es to sagaidīju šeit, bet tā, diemžēl, kaut kā paslēpās. Protams, var būt, ka mēs esam tikuši apmānīti, un esam nopirkuši vienkārši dzels kausēšanas atlikumus no krāsns. Bet pieņemsim, ka šis paraugs ir tipisks, un citām laboratorijām būs tādi paši rezultāti; ka šis tipiskais paraugs tomēr nav pierādījums jeb ir neko neizteicošs. Tagad Jūs varat teikt: Ok, šī ir tikai viena līnija, ir vēl daudz tādu līniju, vai tad šī nu ir tik ļoti – ļoti svarīga? - Tiešām, diemžēl, šī ir ļoti svarīga. Bez šīs trūkstošās Cēzija 137 līnijas, šīs pašas dzeltenās līnijas, nav nekādas urāna kodolu šķelšanas, un bez urāna kodolu šķelšanas par 11. septembri saaug tik mežonīgas teorijas: piemēram, aukstā fūzija, antimatērija, skalārie ieroči, Hatčisona efekts, dobās telpas ieslēgšana ar lāzera deitērija un tritija aizdedzi un arī nanotermīts. Bet fizikas galvenie likumi saka: halo, halo, halo! Tas bija nukleārs process, tas bija nukleārs process. Impulss runā par to, par to runā tilpuma (masu) lēciens, par to runā enerģija. Un ko dara tas pakārtotais starojums? Pakārtotais starojums saka: April! April! Te var vai traks palikt. Priekš fiziķa ir totāli slikti, ja pakārtotā puzles daļiņa izsmej augstākus likumus. Tas mūs totāli satriec. Kā tas var būt? Kāds ģēnijs vai kāds velns te mūs izsmej? Risinājums, ko es te gribētu likt priekšā, saucas noekranizēšana. Vispirms stādieties priekšā, ka Jūs stāvat blakus atomspēkstacijai. Tur iekšā notiek kodolu skaldīšana, bet Jūs ārā, zemes paraugā nevarat izmērīt nekādu C137 enerģiju. Kādēļ ir tā? Tādēļ, ka komplicēta tehniska regulācijas sistēma caur aukstuma apritēm atvelk reaktoram enerģiju, bet pats reaktors visu laiku paliek iekapsulēts un noslēgts. Un tagad iztēlojieties pavisam ko citu: Jūs esat Džeimss Bonds. Jūs esat peldbaseinā un esat apbruņots ar zemūdens pistoli. Šīs pistoles darbības rādiuss ir apmēram 10 m. Jūsu pretinieks, kādas tumšās varas aģents, ļaunprātīgi uzglūn zem ūdens apmēram 20 m attālumā. Viņš precīzi zina, ka Jūsu zemūdens pistole ir nederīga, un viņš slepeni plāno kaut kādu nekrietnību. Bet Jūs esat Džeimss Bonds – Jūs zināt, ka Jūs atrodaties veļas mašīnā. Un Jūs zem ūdens ieslēdzat pareizo slēdzi, un ūdens piepildās ar gaisa burbuļiem, un tad Jūs nospiežat, un, droši trāpot mērķī, izslēdzat pretinieku. Džeimsa Bonda triks ir: viņš samazina vides – ūdens – blīvumu, un tad šāviens sniedzas daudz tālāk. Tas, tātad, ir Layout 2 (bilde 33). Atomfizikā tas faktiski ir Edvarda Tellera triks. Edvarda Tellera iesauka ir „ūdeņraža bumbas tēvs”. Precīzāk būtu jāsaka: „Neitronu plūsmas meistars”. Neitroni nav nekādi “būvakmeņi”, tie attēloti šeit, pa labi “kastītē”. Lielā zilā lode ir atoms, bet neitroni ir mazie kodola būvakmeņi. Par ātrajiem tos sauc, ja to ātrums ir 20 000 km/sekundē, bet par lēnajiem, ja ātrums ir 2 km/s. Neitroniem tas ir lēni. Ātrie neitroni lido cauri cieto ķermeņu atomiem, pie tam tie tiek izklīdināti un palēnināti. Vienlaicīgi tie atdod enerģiju, un rodas rentgena starojums. Apmēram pēc 6 m tie iestrēgst cietajos priekšmetos. Tātad viņu darbības attālums beidzas pie 6 m. Protams, sausā gaisā tie var pārvarēt vairāku km attālumu. Dažas gaisa molekulas tos īpaši netraucē, jo gaisa kā vides blīvums ir niecīgs. 9/11 problēmas atrisinājums atrodas Edvarda Tellera palaidēja reaktora koncepcijā. Tur veidojas tvaika burbuļi, kas pēkšņi parūpējas par to, lai kritisks reaktors atkal nomierinātos. Palaidēja reaktors nevar eksplodēt, jo ļoti karstā degviela ļauj neitroniem aizplūst prom. Bet to principu var arī apgriezt otrādi, un nekaitīgu reaktoru pārvērst par eksplozīvu. Jaunajā izklājumā, ko Jūs, ko mēs te redzam: paātrinātājs no vāroša ūdens, un ir svarīgi, lai tas būtu vārošs - tvaika burbuļu dēļ. Te aizsargvairogs no šķidra, vāroša granīta – vārošs ir svarīgi tvaika burbuļu dēļ; un lejā, pavisam lejā - strādājošs, apakšā noslēgts reaktora kodols. Ja šis reaktors kļūst pārmērīgi kritisks un eksplodē, tad ūdens pārvēršas par pārspiediena burbuli. Šķidrais akmens pataisa tievāku radioaktīvo reaktora kodolu, kas ir pavisam apakšā un ieslēdz, ietver to. Eksplozija pie tam notiek relatīvi mīksti – tā ir sava veida izkūpēšana. Šī te bilde parāda situāciju pēc 3 sekundēm – maisījums vēl ir pilnībā ieslēgts granītā. Caur sekundēm ilgu ieslēgumu granītā, ekstrēmi karsta nukleārā plazma pirms izvirduma var sakrāties augšā. Tvaika burbuļi ceļas augšup. Rodas sava veida pīķa gals ap 8000 grādu Celsija karstumā. Šis karstums ir pieņemts lielums. Literatūrā uzskata, ka šādā temperatūrā rodas eksplodējošo masu līdzsvars, kas šeit, tikai pie 5000 grādiem un 200 bāriem netiek sasniegts. Šī bilde rāda situāciju tagad, 8 sekundes pēc eksplozijas: maisījums izlauž sev kanālu. Un šeit it situācija pēc 10 sekundēm. (Bild 36): Nukleārā plazma ir iztvaicējusi torņa iekšieni. Seko spiediena viļņa prettrieciens torņa jumtā (spicē) augšā. Tātad – kad gāzes iet uz augšu, tad izspiestās gāzes saspiežas augšā un tad, kad spiediens kļūst par augstu, tad izspiestās gāzes sitas atpakaļ un izdzen plazmu pa sāniem ārā. Seko izspiesto gāzu spiediena viļņa atsitiens torņa virsotnē, kas piepildīts ar pārspiediena burbuļa gāzēm. Un pēc saspiesto gāzu izplūdes – tas ir tas svarīgais – torņa iekšiene sevī sagāžas un noslēdz šeit izveidojušos pārspiediena kameru. Kopā savelkošā pārāk lielā spiediena kamera (pārspiediena) noslēdzas ar kušanas korķi. Un pie tam nerodas kavitāte - doba (tukša) telpa, bet uz leju grimst šķidrais akmens un veidojas tikai virspusējas ieplakas. Zemes izmaiņas, plaisas, sašķēlumi un radioaktīvie akmeņi jaunu būvniecību šeit padara neiespējamu. Te vēlreiz Dienvidu torņa nopostīšana. Skaisti var redzēt iztvaikojušo ēkas kodolu. Melnais, tie ir kondensētie un atkal sacietējušie dzelzs pilieni, un baltais – jau pazīstamā gāzu izplūde. Tagad zināšanas par nukleārajiem procesiem ir jau vairāk kā 10 gadus vecas. Tikai sabiedrība izvairās ticēt šai ziņai. Un tieši tas ir, jau sākumā minētais, spriedzes lauks starp fiziku un psihloģiju. Tātad – to zina, bet liedzas tam ticēt! Militārais eksperts Dimitrijs Kalezovs jau pirms 10 gadiem brīdināja par šiem radio-nuklīdiem, tikai viņu izsmēja. To vietā mediji par vēža slimības cēloņiem Ņujorkā lieto tikai vispārēju koda terminu – “toksīni”. Ground Zero modelis, ko es šeit prezentēju, ir ļoti līdzīgs D. Kalezova modelim. Tikai Kalezova modelis ir eksplozīvs, kad Ground Zero Modell postulē (izvirza tēzi bez pierādījumiem) par progresīvu, lēnu enerģijas pievadīšanu. Jautājums, kas tagad ir šeit telpā, ir tāds: “Kādēļ tieši 10 kilotonnas? Piemēram, jau 8 kt jau rada ļoti lielu ūdens torni kā šeit, pēc spridzināšanas kādā lagūnā 1958. gadā. Te ir jāizdara vienkārša novērtēšana, cik enerģijas tiek uzņemts no granīta, kas tiek iztvaicēts pie dažiem 1000 grādiem Celsija, un cik daudz ūdens patiesībā bija paātrinātājā. Patiešām, pēc Ziemeļu torņa izpostīšanas Ņujorkā un pār Ņujorku bija biezi tvaika un putekļu vāli. Vai tiešām process aprobežojās tikai ar īsu gamma zibeni tornī un mazliet ūdens, – un tad viss jau bija garām, vai nē? Turpmākie novērojumi rāda: Nē! Jo patiešām bija augsta enerģijas pievade tornim un sevišķi – zem torņa. Drupu lauks mēnešiem ilgi palika karsts un tur bija dažas karstuma zonas; ar enerģiju visbagātākā zona Hotspot A (karstais laukums) bija pa labi no ēkas Nr.7 – 7. ēkai bija enerģētiski visbagātākais hotspots. Vēl 2002. gada 12. februārī, tieši no granīta grīdas, varēja sajust siltumu, kas skaidri cēlās no apakšas. Kad to visu mēģina ieveidot bildē, tad rodas sekojoša aina: mēs atšķiram 1. kārtas enerģijas pievadi (tā ir lode, cēlonis) un 2. kārtas enerģijas pievadi (tā ir iedarbība) torņu galotņu iztvaikošana. Lai novērtētu enerģijas pievadi, mēs vienkārši jautājam: “Kāda enerģija ir nepieciešama, lai zemē radītu 100 grādus karstu zonu ar lodes rādiusu r=75 m?” Tas ir pavisam vienkārši – šajā zonā iztvaiko ūdens. Vai formulējot kā īso jautājumu: Hei, cik daudz tad man ir jākarsē, lai rastos šāds karstuma lauks uz vairākiem mēnešiem? Par trim šādiem laukiem Jūs, izmantojot granīta siltuma kapacitāti un kopējo enerģijas pievadījuma vērtību, dabūjat 1x 1015 džoulus. Enerģijas vienību džoulus var pārrēķināt uz enerģijas vienībām kilotonnas tāpat, kā svara lietās kg par centneriem – tur nenotiek nekas cits, kā tikai izmainās skaitlis. Un šie 1x1015 džouli uz šīm trim lodēm ir tas pats, kas 150 kilotonnas uz vienu lodi. Tik vienkārša ir tā izvērtēšana. Cilvēki parasti netic, ka šāda starojuma bumba vispār varētu eksistēt – tādas lietas nevarot vispār būvēt! Šī iemesla dēļ es esamu pagatavojis mazu koka modeli, un to paņēmis līdzi. Te Jūs redzat centrālo stieni, šeit no augsti bagātināta urāna. Tas sastāv no divām daļām: apakšējā daļa ir no torija, no cēlmetāla. Tad šī ripiņa šeit arī ir no torija un urāna. Sākumā, kad bumba ir neaktīva, šī urāna ripiņa nav kontaktā ar vadošā stieņa augsti bagātināto urānu, bet tā ir vienkārši kontaktā ar toriju. Tāda ir neaktīva bumba. To lietu Jūs aizdedzināt ar centrālā stieņa iešaušanu, un tad tā urāna ripiņa nonāk kontaktā ar centrālā stieņa urānu, un tad šīs ietaises, šīs bumbas reaktivitāte paaugstinās triecienveidīgi. Vispirms tiek sūtīts impulss, un tad pāriet darba stāvoklī; pie tam – ja tā sākumā, neaktīvajā stāvoklī, bija tikai silta, tad tagad caur spontāno skaldīšanos tā tagad kļūst ļoti karsta un sāk kust. Tad tā ļoti ātri sāk vārīties, pie tam pastāvīgi sajaucoties ar cēlmetālu, un iekūst granītā. Tā tagad ir izskaidrota skolas fizika, tam ir jābūt izdarāmam, to mēs dabūsim gatavu. Šajā jaunajā izklājumā Jūs redzat sistēmu tieši pēc aktivēšanas, un proti – vēl pirms lidmašīnas ietriekšanās. Ūdens paātrinātājs vēl ir tukšs, tas ir, kolēģi tagad, pirms lidmašīnas ietriekšanās ir aktivējuši bumbu, iešaujot vadīšanas stieni. Reaktors apakšā sāk strādāt un sāk iekust granītā. Pēc dažām sekundēm seko ietriekšanās, pēc tam ieslēdzas uguns dzēšanas sistēma ar ūdens, topošā paātrinātāja, straumēm, un mazi sprāgstvielu komplekti - klasiskie vai pat termīts, savieno ēku par nukleāro kamīnu. Šeit (47. bilde) Jūs redzat sistēmas darba stāvokli, tas ir, tā strādā stabilāk, nekā rentgena staru ģenerators apmēram vienu stundu. Tagad jau šķidrais metālu maisījums vārās pie apmēram 4000 grādu temperatūras un iekūst granītā. Tvaika burbuļu veidošanās granītā un ūdenī gādā par caurlaidīgumu; bet no kanāla fokusētais rentgena starojums nonāk torņa virsotnē, nevis apakšā, kur vēl bija glābšanas spēki. Pie tam, caur šiem rentgena stariem, caur šo staru absorbciju, torņa augšgals kļūst ļoti karsts un daļēji kūst. Atseviķi neitronu starojuma pulsi izšaujas ārā no torņa, un no 7 km attāluma tos reģistrē helikopteru kameras. Tas, piemēram, notiek, kad tvaika burbuļi atrauj vaļā šķidros granīta šlakus – starp šķidro granītu un šķidro ūdeni veidojas tvaika spilvens. (Tagad, lūdzu, video G08 staru bumba 01) . Te mēs redzam uzņēmumu no helikoptera, kas parāda kameru traucējumus. Šis ir cits helikopters, tā kamerā ir septiņi traucējumu fenomeni. Tā, te ir kūstošā torņa virsotne, tad iztek materiāls, un tad uzreiz Jūs redzat, kā ūdens tvaiko uz augšu no paātrinātāja nākamajā bildē. Te ir tvaika vāli no ūdens paātrinātāja, kas visu laiku vārās. Un tagad nonāk līdz izvirdumam. Torņa virsotne ir novājināta, tā iebrūk, krīt Dienvidu tornis. Un tad tvaiks nāk no zemes. Te nāk lejā krītošais materiāls, tas nozīmē, ka tvaiks ir atradis sānu kanālu un ir “iešmugulējies” pilsētā. Tagad es īsi izskaidrošu, kā tiek “aizdedzināts” (“piešķilts”) šis reaktors. Tātad, mazliet fizikas, bet tas jau nekaitē. Augšā sistēma ir zem kontroles, tas nozīmē, ka ātrie elektroni aizstaro prom, un urāns tiek pastāvīgi sajaukts ar toriju. Tas nozīmē, ka visu laiku notiek šļakstīšanās. Šļakstīgo metālu putra lēnām iegrimst granītā, kas jau pie 1500 grādiem kūst. Ja tā putra vārās ar 4000 grādiem, tad tā sūcas lejā. Bet kūstošais granīts darbojas kā cirkulējošs dzesēšanas līdzeklis. Kādu laiku, ap vienu stundu, tas tā labi turpinās. Grafikā apakšā tiek parādīts, kādēļ sistēma kļūst pārkritiska: 1. augšā uz izdedžiem var izveidoties reflektors no šķidrā vieglā metāla vai no berilija – tas, dabiski, ir jāatzīst – un 2. noteiktā dziļumā dziļais spiediens izveidojas tik liels, ka maisījums beidz vārīties. Pie tam, abu vielu atšķirīgo blīvumu dēļ, sākas urāna un torija fāžu atdalīšanās. Rezultātā lēnie, reflektora atpakaļ atstarotie neitroni trāpa uz tīro urānu, un noiet slikti. Sistēma eksplodē, tas ir – izkūp (vai izšaujas). Šī mīkstā eksplozija izsauc tikai mazu trīci. Turpretim, tiek atbrīvota intensīva gamma un rentgena daļa, kas kā starojuma konuss iespiežas tornī, un novājinātā veidā arī uz āru. Abi starojuma konusi rada dažādus efektus kamerās un lielos metāla priekšmetos. (Tagad video G09a staru bumbas aizdedze). Te Jūs redzat – skaņas celiņa analīze rāda garu maksimumu, tad ieleja, tad divi īsi pīķi. Šos signālus var skaidrot ar - garais maksimums – aizdedzināšana, ieslēgšana – ieleja, ieslēgšana akmenī un izlaušanās no zemes – tas ir pirmais pīķis un ietriekšanās torņa virsotnē – otrais pīķis. Tagad nospēlēsim pirmo 30 sekunžu video un tad izslēgsim. Tas nav sevišķi aizraujoši, Jūs redzat tikai bildes “izkrišanu”. Tas ir helikopters. Un tagad nāk aizdedzināšana. Tagad spiediens sakoncentrējas burbulī, plazma ceļas augšup. Tagad izlaušanās, un tagad tas ir virsotnē. Un tornis ar izvirdumu sagāžas sevī, un Jūs redzat arī īsu uzliesmojumu. Ar nākamo bildi es gribu norādīt uz smagu analītisku 9/11 izmeklēšanas kļūdu. Bieži tiek norādīts uz atsevišķo stāvu novēroto izpostīšanu, un vienlaicīgi to interpretē kā pierādījumu simtiem spridzekļu sinhronai, vienlaicīgai aizdedzināšanai. Bet video ir viennozīmīgi, aculiecinieki ziņo, ka kā ar karatē rokas triecieniem no augšas uz leju spridzekļi ir tikuši aizdedzināti. Faktiski te runa nav par spridzekļiem, drīzāk tās ir konstruktīvi noteikta atsevišķu ārējo tērauda segmentu neizturēšana. Tie neizturēja pieaugošo iekšējo spiedienu - katrs stāvs par 1/10 sekundes vēlāk, un tā tie secīgi pārplīsa. (Video G09b staru bumbas aizdedzināšana) sāka izlidot stāvs pēc stāva. Bija tā, it kā tas būtu eksplodējis, jā, eksplodējis! Tieši tā! It kā būtu novietoti spridzekļi, lai sagāztu! Līdz pašai apakšai – es skatījos un skrēju…. Un tad pēkšņi bija tas - bum, bum, bum! Kā šāvieni. Es skatījos no malas –bum, bum, bum-bum-bum-bum... Okay, un vienmēr no jauna – augšā melns, un apakšā balts, loģiski. Dabiski, katra starojuma bumba rada arī atbilstošu ārējās iedarbības loku. Tas izpaužas tā, ka šajā lokā “izkrīt” radio iekārtas, kameras mirgo, lielas metāla virsmas caur virpuļstrāvu indukciju aizdegas, tās ir tā saucamās virpuļstrāvas. Šādi iedarbības loki var pārklāties, un radīt sevišķās pārklāšanās zonas, kāda bija tīri ģeometriski ēkai Nr. 5. Tagad palūkosimies uz ēku 5. Šeit (bildes 52-55) Jūs redzat – tas ir uzņemts Church Street –ielā, pa kreisi ēka 4, un ēka 5 pa labi, jau krietni aizdegusies. Te ēka 5 ir aiz St. Paulus - Kapellas, arī krietni degoša. Te ēka 5 no ielas puses, un arī šeit. Un katrs var redzēt, ka tas ir nekaitīgs papīra ugunsgrēks vai tamlīdzīgi. Ēkā 7 nevarēja nonākt līdz tvaika izvirdumam, jo agri no rīta 6.30 testa režīmā tika ieslēgta ugunsgrēka aizsardzības sistēma. Līdz ar to ēkai netika pievadīts nekāds ūdens, tātad, šahtā nebija nekādu plūdu. Pēc Ground Zero modeļa, ēka 7 tika izpostīta ar reaktora bumbas palīdzību, bez ūdens līdzdalības. Ar ātrās rūsēšanas un mazo palīgspridzekļu metodes palīdzību tā pārvērtās par mazu rūsas čupiņu. Šajā fotogrāfijā īpaši uzkrītošas ir vēl, pavisam neskartās, granīta plates, kas kā sega sedzās pāri izpostītajai 7. ēkai. Un arī to var viegli izskaidrot: “iedarbības šķērsgriezums” ir iespējamība elementam stāties mijiedarbībā ar gamma vai neitronu stariem. Dzelzij šī iespējamība ir 21 reizi lielāka nekā silīcijam, no kā sastāv granīts. Ar citiem vārdiem runājot: dzelzij starojums uzbrūk stipri un dara to trauslu, bet granītu nē. Arī papīram ir zems iedarbības šķērsgriezums. Tas nevar uzņemt starojuma enerģiju. Bet kubiski – telpā centrētais dzelzs kristāls ar savām brīvajām elektronu saitēm uzņem cieto starojumu, bloķē to, un, ar to pašu, sabrūk molekulārā līmenī. Tas kļūst trausls un sabrūk līdz pat putekļiem. Tad es no izotopu laboratorijas šīs analīzes ietvaros esmu saņēmis svarīgu informāciju, ka Geigera skaitītājam nevar uzticēties tieši pie mazām starojuma vērtībām. Ja putekļi pēc mērītām vērtībām bija tikai mazliet radioaktīvi, tad sacietējušie metāla pilieni tajos var sevī nest veselībai kaitīgu radioaktīvās substances daudzumu. Beta-starojuma gadījumā, kā piem., stroncijs 90 – signālu dod tikai putekļu virspusējo atomu sabrukšana. Bet to iekšā starojums tomēr ir. Tas kļūst aktīvs tikai tad, ja metāla atomārie režģi tiek izšķīdināti skābē. Un tas var notikt pēc norīšanas - kuņģa skābē, vai arī pēc ieelpošanas elpceļu sāļajos šķidrumos. Kad ķermenis uzņem šos radioizotopus, piem., lai veidotu kaulus, tad tie kaitē asinsrades sistēmai, un jau mazās devās var izsaukt vēzi. Ir ļoti iespējams, ka tieši tas bija arī Mērsijas Bordersas nāves iemesls - viņas foto kļuva pazīstams kā „The Dust Lady“ (“Putekļu dāma”). 9/11 dienā viņu panāca putekļu mākonis, un 2015. gadā viņa mira no kuņģa vēža. Vēzis radās tieši tur, kur radioizotopi tika šķīdinot atbrīvoti. Turklāt Mērsija Bordersa mira dziļos parādos, jo, kā Jums jau zināms, vēzis ir milzīgi labs “bizness”. Faktiski putekļu plūsmas sastāvu var redzēt šajā grafikā. Dabiski, ka arī azbesta šķiedras un toksīni darbojas, un indīgie tvaiki, taču arī radionuklīdi. Toreiz šo putekļu iedarbībai tika pakļauti 500 000 cilvēki, un šobrīd ar t.s. “9/11 slimību = “911 stāvokli” slimo ap 50 000 cilvēki. Tagad nu ir amerikāņu uzdevums verificēt šo modeli. Jo noteiktiem radioizotopiem ir jābūt zemes paraugos, ja tikai pietiekami dziļi urbs. Bet kamēr šie izotopi netiks pierādīti, tik ilgi šo referātu varēs izsmiet kā jaunu traku tēzi, kas saka, ka “WTC esot izpostīts ar ūdeni”. Bet nemaz nebaidieties no izsmiešanas. Mēs amerikāņiem varam teikt, ka viņi nedrīkst uzticēties Geigera skaitītājiem, bet – ka izoptopi ir jāmeklē un jāpierāda izotopu laboratorijām. Mums arī nav jābaidās nukleāro procesu likt modelēt brīvajām vai “atbrīvojošajām” universitātēm. Šeit priekšā liktās iestrādes ir lietojamas un tehniski nav nepareizas. Taču šobrīd katrs rektors un katrs profesors riskē ar savu vietu, ja viņš gribētu strādāt pie šādas modelēšanas vai to pārstāvētu. Pēc maniem aprēķiniem, uz 150 kt enerģijas pievadīšanas un tīra urāna šķelšanas pamata saņemu relatīvi augstu akmeņu paliekošo piesārņojumu. Tikai stroncijam 90 tas atrodas pie 790 kilobekereli /kg akmeņu. Un es ceru, ka mani aprēķini vai pieņēmumi ir nepareizi. Bet varbūt tomēr kaut kad tehniskās Universitātes ieinteresēsies par šo modeli. Savā kopumā tas noteikti ir pretenciozs, un tam ir nepieciešams risinājums. Vismaz – nevienu aprēķinu nedrīkst padarīt smieklīgu. Šajā bildē Jūs ļoti vienkāršoti kā momentuzņēmumu redzat gāzu spilvena darbību. Tas augšā ir tas cilindrs, un iekšējais, iztvaikojošais ēkas kodols un atsitiens, ko sastop uz augšu skrienošā plazma. Tagad lūdzu video G24GZM iztvaikojušā ēkas kodola maskējums: te ir situācija no augšas. Mēs tagad esam iekšā mūsu metamajā kauliņā. Mēs situāciju varam arī pagriezt, mēs varam nokāpt pazemē un paskatīties no šī kausēšanas piltuves. Visiem šiem aprēķiniem patiesībā vajadzētu notikt universitātēs, nevis privāti. (Applausi) Nu fsizika ir pabeigta. Tiktāl bija šī GZ-modeļa fizikālie aspekti. Kopsavelkot var teikt: JĀ, varas psihopāti pilnīgi neievēro un nerespektē cilvēkus – psiholoģiski. JĀ, radioaktivitāti noteikti var paslēpt – fizikāli. Tie atkal ir tie abi poli – fizikālais un psiholoģiskais, kuri mums bija lekcijas sākumā. Šī darba izstrādāšanas ietvaros, dabiski, rodas ne tikai jautājums: “Kas dara kaut ko tādu?”, bet arī motivācijas jautājums. Citādi formulējot: “Kā veselā tautas ķermenī vispār var rasties iespēja uz tādu noziegumu kā 9/11?” Atbilde, koru es Jums gribu dot uz šādu jautājumu, ir atskurbinoša: “Veselā tautas ķermenī tāds noziegums nevar rasties! Un galīgi nevar būt, ka darītāji beigās vēl apsmej upurus! Veselā tautu organismā tas vispār nav iespējams!” Arī šo situāciju var modelēt tikai, lai to labāk izprastu. Es nonāku pie rezultāta, ka arī tautas ķermenim ir jābūt slimam, lai vispār pieļautu šādu noziegumu rašanos. Salīdzinājums ar medicīnu te uzrāda audzēju kā kāda cita apgrūtinājuma indikatoru (norādi, brīdinājuma signālu). Ar šo 66. bildi es patiesībā gribu pateikt, ir sekojošais: “Ja mums izdosies, šo 9/11 noziegumu redzēt kā kādas, pavisam citas slimības indikatoru, tad mēs būsim daudz ieguvuši. Tad mēs varēsim meklēt patieso iemeslu. Tad patiesībā tas ir Zelikova un Sugheima grupas nopelns, ka caur līdzdalību šajā noziegumā, viņi ir ieslēguši spilgtu brīdinājuma gaismu, gaismu, kas norāda uz kādas pavisam citas slimības vai papildus indes eksistenci. Šo sistēmas indi Jūs varat nosaukt, kā gribat. Jūs varat teikt: tā ir cilvēciskā kārība un izsalkums pēc varas. Tā ir dominances un hierarhijas domāšana. Jūs varat šai indei piedēvēt pat zināmu Ki inteliģenci. Matemātiskajam modelim arī te var pievienot daudzas komponentes. Bet vispirms es Jums vēlētos teikt: “Nav jēgas gribēt darītājus tikai nosodīt! Dabiski, ka šie cilvēki ir atbildīgi par saviem darbiem! Bet mums ir arī jāmēģina atpazīt arī augstāk stāvošos cēloņus, lai tos vismaz novājinātu. HUMORS ir viens no šādiem līdzekļiem. Tātad, ļoti pozitīvi ir: mēs pamazām iepazīstam krāpšanas skalu, bet ne visi cilvēki spēs uzņemt šīs lietas ar humoru. Bet es tomēr atļāvos, nobeigumam savākt kuriozitāši krājumiņu. Tie psihopāti mūs gan apsmej, bet mēs varam arī par psihopātiem kratīt galvu un smieties. Apžilbuma aklums ir daļēji patiešām smieklīgs. Es tagad ātrā secībā parādīšu 4 bildes (68-71), kurām visām ir kaut kāds kopsakars. Bilde 1: Jūs redzat enerģijas pievadi 23 kt vienā lagūnā. Lielā miglas siena ir ļoti īss kondensācijas fenomens. Bilde 2: Jūs redzat šī testa noslēguma svinību torti Oficieru klubā Vašingtonā. Bilde 3: Jūs redzat situāciju pēc kondensācijas mākoņa izklīšanas. Tas ir tas pats tests. Bilde 4: Jūs redzat oriģinālu strūklaku no WTC. Vismaz šai strūklakai ir nemieru radoša līdzība ar to torti. Absurda situācija, jo Jūs zināt, ka tieši šajā vietā arī tika uzspridzināta viena zemūdens atombumba, resp., skatoties no 1970. gada perspektīvas, tiks uzspridzināta. Situācija kļūst vēl absurdāka, ja Jūs sapratīsiet, ka pirms 9/11 tajās ēkās tika izstādītas lelles, tā sauktās “dummys” priekš mākslas projekta “Gļēvie vīri to izdarīja” - angliski - „gutless men carried it out“. Pie tam runa ir par formā ielietu vārdu spēli. Lellēm vēderā bija kvadrātveidīgs caurums, un tās iznesa ārā zārkveidīgu priekšmetu. „Gutless“ angliski nozīmēs “bez vēdera” vai “gļēvs”. To spēli var turpināt, tam ir daudz piemēru. Nākamām 4 bildēm (73 – 76) ir vismaz tas, ko Švābu dielektā sauc par “piegaršiņu” – pliekana piegarša, un daļēji – pat sēra! Bilde 1: Jūs redzat reaktoru spīdēšanas dubultspēli un meslus, kas jāmaksā gaismā. Bilde 2: Jūs redzat staru aizsardzības vairoga dubultspēli ar izvirduma atveri dvīņu torņiem un ”Reflecting Memorial Pools” (Atgādinošos vai atstarojošos piemiņas baseinus) oficiāli – un ēkai 7 šis baseins ir bez izplūdes atveres, taču ir ļoti skaisti ieslēgts kā staru aizsardzības vairogs. Tātad – 3 torņi – trīs aizsardzības vairogi! Bilde 3: Jūs redzat dubultspēli starp miera balodi un zināšanu aci. Tā ēka sākotnēji tika prezentēta kā “Palomar” (paloma spān. – balodis). Dzīvē metro stacijā “Oculus” (latīn. – acs) katrā 11. septembra gadadienā atveras acs un apmēram 2 stundas skatās debesīs. Bilde 4: Jūs redzat dubultspēli starp relaksācijas, atpūtas vietu un pakļaušanās žestu metro stacijā “Oculus”: Tu guli zemē kaut kā priekšā. Dabiski, šo dubultspēli var atpazīt tikai no pavisam speciāla un diezgan traka redzes viedokļa. Kā jau es teicu: dažiem cilvēkiem ar fiziku ir grūtības; dažiem cilvēkiem ir grūtības ar informāciju par darītāju grupām. Bet noslēgumā: modelis ir modelis! Un ar to drīkst spēlēt! Un tomēr mēs ar Ground Zero Modell esam ieguvuši arī jaunu zināšanu līmeni. Var jau būt, ka šis modelis nav pareizs, bet es ceru, ka mēs drīz spēsim pilnīgi atmaskot melus! Un tagad priekšpēdējā lappuse: es izvēlējos foto no pastaigas pa Ammer- kalniem. Uzņēmumā ir redzams ūdens, kas mierīgi plūst dabīgā apvidū – tā ir veselīga vide, kam nav nekādas sakara ar izpostīšanu vai ar cilvēku taisītu kalnu pārcelšanu. Un šāda harmonija mums būtu jāmeklē. Palieciet pievērsti dzīvībai, pozitīvu un atvērti! Šo referātu es noslēdzu ar citātu no Tomasa Dzefersona, jo dziedinošās zināšanas jau ir tepat, tikai ārā vēl nav atpazīts to patiesības saturs. “Izglīto masas un informē visus cilvēkus... Jūs esat vienīgais patiesais mūsu brīvības pasargājums.” Liels paldies par klausīšanos. [Aplausi] Ivo: Brīnišķīgi, paldies, fantastiski. Tas tagad bija atmaskots vājprāts universitāšu līmenī. Te patiešām kāds ir bijis uzmanīgs fizikas stundās. Es no savas puses varu tikai teikt: es sapratu visu un vienlaicīgi neko. Es to sapratu ar sirdi, visā bija loģikas sarkanais pavediens, nekas nevilka lejā, varēja sekot visam. Viss saskanēja. Tehniski neaptverami, augstākā fizika. Bet sirdī tas pienāca. Sirsnīgs paldies! Tā bija svarīga puzles daļa arī publicēšanai, arī fiziķiem, zinātniekiem – kad mēs to raidīsim. Sirsnīgs paldies, Heinc Pommer!

no Heinz Pommer

Avoti: Rumsfeld (A02a_Ansatz_Dimension_de.mp4) https://www.youtube.com/watch?v=xU4GdHLUHwU&t=1m
WTC7 (C15_Glaskugel.mp4) https://www.youtube.com/watch?v=Ujps2oCA-nU&t=6m4s
https://www.youtube.com/watch?v=eEwSHkQvTI8&t=43m18s
https://www.youtube.com/watch?v=JnLcUxV1dPo&t=12m19s
Volumenstrom (E02_Zweite_Beobachtung_de.mp4) https://www.youtube.com/watch?v=sTWR9MsVXCw&t=2m43s
https://www.youtube.com/watch?v=nDXYN3e663w
Fox Newx (E05_GZM_Radioaktivität_Lioy_de.mp4) https://www.youtube.com/watch?v=uGaiSrxhRhU&t=22s
G08_Strahlungsbombe_001_de.mp4 https://www.youtube.com/watch?v=kRK9_Aauhdg&t=6m9s
https://www.youtube.com/watch?v=007pcpMihSY&t=4m23s
https://www.youtube.com/watch?v=007pcpMihSY&t=9m08s
https://www.youtube.com/watch?v=007pcpMihSY&t=18m10s
https://www.youtube.com/watch?v=SD2DBUJl0OM
https://www.youtube.com/watch?v=W1xFXj-6pVs&t=1m44s
https://www.youtube.com/watch?v=k_64RigP1Fk&t=9m48s
G09a_Strahlungsbombe_Zündung_001_de.mp4 https://www.youtube.com/watch?v=007pcpMihSY&t=1h20m22s
G09b_Strahlungsbombe_Zündung_001_de.mp4 https://www.youtube.com/watch?v=VBYF0B-74Mg
https://www.youtube.com/watch?v=1sByhgN_noA
(Interferenzen WTC1/2; 9:30 am) https://www.youtube.com/watch?v=WeemmQEMmGo&t=1m10s
(Interferenzen WTC7; 2pm)