Pamatinformācija par 5G

03.02.2020 | www.kla.tv/15642

1.daļa: Max – „Betroffene Bürger Bodensee“ (Bodenzē ezera iztrūkušies pilsoņi) dalībnieks; referāts „Kreses-tests“: Sirsnīgi sveicināti visi! Es esmu dzirdējis, ka mobilie telefoni izstarojot, un tas kaitējot dabai, un ietekmējot arī augus. Tāpēc mēs kaut ko izdomājām. Es teicu – iztaisīsim “kreses testu”. Visām paplātītēm bija vienāds saules daudzums, vienāds ūdens daudzums, vienāds gaismas daudzums. Viena paplātīte bija patiešām prom no apstarojuma, zem otras bija mobilais telefons, bet zem trešās – tīkla daļa. Pirms 1 mēneša es tīkla daļas vietā tur novietoju WLAN. Tad es tur iekaisīju sēklas, regulāri visas laistīju un ik pa divām dienām tās fotografēju. Tad tās izdīga, visas apmēram vienādi. Un tad sāka parādīties iedarbība. Šī te ir neitrālā, 13 dienas vēlāk uzfotografēta bilde (izdīgušas zaļas kreses), un šī fotogrāfija ir ar kresēm virs mobilā telefona (zaļganas, panīkušas kreses). Te redz, ka kreses ir mazliet panīkušas; un tāpat arī šīs - WLAN kreses. Un, ja es padomāju, kāda iedarbība ir stariem uz tādiem vienkāršiem organismiem, tad kāda tiem ir uz mums, vai ne? Tas taču nepaiet mums garām! Te pēc 30 dienām (mobilā telefona un WLAN kreses) tas izskatās vēl sliktāk, redz, kā tās nīkuļo. Abas starojuma kreses izskatās līdzīgi. Bet šīs ir neitrālās. Visām bija vienāds daudzums saules, ūdens un gaisa. Un atšķirība tikai tā – vai tām bija apstarojums vai nē. Un tad ir sev jājautā – kas te notiek? Vai tagad ir jānāk vēl lielākam (starojumam)? Arī es jau nezinu daudz par to visu. Bet tas man liek domāt un satraukties – kas te nāk mums virsū? Ir labi, ka mēs meklējam informāciju – kas tas ir. Tādēļ mēs arī rīkojam šādu vakaru. Andreas – „Betroffene Bürger Bodensee“ dalībnieks; referāts „Kas ir elektromagnētiskie (EM) stari un kā tie rodas? Jā, sveicināti visi. Es esmu Andreas. Jošua pēc tam arī runās šeit priekšā. Mēs ar Jošua mēģināsim Jums dot zināmu pamatu un gribam Jums darīt skaidru: kas vispār ir šis starojums? Un no kurienes tas rodas? Jūs jau zināt, ka tad, kad vicina lineālu, var kaut ko dzirdēt. Benjamin, vai Tu arī dzirdi? [Atbilde no Benjamina: Ļoti labi!] Kādēļ Tu to dzirdi tur aizmugurē, lai gan es to vicinu šeit priekšā? [Atbild Benjamins: jo tas ir pietiekami skaļi]. Ok, pareizi. Skaņa ir te priekšā, bet Tava auss ir tur aizmugurē. Pareizi. Un te jau mēs arī esam pie viļņiem, skaņas viļņiem. Tātad, kad es te vicinu lineālu, tad šī vicināšana rada viļņus. Tie viļņi nonāk līdz Jums, un atkal rada viļņus Jūsu ausī. Bungādiņa sāk svārstīties, tās svārstības rada viļņus, viļņi var radīt svārstības. Ievērosim to. Skaņas viļņi ir gaisa molekulu svārstības. Noteiktā vietā tās tiek saspiestas kopā vairāk kā citā, un tas ir skaņas vilnis, kas izplatās šeit telpā. Tagad to pašu pārnesīsim uz EM vilni/svārstību. Ja mums ir antena, lai tā tagad būtu antena (viņš tur stāvus rokā lineālu) – tad maiņstrāvas ietekmē elektriskās daļiņas tajā šūpojas šurpu un turpu un rada elektromagnētiskos viļņus, kas izplatās. Un caur citu antenu šie viļņi atkal izraisa svārstības kādā antenā, un tā šos viļņus var uztvert. Ir vēl viena cita lieta. Es te varu kustināt šo lineālu, un kad es esamu šeit ārā [kustina lineālu], tad tas skan tā. Šeit ārā tā ir zema skaņa. Jo es vairāk pienāku pie lineāla gala, jo augstāks kļūst tonis, jo tas svārstās ātrāk. Tātad lēnas svārstības ir zema frekvence un ir zems tonis. Ātras svārstības – augsta frekvence, augsts tonis. Un tas pats ir arī pie EM viļņiem. Šeit ir arī jēdziens frekvence. Frekvence rāda to, cik ātri svārstās viļņu izraisītājs. Ja elektriskās daļiņas antenā svārstās ļoti āri, tad tā ir augsta frekvence. Tas rada viļņus, kuros to kalni un lejas ir ļoti tuvu cits blakus citam. Un to sauc par viļņa garumu. Tas ir ļoti mazs. Augsta frekvence – īss viļņa garums. Ja svārstības ir lēnas, tad būs zema frekvence un viļņa kalni un lejas būs tālāk cits no cita. Zemās frekvences ir ap 50 Hz (herci). 50 Hz nozīmē ka svārstības šurpu turpu notiek 50 reizes sekundē. Tātad, 50 reizes uz augšu un atkal uz leju. Mobilā telefona starojums ir ap 700 MHZ (mega herci) līdz 1 GHz (gigahercam). Gigahercs nozīmē miljards hercu, tas nozīmē, ka 1 sekundē daļiņa svārstās miljardiem reižu šurpu-turpu. Tas ir – ļoti, ļoti ātri. Kā tieši tas funkcionē elektrībā, to mums pastāstīs Jošua, plus arī vēl to, ko tas dara ar mūsu ķermeni. Jošua referāts: Jā, liels paldies, Andreas. Mēs rūpējamies vienkārši par to, lai mazliet ieliktu pamatus, lai cilvēki mazliet arī saprastu, kas te plūst cauri atmosfērai, kas notiek ar mūsu ķermeni? Mazliet arī par tehniskiem aspektiem, lai ne tikai redzētu izmērītos skaitļus, bet arī saprastu, piem., kā signāls iet caur gaisu. Te vēlreiz pavisam īsi cits piemērs. Visa dzīvība patiesībā ir svārstības, impulsi. Kad ūdenī iekrīt akmentiņš [Bilde, kā akmens ūdenī izraisa viļņus], tas izraisa viļņveidīga signāla rašanos. Gan ūdenī, gan mūzikā ir viļņveida signāli. Gaisma ir starojums. Tie visi ir viļņi. Pēc tam es to parādīšu kopīgā pārskatā. Vēlreiz par šo bildi: kad es šeit iemetu akmeni, es teikšu, ka 1 sekundē rodas apmēram 20 viļņi, un mums šeit ir 20Hz. Saku, lai Jūs principā saprastu, kas ir hercs: viļņu skaits sekundē. Un tagad pāriesim pie īsa vispārīgā apskata. Ir tā, ka mēs visas frekvences varam ietvert vienā kopīgā pārskatā. Ne tikai starojumam ir frekvences. Frekvences ir gaismai, elektriskajai maiņstrāvai kontaktligzdā ir sava frekvence. Un, ja šodien dzird par tādiem jēdzieniem kā zemās frekvences, augstās frekvences, tad tagad Jūs mazliet zināt, ka tās visas ir atšķirīgas lietas līdz pat distances vadības pultij, kas man tagad šeit ir rokā. Tā ir infrasarkanā gaisma. Tie visi ir starojumi, tikai ar vēl augstāku frekvenci. Un, tikko mēs tuvojamies gaismas jomai, parādās redzamais diapazons. Viss kreisajā pusē “pirms gaismas” nav redzams. Un tas mazliet arī ir tas izaicinājums, kas mums ir. Te mēs kustamies neredzamajā jomā. Arī strāva – to neredz, bet, kā Jūs visi zināt, ar to var diezgan krietni apsvilināt pirkstus, ja ieķer kontaktligzdā. Es vēl īsi stādīšos priekšā, no kurienes es nāku: es pats esmu armijas stratēģiskais radiosakaru izskaidrotājs. Es nokārtoju arī radiosakaru licenzi. Mani arī tas fascinē, tādēļ es tagad mēģinu jums pavisam īsi izskaidrot, kā rodas radio-signāls. Patiesībā ir vajadzīgas divas komponentes, lai rastos EM signāls. Pirmo es Jums parādīšu. Šis te ir elektriskais lauks (Bilde ar divām platēm). Tas vienkārši rodas, ja man šeit – šī ir noslēgta elektriskā ‘’ķēde - ir vienkārši divas plates, un to starpā ir tikai gaiss. Tad pa vadiem plūst maiņstrāva, bet telpā starp platēm zināmā veidā rodas lādējums, patiesībā elektriskais lauks. Dabiski, maiņstrāvas gadījumā tas visu laiku no jauna izbeidzas un visu laiku rodas no jauna. Tā ir pirmā komponente, kas mums ir vajadzīga. Mēs varam to vienkārši iztēloties tā. Es ticu, ka to var iedomāties. Caur gaisu strāva vienkārši neplūst cauri, taču rodas noteikts lādējums, elektrisks lādējums. Otro komponenti es parādīšu uz spoles. Kad es tai laižu cauri maiņstrāvu jeb maiņspriegumu, tad tajā rodas magnētisms. Tas ir tāds pats kā pie magnētiem, kam arī ir tādas pašas lauka līnijas. Tās tā vienkārši neredz. Arī magnētisms ir neredzams. Tātad, otrā komponente ir magnētiskais lauks. Mēs saliekam kopā magnētisko un elektrisko laukus, un tagad tas ir noslēgts svārstību loks (ķēde?). Patiesībā nav tik traģiski. Mēs zinām, ka šeit ir elektriskais lauks, šeit ir magnētiskais lauks un – ja mēs te tagad tos mazliet sabīdām kopā, tad mēs kaut ko pamanām. Un tas ir – tie reaģē, iedarbojas viens uz otru. Šo telpu šeit, šo kondensatoru, (abas plates ar elektrisko lauku) mēs lēni atvirzām vienu no otras, atdalām. Elektriskais lauks pielāgojas magnētiskajam, un vienu plati mēs paceļam augšā virs spoles, otru noliekam zem spoles, un rezultātā mēs esam ieguvuši EML. Un tas ir tas, kas mums ir gaisā. Un šī ir tā kombinācija, kā mēs elektrisko lauku, pulsētā veidā, varam vienkārši izsūtīt ārā ar zināmu frekvenci. Tas ir visvienkāršākais antenas uzbūves veids, tas ir dipols. Tagad vēlreiz: man patiesībā ir skaidri redzams, ja es tagad paskatos, ka visā frekvenču joslu amplitūdā mēs, cilvēki, esam darbīgi. Mēs kaut ko darām zemo frekvenču joslā līdz pat augsto frekvenču joslai, un te pat vēl nesākas rentgena, radioaktīvais starojums, ... Un tā, mēs visur iejaucamies šajā, teiksim, dabīgajā frekvenču laukā, kāds ir Zemei. Piemēram, Saule – arī tai ir starojums, Saules gaisma šeit, gaismas joslā. Un Jūs zināt, ka bez Saules – nekādas dzīvības! Bez Saules nav iespējama D-vitamīna uzņemšana caur ādu. [Labojums: vitamīna-D-produkcija ādā]. Dabiskais Zemes magnētiskais lauks, piem., ir atbildīgs par vielmaiņu, un bez dabiskā magnētiskā lauka uz šīs planētas arī nav iespējama nekāda dzīvība. Tās vienkārši ir lietas, no kurām jau redz, pat ne pārāk iedziļinoties, ka traucējošie lauki ir zināmas briesmas, ja mēs tā vienkārši caur tiem iedarbojamies (uz dabīgo). Kas notiek, kad traucējošie lauki, izraisot stresu, iedarbojas uz mūsu ķermeni? Tas uzņem frekvences – tāpat kā bites, kurām var vērot komunikācijas traucējumus. Es teikšu, ir tā, kā kad radio raidītājā ienāk kāds stiprāks signāls, un Tu vairs nedzirdi mūziku. Ienāk traucējošais signāls. Un tas patiesībā notiek ar bitēm, un kā no tā var atvasināt – arī ar mums, cilvēkiem. Joschua referāts „EM starojuma ietekme uz cilvēka šūnām”. Es teikšu tā, ka bites tiek ievestas stresā. Un tagad es mēģināšu paskaidrot, kas notiek ķermenī. Tas ir – stress patiesībā ir visu mūsu slimību cēlonis. To apstiprina arī Stanforda Universitāte. Tur ir teikts, ka 95% no visām slimībām ir stresa izsauktas. Un viņi iet pat tik tālu, ka saved to kopsakarā ar e-smogu un augstajām frekvencēm, kas ir mūsu stresa avoti. Bet tagad to nedrīkst tā vienkārši nolikt malā, kā mēs parasti darām. Tas stress, kuru mēs pazīstam, ir, varbūt, eksāmenu stress vai, kad Tu esi aizgulējies, un nu ir jānoķer vilciens. te vēl visu var mazliet regulēt – nākamo reizi celties mazliet agrāk vai labāk sagatavoties eksāmeniem. Un, kad tas ir garām, tad arī stress ir nokārtots. Nē, šis stress noris veģetatīvajā nervu sistēmā, kas ir autonoma. Kā jau nosaukums liecina, tā ir patstāvīga. Mēs to nevaram regulēt. Tas ar mums notiek, un mēģināšu pavisam īsi izskaidrot, kas tā autonomā nervu sistēma īsti ir. Katram cilvēkam ķermenī ir tās divi veidi, kuros mēs uzturamies. Pirmais veids ir simpatiskā nervu sistēma. Šis sympaticus- veids kalpo mūsu izdzīvošanai. Tas nodrošina to, ka tad, kad mums ir jābēg, mums ir pietiekams daudzums adrenalīna. Asinsritē tiek izsviests adrenalīns, tas ražojas virsnierēs. Un tur ražojas arī kortizols. Un tas ķermenī ir trauksmes stāvoklis. Tas saspringst un – pareizi – un no otrā veida tiek izsmelti visi resursi. Otrais veids ir parasimpatiskais (parasympaticus). Šis veids kalpo dzīvībai, augšanai, pašizdziedināšanai, visiem dabiskajiem procesiem, kas, kā jau teikts, un kas arī ir vissvarīgākais – ir pakļauts pirmajam viedam – sympaticus. Tas ir prioritārs. Kad mēs esam stresā, tad mūsos ir trauksmes stāvoklis. Un es atkārtošanai vēlreiz to parādīšu līknē. Pamatos mēs parasti esam neitrālajā fāzē, kamēr parādās trauksme un mūsos ir stress. Un tad nāk sympaticus. Ķermenī tiek izsviesti šie stresa hormoni, un izsaukts trauksmes stāvoklis, un tad mēs esam spējīgi uz savu augstāko sniegumu. Taču – tas viss funkcionē tikai tad, ja mēs pēc tam atkal nonākam šajā parasimpatiskajā atpūtas fāzē. Tad mēs pēc tam atpūšamies, viss atkal ieņem savu normālo līmeni. Bet šī problēma, kāda mums ir, ir tā, ka šis starojums un arī šī antena, – šeit, blakus hotelim, mums ir viena antena – tai nav atpūtas brīžu, kad es eju gulēt. Nav tā, ka arī antena vakaros lēni ieietu snauda modusā, bet tās noslogojums ir 24/7. Un arī WLAN – viss darbojas non stop. Un es Jums parādīšu, ko tas izsauc. Tas ir nepārtraukts trauksmes stāvoklis ķermenī. Kortizola līmenis vairs nemazinās, nenomierinās – un tas ir tas stresa hormons, kas paliek paaugstinātā koncentrācijā. Un pēc īsāka vai garāka laika tas vienkārši noved pie izsīkuma. Un tas ir tas briesmīgais. Mēs sakām – ceļas asinsspiediens, notiek sasprindzināšanās. Vienkārši tiek satricināts viss ķermenis. Arī ar sirdi tas paveic daudz ko, jo vajag, lai skābeklis nonāktu visos orgānos. Un tagad paskatīsimies, kuras ir tās biežākās slimības, no kurām mēs ciešam: Asinsspiediens paaugstināts katrai 4. personai, muguras sāpes – katrai 2. personai. Šis sasprindzinājums, kā jau teikts, notiek pilnīgi autonomi. Mēs to nevaram kontrolēt. Tauku vielmaiņas traucējumi – katra trešā persona, elpceļu saslimšanas – katra otrā persona, sirds – asinsrites slimības – katra otrā persona, vēzis – katra trešā persona. Ar šo vēzi – es ticu, arī tajā vēl iedziļināsimies – un kādi ir vēl citi stresa stāvokļa simptomi. Es domāju, ka tagadējais mērķis bija, lai mēs mazliet apzinātos, kādi ir starojuma ietekmes ķermeniskie pamati un kādi ir tehniskie pamati. Un es esmu ieintriģēts uz visu, kas vēl nāks. Un jo sevišķi – kādas ir pieļaujamās robežvērtības, ko tās ņem vērā? Vai tās ņem vērā ķermenī noritošos bioloģiskos procesus vai tas viss ir tikai gaisa burbulis ar šīm robežvērtībām? Andreas, varbūt Tev vēl ir kas sakāms par to? Andreas: Jā, varbūt es pateikšu pavisam īsu piemēru tam, ko Jošua jau teica. Ja mēs iedomājamies situāciju, kas ved mūs saspringumā. Mēs, piem., sakām: ‘”Rīt mums ir autobraukšanas eksāmens vai skolas beigšanas eksāmens.” Kaut kas, kas mūs zināmā veidā apdraud, noved pie tā, ka – ja mēs par to domājam pāris vai vienu dienu iepriekš, mūsu sirds sāk sisties ātrāk, asinis sāk cirkulēt. Varbūt mēs sākam svīst, esam uztraukti, iepriekšējā naktī mēs sliktu guļam. Viss ķermenis ir saspringts. Tas viss ir sympaticus. Tas ir pilnā aktivitātē, stresa hormoni cirkulē asinīs, mēs esam stresa stāvoklī. Mēs liekam eksāmenu. Mēs to noliekam. Pēc eksāmena – “Ak, tagad atpūsties, svinēt, skaisti, atlaisties, pagulēt!” Tas ir parasympaticus, mēs atkal atpūšamies. Aktivizējas ķermeņa pašizdziedināšanās spēki. Bet tas, ko tieši paveic šis elektrosmogs un mobilais starojums- ka šis saspringuma stāvoklis nemanāmi kļūst par ilgstošu stāvokli. Mums nemanot, mūsu šūnas nepārtraukti ir šajā trauksmes gatavības stāvoklī, sasprindzinājumā. Kā Jošua jau teica, tas noved pie augsta asinsspiediena, pie sirds – asinsrites problēmām. Jo šis šūnu oksidatīvais stress, kā to sauc, noved pie tā, ka šis sympaticus nepārtraukti paliek aktīvs, un mēs nekad nevaram nonākt šajā atpūtas un pašizdziedināšanās parasympaticusā. Tas, varbūt vēl kā īss piemērs tam. Andreas referāts „Mobilā starojuma pieļaujamo vērtību jēga un bezjēga”. Okay, es tagad gribētu īsi ielikt vēl pāris pamatus. Pastāv dabīgie starojumi, kas mums palīdz, kas ir veselīgi. Taču tagad nepārskatāmos daudzumos tiem tiek pievienotas mākslīgās frekvences. Tas atstāj iespaidu uz mūsu ķermeni, jo mūsu ķermenis arī funkcionē ar elektriskiem signāliem. Un tas nav tas, ko tagad ir atklājusi Stanfordas universitāte, bet tas ir bijis zināms jau ļoti sen. Te mums ir 1932. gada nedēļas medicīnas avīze - toreiz sākās radioviļņu raidīšana pa gaisu un radio-sakari utt. Jau toreiz bija atklāts, ka pastāv “mikroviļņu sindroms”; toreiz tas tika tā nosaukts. Tad jau bija zināms, kādi ir šī sindroma simptomi: nogurums, galvassāpes, slikta dūša, apetītes trūkums, sirds ritma un asinsspiediena traucējumi, dienas nogurums, miega traucējumi, tieksme uz depresīvu noskaņojumu, sakaitināmība, elpas trūkums, bronhīts. Jau toreiz bija konstatēts, ka cilvēki, kas dzīvoja noteiktu raidītāju tuvumā, dabūja noteiktus simptomus. Un tos varēja saistīt ar šiem raidītājiem, jo bija atklāts, ka vienmēr simptomi radās tūlīt pēc raidītāja uzstādīšanas blakus viņu mājām. Labi – tātad, tas tagad nav tas, kas būtu jaunākie zinātnes atklājumi. Arī jau 1971. gadā tas šeit bija zināms. Šis te ir no ASV, tas bija valdības ziņojums: “Elektromagnētiskā vides piesārņojuma kontroles programma”. Tajā runa ir arī par to, ka – ja tuvā nākotnē netiks ieviesti atbilstoši pretpasākumi un kontrole, kas balstīti uz elektromagnētiskā starojuma bioloģiskās iedarbības pamatprincipiālas izpratnes, tad cilvēce nākamajos gadu desmitos ieies vides enerģētiskā piesārņojuma laikmetā. Tātad te runa ir par elektromagnētiskā starojuma bioloģisko iedarbību. Jau toreiz zināja, ka starojums ietekmē mūsu bioloģiskos procesus. Tā problēma, kāda mums ir šodien pēc mobilā telefona ieviešanas, ir tā, ka jebkāda bioloģiskā iedarbība tiek kategoriski ignorēta un noliegta. Mēs redzam, ka bioloģiskā iedarbība ir pazīstama jau kopš 1932. gada. Toreiz, un jau agrākos gados, tika daudz pētīts. Kopš 1990iem gadiem, līdz ar mobilā telefona ieviešanu, es nezinu kas – bija vienojušies un nolēmuši: “Bioloģiju mēs izslēdzam ārā, un vienīgais, ko mēs ievērojam, ir tas, kas fizikāli notiek ar mūsu ķermeni, tas ir – cik daudz sasilst ķermenis”. Un tagad tas, ko mēs visapkārt medijos dzirdam un avīzēs lasām, ir tas, ka vienmēr atsaucas uz to, ka šie starojumi mūsu ķermeni pat nesasildot pa īstam. Un tādēļ, ka tie ķermeni pa īstam nesasildot, tie neesot bīstami. Bet bioloģija tiek noliegta pilnīgi. Paskatīsimies mazliet uz to. Te ir SRF (Šveices radio-televīzija) 2019. gada 31. janvāris: “To dara EML ķermenī. Rodas tāds pats efekts kā no mikroviļņiem. Rodas berzes siltums. Taču ķermenī tas ir minimāls.” Tātad nav bīstami … Vācijas Federālā Vides Ministrija: “Ir zinātniski pierādīts, ka EML uzņemšana ķermenī rada audu temperatūras paaugstināšanos (tā sauktā termiskā iedarbība). Pieļaujamās vērtības nodrošina to, ka šī paaugstināšanās paliek tik zemā līmenī, ka nav nekādas iedarbības uz veselību.“ Tagad, 2019. gada martā Dienvidkorejā: „Ir zinātniski neapstrīdams fakts, ka šis starojums ietekmē ķermeņa šūnas sasildoši […] šis apdraudējums ir jānovērš pieļaujamajām robežām (Dienvidkurjers, 19.03.2019). Watson.ch 2019. gadā: „Pēc BAKOM, līdz šim nešaubīgi pierādīts mobilā starojuma kaitīgais efekts uz cilvēku ir tikai – ķermeņa audu sasilšana (watson.ch, 18.06.2019). Quarks.de: „Tāpat kā mikroviļņu starojums, arī mobilo sakaru starojums ievibrē (iesvārsta) ūdens molekulas […] un audos un šūnās pieaug temperatūra” (quarks.de, 25.04.2019). Tas nozīmē, ka patiešām, visos medijos vienbalsīgi, kā vienīgā iedarbība uz ķermeni, tiek atzīta šī sasilšana, un nekas cits netiek akceptēts. Ievērības cienīgs ir fakts, ka tajā tiešām valda liela vienprātība. Visos medijos vienmēr ir atrodami ļoti līdzīgi izteicieni, ļoti līdzīgi teikumi, un tie vienmēr atsaucas uz to, ka šie stari ķermeni jau nesasildot pa īstam. bet par to, kā tie iedarbojas uz šūnām, uz mūsu asinīm – par ko mēs šodien vēl dzirdēsim – tas tiek pilnīgi ignorēts un noliegts. Paskatīsimies uz vienu no šiem cilvēkiem, kas to visu stingri noliedz. Šis te ir Gregors Dürrenbergers, pētniecības nodibinājuma “Elektrība un mobilie sakari” biznesa vadītājs, tieši viņu par 5G apdraudējumiem intervēja “Sunrise”. „”Ko antenu starojums var izsaukt mūsu ķermenī? Un cik stipram tam ir jābūt, lai kaut kas tāds notiktu?” – „Ķermenis absorbē starojuma enerģiju. Tas paaugstina eksponēto (starojumam pakļauto) audu temperatūru. Bet pieļaujamās vērtības limitē (ierobežo) maksimāli pieļaujamo starojumu tā, ka nekad, pat ne mazdrusciņ, nevar nonākt līdz, ķermenim problēmas izraisošas, temperatūras pacelšanās.” Ok, ļoti viltīgi izsakās šis vīrs. Bet, kad izlasa visu interviju, ko es izdarīju, tad redz, ka tas vīrs vienkārši brīvi melo. Tās ir augstas pakāpes fake-news, un viņš vēl ir tāda pētniecības nodibinājuma biznesa vadītājs, kas pēta tieši elektrību un mobilo komunikāciju! Viņam patiesībā gan vajadzētu zināt patiesību! Un tad es sev jautāju, kā tas var būt, ka viņš , kā tādas pētniecības iestādes vadītājs, kur ir tik daudz profesoru un šo lietu pētnieku, kā tas var būt, ka viņš tik brīvi melo? Viņam taču arī vajadzēja būt pamanījušam, ka šeit ir problēmas ar bitēm, ar veselību utt. – ar kresēm un daudz ko citu. Un tad es papētīju, kas īsti ir šis nodibinājums “Elektrība un mobilā komunikācija”. Un es iegāju viņu majas lapā un paskatījos: kas tad ir nodibinājis šo pētniecības nodibinājumu? - Tie ir Swisscom, Salt und Sunrise. Un kas sponsorē Swisscomu un Salt und Sunrise? – Un tagad šis Sunreise intervē viņu par 5G briesmām, tātad, viņi par 5G briesmām intervē paši savu vīru! Tas ir ļoti zīmīgi – tas būtu tāpat, kā kad Tramps intervētu Mike Pompeo par to, vai Irāna patiešām ir bīstama vai nav. Un tā mēs šajā piemērā redzam, ja mēs pasekojam mazliet atpakaļ, kādēļ cilvēki ko tādu runā. Tas ir tādēļ, ka – es domāju – arī viņš nav muļķis, bet – bet viņam ir samaksāts! Viņam maksā par melošanu. Kā mēs jau pirmīt redzējām, robežvērtības - tās vienmēr ir temats. Viņi jau ievēro rebežvērtības, un zem tām nenotiek nekāda temperatūras pacelšanās. Tādēļ mēs tagad īsi apskatīsim šīs robežvērtības – kāda jēga tām vispār ir. Robežvērtības nosaka ICNIRP - International Commission on Nonionizing Radiation Protection. Tas nozīmē – starptautiskā nejonizējošā starojuma komisija. Nejonizējošs nozīmē, ka tas nav radioaktīvs. Un šis te (ICNIRP) – kas tas ir par grupējumu? Tā ir privāta apvienība, tajā ieiet tikai izlasīti locekļi, ne katrs tur vienkārši var tikt iekšā - jau esošajiem locekļiem ir jāgalvo par jaunpienācēju. Viņiem ir ļoti ciešas attiecības ar industriju. Viņi 1998. gadā publicēja robežvērtību ieteikumu, ko tad daudzas zemes pieņēma. Pirmo šīs apvienības priekšsēdētāju finansēja Motorola, un jau tas kaut ko izsaka. Tātad šīs robežvērtības, kas te tiek noteiktas... Tas, ko mēs šeit redzam, ir tas – ka viņi nav neatkarīgi. Ja viņi nosaka savas robežvērtības un saņem naudu no mobilo sakaru industrijas, tad tas nozīmē, ka viņi nevar būt neatkarīgi; viņu robežvērtību ieteikumu pirmā prioritāte nevar būt sabiedrības labums, bet gan no industrijas saņemamais. Kad mēs aplūkojam šīs robežvērtības, tad te ir liels apjukums, jo pastāv daudz vienību. Bet sīkāk tajā es negribu ieiet, jo tik un tā tas mums neko daudz neizsaka. Es tikai došu vienu piemēru. Te mums ir EML jaudas blīvums. Ar šo vienību tiek mērīta arī augstfrekvence. Un te mūsu robežvērtība ir 10.000.000 mikrowati/m2. Taču Vācijas Federālās Vides un Dabas Aizsardzības iestādes ieteicamā profilaktiskā vērtība telpās ir 1 mikrowats/m2! Tātad, šeit mums ir 10 miljonus reižu augstāka pieļaujamā vērtība! Bet saruna caur mobilo telefonu ir iespējama jau pie 0,001 mikrowata/m2... Tas nozīmē, ka mums ir ekstrēmi augstas pieļaujamās vērtības, kas atbilst tam, ja uz autobāņiem maksimālais pieļaujamais ātrums būtu gaismas ātrums. Vai būtu atļauts pilsētās braukt ar ātrumu 1000 km/st. Apmēram tik daudz jēgas ir šai robežvērtībai. Un vispār jau tiek apšaubīts, vai kādām robežvērtībām šeit ir kāda jēga, jo – liela loma ir laika faktoram - ilgā laikā mazāks starojums rezultātā ir tas pats, kas īsā laikā stiprāks starojums. Tādēļ – kāda jēga ir vispār noteikt kaut kādu pieļaujamo vērtību? Noteiktās robežvērtības par sevi jau ir jāuzskata par problemātiskām, jo, kā es jau teicu, ievērots tiek tikai termiskais efekts. Noteikšanai tiek ņemts nevis dzīvs cilvēks, bet nedzīva matērija, un tad tiek mērīts, cik daudz tā sasilst, un tad tiek noteikta pieļaujamā starojuma vērtība – jo matērija, tas ir – cilvēka līķis nedrīkst par daudz sasilt. Tātad, tiek ņemts vērā tikai šis termiskais efekts. Mūsu strāva bieži ir pulsēta, tas nozīmē, ka tā nav pastāvīga, bet plūst impulsu veidā, un tas arī mazliet ietekmē ķermeni. Tātad, šī strāva ir vēl bīstamāka nekā tad, ja tā nebūtu pulsēta. Arī tas netiek ņemts vērā, nosakot pieļaujamās robežas: tiek ņemta tikai vidējā vērtība, nevis maksimālā (viļņu “galotņu”). Pieļaujamās vērtības arī nav noteiktas ilgstošas apstarošanas apstākļos, kad, kā Jošua teica, mēs tiekam apstaroti 24 stundas dienā, septiņas dienas nedēļā utt. Tāpat vērā netiek ņemti kumulatīvie efekti (kas uzkrājas). Un tas mums tagad ir arī ar šo 5G. Tagad bieži var lasīt: “5G ir tikai neliels starojums.” Arī tas nav tiesa un, pat ja tā būtu, tad tomēr tas nāk klāt jau esošajam starojumam. Tas nozīmē, ka tik un tā mums būs drastisks esošās situācijas (starojuma) paaugstinājums. Un vēl vieni meli, kas mums nepārtraukti tiek pasniegti, ko arī tas kungs, kuru es Jums sākumā rādīju - no tā pētniecības nodibinājuma, brīvi izteica, ir tas, ka robežvērtības Šveicē esot 10 reizes zemākas, nekā ārzemēs. To pastāvīgi var lasīt Šveices avīzēs utt. “Jā, Šveice ar savām robežvērtībām ir 10 reizes stingrāka, nekā ārzemes, tātad pie mums vēl nav tik slikti, var starojumu nedaudz paaugstināt, piem, divkārtīgi. Taču Šveices pieļaujamās vērtības nav 10-kārtīgi stingrākas, man ir jāsaka, kā tā ir apzināta maldināšana. Tas var būt tikai apzināti, jo cilvēkiem arī ir jābūt to ievērojušiem. Šveicē tikai ir vēl papildus robežvērtība, kādas nav ārzemēs. Mums tagad šeit, Vācijā, piem., ir tā saucamā immisijas robežvērtība, kas ir 61 V/m (volts uz metru). Tas ir noteikts āra apstākļiem. Ārā starojums nedrīkst būt lielāks par 61 V/m. Un tas pats attiecas arī uz Šveici, Šveicē ir tādas pašas mērījumu vērtības. Tikai Šveicē ir vēl viena papildus robežvērtība iekštelpām. Tur mērījumi nedrīkst pārsniegt 5-6 V/m. Bet mājas Šveicē daudz neatšķiras no Vācijas mājām, tādēļ Vācijā tam ir jābūt līdzīgi. Šveicē vienkārši ir šī papildus robežvērtība, kuras nav citu zemju iekštelpām. Bet ārā starojuma robežvērtības ir tieši tādas pašas, tās drīkst būt tieši tikpat augstas kā Vācijā. Tas nozīmē, ka Šveicē nav nekādu 10 reizes stingrāku pieļaujamo vērtību kā ārzemēs; tā ir apzināta maldināšana, kuru mediji ļoti stipri izplata. Te kā piemērs “Watson.ch”, šo rakstu es jau esmu pieminējis: “Šveices starojuma sargājošās pieļaujamās vērtības ir tieši desmit reizes stingrākas, nekā pārējā Eiropā...” Tās ir tā saucamās “fake-news”. Savilksim kopā šo daļu par robežvērtībām: - Robežvērtības nosakošās instances nav neatkarīgas. Robežvērtības ir balstītas pilnīgi novecojušā hipotēzē par to, ka mikroviļņu starojuma vienīgā kritiskā iedarbība uz cilvēku esot audu sasilšana. Un – vēl tālu pirms pieļaujamā starojuma robežvērtības sasniegšanas jau parādās dažāda veida slimības un kaitējumi, lai gan sasilšana nav novērojama (t. s. atermiskās iedarbības). Tas nozīmē, ka šis starojums iedarbojas uz cilvēka bioloģiju jau bez šīs sasilšanas! Un par to es uzaicinu Janu-Enohu pastāstīt vairāk, tas ir, par pēdējo punktu: „Kādi kaitējumi parādās jau zem šīm robežvērtībām, kuriem nav sakara ar sasilšanu”. Tās ir lietas, kuras varētu izmērīt un konstatēt arī pie tā kunga, kuru es sākumā Jums parādīju – arī pie viņa tās funkcionē, arī uz viņu tās iedarbojas tāpat. Jana Enoha referāts „Fakti par mobilā starojuma iedarbību uz cilvēkiem un dzīvniekiem”. Arī no manas puses - labvakar! Es īsi atkārtošu vēlreiz: “Mikroviļņu starojuma vienīgā kritiskā iedarbība esot ķermeņa audu sasilšana”... To es labprāt paņemtu zem lupas – vai tā ir taisnība vai nav? Iepriekšējais runātājs jau teica, ka tā nav patiesība. Es Jums varu to vēl pierādīt ar bildēm. Savus vārdus es “veltu” dr. Inge Paulini k-dzei. Viņa ir Vācijas Federālās Starojuma Aizsardzības iestādes prezidente. Patiesībā viņai jau vajadzētu zināt, kas īsti ir ar to mobilo starojumu. Federālā Starojuma Aizsardzības iestāde (BfS) vislabāk zina par EML iedarbību uz veselību. Man te ir kāda brošūra, kas saucas “No smalkas maldināšanas līdz zinātnes kriminalitātei”. Te iekšā ir simtiem pētījumu jeb vienkārši izvilkumi no pētījumiem, kas visi ir tikuši nosūtīti šim BfS-am. Piemēram, arī ārstu delegācija 2006. gadā ir nogādājusi BfS-ā 700 lappušu apjoma dokumentāciju par ietekmi uz veselību, un tas viss ir ignorēts līdz pat šodienai! Tātad, šeit (šajā brošūrā, skat. “diagnose-funk.org”) var palasīt. Tikai kā īsu iestarpinājumu, lai mēs zinātu, par ko ir runa. Un interesantais ir tas, ka BfS ir ICNIRP līdzfinansētājs. Tātad, šī dr. Inge Paulini, kas patiesībā ir atbildīga par zemi, finansē ICNIRP, kas ir noteikusi robežvērtības, pamatojoties uz ķermeņa sasilšanu/audu sasilšanu. Tas parāda, ka mums ir jāuzmanās, ko viņa saka: “Mobilo sakaru EM starojuma iedarbība uz cilvēku ir labi izpētīta. Zem robežvērtībām nav pierādītas nekādas veselību ietekmējošas iedarbības.” To saka dr. Inge Paulini k-dze, lai gan viņa ļoti labi zina, ka zem robežvērtībām šie kaitējumi ir ļoti labi pierādīti. Par to man ir kāds izgriezums no dokumentālās filmas “Mobilā starojuma briesmas” (www.kla.tv/1019), kurā mēs redzam, ka arī dr. Paulini kundzei ir tāda pati iedarbība, kā man. Izgriezums no www.kla.tv/1019: „Runa ir par mūsu asinīm, kā mūsu sarkanie asins ķermenīši reaģē uz mobilo starojumu; tiek parādīts tā saucamais “monētu stabiņu” (eritrocītu salipšanas) efekts. „Es esmu Herberts Jungs, dziednieks un homeopāts kopš apmēram 20 gadiem. Manas darbības laikā es esmu konstatējis, ka pastāv arvien vairāk dziedināšanas kavēkļu, kurus izraisa mobilais starojums. Un arī, pastāv arvien vairāk slimību, kā piem., triekas vai bērnu hiperaktivitāte vai dažādas slimības, kas rodas, vai arī augsts asins spiediens – ko izraisa tikai mobilais starojums. Tas arī bija iemesls, kādēļ es sāku nodarboties ar tumšā redzes lauka mikroskopiju, jo pēc manām domām, tā ir vienīgā metode, ar kuru var uzskatāmi konstatēt, cik smagi iedarbojas mobilais starojums. Tagad es paņemu asins pilienu no testa personas, kas nav bijusi un nav apstarota (nav runājusi caur telefonu), un tad mēs redzēsim, kā pēc tam iedarbojas telefonēšana. Tagad Jūs varat redzēt to asins pilienu, kuru mēs noņēmām. Tas ir uztriepts uz priekšmetstikla, tagad to ieliekam zem mikroskopa. Un tagad te var redzēt, kādas izskatās asinis. Tā, es tagad asins iztriepi ielieku zem mikroskopa. Tagad Jūs redzat vitālas (dzīvas) asinis no pacienta, kas nav saņēmis mobilā apstarojuma slodzi. Te jūs redzat, ka eritrocīti peld brīvi. Ir redzams asins serums. Tur iekšā nav nekādu “zirnekļa tīklu”.Tā, tagad es taisīšu otru testu – kā izskatās šīs pašas testa personas asinis pēc 3 min. ilgas telefonsarunas. Testpersona saka: „Tagad es atkal ieslēgšu mobilo telefonu. Hallo...” Pēc 3 min. ilgas sarunas: Jā, tagad testa persona ir 3 minūtes ilgi sarunājusies caur mobilo telefonu. Paskatīsimies tagad, ko tas ir izmainījis. Noņemam asinis, lai to dokumentētu. Tā, te ir asinis pēc 3 min. telefonsarunas. Paskatīsimies, kas te būs. Tā. Šīs ir tās pašas testa personas asinis, kuras asins ķermenīši pirms tam bija izvietoti skaisti, brīvi. Un paskatieties tagad, kā sarkanie asins ķermenīši ir saspiesti kopā, kā monētu stabiņi. Dabiski, kā tādas asinis nevar izpildīt savu darbu. Ja tas kļūst par ilgstošu stāvokli, tad kaut kad var izveidoties ciets trombs. Un tālākais ir atkarīgs no tā, kur tas nostiprinās: ja smadzenēs, tad tā būs triekas lēkme, ja sirdī, tad būs sirds infarkts, ja plaušās – tad būs plaušu tromboze vai vēl citur. Vai mēs to pārdzīvojam vai paliekam paralizēti, tad ir tāds jautājums. (Pārslēdzamies uz Jana-Enoha referātu). Tātad, vienīgā kritiskā mikroviļņu iedarbība esot audu sasilšana... Vai tā ir audu sasilšana, ko mēs te novērojām? Nē, tā ir elektromagnētiskā starojuma bioloģiska iedarbība. Un es domāju, ka tas pats notiek arī pie Dr. Paulini kundzes. Pret to viņa nevar pasākt neko. Un pat tad, ja viņa melo. Varbūt, kāds te domā, ka šis tagad te stāsta kaut kādu nepatiesību. Bet es tieši tādēļ aizbraucu pie šī dziednieka. Es pats pirms mazliet vairāk kā 4 gadiem rakstīju skolas noslēguma darbu. Es rakstīju par tēmu „Mobilā telefona briesmas”. (Jans-Enohs tur paceltu šo savu darbu). Es pats biju eksperimenta “trusītis”. Es aizbraucu turp un pats to sīki iztestēju. Un, starp citu, man par to nemaksāja … Pēdējo reizi man bija saruna ar kādu vīru. Tas man teica: “izlieto taču savu laiku, to investējot iekš kaut kā jēdzīgāka. Jā, Tev jau noteikti par to maksā par to, ko Tu dari.” Bet te viņš ļoti kļūdījās. Un tādēļ te es uzreiz turpinu tālāk. Man tas ir ļoti jēgpilni, un Jūs man to tulīt vēl apstiprināsiet. Tātad, ko nodara 3 minūšu mobilā telefona saruna? Es savā nobeiguma darba vienā no mērķiem definēju: es gribu reiz notestēt šo iedarbību. Es pazvanīju un varēju norunāt satikšanās laiku un braucu uz Vāciju. Es arī mazliet sargāju sevi, lai es jau ceļojuma laikā netiktu pilnā mērā mobilā starojuma apstarots. Man bija ar viņu laba saruna, šis Herberts Jungs ir patīkams vīrs. Viņš man no labās auss noņēma asinis tad, kad es vēl nebiju saņēmis nekādu starojumu. Un tad man faktiski bija tādas pašas asinis. Tātad – ir redzams, kādi ir sarkanie asins ķermenīši, tie glīti brīvi peldēja. Ir taču svarīgi, lai ķermenim varētu tikt pievadīts skābeklis, ko dara šie sarkanie asins ķermenīši. Un tad – es, dabiski, aizņēmos kādu mobilo telefonu , jo man tāda nav, nav arī tagad un nebūs. Tad es sarunājos 3 minūtes. Tad mēs mazliet vēl parunājam, un tad viņš man atkal noņēma asinis. Un ir aizraujoši redzēt tos “pirms tam” un “pēc tam”. Mani eritrocīti (sarkanie asins ķermenīši) bija totāli ”sarecējuši”. Un viņš man taisni bija stāstījis, cik krasi tas ir, kad es – tās bija tikai 3 minūtes! Tagad iztēlojieties, ka mēs visu dienu atrodamies mobilā starojuma vidē ar mobilo pie galvas un visu iespējamo. Tad tas laikam izskatās šādi. Tad vairs neredz eritocītus! Un tas nav nekāds termiskais efekts! Tas tiešam ir skarbi. Tas ir jāielaiž (jāievelk) sevī! Un Paulini kundze saka: „… nav nekādas ietekmes uz veselību ...“. Tie vienkārši ir trekni meli. Tas diezgan šokēja mani pašu, jo tas taču ved uz trieku (insultu), uz sirds infarktu, plaušu trombozi – atkarībā no tā, cik daudz mēs atrodamies šajā starojuma ietekmē. Un, ja mēs paskatāmies uz šo statistiku. Ja mēs zinām, ka šeit, Šveicē, 1997. gadā tika uzbūvēts “bezcaurumu” mobilais pārklājums, un mēs zinām par laika atstarpi, par ko ir rakstīts šeit, šajā rakstā, - tad īsi pēc pirmā digitālā mobilā telefona ieviešanas (1997. gadā Šveicē), notika lēcienveidīgs psihisko slimību skaita pieaugums. Šeit Jūs redzat sarkanu līniju, zilu un zaļu. Un šeit notika psihisko slimību straujš pieaugums, nervu- un maņu orgānu slimību pieaugums un vielmaiņas slimību pieaugums. Ja šeit mēs vēlreiz atkāpsimies: viņi ir noskaidrojuši, un tagad jau ir oficiāli zināms, ka pēc 10 gadu ilgas mobilā lietošanas var rēķināties ar 3-kārtīgi paaugstinātu smadzeņu ļaundabīgo audzēju risku. Tātad, šeit jau ir redzama viena kopsakarība. Tas ir diagnožu skaits no 1993. līdz 2000. gadam. Te mēs vienkārši redzam, arī vairāk ārstu – kas apzīmēti ar melno, pārtraukto līniju – to skaits ir stipri pieaudzis. Mēs vienkārši redzam faktu, kopsakaru: līdz ar mobilā telefona ieviešanu ārkārtīgi ir palielinājušās arī saslimstības. Tas ir vienkārši noskaidrots. Tad, priekš manis skarbs atklājums - bērniem, šoreiz bērniem...Paskatīsimies uz ritalīna izrakstīšanu bērniem. Vai redzat? 1992. gadā Vācijā iesākās visa mobilā telefona lieta. Un te mēs redzam ritalīna izrakstīšanu bērniem kilogramos. Mēs redzam, kopš 1992. gada, ar laika nobīdi, sākās ārkārtīgi milzīgs ritalīna izrakstīšanas pieaugums. Saka, ka tas esot brīnumlīdzeklis bērniem – vai varbūt tas ir kokaīns bērniem? Tātad, es ticu, ka katrs zina, kas ir ritalīns. Un mēs redzam: 1200 kilogrami ritalīna bērniem. Un kādiem bērniem? – Tas ir bērniem, kas ir apzīmogoti ar “AHDS”, hiperaktīvajiem. Interesanti, ka pēc mobilā ieviešanas 1992. gadā sākās ārkārtīgi liels hiperaktīvo bērnu skaita pieaugums. Un mēs to redzam arī šeit, tas ir fakts, to vairs nevar apstrīdēt vai noliegt, tas vienkārši ir izdibināts. Un, skatoties par vienu bildi tālāk, te, dabiski, ir sev jājautā – vai mēs tiešām varam teikt, ka tas ir saistīts ar mobilo sakaru ieviešanu? Tas jau var būt tikai tāds apgalvojums? Un par to es gribu vēlreiz īsi citēt to dziednieku vai parādīt, ko viņš par to domā. Jo – man te kļūst ļoti praktiski, citādi tas paliek tikai kā tēze. (Dziednieks Herbert Jung) “Es gribētu, varbūt, pastāsīt dažus gadījumus no manas prakses, kur cēlonis bija mobilais telefons. Bieži nemaz nav viegli atrast šo kopasakarību. Piemēram, man bija kāds 5 gadus vecs bērns. Bērnudārzā viņu uzskatīja par hiperaktīvu, viņiem tas bija nepanesams, un piedevām, viņam vēl bija epileptiskas lēkmes. Viņi tad apmeklēja Wircburgas Universitātes klīniku, kur viņiem tika ieteikts un izrakstīts ritalīns un antiepileptiskie līdzekļi, tas ir, zāles pret epilepsiju. Bet vecāki to negribēja, un tādēļ ieradās pie manis. Tad nu es iztaisīju bērnam tumšā redzeslauka asins analīzi un redzēju, ka asinis ir totāli “sagājušas pikās”, lai gan bērns pats nebija lietojis mobilo telefonu. Vecākiem mājās bija divi bezvada mobilie telefoni vienas ģimenes mājiņā. Un tas arī bija cēlonis. Es liku viņiem izvēlēties: vai nu bērns, vai mobilā telefonēšanās. Paldies Dievam, viņi izšķīrās par bērnu un instalēja normālu telefonu ar vadu. Pēc īsa laika kļuva jau daudz labāk. Tagad bērns jau iet skolā, ir labākais klasē un tiek slavēts par sociālu uzvedību. Viņš nekad nav lietojis medikamentus šajā virzienā. (Atpakaļ pie Jana Enoha referāta). Tieši tā, un man liekas briesmīgi, ka hiperaktīviem bērniem vienkārši tiek izrakstīts ritalīns. Tas bērns jau bija hiperaktīvs, un viņam bija jau epilepsijas (krītamās kaites) lēkmes. Bet man šķiet briesmīgi tas, ka Farma tikai apkaro simptomus. Viņi izraksta ritalīnu, un ar to vēl nopelna “labu naudiņu”. Un tikai 2013. gadā Farma, tātad Novartis, kas, dabiski, izplata Ritalīnu, 2013. gadā viņi ar ritalīnu vien ir nopelnījuši 594 miljonus dolārus. Un es jau nesaku, ka viss tas ir obligāti saistīts tikai ar mobilo starojumu. Bet svarīgais ir tas, ka redz, kā tas attīstās. Un Jūs varat iztēloties – šeit ir viens iepakojums ar 50 tabletēm, vienā tabletē ir 10 mg ritalīna. Cik daudz tablešu ir jābūt 1200 kg ritalīna? To katrs var atbildēt pats sev. Un man tas arī ir tas svarīgākais. Mēs redzam, ka patiesībā tas ir noziegums. Mēs to vēlreiz dzirdējām no dziednieka Herberta Junga. Viņš to ir tiešām izpētījis. Hiperaktīvie bērni – es domāju, ka skolotāji arī var to pateikt, cik daudz šīs slimības gadījumu ir skolās pēdējos gados, cik bērnu ir hiperaktīvi. Un cēloni varēja redzēt: salipuši asins ķermenīši! Jā, varbūt varētu arī teikt, ka hiperaktīvajiem bērniem ir pārāk silti audi – bet tā nav taisnība, jo to izraisa tieši mobilais telefons. Jautājums ir tāds: vai tas ir atsevišķs gadījums – tas ar to ritalīna izrakstīšanu, vai ir arī citas lietas, kur tiek apkaroti vienīgi simptomi? Vai varbūt jau ir laiks, sākt eliminēt (likvidēt) cēloņus? Tātad, tā bija statistika par ritalīna izrakstīšanu līdz 2005. gadam, un mēs varējām redzēt, ka tas ir saistāms ar mobilo starojumu, jo mēs redzam korelāciju (grafiku). Un Tagad es labprāt gribētu pāriet pie VVO (Vispasaules Veselības Organizācija) pētīšanas. Tagad es izmainīšu tēmu: Kā Jūs domājat, cik jaunu saslimšanas gadījumu ar vēzi ir bijis 2018. gadā vācu valodīgajā telpā? 100.000? Kas piedāvā vairāk? Pēc statistikas – laikam kopā ar tumšajiem skaitļiem – 711.055 jauni saslimšanas gadījumi ar vēzi! Un Jums ir jāzina, ka caurmērā vēža slimnieks skaitās slims 5 gadus. Tātad, te nav pieskaitīti 4 iepriekšējo gadu vēža slimnieki. Runa ir tikai par no jauna saslimušajiem! Varbūt Jūs varat iztēloties: cik dārga ir viena vēža ārstēšana? [Referents rāda statistiku, avoti: https://www.arc.fr und http://www.gbe-bund.de]. Vispirms vēlreiz ar citiem skaitļiem: 1948 jauni vēža gadījumi dienā, un arī rīt 1948 jaunas saslimšanas ar vēzi utt. – un tas tikai vācu valodīgajā telpā! Tagad ir jautājums: vai arī te mums ir jāpēta cēloņi? Es domāju, apskatīsim šodien to mazliet tuvāk. Ikgadējie izdevumi: 26.834.224.662 € un Jūs arī redzat, ka Farma dienā nopelna treknus 73,5 mljn. € (73.518.424 €) no vēža slimniekiem. Tas jau ir briesmīgi, salīdzinot ar ritalīna nozīmēšanu – arī no tiem tie nopelna. Es domāju, ka ir labi, ka ir preparāti, kas dziedina vēža slimniekus – to es novēlu katram, lai viņš tiktu arī izdziedināts. Bet kaut kad mums ir sev arī jājautā: kā tas ir, kā rodas arvien vairāk jaunu vēža slimnieku? Vai arī te mēs esam pakļauti sekmīgai simptomu apkarošanai? Vai arī šeit ir atpazīstama kopsakarība starp mobilajiem sakariem un vēža saslimstības palielināšanos? Tad mums ir viens fakts: vēža terapija pēdējos gados ir attīstījusies par visienesīgāko farmācijas nozari. Vai farmācijā notiek apgrozījuma palielināšana ar simptomu apkarošanas palīdzību? Kādēļ tad Farma-giganti Roche un Novartis cīnās par tirgus daļām (akcijām)? Un tā sacenšas tie, kā var nopelnīt vairāk naudas. Vai nebūtu jau laiks atrast tā cēloni, un to aizvākt? Tie ir pāris ierosinājumi padomāt. Tagad es paņemšu klāt kādu pētījumu - kas ir izpētīts jau 90-ajos gados. Paskatīsimies tagad uz kopsakarību starp mobilo telefonu un vēža rašanos. Respektīvi – medicīniskās augstfrekvenču pētniecības klasika ir Sutro-tornis. Tas ir radio-televīzijas tornis un San-Francisko visaugstākais punkts. Prof. Selvins un ārsti tagad ir atklājuši šo: apkārt šim tornim 90-ajos gados ir notikuši 123 vēža saslimšanas gadījumi, kā arī leikēmijas. Labi. Tagad viņi mērīja, kāds bija apstarojums tieši tur, kur šie cilvēki saslima ar vēzi. Tā ir vienkārša lieta: tur, kur bija saslimis ar vēzi kāds cilvēks, paņēma mērierīci un skatījās, cik augsts tur bija apstarojums. Un viņi secināja, – mēs šeit redzam apstarojuma melno līniju un redzam, ka līdz ar attālumu, tā nesamazinās lineāri, bet notiek “palēcienveidīga” samazināšanās – un šeit ir sarkanā līnija ar vēža gadījumiem: vienmēr apstarojuma ekspozīcijas virsotnēm paralēli ir arī vēža saslimstības virsotnes [skat. grafiku]. Visur tur, kur bija augsts starojums, radās arī vēža saslimšanas. Un to saistīja tiešā sakarībā. Un šī lieta te man ir no dr. Scheinera k-ga: viņš saka: “Ja starojuma stiprums un vienlaicīgi vēža rašanās biežums tā pārklājas, tad saka, ka tas ir augsti nozīmīgi, un tikai uz tāda pētījuma pamata vien, visai šai mobilajai tehnoloģijai nekad nevajadzēja tikt uzbūvētai, bet tai vajadzēja tikt aizliegtai!” Tie ir pētījumi uz dzīvām būtnēm un ir vēl daudzi citi tādi, kas pierāda to pašu. Piem., Cherry pētījums Ņūzēlandē; die Radio-Vatikan- pētījums, pētījums Itālijā, tie visi uz dzīviem cilvēkiem pierādīja vienu un to pašu: un tas ir – ka raidītāju tuvumā [bilde] ir paaugstināta saslimstība ar vēzi. Arī Naila - pētījms Vācijā – tas ir diezgan šokējoši. Jā, es vienkārši secinu – tam ir jātiek aiziegtam! Un mums tas ir jāzina. Un tas sākas ar to, ka mēs paši aizvācam savus apstarotājus. Te mums pārklājas abas grafika līnijas – vēža saslimstības biežums un starojums. Un šeit vēreiz Šainera kungs. Viņš paskaidro sakarību starp starojumu un asins melatonīna daudzumu. [Tabula: „Melatonīna norma serumā“]. Te ir kādas apstarotas ģimenes melatonīna vērtības – un pēc tam vērtības laikā, kad viņi ir atvaļinājumā, kad vairs nav apstarojuma, bet šeit viņi ir atkal atpakaļ no atvaļinājuma. Uz izmeklēto melatonīna vērtību pamata mēs redzam, ka starojums rada melatonīna līmeņa krišanos asins serumā. Un te mēs redzam kādu melatonīna pētījumu no Vācijas Vogas [tabula: “Melatonīna līmeņa pētījums, Bādene-Wirttemberga, 2004”]. Pirms kādas antenas instalācijas melatonīna vērtības bija ievērojami augstākas, nekā pēc mobilo sakaru antenas uzstādīšanas. To viņi mērīja medicīniski. Un tagad mums ir jājautā: kas tad ir tas melatonīns? Melatonīns ir aizsardzības un miega hormons, to ražo čiekurveida dziedzeris šeit (smadzenēs). Un tas ir radikālu izķērājs. Tas ķer agresīvos radikālus – nepiesātinātās molekulas, kas var pārraut mūsu iedzimtības faktorus, vienkārši izsakoties. Un tas jau nozīmē priekšvēža stadiju. Tātad, ja mūsu iedzimtības faktori var tikt pārrauti, pārraujot DNS ķēdi, tad tas izsauc vēzi, un tas arī ir medicīniskais izskaidrojums tam, ka mums ir arvien vairāk vēža slimnieku. Mobilais starojums nomāc mūsu melatonīna ražošanu ķermenī un tas nozīmē, ka mūsu pašaizsardzības spējas pret vēzi samazinās. Tā tas notiek. Un vēlreiz atpakaļ: vēzis nav nekāds termiskais efekts, tas ir bioloģiskais efekts. Vēzis nerodas no audu sasilšanas. Es domāju, ka tagad to zina katrs. Tagad esmu nonācis pie mūsu eksperta, pie mūsu prof. Martin Röösli. Viņš ir Šveices ekspertu grupas vadītājs. Viņš tagad izskata jaunos darbus par 5G un viņš novērtē, vai tas patiešām ir kaitīgi vai nav. Un viņš saka: „Augstfrekventais starojums ievibrē ūdens molekulas vai citas bipolārās daļiņas. Tas rada berzi un, līdz ar to, siltumu [tieši tāpat, kā mikroviļņu krāsnī. WLAN lieto tieši tās pašas frekvences].“ Un te viņš saka: „Robežvērtības ir noteiktas tā, ka visa ķermeņa apstarošana no kādas antenas var izsaukt, augstākais, temperatūras pacelšanos par vienu piecdesmito daļu no grāda.” Un tas ir pamats, kā dēļ vispār bija iespējama šī mobilā telefona tehnoloģija. Tas viss balstās uz [šķietami tikai] “termisko iedarbību” – bet mēs esam konstatējuši, ka šie mērījumi ir izdarīti uz nedzīva ķermeņa, uz mirušiem audiem. 90-tajos gados jau tika apstiprināts, jo tas tika uzskatīts par droši konstatētu – ka notiek šāda kaitēšana šūnām! Un viņš [prof. Röösli] saka: „ …augstākais – temperatūras pacelšanās …“. Un tas ir mūsu, Šveices eksperts! Bet šis prof. Martin Röösli ir šīs [padomdevēju] ekspertu grupas vadītājs, un viņš ir arī loceklis ICNIRP-ā, kas šīs pieļaujamās vērtības ir noteikusi (tātad, balstoties uz uz miruša ķermeņa temperatūras paaugstināšanos), Tātad, arī viņš ir lietas kursā. Viņš pat ir Federālās Padomes padomnieks, ar mājvietu Bāzeles Universitātē, kas ir saņēmusi 138 mljn. ziedojumu no industrijas [2016. gadā]. Un viņa galvenie sponsori un viņa darba devēji atkal, dabiski, ir „Sunrise“ un „Swisscom“. Un tad nāk „economiesuisse“, kas ir Šveices “jumta apvienība”, un arī tie apgalvo: „Pēdējos 10 līdz 15 gados ir veikti neskaitāmi pētījumi par mobilo sakaru antenu un mobilās tehnikas starojuma ietekmi uz veselību. Līdz šim nav varēts pierādīt nekādu sistemātisku risku.” Kā jau teikts, šis ir šī saraksta turpinājums – kas visi te spēlē līdzi, un es saku – tas ir vājprāts! Jo: „bioinitiative.org“: 4.000 pētījumi, „EMF-portal.org“: vairāk kā 23.000 pētījumi, “Justproveit.net“: vairāk kā 1.100 pētījumi, „www.pubmed.de“ vairāk kā 1.400 pētījumi par vēzi, „powerwatch.org.uk“: 1.600 pētījumi … Jūs redzat, tie visi ir pētījumi, un pie tam – neatkarīgi pētījumi. Te patiesībā ir jājautā: kuri ir zinātne? Jā, un tad viņi nāk atkal un saka: „Jā, tas tika jau sen pamatots. Nepamatotas ir bailes tā priekšā, kā pierāda daudzie pētījumi.” “ Pīp – te iztrūkst viens vārds. Tas ir „… kā to pierāda daudzie industrijas apmaksātie pētījumi”. Un tā, tie visi ir industrijas finansēti, kas apgalvo pretējo. Un te uz beigām man vēl ir dr. Michael Repacholi, tā viņu sauc. Viņš 1998. gadā bija VVO (Vispasaules Veselības Organizācija) priekšsēdētājs, kad viņš pārņēma šo robežvērtību noteikšanu. Un viņš bija arī VVO “Mobilā telefona projekta” vadītājs, un viņš tika “lobēts”, viņš saņēma labu gada algu un - ir “izputējis”, jo viņš tur, dabiski, līdzdarbojās ar pilnu “tvaiku” un ir darījis visu iespējamu. Un viņš nonāk pie slēdziena: “Hendiji mobilie ir droši”. Un nu es nonāku pie beigām, gribu tikai vēl parādīt īsu klipu. (Filmas klips): Mans VVO apmeklējums bija mans pirmais pētījuma ceļojums par mobilo telefonu tēmu. Tas bija veltīts austrālietim dr. Michael Repacholi. Viņš man iekrita acīs, jo viņš, kā mobilo telefonu pētnieks Austrālijā, pats bija atradis problēmas, kuras viņš jau kā VVO interpretēja pa jaunam: Repacholi: „Mans pētījums ar transgēnām pelēm ar predispozīciju uz limfomām uzrādīja limfomas saslimstības pieaugumu sakarā ar mobilo starojumu. Pēc tam mēs šo pētījumu 6 mēnešus ilgi pārbaudījām, jo mums nebija nekādas jausmas, kādēļ bija novērojams šis pieaugums.“ Šis zinātnieks apšauba pats savu pētījumu un iet pat vienu soli vēl tālāk: Repacholi: „Pētījumā vienmēr kaut kas var noiet šķībi vai tas var dot pilnīgi negaidītus rezultātus. Tādēļ VVO ir izdevusi vienu vadlīniju. Pirms kādu pētījumu var lietot veselības risku izvērtēšanai, šī pētījuma rezultātiem ir jābūt reproducējamiem (atkārtojamiem).” (Jans Enohs): Tātad, Jūs redzat, šis vīrs pats ir atradis, , viņš ir atradis negatīvus efektus un ir sev jautājis: Ko mēs tagad esam izdarījuši nepareizi, ka ir tādi rezultāti?” Viņš to ir pētījis 6 mēnešus ilgi, kā viņi to varētu izmainīt, un tad viņi tūlīt ir izdevuši vadlīniju, ka visiem pētījumiem ir jābūt reproducējamiem. Reproducējamam būt nozīmē: piem., ja tagad, ņemsim Salfordas pētījumu, kur ar “2G” standartu apstaroja žurku smadzenes, un viņi novēroja, ka atveras smadzeņu ”asins barjera”. Un tas notiek pie 1000-kārt mazāka apstarojuma par “pieļaujamo devu”, tas ir – pie vienas tūkstošdaļas no pieļaujamās robežvērtības. Tātad, apstarošana ir izsaukusi smadzeņu “asins barjeras” atvēršanos. Un tagad Jums ir tā vadlīnija. Te ir neatkarīgs pētījums. Un tam tagad ir jābūt “reproducējamam”. Tas nozīmē, ka tagad nāk industrija un saka: “Ok, tagad mums jūsu rezultāti ir jāatkārto.” Un dabiski, ja tā pētījumu atkārto, tā neatrod nekādus kaitīgos efektus. Un tieši te ir tas punkts. Piem., Salfordas pētnieki atklāja asins barjeras atvēršanos, un šie pētnieki teica, ka cilvēkam notiekot tas pats. Tas nozīmē, ka kaitīgās vielas tiek iekšā mūsu smadzenēs, un tas noved pie agras demences (plānprātības) un Alcheimera slimības – vienkārši tādas lietas. Un tas “punkts” ir šis – uz katru studiju, kas uzrāda kādu efektu, industrija nekavējoties liek uztaisīt 3 pretpētījumus. Te man ir cionālā šie avoti, varat paskatīties paši. Https://www.gigaherz.ch/das-strahlungskartell-ein-interview-mit-prof-franz-adlkofer/ Lietas būtība ir tāda, ka - ja neatkarīgie pētnieki atrod, ka kaut kas ir kaitīgs, un industrija, dabiski, to negrib, - tādēļ viņi ir noteikuši, ka pētījumiem ir jābūt reproducējamiem. Francijas Bordeoux IMS (?) ir slavens ar to, ka tie vajā negatīvi iznākušos laboratorijas eksperimentus, lai atspēkotu viņu rezultātus. Un tieši šis IMS ir atkārtojuši Salfordas pētījumu, un rezultāts ir sekojošs: “Mēs un citi mēģinājām to reproducēt, bet mēs neesam ieguvuši tādu pašu rezultātu.”(Isabelle Lagroye, bioloģe, Nacionālā Zinātnieku Organizācija, Bordeoux). Man tas šķiet mazliet par traku: visu šo pētījumu atkārtošanā var vērot, ka te ir interešu konflikts. Un tad ir divi modeļi: vai nu tad, kad ir atrasts pētījums ar negatīvien rezultātiem, pielāgojas industrijai, melo tai līdzi un līdz ar to, ir līdzdalībnieks; vai arī – nemelo un iznes gaismā patiesību, un tad tu tiec atlaists, kā piem., dr. George Carlo. Viņš 90-gados ir atklājis viennozīmīgu audzēju biežuma paaugstināšanos, lietojot mobilos telefonus. Viņš ziņoja par to, tika atlaists, un viņa māja mīklainos apstākļos tika nodedzināta. Dr. profesors Peter Semm, dabiski, arī atklāja smagus kaitējumus un kroplības putniem no mobilā starojuma. Viņš bija Vācijas Telekom pētnieks. Viņam tika aizliegts kaut ko pierādīt, un arī viņš tika atlaists. Un te, piem., profesors Adlkofers, viņš savā pētījumā ir atklājis, ka mobilais starojums izsauc DNS ķēžu pārrāvumus. Tad notika spēcīga nomelnošanas kampaņa un tā tālāk un tā joprojām. Un viņš (pētniecības nodibinājuma ”Mobilais telefons”) vadītājs, dabiski, saka: „Nevis starojums, bet ticība starojuma kaitīgumam šajā gadījumā ir faktors, kas iedarbojas uz veselību”. Bet es ticu, ka starojums ir kaitīgs, ka tādēļ mani sarkanie asins ķermenīši salīp “monētu stabiņos”. Un viņam notiek tieši tas pats. Un te es gribētu tikai īsi jautāt: “Kam tic lama?” Vai tiešām tā tic starojuma kaitīgumam? Es esmu redzējis video, kur Uli Weineram, kas ir starojuma-jūtīgs, un 2 lamām bija pielikti EKG (elektrokardiogrammas) elektrodi. Un tika mērīta sirdsdarbības frekvence Ulim un abām lamām. Un ko viņi atrada? Viņi pastaigājās mobilā starojuma torņa tuvumā – un ko mēs šeit redzam? Tāds ir rezultāts: šeit mēs redzam starojuma stiprumu (EKG pierakstos). Augstākajā punktā, tas ir, kur starojums bija visstiprākais, lamām un Ulim arī sirdsdarbības frekvence bija visaugstākā. Un tā mēs redzam – kam tic lamas un kam tic spermatozoīdi? – Ženēvas Universitātē ir pierādīts, ka visā pasaulē ir kritusies spermatozoīdu kvalitāte. Kāds Šveices pētījums nesen ir atklājis: 3 no 5 vīriešiem spermatozoīdu dzemdināšanas spēja jau atrodas zem VVO noteiktās zemākās robežas. Tātad – kam tic spermatozoīdi? Vai – kam tic bites?“ Mēs šeit jau esam konstatējuši bišu skaita samazināšanos par 80%. „Kam tic krese?” Cik daudz man vēl ir jāuzskaita??? Es esmu gatavs… Un tagad mēs paskatīsimies, vai tās ir bailes vai ticība, ka 5G ir kaitīgs – vai kas tas patiesībā ir? 8. Andreas („5G – Panikas izraisīšana vai nopietni ņemamas briesmas?“) Es gribētu vēl pavisam īsi parunāt par5G. Jo arī šeit mediji mums saka: īstā problēma esot panika 5G priekšā, nevis pats 5G, bet tikai tas, ka cilvēkiem ir bail no jaunā. Vienmēr, kad tehnoloģijas iznes kaut ko jaunu, cilvēkiem sākumā ir bailes no tā. Un par to es gribu pateikt pāris faktus, lai mēs paskatītos, vai patiešām ir tā. Tagad pajautāsim pašai mobilo sakaru industrijai, kādēļ mums ir vajadzīgs 5G? Te citāts no Sunrise mājas lapas: „Līdz ar 5G ieviešanu situācija pieņem pavisam jaunus apjomus. Vēl komunikācijas viduspunktā stāv cilvēks, bet drīz viņam šo pozīciju apstrīdēs mašīnas: ar pašbraucošām mašīnām, ar inteliģentiem robotiem un visā pasaulē saslēgtiem iekārtu un sensoru tīkliem tas, kas agrāk saucās zinātniskā fantastika, kļūs par realitāti.“ To par šo visu saka mobilā industrija pati – tas ir tas, kādēļ mums ir vajadzīgs 5G. Cilvēks vairs nebūs komunikācijas viduspunkts, bet mašīnas, iekārtas, - viss tiks satīklots kopā. Par to saka: uz viena kvadrātkilometra jātiek saslēgtām miljons iekārtām, kas komunicēs savā starpā. Tas nozīmē – veļasmašīna ar žāvētāju, tie ar mobilo telefonu, un ledusskapis ar tuvāko veikalu un ar saldētavu u.t.t. Visam ir jākomunicē savā starpā un vēl, pēc iespējas, ir jātiek vadītam ar runāšanu. Tas nozīmē, ka visur ir jābūt mikrofoniem, iespējams, arī kamerai, un tad mēs jau esam pie tā, ko kāds ir nosaucis – uzraudzība! Tas tad mazliet nāk prātā. Visapkārt mikrofoni, lai varētu notikt vadīšana caur valodu, un vēl caur savu smartfonu. Un par to ir jāsaka: “Tas, kas reiz bija zinātniskā fantastika, kļūst par realitāti.” George Orwell ir uzrakstījis grāmatu „1984“, toreiz tā bija zinātniskā fantastika, kad viņš to uzrakstīja – 1949. gadā. Tajā viņš apraksta totalitāru uzraudzības valsti, vai tā reiz kļūs realitāte? Jo arī totālā uzraudzīšana reiz bija zinātniskā fantastika - visur mikrofoni, viss tiek noklausīts utt. Mums tagad Ķīnā jau ir šis gadījums, ka pastāv sociālo punktu sistēma, kad visi visās sabiedriskajās jomās nepārtraukti tiek noklausīti vai filmēti, atkarībā no tā, ar ko tie tiekas, ko tie saka vai nesaka. Tas viņiem dod punktus. Vairākiem miljoniem cilvēku vairs nav pieejas, piem., lidmašīnām vai vilcieniem. Viņi vairs nedrīkst lietot sabiedriskos transporta līdzekļus, jo tiem ir par maz sociālo punktu, un arī mēs, iespējams, vairs neesam tālu no tā. Tas kā īss ievads. 5G – kas nāk mums virsū? Vai tiešām tā ir tikai panika, kas mūs dara slimus? Tagad Šveicē jau it 5G antenas, kas jau darbojas, vēl gan ne ar augstāko frekvenci, bet tās jau raida. Un tur jau ir pirmās sūdzības, kur darbojas šīs 5G antenas. Te es esmu dabūjis avīzes rakstu. Tas ir tas, ko Jans-Enohs pirmīt jau rādīja: „… tikai bailes no tā neesot pamatotas …“. Šī panika esot īstā problēma. Nu ir vajadzīgo fakti pret 5G-paniku. Un tagad šiem cilvēkiem jau ir pirmās sūdzības. Un tie nav cilvēki, kam ir panika 5G priekšā. Kādas sūdzības viņiem ir? Te 2019. gada 18. jūlija raksts: kopš 5G antenu darbošanās sākuma iedzīvotāji antenu tuvumā sūdzas par bezmiegu, tinnitus (trokšņiem ausīs), galvassāpēm. Kāds pat teica, ka viņam sirds apvidū esot tik nepatīkamas sajūtas, ka viņš ir domājis, ka tas ir sirds infarkts. Viņš aizgājis uz ātrās palīdzības uzņemšanu. Viņi to izmeklējuši un teikuši, ka nekas nav atrodams. Šie iedzīvotāji saka, ka savos dzīvokļos vairs tie nejūtoties labi. Kāds teica, ka jūtoties tā, it kā telpās būtu gari. Un viņam nebija bail no 5G, viņš nebija ticējis, ka kaut kas tāds varētu būt. Taču, kopš 5G ieviešanas tas ir pastiprināti parādījies pie iedzīvotājiem raidītāju tuvumā. Tie tiešām bija cilvēki, kas nekad agrāk nebija tam ticējuši, bet pēkšņi viņi konstatē tādus simptomus. Tātad, tā nav panika 5G priekšā. Tās ir ļoti pamatotas pārdomas, kādām te ir jābūt. Šeit, “bakom” mājas lapā [www.bakom.admin.ch/bakom/de/home/frequenzen-antennen/standort-von-sendeanlagen.html], mēs varam apskatīties, kur tiek uzliktas antenas. Visas antenas no 2G līdz 5G te ir atzīmētas ar krustiņu. Te var apskatītieds arī, kurā vietā manā ciemā ir antenas. Var uzklikšķināt uz antenas, tad parādās, vai tā izstaro vāji, vidēji vai stipri. Bet, ja tagad visu aizklikšķina prom un uzklikšķina tikai uz 5G, tad te mēs jau redzam, ka bieži apdzīvotajās vietās to ir ļoti daudz. Arī St. Gallenā un Appencellā jau ir antenas un, kas zina, varbūt nākamie būsim mēs, ko tas skars. Ieplānotas ir daudzas vai jau tiek iesniegti iesniegumi būvatļaujām. Tas nozīmē, ka mēs šeit esam dramatiskā situācijā, un mums ir jāzina, kas īstenībā nāk mums virsū. Kamēr viņi pastāv uz savu “temperatūras stāstu, [tas ir, ka mobilā starojuma vienīgā kaitīgā iedarbība esot audu sasildīšana], viņi, daudz nedomājot, var tikai turpināt. Jo likumīgā ceļā viņiem tad nevar uzlikt nekādas barjeras, drīzāk tad viņiem ir brīvs ceļš un viņi tiek atbalstīti. Mums ir jāzina, kas vispār ir 5G un kādēļ mums to vajadzētu novērst. Es esmu jau teicis, kas ir frekvence – tā rāda, cik ātri kaut kas svārstās. 5G ir jāsvārstās vēl ātrāk, tas ir, tai ir augstāka frekvence. Augstākas frekvences, kā es jau teicu, nozīmē, ka viļņi saspiežas ciešāk. Tas ir tas, kas mums ir līdz šim. Bet tagad mēs ienākam jaunā joslā, vispirms 3,5 GHz, un tad kāps vēl vairāk. Tādēļ tie ir vēl īsāki viļņi. Šos īsākos viļņus šķēršļi vieglāk aiztur. Taču cilvēki arī turpmāk grib mājās būt apgādāti ar mobilajiem telefoniem. Mājās mobilajam patiesībā nav lielas jēgas. Kādēļ mobilais mājās? Tas taču ir domāts āram, vajadzības gadījumiem. Bet kādēļ mājās? Mums taču ir vada telefona pieslēgumi, mēs varam sev ielikt stikla šķiedras kabeli, un mums būs super interneta vads! Taču arī turpmāk katrai mājai būs jātiek apstarotai. Tas nozīmē, ka būs jāpaaugstina raidīšanas jauda, lai tas izspiestos caur sienām, jo īsākos viļņus tās vieglāk aiztur. Tas nozīmē, ka mēs šeit šo starojumu drastiski palielinām. Un mums ir otra problēma, to mēs jau pamanījām no cilvēku simptomiem: šo starojumu ļoti absorbē ķermeņa virsma. Un tieši tas izraisa, piem., tinnitus = trokšņiem ausī, un daudzi eksperti sagaida arī ādas vēža pieaugumu, jo visu enerģiju uzņem un absorbē jau pirmie ādas slāņi. Tas ir pirmais punkts, ka palielinās frekvence. Otrais punkts ir tas, ka mums ir jāizmaina antenu novietojums. Līdz šim tās novietoja pēc iespējas augstu. Šeit, piem., viņi apstaro šo ciemu, starojums daļēji tiek atstarots, lai pēc iespējas viss tiktu aizsniegts. Bet5G antenas tādēļ, ka tās vairs neizspiežas tik labi cauri visam, ir jāuzstāda daudz biežāk, tātad, ik apmēram pa 100 m ir vajadzīga 1 antena, un katra fasāde tiek apstarota atsevišķi. Bet, lai arī katrā istabā varētu uztvert 5G frekvences, ir atsevišķi jāapstaro gandrīz katra fasāde. Tas ir – jārēķinās ar to, ka būs jāuzbūvē daudz vairāk antenu. Iespējams, ka drīz pie dažādiem māju īpašniekiem pienāks uzaicinājums: “Vai tu par 1000 frankiem negribētu uz sava jumta vienu antenu?” Tas, protams, ir ienesīgi. Taču – ar to kaitē ne tikai sev, bet arī saviem kaimiņiem. Šīs 5G antenas izskatās apmēram tā. Līdzšinējās antenas ir tik garas. Pie viena raidītājmasta vienmēr ir trīs, katra no tām ir nostādīta 120 grādu leņķī, lai tās aptvertu 360 grādus. Un kas vēl mainās, un tas ir ļoti izšķiroši - tie ir staru kūļi. Līdz šim mums bija tikai viens staru kūlis. 2G, 3G un 4G vienmēr staro 120 grādu rādiusa izplētumā. Bet pie 5G tagad staros astoņi staru kūļi viens otram blakus un viens virs otra, daļēji pat vēl vairāk. Un tā, astoņi blakus cits citam un astoņi cits virs cita - kopā 64 staru kūļi. Es jau esmu dzirdējis, ka pa šo laiku jau esot arī antenas ar 128 kūļiem un vēl vairāk. Caur tādām, bez šaubām, var īsākā laikā pārsūtīt vairāk informācijas. Jo katrs kūlis par pārraidīt informāciju, un ar vairākiem kūļiem var pārraidīt vairāk informācijas īsākā laikā, nekā līdz šim. Bet tas, kas arī izmainās, ir starojuma stiprums! Līdz šim mums tas bija pēc 25 m 6V/m, bet tagad tas būs ap 61 V/m pirmajā palaišanā, tas ir – iedarbinot pirmās antenas. Tās, starp citu, visas ir tā antenu izgatavotāja folijas, kas tiks instalētas Šveicē, un tas ir – Erichson. Mēs, pēc viņu parauga, arī esam uzbūvējuši šīs folijas. Tā ir it kā šo antenu datu lapa. Savilksim kopā: kas izmainīsies līdz ar 5G? Tādēļ mums vajadzēs paaugstināt starojumu, jo tas visur vairs neizspiedīsies tik labi cauri. Mums būs vairāk antenu ar īsākām atstarpēm starp tām, pēc iespējas zemu. Tas novedīs pie augstākas apstarojuma slodzes. Viena staru kūļa vietā tagad mums būs 64 un vairāk. Tas paaugstina apstarojuma stiprumu, un arī šie stiprākie EML ir vēl viens pastiprināts starojums. Un, kā jau teikts, tas pienāk klāt jau esošajiem G2, G3 un G4. Tas nav – tikai vēl 5G! Vecās antenas netiks nojauktas, tikai jaunās pienāks vēl klāt. Un no Jana Enoha mēs jau dzirdējām, ka ar jau esošajiem mobilo sakaru standartiem mums ir dramatiskas problēmas. Tas nozīmē, ja mēs vēl pievienosim starojumu, tad mēs nezinām, ko vispār tas var izsaukt! Ar pieļaujamajām robežām tagad, dabiski, krāpjas, lai apietu to visu ar tām robežvērtībām, jo visa šī masīvā apstarojuma pacelšana ir iespējama tikai tad, ja mēs arī Šveicē pacelsim pieļaujamās vērtības. Līdz šim tas nav izdevies. Tagad ir ticis izmeklēts kāds – antenas būvatļaujas iesniegums. Tajā, dīvainā kārtā, pēc 25 m ir uzdota vērtība 2,6 V/m, lai gan izgatavotāja antenas dokumentos ir rakstīts 61 V/m. Tā taču it milzīga atšķirība – 23 reizes! Kā ir radusies šī atšķirība starp ražotāja uzdotajiem datiem un būvatļaujas iesniegumu? Tas ir triks – to dara tā, it kā ik reizi aktīvs esot tikai viens no 64 kūļiem, ar kuriem izstaro antena. Viņi stāsta, ka aktīvs esot tikai viens no tiem: it kā, piem., tikai viens lietotājs runājot pa mobilo, un viņš to ir ieslēdzis, jo viņam ir steidzama vajadzība, bet citi savus mobilos nelietojot. Tie komunicējot tikai cilvēks ar cilvēku. To es redzu katru dienu skolā, cik labi tie komunicē cilvēks ar cilvēku. Mūsu skolā ir tāda sēdētāju grupa – starpbrīdī tur vienmēr aplī sēž skolēni. Aplis jau būtu ideāls, lai komunicētu. Bet tiem visiem ir nolaistas galvas. Es viņiem teicu, ka būtu jāuztaisa fotogrāfija no augšas, lai viņi redzētu, kā izskatās, kad viņi tā sēž. Katrs pie sava “hendija” (mobilā). Jo vajag jau apskatīt tik daudz Whats-App- un Instagram-ziņu – bez gala. Tas nozīmē, ka mēs varam rēķināties ar to, ka aktīvs būs ne jau viens kūlis. Bet pēc šodienas stāvokļa – kā kāds man teica – arvien vairāk, arvien ātrāk, lejuplādēt arvien tik vairāk 4K video, streamus, netflixus utt. – izskatās, ka aktīvi būs visi kūļi. Tad mums nebūs tie 100 Wati, kas rakstīti būviesniegumā, bet tad mums būs 48 000 wati, kādus izstaros antena. Un tā jau ir dramatiskā atšķirība! Tas, ko šie kūļi vēl spēj, to nesen man pateica kāds apmeklētājs. Viņš šodien nav šeit. Viņš teica: antenas var izkārtoties kādā virzienā – tā ir tā saucamā “Beamforming” – kūļa veidošana. Šie beams, šie staru kūļi var tik virzīti uz vienu punktu, un tādējādi saņemt un raidīt vairāk informācijas. Notiek zināma fokusēšana. Tas ir salīdzināms ar kvēlspuldzi un lāzera staru. Spuldze staro gaismu visos virzienos, tādas bija arī līdzšinējās antenas – raida visos virzienos. Kvēlspuldze mums nekaitē. Bet lāzera stars, kur gaisma ir virzīta, tas varīgi stumšanu mums smagi kaitēt. Tā ir ar šo “beamforming” – antenas var tikt ļoti spēcīgi virzītas uz vienu punktu, un tas ir tāpat kā, kad tiek fokusēta gaisma. Un tad būs problēmas ar veselību. Tātad – tas var mums kaitēt. Tas bija tikai salīdzinājumam, kas vēl ir iespējams ar šīm antenām. Kāds to pateica kā papildinājumu. Un es bieži dzirdu: “Ja tas patiešām būtu tik bīstami un caur 5G mūs sagaidītu vislielākās briesmas utt., tad valdība jau sen būtu kaut ko darījusi. Viņi taču grib, lai visi iedzīvotāji būtu veseli”. Bet šeit mēs tagad redzam: Federācija (Šveices) ir Swisscoma galvenais akcionārs. Tā ar visu šo biznesu labi nopelna. Un Federālā Padome jau ir izdevusi kādu akciju plānu: “Federālā Padome grib, lai Šveice optimāli izlietotu digitalizēšanas iespējas...” Optimāli! Sunrise mājas lapā ir rakstīts: mums visā Eiropā ir jābūt pirmajiem! Mēs gribam būt pirmie ar 5G! Šveicei ir jābūt pirmajai! Mēs gribam, lai mums Šveicē kā pirmais būtu 5G! [Tālāk Federālās Padomes Akciju plānā:] „Tādēļ 2018. gada 5. septembrī tā ir izdevusi savu Stratēģiju “Digitālā Šveice“ uz nākamajiem diviem gadiem. Šīs stratēģijas ietvaros Federālā Padome starp citu ir iecēlusi darba grupu par tēmu “Mākslīgā Inteliģence“ un atbasta iniciatīvas par jomu “Smart Cities.“ Smart Cities ir tieši tas, kā sākumā bija teikts: viss būs savstarpēji saslēgts, viss komunicēs savā starpā, un tas ir “Smart City”. Kad izskata šo “Akciju plānu”, tad tur ir dažādi virsraksti, kā “Jauno mobilo sakaru frekvenču sagatavošana”, „Turpmākās 5G frekvenču lietošanas koordinācija globālā līmenī”, “pašbraucošās mašīnas“, „Autonomo satiksmes līdzekļu ieviešana” utt. Tur nevar neko lasīt par “5G bīstamības pārbaudi”, bet vienīgi par stumšanu 5G virzienā, tikai ar pilnu gāzi ieviest 5G, uzbūvēt “Smart Cities” utt. Tas ir “Akciju plāns”, ko Federācija ir izdevusi, neskatoties uz visu pārdomāšanas nepieciešamību. Tas nozīmē, ka Federācija to visu dzen uz priekšu ar visiem saviem līdzekļiem, un neievēro nekādu bīstamību. Tagad Dorisa Leutharda, kādreizējā federālā padomniece, mēģina viltot robežvērtību mērījumus, vispirms, vairs nemērot maksimālos rādījumus, bet gan 24 stundu caurmērā izmeklēs mobilās komunikācijas vajadzības un riski, jo tautā ir tik liela pretestība. Varētu domāt – jā, forši, tagad mums ir darba grupa, kas kārtīgi izmeklēs, ko dara tas 5G. Bet ir interesanti pirmkārt,, ka viņi gan izmeklē, un tomēr, neskatoties uz to, 5G antenas tiek uzstādītas un palaistas darbā. Patiesībā tā nedrīkstētu būt, ja pielietotu profilakses principu. Bet acīmredzami, tas nespēlē nekādu lomu. Interesants ir fakts, ka, papētot šo darba grupu, tajā ļoti stipri pārstāvēta ir mobilo sakaru industrija un tās finansēties grupējumi. Piemēram, šis pētniecības nodibinājums „Mobilkommunikation Strom“ (Mobilā komunikācija strāva), kura vadītāju es stādīju priekšā pašā sākumā - tas arī tajā ir pārstāvēts. To apmaksā Sunrise un Swisscom. Viņi ir tajā grupā iekšā un pēta to visu. Tajā pilnīgi iztrūkst pilsoņu kustības, kas vēršas pret mobilajiem sakariem, neviena no tām tajā darba grupā nav pārstāvēta. Arī norūpējušies ļaudis, kā mēs – “Betroffene Leute Bodensee“ (Iztrūkušies Bodenzē ļaudis), arī mēs neesam darba grupā. Un neviens arī nav jautājis: „Hei, kas te ir iztrūcies? Kas vēl te vēl gribētu piedalīties?” Tas nozīmē, ka šeit mēs nevaram sagaidīt, ka notiks kaut kāda pārdomāšana, ka tiks kaut kas atklāts, kas apstādinātu visu šo 5G. Tā būs tikai acu aizmālēšana: „Hey, mēs te neesam neko atraduši. Viss ir super, viss ir labi! Mēs ieejam pieļaujamajās robežās, un ķermenis netiek sasildīts.” Tā ir tā problēma, kāda mums ir. Tik daudz par: „Valsts jau par to parūpēsies, lai tas viss neiestātos!” Tas nozīmē, ka mums ir jākļūst aktīviem, tagad tas ir atkarīgs no mums. Tagad mums ir vajadzīgs katrs atsevišķais! Mums ir jāsaslēdzas tīklā, mums ir jārada spiediens no apakšas, lai te kaut kas notiktu. Mums ir jāpaskatās, kur mūsu pilsētā tiks būvētas antenas un tur, pareizajā vietā, ir jātaisa protestēšana. Un tūlīt par to vairāk runās nākamie runātāji – Stefans un viņa grupa. Es nododu jums. Sirsnīgs paldies! Stefans - 2. daļa „Praktiskie soļi ikdienā“, referāts „Saslēgšanās tīklā pret salami-taktiku”: Es esmu dzirdējis, ka no augšas mēs nesaņemsim nekādu palīdzību. Es ticu, ka tas mums tagad ir skaidrs visiem. Un, kas mani te vienkārši kustina, kad mēs redzam šo attīstību, - es vienkārši tā īsti jūtu, kāda taktika te pret mums tiek pielietota. Un proti, tā ir “salami-taktika” – [šķēlīšu metode”], droši vien, arī Jūs to esat dzirdējuši. Vai “vardes princips”: kad to ieliek ūdenī, un to lēni uzkarsē, tā nelec ārā no ūdens. Tā nemana, ka kļūst karsti, un tā nomirst tur iekšā. Un es ticu, ka viņi ar mums dara tieši to pašu. Viņi iesāk ar 1G, 2G, 3G. Un cilvēki domā – ok, ir jau tikai tas, tikai tas. Bet pēc tam tik nāk arvien vairāk, vairāk, vairāk. Un tā tauta vienkārši paliek mierīga, jo katrs domā: “Jā, labi, to mēs vēl izturēsim.” Un arī tagad atkal: „5G jau ir tas pats“, Tu domā. „Jā, okay, mani tas vēl neskar.“ Un es redzu, ka mums šī taktika vienkārši ir jāpārvar. Ja mēs tagad pret to neko nedarīsim, tad atkal klāt nāks jauns solis, un kaut kad mēs visi būsim – es arī nezinu – būsim pakaļā, jā, tā var teikt. Jo es jau arī nezinu, kas te nāk mums virsū. Vai slimi vai beigti, vai nezinu, kas vēl nāk uz mums. Es vienkārši manu, ka 5G skar mūs visus. Un es ticu, ka šis 5G palīdz mums ieiet mūsu, teikšu tagad – mūsu īstajā aicinājumā – jo mēs šeit neesam tādēļ, lai būtu par šīs industrijas izmēģinājumu trusīšiem, par šo ļaužu, kas ar to taisa sev “piķi”. Es ticu, ka mēs šeit esam pavisam ģeniāli cilvēki un, ja mēs atkal te sevi atpazīsim kā kopīgu organismu vai kā spietu vai kā kopīgu komandu – es ticu, ka tajā iekšā vienkārši ir īstā dzīves kvalitāte. Tā nav tajā, ka katrs “sēž iekšā” savā mobilajā un kaut kā komunicē caur savu Whatsappu vai kaut ko – tā nav nekāda dzīves kvalitāte. Es to esmu pats pamanījis, un man vairs nav mobilā telefona. Es jūtu, ka patiesā dzīves kvalitāte ir tajā, ja mēs kopīgi, cilvēks ar cilvēku, varam kaut ko kustināt, kaut ko izdarīt, varam ar sirdi sajust cits citu. Un tas arī ir mūsu mērķis, mēs vēlamies ar jums saslēgties tīklā, lai mēs kļūtu viena komanda. Mēs esam vajadzīgi cits citam, katram šeit ir savas dāvanas, un mēs pavisam īsi gribētu vēl teikt, kā mums līdz tam nonākt. Tas jau arī nenotiek tāpat vien, es ticu, ka te jau katram ir sava pieredze. Uz šo mērķi ved trīs pakāpes. Un man ir sajūta, ka pirmā pakāpe sākas ar mums pašiem. Tieši attiecībā uz 5G – vispirms mums pašiem ir jāpasargā sevi no tā, jo, ja mēs paši saslimstam, tad esam jau ārā no cīņas un nespējam vairs neko izdarīt, kad esam jau slimnīcā ar vēzi, tad mums nekas vairs nelīdz. Tātad – pasargāt sevi pašus un sākt pašiem ar sevi – kā mēs jau daudz esam dzirdējuši - šos kaitējuma avotus savā mājā izslēgt vai aizvākt. Un par to vairāk Jums pastāstīs Ramons, ko te var izdarīt, lai tas būtu arī tiešām efektīvi. Es redzu – ja mēs gribam kaut ko darīt, bet neesam īsti pie lietas (autentiski), tad tas neaizrauj arī citus cilvēkus. Ramona referāts „Sargā sevi un savu māju“: Liels paldies, Andreas un Stefan! Es jūtu, ka viņi ir runājuši ļoti kompetenti par to, kas viss var notikt vai kas vispār notiek ar to mobilo telefonu. Tas skar tā pa īstam, jūt milzīgas briesmas. Un man pašam iet tā – tu vienmēr domā, ka tev jau nekas nenotiks, un visapkārt redz cilvēkus, kas visi izskatās vēl veseli. Bet tu arvien vairāk dzirdi no apkātnes, es, piem., zinu Betīnu, kas ar to netiek galā – ir arvien vairāk cilvēku, kas ar to netiek galā. Šodien mums te ir bijis workshops, un tas bija īsti forši. Mēs skatījāmies, ko vispār mēs te varam darīt? Mēs skatījāmies, kas vispār ir starojuma avoti mūsu pašu mājās: tas ir WLAN, bezkabeļa jeb bezvada telefons, mikroviļņu krāsns – (kā mēs redzējām, tā lieta izstaro briesmīgi), tad daudzās iekārtās mums ir Bluetooth, piem., printerī, dažādās biroja iekārtās, ekrānos... Es esmu jau arī redzējis, ka dūmu nosūcējs un pavards virtuvē komunicē savā starpā – nezinu, kam tas vajadzīgs, bet tas vienkārši notiek. Jā, tas ir muļķīgi, bet arī tur man ir jāzina, kā to lietiņu dabūt ārā no mājas. Un, dabiski, neaizmirsties – kā tas arī šodien notika smieklīgi, kad mūsu šodienas workshopā (skat. sekojošo raidījumu par mūsu workshopu “Aizsardzības pasākumi pret mobilo starojumu ikdienā) šur un tur kļuva aizraujoši, un cilvēki gribēja to uzfotografēt, tad tika izvilkts mobilais un fotografēts... Jā, bet arī šis mobilais pieder pie starotājiem. Jā, un no medijiem bieži tiek uzsvērti izteikts, ka visi eksperti sakot – tas 5G jau neesot tas sliktais, tas īstais starojuma avots esot mobilais telefons. Un, ja viņi saka tā, tad es gribu tiem ticēt, un saku Ok, tad es metu prom savu hendiju, vai ne? Tas taču ir daudz labāk, nekā sajūta, ka vajag noplēst to antenu, un vēl tur vajag kaut ko izdarīt... Mums reiz ir jāsāk pašiem pie sevis, jāizslēdz tās mantiņas, jāiegūst skaidra galva, jo mēs vēl neesam skaidrībā par tām lietām, par to starojumu, mums ir stress par mobilajiem, mums nepārtraukti ir jāpārbauda tie SMSi, Whatsappi un kas tik vēl nē. Mūsu galva nav skaidra, un tas nav labi. Pavisam vienkārši. Tas bija pirmkārt. Bet mēs redzējām, ka ir ne tikai jāizslēdz iekārtas, bet mums ir sevi arī personīgi jāaizsargā. Ir cilvēki, kas ir ļoti jūtīgi, un stipri reaģē uz to starojumu. Mēs varam sev uzšūt apģērbu, pavisam ātri mēs varam sākt gulēt zem baldahīna, kad pār gultu ir starus atstarojošs audums, kas mūs sargā no šī starojuma, un mēs pēc iespējas atrodamies tuvu 0 starojumam, to mērot. Es pirmīt vēl apskatīju tās vērtības - tas taču ir šausmīgi, ja padomā: ja būvniecības biologi iesaka 1 mikrowatu/m2, bet mūsu pieļaujamā vērtība ir 10 miljoni mikrowatu/m2! Tas ir ļauni, un mums tās vērtības ir jādabū lejā, lai mēs atkal varētu kļūt veseli. Un te mums palīdz apģērbs, baldahīni. Tas šodien workshopā arī bija viens postenis. Tad, dabiski, ir jāpiemin arī būvniecības soļi. Protams, ir labi naktī izslēgt strāvu, bet mums ir jāsargā arī mūsu telpas, ir jāsargā bērni visu dienu, ja mēs visu dienu esam istabā. Workshopā mēs redzējām, ka ir ļoti dažādi līdzekļi – staru aizsardzības krāsa, ir audumi, cēltērauda audums logiem, te Jūs to redzat. Tas aiztur ļoti daudz starojuma. Un, dabiski, kas vēl ir jāievēro – zemās frekvences. Arī tā ir ļoti kompleksa tēma, to Jans ir labi izpētījis un vadīja arī workshopu. (Skat. sekojošus raidījumus par workshopu “Aizsardzības pasākumi pret mobilo starojumu ikdienā”). Noemi referāts “Praktiskā saslēgšanās tīklā – projekta dienas”: ir svarīgi, lai mēs neskatītos tikai uz sevi, lai mēs būtu labi pasargāti, un tad mums būs labi, bet lai mēs izietu nākamajā attiecību lokā, lai rūpētos par citiem. Piem., pagājušajā nedēļā mums bija projektu diena, kad mēs kopā taisījām brošūras, info-brošūras par 5G. Mēs 3 stundās pilnīgi izgatavojām 282 brošūras. Katrs, kas gribētu piedalīties šajā tēmā, drīkst vienkārši nākt šurp un šeit izlietot savu laiku. Un tad par velti drīkst tās arī ņemt līdzi. Kopā mēs patiešām varam kaut ko kustināt, un tas ir daudz jaukāk, nekā mājās vienam pašam gatavot kādus flaijeriņus vai tā...Un tādēļ arī šodienas mērķis ir tāds, lai mēs saslēgtos tīklā, sanāktu kopā, un kopīgi varētu ķerties klāt šīm lietām.

no --

Avoti: --