Ankes Kernas referāts: „Digitalizēti uz starojošu nākotni – nāves droši!”

19.03.2019 | www.kla.tv/14033

I.S. Kā lai to pasaka – ir tādi atslēgas notikumi, kas ir tik krasi, ka tie var apgriezt otrādi visu mūsu dzīvi. Man pašam bijuši vismaz 3 šādi notikumi, kas manu dzīvi nostādīja kā uz galvas. Pirmais, kad Dievs ienāca manā dzīvē, otrais – kad manā dzīvē ienāca mana sieva Annija, un trešais – kad manā dzīvē ienāca mobilo sakaru darbība. Es neteikšu ienāca, viņi iemīdījās manā dzīvē. Tā pašos pamatos izmainījās. Es biju totāli “uzkārsts”, dzīve bija pilnīgi sajaukta. Un tieši šī ir mana cerība un vēlme, kad uz skatuves uznāks referente – lai arī viņa mūsu dzīves apgriež ar galvu uz leju, lai arī mums caur viņas referātu būtu tāds atslēgas piedzīvojums. Es jau sveicinu Anki Kernu. Viņa mūs izinformēs par 5G. Vispirms paskatīsimies uz viņas personas aprakstu jeb īsu biogrāfiju. Dzim. 1962. gadā Herfordā, Vācijā, precējusies. Ir pieaugusi meita. Izglītība: 1983. – 1999. – Saimniecības ekonomijas studijas, diplomdarbs par tēmu – ārējās vides politika Alpu teritorijā. darbs: 1987 – 1999 – 12 gadi darbs pētniecības sabiedrībā (Galvenā tēma – koksne); kopš 2003. gada patstāvīga skolotāja priekš “Ķermeņa un enerģijas darbs” un “Dzīves kopšana”. Pēc kāda “atslēgas piedzīvojuma ar savu toreizējo “DECT – telefonu 2003. gada novembrī, viņa 1. reizi uzzināja par mobilā telefona blakus darbībām un, kopš tā laika, kopā ar savu vīru, kas ir ārsts, viņi aktīvi iestājas izskaidrošanā par viņai vislielāko noziegumu pret dzīvi, ko suga “cilvēks” jelkad ir izdarījusi: lekcijas, dažādi raksti, akcijas... Avīzes un citas akcijas, kurās viņa piedalās – kopš 2007. gada par vides un veselības politikas problēmām ar smagumpunktu – mikroviļņu tehnoloģijas; kopš 2014. gada par NATO režīma- izmaiņas-kariem; viņa iniciē un veicina dažādus miera projektus par mieru ar Krieviju, kā piem., “Mēs Eiropieši sakām Nē! karam ar Krieviju!”, kur viņa ir viena no pirmajām tā parakstītājām. Viņas šodienas referāta tēma : “Digitalizēti uz starojošu nākotni – nāves droši!” Jā, es esmu pateicīga, ka man šodien ir iespēja runāt par šo tēmu, par ko tikai nedaudzi vispār grib kaut ko dzirdēt, jo tas varētu kaitēt skaistajai bildei par plaikstošo, digitālo un inteliģento pasauli. Šī tēma sašķeļ cilvēkus 2 grupās. Viena – kas izvairās no progresa, mūžīgi vakarējie, sapņotāji, kas izskaidro par riskiem, kas vēl gribētu mīcīties pa alām, un otra grupa – kas nevairās no progresa, un kas citus apzīmē par sapņotājiem vai fantazētājiem. Šī tēma sašķeļ ģimenes, laulības un draudzības, un tas, iespējams, ir tas, kam ir jābūt – vecā tēma: “Skaldi un valdi”, jo tad novājinās pretošanās. Es šodien runāšu par mikroviļņu komunikācijas tehnoloģiju, ko pazeminošā kārtā sauc par “mobilo telefonu”. Ar pazemināšanu es domāju: starp cilvēkiem dzirkst, dzirkst dievišķā dzirksts – izklausās taču kolosāli? (Te ir vārdu spēle: vāciski Funk= dzirkstele, dzirkst utt., bet arī Radio, un mobilais telefons vāciski saucas par mobilo radio=Mobilfunk). Vai tas i-fons, inteliģents, smartfons, gudri – ir diezgan gudri, kā viņi tos ir radījuši, gandrīz katra cilvēka somā sagādājuši vienu super-blakti! Un tagad gandrīz visaptverošais mikroviļņu starojums man ir vislielākais noziegums pret dzīvību. Mana referāta beigās jūs, laikam, mazliet labāk sapratīsiet, ko es ar to domāju. Nu, līdz ar šo 5G mobilajiem telefoniem, man ir sajūta, ka ar to ir jātiek ievadītam kara pret dzīvību uz šīs planētas finālam. Vienā stundā es varu jums nodot tikai mazu daļu no tā, ko es 15 gadu laikā savā darbībā esmu piedzīvojusi, jo es esmu ļoti daudz saņēmusi no iesaistītajiem ārstiem un zinātniekiem, un arī pati esmu kaut ko ievadījusi kustībā, caur ko es esmu piedzīvojusi interesantas lietas, tiekoties cilvēkiem politiskos amatos. Par mikroviļņu tehnoloģiju kaitīgo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību jau ir kalniem literatūras. Atermiskās iedarbības jau gadiem ir pierādītas, bet tās tiek stūrgalvīgi noliegtas. Es ar pateicību jau gadiem novēroju Jūsu, Ivo Saseka un jūsu, kas esat šeit AZK, Kla.TV un S&G(latviski PunP), ka Jūs tik intensīvi palīdzat izskaidrot šīs lietas, un rādāt cilvēkiem faktus un patiesību. Manā referātā runa nav par digitālo mēdiju, kurus es lietoju pati, tikai – kabeļa versijā – nomelnošanu. Man kā “Dzīvības kopšanu” mācošai personai, tikai ir grūtības ar to, kad dzīvībai tiek kaitēts. Un tāpat problēma ir tā, kad cilvēkiem, viņu cieņai neatbilstošos apstākļos, ir jāražo gala iekārtas Rietumu vērtību sabiedrībai. Ar to es te domāju, piemēram, retzemju metālu iegūšanu caur bērnu darbu vai arī necilvēcīgos darba apstākļus ražotnēs. Un, kā šo apstākļu izpausmi, un, iespējams, arī saistībā ar augsto apstarojuma slodzi tur - arī augsto pašnāvību procentu starp cilvēkiem, kas strādā telekomunikāciju jomā. Kā piemēram, Francijas Telekom - nepilnos trijos gados 60 pašnāvības! Atšķirībā no izskaidrotājiem par gēntehniku, par glofosātu u.c., mums, izskaidrotājiem par 5G, ir jāiztur neticams pretvējš no visiem iedzīvotājiem. Es varētu uzrakstīt resnu grāmatu par to, ko 15 gados esmu piedzīvojusi ar cilvēkiem, kas skatās prom no šīm lietām. Kā tas nāk, ka arī veselības iestādēs un praksēs pavisam pašsaprotami atrodas šīs, veselībai kaitīgās, mikroviļņu tehnoloģijas? Un kā arī vides aizsardzība pavisam vienkārši – neko negrib zināt par bišu izzušanu, par koku izmiršanu ap mobilajiem raidītājiem un arī par iespējamo kaitējumu meteoroloģiskajiem laika apstākļiem? Vai viņi visi ir kaut kā hipnotizēti? Vai viņi nespēj to atzīt vai negrib, vai tiek tajā traucēti tā, ka paši to nemana? Kas problēmu ir atzinis, bet neko nedara tās atrisināšanai, tas pats ir daļa no šīs problēmas – tāda ir indiāņu gudrība. Es esmu izlēmusi būt par daļu no atrisinājuma, tāpat kā daudzi cilvēki, kas ir šeit. To, ka kāds traucē man darīt šo izskaidrošanas darbu, man parāda apstāklis, ka kopš 2016. gada pavasara mani pavada noteiktu dienestu cilvēki. Viņi uzvedas tik uzkrītoši, ka es viņus redzu. Viņi man parādās un grib mani iebiedēt. Un tomēr es stāvu šeit un, iespējams, ka tieši tādēļ. [Publika applaudē]. To es esmu darījusi zināmu daudziem ģimenes paziņām un arī piederīgajiem. Jo es domāju: es nepalīdzēšu jums to atstāt tumsā. Tam ir jāiznāk gaismā! Es nekad nebūtu domājusi, ka es nonākšu tādā dzīves situācijā. Kad es taisīju abitūru, es domāju, es pieteicos cēlam dienestam kriminālpolicijā, jo es gribēju dot savu ieguldījumu tiesībām un kārtībai pret noziegumiem. Un tagad šī groteskā dzīves situācija, ka es palīdzu izcelt gaismā noziegumus, bet tieku uzraudzīta. Godīgi sakot, sākumā mani tas patiešām biedēja. Pēc kāda laika es sāku jau pat trakot, bet tad – kļuvu tikai bēdīga, ka vienmēr ir cilvēki, kas strādā, lai traucētu citiem iznest gaismā patiesību un iestāties par mieru. Un kā jau mēs zinām, daudzi jau ir zaudējuši dzīvību, kas ir darījuši to pašu. Un cilvēkiem, kas to dara, acīmredzot, nav nekādas apziņas par to, ka viņi nodara visļaunāko noziegumu, kādu cilvēks var izdarīt: atņemt citam dzīvību. Tam ir sekas viņu dvēseļu tālākceļam. Es esmu sākusi lūgt par cilvēkiem, kas šķērso manu dzīves ceļu. Žēl, ar šo tēmu arī es nevaru tikt galā vienā minūtē. Bet, ja vajadzētu, tad es, laikam, darītu tā: vēl nekad cilvēki par šo veselības un vides politikas tēmu nav tik ļoti šķērsi-informēti ar tik lielu ieguldīšanos – caur labo sadarbību ar nozari, ar politiku un ar sistēmas mēdijiem, kā par mobilā telefona tēmu. Tas, ka šī riska tehnoloģija tagad ir iespiedusies visās sabiedrības jomās, ir padarījusi cilvēkus atkarīgus un kliedzošus pēc vēl vairāk, ir tumšo spēku pēdējā gadsimta ģeniāls triks uz šīs planētas. Vēl nekad nebija panākts, lai cilvēki novāktu paši sevi un upurētu savus bērnus uz tehnoloģiju altāra savam Dievam, kas saucas progress. Un visiem, kas apgalvo, ka viņi sargā šķietami zinātniski par likumu padarītās mūsu dabas robežvērtības un veselību, nav profesionālo zināšanu, vai arī viņi melo. Ir tikai šīs 2 iespējas. Un, ja tagad mazliet vairāk cilvēku nepamodīsies un nepalīdzēs mums airus apraut otrādi, tad mēs visi drīz sēdēsim nāvējošajā digitālā cietuma staru būrī, pilnīgi pašsaprotami, bez skaidrās naudas, un visa planētas dzīvība tuvosies savām beigām! Es mājās tajā vingrinājos... [Publika applaudē]. Kad es kā studente nodarbojos ar tēmu “Apkārtējās vides tehnika Alpu teritorijā”, es domāju: “Cik skaisti vajadzētu būt, strādāt vides iestādē, tas ir vērtīgs un man svarīgs darbs...” Un tagad es esmu nonākusi pie atziņas, ka sabiedrisko dienestu kungi un dāmas kalpo tikai un vienīgi tā sauktajai “dziļajai valstij”, un ka mums, blakus darbam un ģimenei, sabiedriskā kārtā, bez atalgojuma vēl ir jāpilda arī viņu darbs tādēļ, ka viņi to vienkārši nedara. Ne viņi sargā dabu, ne cilvēku veselību. [Applausi]. To, ka pašai nozarei nav nekādas intereses iznest gaismā savu produktu ēnas puses, vēl var saprast. Bet tas, ka visas mūsu sabiedrisko institūciju nozares palīdz šo noziegumu noturēt tumsā, tas man visu līdzšinējo nostāda ēnā. Es ar ārējās vides politiku esmu nodarbojusies vairāk kā 30 gadus. Tas, ka es to esmu piedzīvojusi, patiešām ir dziļi satricinājis manu ticību labajam cilvēkā. Šī nozare var sev aiztaupīt milzīgo lobiju pulku, jo viņu līdzstrādnieki sēž skolās, veselības iestādēs, ciematu un pilsētu padomēs. Šajā sakarā es vēl gribētu norādīt uz Sašas Adameka un Kima Otto grāmatu : Nopirktā pilsēta”, kas ir izdota 2008. gadā. Un otra grāmata, ko es patiešām iesaku iegādāties, ir žurnālista Grasbergera un Kottedera grāmata “ Mobilais telefons – āra platību izmēģinājums uz cilvēkiem”, kas izdota 2003. gadā. Tā parādījās pirms 15 gadiem, un sevišķi labi parāda politikas, mediju un mobilo sakaru nozares satīklojumu. Tajā ir tiešām pilnīgs ieskats par šo tēmu, līdz pat mikroviļņu ieroču tehnoloģijai, kas lieto tieši atermisko iedarbību, kura oficiāli nepastāvot. “Saprast elektrosmoga iedarbību, nozīmē saprast pašu dzīvi”. Tas ir kāda pazīstama biologa citāts, kurš bija agrākais Siemensa attīstības inženieris dr. Guenther Vollkurt. Viņš savu draugu, šo Siemensa attīstības inženieri, darīja uzmanīgu uz koku miršanu ap radara ierīcēm. Jau 80-to gadu vidū šis inženieris pierādīja Federālajai Starojuma Aizsardzības Pārvaldei, ka koku un mežu izmiršana esot saistīta ar radara iekārtām – tas palika bez kādām sekām! Kā tas ir domāts – aptvert dzīvi, ja saprot elektrosmoga iedarbības? Varbūt sekojoši – mēs cilvēki, esam bioelektriskas būtnes. Mēs radām enerģijas lauku ap sevi, ko sauc par auru, kas ir elektromagnētisks lauks, kas rezonē arī ar citiem, arī tehniski radītiem laukiem. Un jau te sākas problēma. Mūsu dabiskais lauks tiek konfrontēts ar tehniski radītajiem, un organismam ar to ir jātiek galā – ar svešu informāciju, ar dabā neesošu informāciju. Ir tāda angļu doku-filma no 2011. gada (angļu valodā), kas ir onlinā, ļoti labi saprotama, kur virsrakstā tiek nosaukts, kas tas ir. Virsraksts saucas “Resonanze – beings of frequency”. Tas izsaka to, ka mēs, cilvēki, esam frekvences būtnes. Filmu var atrast Vimeo. Šī filma parāda, kādas sekas ir tam, ka mums ir jāieiet rezonansē ar šiem pretdabiskajiem elektromagnētiskajiem laukiem – un ne tikai mēs, bet arī dzīvnieki. Un arī laikapstākļu fenomeni ir elektromagnētiski. Dažiem cilvēkiem jau ir diezgan grūtību jau tikai laika apstākļu maiņas laikā. Cilvēki, kam ir bijuši kaulu lūzumi vai migrēnas, hroniskas slimības vai reimatisms, tie, piem., visai intensīvi sajūt laika maiņas. Arī tie ir elektromagnētiski, bet tikai dabīgi fenomeni, kas, kā jau teikts, cilvēkiem var radīt pietiekami daudz nepatikšanu. Cilvēka ķermeņa bioelektrība ir izmērāma, to izmanto EEG (elektroencefalogramma- smadzeņu elektrisko impulsu pieraksta līkne), lai pierakstītu smadzeņu strāvas, un EKG (attiecīgi tāda pati sirds līkne – kardiogramma), lai pierakstītu sirds strāvas. Muskuļiem ir EMG (miogramma), un EDA (vāciski) – ādas elektrības pierakstīšanai. Mūsu smadzeņu un sirds magnētisko lauku var izmērīt vēl pat metra attālumā no cilvēka. Tas rāda, ka mēs esam bioelektriskas būtnes, un tādēļ mēs visi esam elektrosensibli, un nevis tikai kādi pāris sensiblie. [Applausi]. Dzīve ir dzīva, neregulāra un pielāgoties spējīga. Ja ārsts kādā izmeklēšanā sirds variabilitātē atrod sastingušu sirds takti, tad ir sarkanā trauksmes pakāpe. Tad drīzāk ir jābaidās, ka ar cilvēku iet uz beigām. Visa daba ir analogi, nevis digitāli cieti taktēta, dzīva un pielāgoties spējīga. Tā visa dzīvība uz šīs planētas ir pielāgojusies šīs brīnumpilnās planētas Zeme nosacījumiem, lai sugām būtu vislabākie apstākļi. Un šī mikroviļņu tehnoloģiju sastingusī taktēšana ar ļoti spēcīgu jaudas plūsmas blīvumu, tas ir – ar jaudas stiprumu, ar starojuma stiprumu, tagad apņem visu Zemi, jo ap Zemi jau riņķo tūkstošiem satelītu. Taču ar 5G tagad vēlreiz klāt ir jāpienāk vēl desmitiem tūkstošu satelītu. To nevar stādīties priekšā. Jau tikai visi šie TV masti vien! Mūsu starojuma stiprumi ir tik lieli, un tie visiem dzīvajiem organismiem uzspiež sastingušu takti, kas ir miljardiem reižu stiprāka, nekā Zemes dabiskais starojums. 2014. gadā es biju kādā kongresā par starojumiem. Tur bija referents, kas bija kādreizējais slepenā dienesta aģents – Barry Trower. Varbūt dažiem jau pazīstams. Viņš pieveda ļoti labu piemēru par šo sastingušo taktēšanu. Viņš teica: “ Iztēlojieties, ka esat 60 kg smags un lecat uz lielāka batuta, kur kāds vēl var pienākt klāt. Tad pienāk kāds ar 120 kg un sāk šūpoties savā ritmā. Vai jūs domājat, ka vēl varēsiet lekt savā paša ritmā? Vai jums būs jāpielāgojas stiprākajam? Viņš teica, ka te mums nav nekādu izvēles iespēju. Stiprākais uzspiež mums savu takti. Dr. Lebrect no Kitzingenas, kas 90-tajos gados savā studiju laikā Lībekas Universitātē Vācijā atklāja neticami stipras EEG izmaiņas, ko izsauca “hendiju” (mobilie telefoni) starojums, nesen ir izmeklējis, un kādā pētījumā atklājis kaut ko, kas skan ļoti uztraucoši. Viņš probandus visu dienu apstaroja ar WLAN, un nākamajā dienā tika mērīta muskuļu elektrība (miogramma). 30% probandu šo mērījumu pārklāja 10-sirds taktēšana - un tas pēc apstarošanas beigām, ko darīja iepriekšējā dienā. Tas nozīmē, ka 30% no šiem cilvēkiem šī WLAN taktēšana vēl bija izmērāma uz ādas, tātad, vēl pirms sākās patiesā izmeklēšana. Tas ir šis “memory” (atmiņas) efekta veids. Viņi to vēl nemāk izskaidrot, kādas konsekvences tam ir, bet man kļuva mazliet nelabi, kad es to lasīju. Jaunajā “Kompetences iniciatīvas par cilvēka, vides un demokrātijas aizsardzību” brošūras 11. burtnīcā, kas ir izlikta online, to var izlasīt. Tā burtnīca saucas “Elektrohipersensibilitāte – risks indivīdam un sabiedrībai”. Kā jau teikts, tas var skart ikvienu. Daudzus miljonus gadu Zeme ir attīstījusies dabiskajā elektromagnētiskajā laukā, un visas dzīvās būtnes dzīvo, vislielākajā mērā pielāgojušās tiem apstākļiem, kādi ir uz šīs Zemes. Šobrīd es - un ne tikai es, jo zinu, ka daudzi ir tāpat izteikušies – redzu, ka cilvēku suga šobrīd, un sevišķi ātri tagad, rok sev milzīgu kapu, kas saucas Zeme - ja vien šī planēta pati drīz neaizies postā, jo tā tiek ļauni izmantota kā kara ierocis. To savā grāmatā “Kara ierocis - planēta Zeme” ir parādījusi amerikāņu zinātniece Rosalie Bertell, ka militārie eksperimenti patiešām var reāli apdraudēt visu Zemi, ka runa nav tikai par dzīvību uz tās. Zeme laikam priecātos, ja cilvēku suga kā parazīti beidzot būtu prom. Tad daba beidzot varētu uzelpot. Tagad runa patiešām ir arī par šīs brīnišķīgās ūdens planētas izdzīvošanu. Ārsts un zinātnieks dr. med. dr. habil., eksperimentālās klīniskās pat-fizioloģijas profesors – skaisti daudz titulu - Karl Hecht ir 94 gadus vecs (es viņu pazīstu personīgi un ļoti augstu vērtēju) – savā rakstā “Elektromagnētiskais okeāns, dzīvībai svarīgais vides faktors - briesmās” ir aprakstījis tieši to. Viņa raksts ir publicēts profesionālajā žurnālā “Die Naturheilkunde” (dabas medicīna) pēdējā (2017.) gada pirmajā izdevumā. Tajā viņš citē no kāda pētījuma, no kura es tagad ņemu šo teikumu, un proti – 1968. gadā zinātnieki un ārsti pieprasīja ASV valdībai ļaut izdarīt pētījumu par elektromagnētisko vides piesārņojumu. jau 1968. gadā! Un viņu ziņojums bija gatavs jau 1971. gadā! Un no tā es citēju šo teikumu: “Ja tuvākajā nākotnē netiks pieņemti atbilstoši mēri un ieviesta kontrole, kas balstās uz principiālas elektromagnētiskā starojuma bioloģiskās iedarbības izpratnes, tad cilvēce nākamajos gadu desmitos ieies tādā enerģijas piesārņojuma laikmetā, kas būs salīdzināms ar šodienas ķīmisko piesārņojumu.” Citāta beigas. To zināja jau 1971. gadā! Un tieši tur, pašā vidū, mēs šodien esam. Un šai situācijai virsū vēl ir jātiek uzkrautai tai 5G! Līdz šim nepastāv nekādas kontroles, nav veikti nekādi pasākumi, līdz pat šodienai nenotiek, daudzās apelācijās prasītā, patiesībai atbilstošā, tautas apskaidrošana un kaitējumu profilakses politika. Par 5G ietekmi uz veselību jau ir kalniem profesionālās literatūras, nepārskatāms daudzums. Es no tā visa parādīšu tikai dažus punktus, kas šobrīd mūsu sabiedrībai ir aktuāli, kas ir sevišķi sprādzienbīstami. Es pētīju jautājumu: kas īstenībā padara mūs slimus. ...Starp tiem cilvēkiem, kas mēs nododamies šai tēmai, ir arī daži vides mediķi. Ar vienu no tiem es sarunājos, un viņš man teica no sava viedokļa, ka šodien cilvēki, kas ir slimi, 80% gadījumu ir slimi apkārtējās vides saindējuma, piesārņojuma dēļ, ieskaitot neveselīgo pārtiku. Dabiski, ka arī ar pārtiku mēs uzņemam zināmas vielas; un pie tā, ka mēs vēl pāris gadus ilgāk “drīkstēsim” pārtikā uzņemt glifosātu, ir palīdzējis arī kāds kristīgs politiķis, un arī kaisīt to uz mūsu laukiem un pļavām. Jā, un no visiem daudzajiem atermiskajiem efektiem, kādi oficiāli nepastāv, es izņemšu pāris. Jo tas ir jāzina, lai vispār varētu atzīt, ko nozīmē tas, ka, jau ieplānotie 5G un 6G mobilie telefoni, tiks tam visam vēl pievienoti klāt. Ārkārtīgs liels psihisko traucējumu pieaugums, ieskaitot depresijas, jau ir pazīstami. No lielajām, atklātajām debatēm konsekventi tiek izslēgts viens faktors, kas skar mūs visus. Kamēr tiem cilvēkiem, kas jau ilgi nodarbojas ar šīm problēmām, tas ir pilnīgi skaidrs, ka ir iets šinī virzienā, proti – ka caur tehniski ražoto elektromagnētisko starojumu mūsu hormons serotonīns, kas atbild par dzīves prieku un laimi, par laimes sajūtu, kas ir mūsu virzītājspēks – drastiski samazinās. Tas ir pierādīts dažos pētījumos, un mūs tas neizbrīna. Mums, piemēram, ir samazināta melatonīna produkcija, bet no tā veidojas serotonīns. Ja ir maz melatonīna, būs arī maz serotonīna. Pie mums Algoe, Vācijā, kāda grupa 2006/2007. gados veica pētījumu, kas tika publicēts trijos profesionālajos rakstos. Pirms darbā tika palaists kāds mobilā telefona masts, tika veikti asins izmeklējumi. Tika noteikti hormonu līmeņi, un dažas reizes pēc tam tika veikti tie paši izmeklējumi. Un tieši serotonīna un melatonīna līmeņos parādījās būtiskas izmaiņas. Vienai 12-gadīgai meitenei pat draudēja pašnāvības mēģinājums. Tik zemu bija nokritis serotonīna līmenis. Kāds pazīstams mediķis no ASV, ko varbūt daudzi pazīst, dr. med. Dietrich Klinghardt, 2006. gadā kādā kongresā izteicās tā: “Galvenā starojuma slodzes izpausme šajā nozarē nav vēzis vai leikēmija vai tādas lietas, kuras mēs te stādītos priekšā, bet gan dzīvības sajūtas samazināšanās, dzīvesprieka, drosmes jeb dūšas samazināšanās, kreativitātes krišanās, smalko lietu samazināšanās.” Un tas, ko viņš izteica kā “citas lietas”, tās bija pietiekami satriecošas. Pat stresu un Burn-out, kas šodien jau ir pavisam normālas parādības, kas ir katrā mutē. Un gandrīz katrs, kas ar šīm tēmām nodarbojas, nebrīnās, ka tās te praktiski plosās kā tāda sērga. Es te vienkārši apgalvoju, ka katrs, kas atrodas šajā starojumā, vai tiek tajā ielikts, tas agrāk vai vēlāk, atkarībā no konstitūcijas, no iepriekšējās veselības traucējumu slodzes – nonāk patoloģiskā enerģijas deficītā, tā saucamajā Burn-out (izdegšanas) sindromā. Tas ir tikai laika jautājums. Un dabiski, sabiedriskajās diskusijās par šo tēmu šī mobilā telefona tēma vienkārši netiek skarta. Konsekventi tā tiek apieta. Daži avoti par tēmu stress un burn-out caur EML (elektromagnētiskie lauki) ir sekojošie – ļoti apjomīga mērīšanas tehniku eksperta un būvniecības bioloģijas eksperta, kas ir arī žurnālists – Wolfganga Maes grāmata Vācijā – “Stress caur strāvu un starojumu”. Viņa interneta lapā, sākumlapā, ir ļoti daudz aktualizējumu, arī no šī rudens, kur viņš ir ielicis kaut ko arī par tēmu “Antibiotiku rezistence un baktēriju savairošanās caur tehniski izsauktiem EML”. Tas būtu jāzina. Tas ir īsti delikāti. Tad man ļoti vērtīga kādas Štutgartes apvienības 2009. gada maija brošūra “Šūnas staru stresā”, ko var iegādāties caur “diagnose – funk”. Tad pētījuma ziņojums “Pieaugošā “burn-out” incidence (biežums) caur tehniski izsauktiem mobilo telefonu un komunikācijas radio elektriskajiem un elektromagnētiskajiem laukiem”. Tas ir online pie “Kompetenzinitiative e.V.” Tas ir svarīgs pētījums, ko es te gribētu parādīt. To sabiedriskā kārtā ir paveikuši divi ārsti – tas ir tā saucamais “Rimbaha pētījums”. Pētījums tika izdarīts 2004. un 2005. gados privāti, bez svešas naudas iesaistīšanas, uz relatīvi lielas grupas, kas sastāvēja no 60 probandiem vecumā no maza bērna līdz pensionāriem. Pētījums tika publicēts 2011. gadā profesionālajā laikrakstā “Vide-medicīna-sabiedrība”. Rezultāti bija sekojoši: nozīmīgi palielināta visu stresa hormonu izdale un nozīmīgi samazināta PA (fenetilamīna) izdale, kas ir svarīgs pozitīvam noskaņojumam, tas ir sava veida “laimes hormona” priekštecis. Gribu norādīt uz to, ka Burnout – patoloģisks enerģijas deficīts, ko medicīniski var pierādīt līdz pat šūnu līmenim, var noritēt letāli, nonākot līdz orgānu atteikumam, līdz nieru nepietiekamībai un sirds nepietiekamībai. Tas nav nekāds joks. Tas nav vienkārši izsmēluma stāvoklis, bet gan patoloģisks enerģijas deficīts, kas faktiski var beigties ar nāvi. Tieši tajā laikā, kad bija mobilo telefonu bums, starp 1990. un 2004. gadu, medikamentu nozīmējumi bērniem, kam bija zems PA līmenis, tas ir – kas bija hiperkinētiski, palielinājās gandrīz simtkārtīgi. Farma koncerniem tas ir labs bizness, vai ne? 2014. gada starojumu kongresā es dzirdēju ne tikai Barry Troweru, bet arī kādu kanādiešu universitātes profesori Magdu Heiversu. Viņa stāstīja, par 4 pēkšņas sirds apstāšanās gadījumiem jauniešiem Kanādas skolās. Divus izdevies atdzīvināt, divus nē. Vai tam skolās tā ir jābūt normāli? Tāpat kā ģīboņiem, reiboņiem, deguna asiņošanai? Vai tas ir normāli? Tad – par demences (plāprātības) tēmu. Tā mūsu sabiedrībai vēl kļūs par lielu problēmu. “20 gadu laikā mēs būsim demences slimo tauta” – tā 2001. gada janvārī teica fiziķe un zinātniece dr. Brigitte Lange, kad viņa Erlenbahas Pirmdienas foruma atklāšanā runāja par asins-smadzeņu barjeras atvēršanu caur tehniski radītajiem, pulsējošajiem EML. 2021. gadā tad būs tik tālu. Jo, atverot asins – smadzeņu barjeru, caur šo pulsējošo mikroviļņu starojumu, visas apkārtējās vides indes var nonākt tieši smadzenēs un tur radīt neiroloģiskus traucējumus, alcheimeru un demenci. Kā jau teikts, ārstus un visus, kas ar šo tēmu jau ilgi nodarbojas, šāda attīstība nemaz neizbrīna. Un es sagaidu, ka būs daudz ģimenes drāmu, kad vecāki vairs neatpazīs savus bērnus, un tad, iespējams, nākotnē, kad bērni nepazīs vecākus! Tieši man tuvā paziņu lokā ir tāda drāma. Pirms dažiem gadiem, iespējams, kādiem 6-8 gadiem, es rīta agrumā redzēju kādu raidījumu. Tas bija īsi pirms septiņiem, tur vienmēr kāds tika intervēts. Toreiz runa bija par arvien pieaugošu demenci cilvēkiem lielpilsētās, sākot no piecdesmit gadiem, kas bieži ir vientuļi, viņiem nav ģimenes, kas varētu viņus aprūpēt, un šī aprūpe esot liela problēma. Un tiešām, šī problēma vēl saasināsies. Un pašsaprotami, ka sabiedriskajā diskusijās tas, par ko es šeit referēju, netiek pieminēts. Jau Rūdolfs Steiners reiz ir iznesis šo elektrosmoga tēmu sabiedrībā. Toreiz to tā gan vēl nesauca. Mūsu lokā ir daži, kas ir orientēti antropozofiski. Man ir viena brošūra no antropozofiskajiem rakstiem, kas saucas “Mobilais telefons, riskantā komunikacija”. Autoram ir bijis zināms fons. Viņš – Rūdolfs Šteiners, par elektrisko strāvu ir izteicies šādi: “Tā iedarbojas uz aptveršanu izdzēsoši”. Toreiz vēl nebija vārda elektrosmogs. Tas radās tikai 70-ajos gados, kad biologs dr. Ulrich Warnke no Saarlandes universitātes pētīja bites. Un bites taču izzūd, vai ne? Vai sabiedrībā kaut kur diskusijās parādās kaut kas par bišu pazušanu, ka tā varētu būt sakarā ar starojumu? Un pat, ka jau ir skaidri pētījumi par to! Tas netiek pieminēts! Ko R. Šteiners teiktu par šodienas situāciju? Es labprāt viņu nointervētu. Par vēža tēmu. Ir pierādīts, ka šāda veida tehniski izsauktie starojumi ir saistīti ar vēža riska palielināšanos. Un es gribu norādīt uz savu rakstu OHA: “Mobilo telefonu starojums un aizdzītais vēža risks”, kas ir izlikts online. Vai jūs jau zinājāt, ka Vispasaules VAO (angl. WHO) 2011. gadā mobilo telefonu starojumu ierindoja 2B kategorijā? Un ka tāds svarīgs pētījums, kā visā Eiropā izdarītais REFLEX-pētījums 12 pētīšanas virzienos, septiņās ES zemēs, ir pierādījis pārrāvumus cilvēka DNS dubultspirālē tāpat, kā līdz tam tādi pārrāvumi bija pierādīti tikai rentgena starojumam un tehniski radītajam radioaktīvajam starojumam? Turpmākie pētījumi to ir pierādījuši. Šī pētījuma rezultāti un daudzi pētījumi vispār nav nonākuši izvērtēšanā! Šai izvērtēšanai būtu bijis jānotiek jau toreiz, daudz ātrāk. Par to es vēlāk pastāstīšu mazliet vairāk. Un pāri visam – mēdiju loma! Toreiz to pārvērta par smieklīgu: “Ak mobilā telefona starojums, tas jau ir tikpat bīstams kā kafija!” Bet “iztrūkumu prese” diemžēl, toreiz nogulēja. Es domāju, ka tādēļ tā tā arī tiek saukta un tā arī strādā. Man ir jāpiebilst – kas tad vēl ietilpst tajā 2B kategorijā, kā piem., benzols un DDT? Vai tātad kafija ir tikpat veselīga kā DDT?! Nē, tie pētījumi bija ar kafijas skābi. Es gribētu redzēt, cik ilgi jūs vai es palikšu vesela, ja es barotos vienīgi ar kafijas skābi? Tas ir tieši tas pats, ko viņi ir parādījuši. Tā sagrozīšana, izņemšana no konteksta, neizstāstīt visu, bet tikai to daļu, kas der viņiem, lai izteiktu to, ko viņi grib izteikt. Un nu es esmu nonākusi pie tēmas, kas mazliet ir arī mana sirds tēma: ūdens elements. Tas ir brīnumains elements. Mēs dzīvojam uz šīs ūdens planētas, un mēs, cilvēki, esam ūdens būtnes. Vai jūs zinājāt, ka dr. Masaru Emoto ir licis taisīt pētījumus arī par mikroviļņu iedarbību uz ūdeni, un ka viņš ir bijis patiešām satriekts par tā rezultātiem? Ūdens pievelk tehniski radīto starojumu. Visur tur, kur mūsu ķermenī ir visvairāk ūdens, tas ir – smadzenēs, asinīs, dziedzeros. Tādēļ, piem., arī Fukušimā vai visur, kur ir notikušas šīs atomkatastrofas, ir palielinājusies arī saslimstība ar dziedzeru vēžiem, leikēmiju, smadzeņu audzējiem – vienkārši TĀ tēma. To var pat pierādīt. Mikroviļņu starojums – ja man te būtu mērīšanas tehniskais aprīkojums, tad es te varētu gaisā mērīt, un tad ielikt zondi ūdenī, un tad redzētu, cik skaļi kļūtu. Un tā – ūdens pievelk šo starojumu. To var pierādīt. Bet tas, kas ir sevišķi slikti, tas ir ar augļi mātes miesās, augošie mazuļi, kas peld ūdenī. varat jau stādīties priekšā, kas tas ir. Es zinu no cilvēkiem, kas strādā tajā nozarē, arī no Barry Trowera tajā kongresā, ka tas izraisa ļoti, ļoti daudz priekšlaicīgu dzemdību. Es varu tikai teikt, ka tās nedzimušās dvēseles bēg no tās miesas. Tā es to redzu – tās vienkārši neiztur to starojumu, tās labāk aiziet prom. Un tikko es to piedzīvoju arī savu paziņu lokā – kāda sieva septītajā mēnesī ar dvīņiem... viņai bija jātiek ar ātrās palīdzības helikopteru uz slimnīcu. Ceļā uz slimnīcu abi septiņus mēnešus vecie dvīņi, vēl vēderā, nomiruši. Jā, šodien tas nav retums. Kāda Telavivas Universitātes komanda pirms gadiem pētīja, vai ūdenim ir atmiņa. Viņi 2 st. apstaroja ūdeni ar parasto mobilā telefona slodzi, tas ir – ar vāju EML un konstatēja, ka šajā ūdenī baktērijas vairojās 2-3 reizes ātrāk un dzīvo ilgāk. Šos dokumentus var redzēt Phoenix-ā 2011, un šobrīd vēl ir online. Tas nozīmē, ka mūsu zināšanas ir tikai piliens. Vai ūdens būtība ir nepazīstama? Kad to redz, kad zina, kā glifosāts darbojas ķermenī, kļūst mazliet baisi. Prof. Monikas Kruegeres komanda no Leipcigas Universitātes jau pirms gadiem bija televīzijā un parādīja, kā glifosāts darbojas cilvēka ķermenī attiecībā uz baktērijām. Labās baktērijas tas nonāvē, ne tik labās paliek ķermenī, un tad tās tehniski radītie EML savairo un tās paliek ķermenī ilgāk, kā būtu bijis dabiskā ceļā. Un tā, ja grib kaitēt cilvēkiem un dzīvniekiem, vai tā nebūtu laba kombinācija? Par zinātnes tēmu – tajā ne viss ir tas, kas rada zināšanu. No vairāk kā 70 gadu pētījumiem par augstfrekvences starojumiem, ir tik ļoti daudz literatūras, tālu zem robežvērtībām viss ir pierādīts ar visiem tā efektiem. Vairs nav vajadzīgi nekādi pētījumi, kā tos vienmēr prasa politiķi. Vajadzīgs būtu tas, lai līdzšinējo pētījumu rezultātus beidzot ņemtu nopietni un sāktu tos izskaidrot tautai un to aizsargāt. Un es varu tikai teikt, ka pie 1992. gada zinātnes stāvokļa, kad Vācijā uzcēla pirmo mobilā telefona raidītājtorni, to tehnoloģiju vienkārši nekad nedrīkstēja uzbūvēt. Zinātnes atziņas par to patiesībā jau bija tik skaidras. Un kādēļ man būtu vajadzīgs galīgās instances zinātniskais pierādījums, lai zinātu, ka es apdedzināšu pirkstus, ja pieskaršos karstai pīts virsai? Vai man ir jāgaida, kamēr kāds finansēs tādus pētījumus, lai es to zinātu? Daudz ko var vienkārši uzzināt no pieredzes. Un katrs nopietns zinātnieks zina, ka zinātnisku pierādījumu par cilvēku nekad nevarēs dabūt. Jā, tas ir fakts. Un to es norādīju manā rakstā ”Nepazīstamie brīdinājumi no kādas riska tehnoloģijas”, kas ir onlinā “Free 21”. Tajā es uzskaitīju visas apelācijas (prasības), kuras jau ir bijušas līdz šodienai apmēram no 1999. gada. Starp citu, pēc atzītās zinātnes – jūs visi te manā priekšā esat līķi un, ar gēlu piepildītas, plastmasas lelles. Uz tādām tika testētas pieļaujamās robežvērtības. Tāda ir šodienas atzītā zinātne. Drūmi. Var jau teikt: “Esiet sveicināti – atpakaļ viduslaikos!” Žurnālisti Kotteders un Grasbergers savā grāmatā “ Mobilais telefons: brīvā lauka izmēģinājums ar cilvēci” ir parādījuši, kā apietas ar zinātniekiem, kā viņus diskreditē, kā grib padarīt viņus par neuzticamiem meļiem. Arī filmu producents Klaus Schneidstegers sava aizraujošajā doku-filmā ”Thank you for calling” arī to ir parādījis, un man tas ļoti atgādināja aprakstu... par to, ka pūlas cilvēkiem trāpīt zem jostas vietas, izrādīt viņus kā godināšanas necienīgus, kuros vislabāk ir neklausīties. Tā tas tiek darīts. Kā jau teikts, cilvēki, kas nepētī, kas ir aizmugurē, tie patiešām vēl nav pamodušies no matriksas. Ko zina cilvēki iestādēs un politiskajos amatos? Man tas ir svarīgs punkts, kas rezultē no kopīgās investēšanās, kur ir arī ārsti, zinātnieki. Es saku vienkārši: izšķirošajās vietās visi cilvēki ir informēti, to dara investējušies cilvēki. Jau 1984. gadā kāds, ko es personīgi pazīstu, ir uzrakstījis mūsu toreizējam Bundes-kancleram H. Kolam un ir viņam teicis, ka viņš ar mērīšanas tehniku varot pierādīt, ka mežu izmiršana ir saistīta ar elektromagnētisko piesārņojumu. Atbildes nebija! 1998. gadā tas pats vīrs uzrakstīja Federālajam Vides ministram Trittinam par elektronikas firmu Allgoē, un viņam tika teikts, ka viņam varot kaut ko parādīt un par brīvu iedošot mērinstrumentus. Arī Trittins neatbildēja neko, tāpat kā arī man. Pirms 19 gadiem, 1999. gada 10. oktobrī, toreizējam federālajam Vides ministram Trittinam kādā mobilā telefona forumā tika pasniegta rezolūcija, kur viņš bija uzaicināts aizliegt šo telefonu standartu, šo DECT – standartu, tas ir – aizliegt visus bezvada telefonus. Un tas jau pirms 19 gadiem! Šajā rezolūcijā piedalījās mediķi no dažādām organizācijām, piem., Vides medicīnas biedrība (IGOMED, ārstu biedrība), Vides slimību institūts un ekoloģisko ārstu savienība. Par to var lasīt interneta lapā “maes.de”, nosaukums “Bezvada DECT telefonu aizliegums”. Un tie telefoni vēl šodien ir gandrīz katrā mājā. Apmēram 2001. gadā Minhenes ārste rakstīja atklātu vēstuli Juergenam Trittinam, no tās es citēju: “Ar pašreizējo politikas kursu attiecībā uz mobilo telefonu galvenokārt jau plašā stilā tiek legalizēta kriminālā peļņas kāre uz kopējās, miljardiem cilvēku, labklājības rēķina, un tas vēl tiesiskās valsts uzdevumā." To viņa ir absolūti saņēmusi vienā punktā, un jau 2001. gadā! Viņas vēstule tika publicēta Būvniecības bioloģijas laikrakstā “Wohnung und Gesubdheit”, 103. izdevumā. Un vēlreiz atpakaļ pie grāmatas “Mobilais telefons – brīvās zemes izmēģinājums ar cilvēci”. Tur arī ir skaisti izteikts, par ko te reāli ir runa. Tika citēts Trittina kungs: “Kad jūs braucat sabiedriskā transporta līdzeklī, un tikai trijiem ir hendiji, bet tas ir slēgtā telpā, tad man jums nav jāstāsta, kas tur notiek.” Tātad, viņš zināja, kas tur notiek. Bet viņš to nevienam neteica. Viņš arī neiestājās par mobilo telefonu aizliegšanu sabiedriskajā transportā. Kādēļ ne? Un tad kaut kas ļoti svarīgs. 02.08.2006 kāda ārstu grupa tika uzaicināta uz Federālo starojuma aizsardzības iestādi (vai ministriju). Kompjūters man mājās ir pašai, un sagadīšanās dēļ tas man ir vēlreiz iekritis rokās. Tur uz sarunām bija uzaicināta vesela profesionāļu grupa. Bija sagatavoti ap 250 slimību gadījumi par cilvēkiem, kas bija saslimuši caur mobilo starojumu. Tur tie tika stādīti priekšā īsreferātu veidā. Tas protokols arī ir online un var redzēt, kas tur ir piedalījušies. Un šiem neatkarīgajiem ārstiem tad vienmēr pretī tiek nolikti noteikti eksperti-grēmiji, kurus tad pieaicina sabiedriskā “roka” (vara). Un tie tad visu satrieca lupatās. Nekas nebija pietiekami labs, viss nepārliecinoši izteikts, un kādi izteikumi vien tiem neienāca galvā. Un tur klāt bija arī kāds, ko viņi tur praktiski bija iešmugulējuši, lai konfrontētu ar tiem cilvēkiem. Tas lasīja referātu par kaitējumiem kokiem. Dr. ing. (inženierzinātņu doktors) Volker Schorpp, kura referātu var izlasīt viņa mājas lapā “pulsschlag.org”. Viņš to ir dokumentējis un iznesis pavisam skaidrus zinātniskus pierādījumus par kokiem Federālajai staru aizsardzības iestādei. Bet tur netika nekas noskaidrots, tam nebija nekādu seku. Un arī man pašai: es ievadīju kādu akciju, un nejauši es 2007. gada pavasarī redzēju kādu TV raidījumu. Tai laikā es ar kādu tieši izstrādāju skolas projektus, lai kopā ar bērniem un jauniešiem pārdomātu, kā bērnus varētu aizvest uz to, lai viņi aptvertu, ka iedarbība var būt arī kaut kam tādam, ko mēs ar saviem maņu orgāniem nevaram uztvert. Un tad es nejauši redzēju, kā kāds Bavārijas valsts vides iestādes ierēdnis kādā Augsburgas ģimnāzijā noturēja mobilā telefona apmācību un tur izrādīja savu nezināšanu. Tas bija tik neticami, ka iestādes ierēdnis ceļo pa skolām un, acīmredzami nebūdams starptautiskajā zināšanu līmenī, un tomēr drīkstēja tā mācīt. Tad mēs sarīkojām vairākas iniciatīvas, un tad mēs šim kungam izskaidrojām, jo viņš acīmredzami nebija zinošs, un no daudziem zinātniskiem pētījumiem viņam pierādījām, sarakstoties šurpu-turpu. Un no tā iznāca interesanta atziņa: vienmēr kāds cits atbildēja uz mūsu mazajiem doktora darbiem. Ne ar vienu vārdu viņi neielaidās apspriest kaut kādu satura daļu no mūsu rakstītā. Vienmēr bija redzams, ka viņi vēstuli vispār nebija lasījuši. Vienmēr mums vēstulēs tika dāvināti skaisti teksta būvakmeņi, kā piem.: “Mēs ņemam nopietni pilsoņu rūpes un bailes”. To es esmu lasījusi daudzos viņu rakstu darbos. To viņi būs no kāda dabūjuši kā paraugu [Applausi]. Uz šīs iestādes, pats par sevi saprotams, stāv viens mobilā telefona raidītājmasts (uz Bavārijas Valsts Vides iestādes). Kaut kad, pēc n-tā tāda viņu raksta, mēs izbeidzām viņiem atbildēt, bet mūsu akcija saplūda vienā rakstā laikrakstam “Raum und Zeit”. Un tad iet tālāk. 27.01.2008 divi Bavārijas ārstu kvalitātes pulciņi (Quaitaetszirkel), sadarbībā ar zinātnieku iniciatīvu ir uzrakstījuši mūsu toreizējam Bavārijas Ministru pezidentam Becksteinam, un darījuši viņu uzmanīgu uz bērnu legalizēto kaitējumu caur mobilo telefonu un radio-komunikācijām. Pēc tam, kad nesekoja nekāda atbilde, tas tika vēlreiz atkārtots 2009. gada aprīlī tagadējam, jaunajam Ministru prezidentam Seehoferam, par kuru mēs zinām, ka vēlētāji viņam neko nevar pateikt. Mans vīrs dažas reizes pameklēja, vai būs kāda reakcija, jo tās iniciatīvas adrese toreiz bija mūsu māja. Pavasarī, īsi pirms vasaras atvaļinājumiem, 2009. gada jūlijā atnāca atbilde no Bavārijas valsts kancelejas: “Jūs nevarētu atzīt nekādu nepieciešamību pēc kaut kādas rīcības, un bez tam eksistē arī Vācijas mobilā telefona pētniecības programmu rezultāti...”, un, dīvainā kārtā, tur nemaz nebija runāts par bērnu un jauniešu ilglaicīgā kaitējuma tēmu! Tas nozīmē, ka viņi balstās uz programmu, kurai nebija nekāda sakara ar to tēmu, ar kuru pie viņiem gribēja vērsties zinātnieki un ārsti. Tāds nemaz nebija tā pētījuma mērķis. Tā viņi rīkojas ar mums. Kopsavelkot: politiskie atbildīgie visi tika informēti, un arī mans raksts - akcija, ko es biju iniciējusi, tika izsūtīts daudziem federālajiem ministriem, valsts ministriem, uz Bavārijas Radio. Un arī tie visi raksti tika izsūtīti federālajām padomēm, veselības iestādēm. Tā mēs varam teikt, ka visas iestādes ir tikušas informētas. “Es vienkārši vēlētos, lai tādēļ, ka Jūs to citādi nekur nevarat uzzināt, man bija svarīgi, lai Jūs to vispār uzzinātu”. Tie ir tikai nedaudzi piemēri. Ir darīts vēl daudz vairāk, kompjūteros ir redzams, kā mēs – šie investējušies ārsti, esam mēģinājuši sabiedriskās iestādes darīt uzmanīgas uz skarto cilvēku ciešanām. (Applausi). Jā, un tas, ka bērnu aizsardzības organizācijas aprobežojas tikai ar mediju kompetences kursu piedāvāšanu, un ļauj sevi sponsorēt mobilā telefona piedāvātājiem, godīgi sakot, parāda tikai visu mūsu sabiedrības perversitāti. Un kas uzzina kaut ko par šo cilvēku ciešanām, kas ir saslimuši no tehniski izraisīto EML-viļņu ietekmes? Jā, vispazīstamākais elektrohipersensiblais ir tāds Ulrihs Weiners, kurš 2005. gadā caur manu atklāto vēstuli internetā atrada mani. Jā, bet oficiāli tādas lietas neesot. Jo ofiviāli starojums nepadarot cilvēkus slimus – tātad, viņš, acīmredzot, aiz kāda cita iemesla dzīvo mežā. Kāda sieviete, kas bija sabiedrībā labi pazīstama, visprominentākā no saslimušajiem ar elekto-hipersensibilitāti (EHS) – kad cilvēkam pēdējais piliens pārpilda mucu un pārtek pār malu, un elektosensiblai (jūtīgai) būtnei ir attīstījusies hipersensibilitāte, tad šiem cilvēkiem pēkšņi ir parādījušās problēmas ar normālu rosīšanos mūsu sabiedrībā. Bija kāda visai prominenta Pasaules Veselības Organizācijas (WHO angl.) agrākā ģenerāldirektore Gro Harlem Brundtland – viņa kļuva pazīstama, kad 2002. gadā kādā intervijā, domāju Daenische Dagblatt, paziņoja, ka viņai katru reizi, kad lietoja hendiju, sākās ļoti stipras galvassāpes. Tas aizgāja tik tālu, ka visiem kolēģiem ap viņu vajadzēja izslēgt savus mobilos. Kolēģi viņu arī testēja – un vienmēr, kad kāds ieradās telpā ar ieslēgtu mobilo, viņa to uzreiz pamanīja. Un tā arī bija. Tātad, viņa ir vispazīstamākā skartā, kādas oficiāli nepastāvot. Tad WDR-Doku-filmā “Vīrs, kas dzīvo mežā” par Ulrihu Weineru, kāda ārste parāda, ka tā skarti ir arī dzīvnieki. Šim Uli un lamai pie ķermeņa piestiprināja pārnēsājamu ekg-aparātu. Viņi gāja uz augšu pa Ulim nepazīstamu meža ceļu. Tur staroja kāda mobilā-masta sānu kūlis. To varēja tehniski izmērīt. Viņa šajā filmā (kas arī ir online) parāda, ka tajā pašā mirklī, kad Uli sirds frekvence paaugstinājās, tā paaugstinājās arī lamai, un tieši tajā vietā, kur raidītāja starojums bija visstiprākais. Vai tagad šai lamai neatliekami ir vajadzīgs psihoterapeits? Tāpat kā šveiciešu lauksaimnieka Schturzeneggera liellopiem un visu pārējo lauksaimnieku liellopiem un jaunlopiem? (Applausi) Divas stipri investējošās ārstes Christine Aschermann un Cornelia Waldmann-Selsam pagājušajā gadā ir izdevušas grāmatu, kurā ir ļoti daudz profesionālās informācijas, un ir aprakstītas arī šīs cilvēku ciešanas. Nosaukums – “Elektrosensiblie staru bēgļi radio-satīklotā sabiedrībā”. Arī es pati pazīstu dažus jaunus cilvēkus, kas pēc universitātes pabeigšanas vairs netiek tālāk, jo ir tik smagi skarti, ka nekur vairs nevar pastrādāt. Šobrīd nevar. Kādā ZDF raidījumā “Saslimdinošais mobilais” (Planet E) tika ziņots par kādu 15 gadīgu skolnieci, kas cieta no WLAN jūtīguma (sensibilitātes). Viņa raidījumā negribēja kļūt atpazīstama, jo baidījās no vēlākas apmelnošanas. Kur mūsu sabiedrība ir nonākusi – kur ir jāpaslēpjas cilvēkiem, kas cieš, aiz bailēm tikt izsmietiem? Un to, diemžēl, ļaunā veidā redz arī visā šajā mobilo hendiju pasaulē. Un to es zinu arī no ārstiem, ka empātiskā līdzi vibrēt varēšana patiešām kaut kā ir nozudusi pagrabā. Un tā iemesls patiešām var būt saistāms arī ar svārstībām, ar stingo taktēšanu, kas tiek uzlikta mums un mūsu dzīvei. Jo empātija nozīmē spēt vibrēt līdzi ar katru cilvēku. Runa ir par svārstībām, jā? Un reizēm – tā tagad ir mana bēdīgā daļa, bet negribu to jums noslēpt – cilvēki ir tik izmisuši, ka atņem sev paši dzīvību. Vispazīstamākais ir gadījums ar kādreizējo evanģēlisko mācītāju no Oberammergau, kas toreiz no tās vietas starojuma dēļ aizbēga uz Baltijas jūras malu, tur atkal veselība atkopās, bet tad ap viņa māju uzcēla 4 4G mobilo raidītāju mastus. Un es zinu par to gadījumu tādēļ, ka viņš bija kontaktā ar mani. Viņš pa telefonu un caur e-pastu man ziņoja, cik ļoti stipras sirds sāpes viņš izcieš. To man ir apstiprinājuši arī citi. Skartie, kas pēkšņi dabūja LTE radio-mastus, tiem visiem ir bijuši smagi sirds ritma traucējumi un sirds sāpes. Jau no 4G mobilajiem mastiem! Un tā ir – tas mūs visus ļoti apbēdināja, jo es viņam piedāvāju patvērumu pie mums, bet 2013. gada februārī viņš atņēma sev dzīvību. “Sueddeutsche Zeitung” bija liels raksts, ko mēs visi vai daudzi – aktīvie angažētie, līdzdarbīgie, atbalstījām. Un šajā gadā kāda virs 40 gadu veca sieviete ir sev atņēmusi dzīvību. Tā bija mana vīra paciente. Varbūt spējat nojaust, kāda drāma ir bijusi aiz kulisēm, ko mēs uzzinājām. Starp citu, Vācijas kanclere Angela Merkele šā gada vasaras intervijā izteicās, ka demokrātija nozīmējot arī mazākuma aizsardzību. Kopš daudziem gadiem tik prasītas baltās zonas cilvēkiem, kas grib dzīvot bez mobilajiem. Bet viņus tas neinteresē! Tad par koku tēmu. Ulrich Weiner bija viens no pirmajiem, kas man parādīja, ka kokiem ir jāiztur kā antenām. Mēs “radio-caurumā” Allgaeu, kur mēs reizēm tiekamies, Uli tur kādā kokā ir uzcēlis antenu, un mēs tur dzirdējām krievu radio. Un tad es sev jautāju – kādēļ tas netiek izdiskutēts par tēmu “laika apstākļi”? Šī tehnoloģija prasa ārkārtīgi daudz strāvas, tam protams, pie tāda enerģijas patēriņa nav nekādas nozīmes - un tehniski radītie EML bez pauzēm tiek raidīti ēterā, un tie uzgrūžas uz dabīgajiem EML. Un, vēlreiz atgādinu – abi EML rezonē, un ir iespējams, ka tas izsauc mūs laika apstākļu haotizēšanos? Kā tas tagad notiek. Un vēl es gribu vērst uzmanību uz vienu rakstu “Mikroviļņi liek iztvaikot ūdenim”. Vai mums gadījumā pašlaik nav ūdens trūkums? Hm. Un tad – kas viņiem tagad ir padomā ar šiem 5G mobilajiem telefoniem, ar lietu internetu, ar pilnīgi visa saslēgšanu tīklā. Un tad mums nedrīkstēs būt vairs mašīnas, kuras mēs vadām paši, bet tās būs jāpieslēdz pie tālvadāmā kompjūtera. Tas var izrādīties arī diezgan bīstami cilvēkiem, kas lasa tādas lekcijas kā es. (Applausi no publikas). Tādēļ es esmu nolēmusi – kad tas pienāks, braukt tikai ar divriteni. Sorry, tādā mantiņā es iekšā nesēdīšos! Tad tas vienkārši būs tā. (applausi). Te runa jau ir par iespējamu uzraudzīšanu, par visu mūsu datu saglabāšanu, lai viņiem būtu zināms patiešām viss par mums? ASV valdības padomnieks Brzežiņski, kas ir diezgan pazīstams, citē no amerikāņu žurnālista Williama Engdahla grāmatas “Domu fabrikas” sekojoši: “Tehnotroniskā ēra iezīmējas ar pakāpenisku spēcīgi kontrolētas sabiedrības rašanos. Dominēs tāda elites sabiedrība, kas nepakļausies nekādiem ierobežojumiem no tradicionālo vērtību puses. Jau drīz būs iespējams nodrošināt gandrīz nepārtrauktu ikviena pilsoņa novērošanu un vest aktuālos aktus par cilvēkiem, kur būs fiksēta pat visprivātākā informācija. Iestādēm būs momentāla pieeja tiem aktiem.” Citāta beigas. To Brzeziņski rakstīja savā 70-to gadu grāmatā “Starp diviem laikmetiem” (Between two ages). Tātad, tas ir plānots jau kopš ilgiem, ilgiem laikiem. NSA (Nacionālās drošības aģentūra) tehniskais direktors William Binney, kas pie mums, Vācijā, tika intervēts NSA izmeklēšanas komisijas ietvaros, ir atzinis, ka patiešām, NSA ieseivo un arhivē katru ikviena cilvēka elektronisko pēdu. Šiem nolūkiem NSA ir likusi iekārtot speciālu kompleksu par 1,7 mljrd. dolāru, kas ir tik liels kā 17 futbola laukumi, tas atrodas ASV Utahas štatā. Tur arī viss tiek saglabāts. Vairāk par to var palasīt grāmatā “Fasādes demokrātija un dziļā valsts”. Televīzijā par šo tēmu bija dažas, patiešām augsti “sprādzienbīstamas”, dokumentālas filmas, kas šobrīd vēl ir onlinā. Tur ir runa par to, ko mēs nākotnē varam sagaidīt no interneta vai – kad tīkls kļūst par ieroci. Tur ir vairākas, bet uz vienu es gribu īpaši norādīt. Tur ir runa par radio-skaitītājiem, kuru instalēšana mājās mums stāv priekšā. Tā ir filma “Kaujas lauks internets, kad tīkls kļūst par ieroci”. Tur ir teikts, ka Edward Snowden ir uzņēmis kontaktus ar šīs filmas komandu. Viņš tiem ir piedāvājis dokumentus, kas pierāda, ka NSA ir mērķis, dabūt internetu savā pilnīgā kontrolē. Viņi gribēja visu iekārtot tā, lai viņi jebkurā laikā varētu iejaukties citu zemju infrastruktūrās. Viņi gribēja spēt sekojošo: “noraut lejā” atomspēkstacijas, izspiegot un manipulēt saimnieciskos uzņēmumus, viņi gribēja spēt apcirpt strāvas apgādi un paralizēt slimnīcas. Darīt visu to, ko tā dara labi draugi! Ja es tagad drīkstu atgādināt jums Marc Elsberga grāmatu “Blackout” (“pārtumšošana”?) – tās ir riskantas briesmas. Te jādomā, ka politiķi, kas kaut ko tādu ievada īstenībā, nevar vairs būt pie pilnīgi pieskaitāmi. Bet pastāv arī patiešām godājami slepeno dienestu darbinieki, kā piem., Kevin Shipp, kuru Kla.TV arī jau ir stādījusi priekšā, kas ziņo par ASV slepeno dienestu kriminālām mahinācijām. Un arī kādreizējais Britu slepenā dienesta aģents (dr.) Barrie Towers, kas ir ziņojis par mikroviļņu tehnoloģiju pielietošanu un ir stāstījis, cik bīstama ir šī “apakštaktēšana”. Un arī: teikums “ Kam pieder visi dati, tas var manipulēt ar visu” ir no filmas “App”. Un – kas kļūst vēl bīstamāk – tīklā ir iespējams arī dzēst pēdas. Tātad, kad notiek kiber -uzbrukumi, kad viena zeme nogriež otrai strāvu, tad par vainīgo var pasludināt kādu citu! Un tas jau ir ļoti bīstami, jo NATO ir atļāvusies pasludināt, ka tad, ja kāda zeme ir paveikusi kiber -uzbrukumu viņu zemei, viņi ir tiesīgi izsludināt NATO-sabiedroto gadījumu. Un, ja viņi to uzkonstruēs tā, ka vainu piesies Krievijai, tad beidzot viņiem būs pamats uzbrukumam, lai izpostītu Eiropu un te visu paralizētu. Tas te ir visbīstamākais – šajā interneta kaujas laukā. Un, redzot šo draudīgo attīstību, uz kurieni te tiek iets, arī ar to mākslīgo inteliģenci, es vienmēr atceros dažādas ASV spēlfilmas. Viena no tām, kas man pastāvīgi zibinās pa galvu, ir filma “In Time”. Šī filma parāda secību, kā māte mirst sava dēla rokās, jo viņš, sakarā ar absurdo digitālo uzrādījumu uz viņas plaukstas locītavas par viņas dzīves laiku, nevarēja paspēt laikus pārraidīt viņas dzīves laiku, ko iegūst vai nopelna caur darba veikumu, kuru definē kāds cits . Tas man vienmēr liekas tik trāpīgi, ka es domāju: vai jūs mums caur ASV spēlfilmām jau dodat norādes par to, kas jums ir padomā attiecībā uz mums? Es domāju, ka jā. Tad arī jautājums – vai runa ir par depopulāciju, par mērķtiecīgu iedzīvotāju skaita samazināšanu? Te es gribu citēt vēl vienu teikumu, vēlreiz no Williama Engdahla grāmatas “Domu fabrikas”. Ievadā ir viens teikums: “Šeit parādītās anglo-amerikāņu “Domu fabrikas” veido fronti jeb skaisto fasādi smagi bagāto, aukstasiņu cilvēku kliķei no īsteni rasistiska nāves kulta. Viņu motīvs ir drastisks pasaules iedzīvotāju skaita samazinājums. Es pati esmu dzirdējusi Engdāla kungu, kad Viņš Kopp-kongresā prezentēja savu grāmatu. Viņš teica, ka šajā grāmatā ir saplūduši 30 gadu pētījumi. Es ticu, ka viņš nerunā nekādu vājprātu. Tas tā ir, jo arī kāda ASV zinātniece ir izteikusies par urāna bagātinātajām bumbām, kuras NATO vienmēr tik labprāt izmanto savos, pret tautu tiesībām vērstajos, uzbrukuma karos – “No paša sākuma pavisam skaidri jau ir bijis depopulācijas plāns”. Tā ir franču D-US -zinātniece Loren More, kas arī šajos uzbrukuma karos ir uzrādījusi dīvainas paralēles. Un šobrīd Serbijā jau daudzi jauni cilvēki ir miruši no vēža. Un tur dramatiski ir palielinājusies saslimstība ar vēzi. Un, starp citu, arī toreizējais pamats uzbrukumam Serbijai bija tādi paši meli, kā tā skaistā trubiņa Collina Paulsa rokās. Es uzskatu, ka patiesībai ir jānāk gaismā, jo uz meliem nevar uzbūvēt nekādu labo nākotni. Starp citu, zinātnieks un autors, dr, Haensela k-gs, kādā atklātā vēstulē Jenam Stoltenbergam, kas tika iztulkota vairākās valodās, 2019. gada 10. oktobrī darīja viņu (Stoltenbergu) vēlreiz uzmanīgu uz to, ko NATO toreiz ir nodarījusi Serbijai. Un tad es vēl gribētu norādīt uz vienu kombināciju, un tas ir – tieši par šiem uzbrukuma kariem. NATO lieto ar urānu bagātinātās bumbas. Tiem cilvēkiem caur tehniski izsaukto radioaktīvo starojumu var rasties smagi kaitējumi. Ja rodas vēzis, tad sākumā ir ļoti svarīga melatonīna izstrādāšanās. Bet, ja uzbrukuma zemēs cilvēki vēl ir praktiski pakļauti arī tehiskā EML starojuma ietekmei, tad melatonīna līmenis ir zems, un praktiski ķermenī gandrīz nav vēža policijas. Tas nozīmē, ka vēzis tādas kombinācijas zemēs attīstās vēl straujāk. Tas vienkārši ir jāzina. Melatonīns ķermenī ir praktiskā vēža policija. Un arī profesors Sam, kas jau agri sāka pētīt Telecom, ir teicis, ka praktiski vajadzētu vispirms pētīt melatonīna producēšanu. Jā, arī Telecom jau agri to zināja caur Ecologs-institūta pētījumu, kas arī ir online. Viņi to zināja jau 2000. gadā. Tā pētījuma slēdziens bija tāds, ka mobilā telefona apstarojuma apstākļos vēža process var noritēt ātrāk un fatālāk. Tātad, arī starp Telecom cilvēkiem ir tādi, kas to zina. Vides mediķi vai tie, kas strādā šajā nozarē, zina, ka tagad mēs vairs nedrīkstam esošajām klāt pievienot vēl kādas jaunas tehnoloģijas. Klīniku ikdiena tagad jau ir tik slikta, tik dramatiska, ka viņi vairs nespēj iztēloties, ka līdz ar 5G ienākšanu varētu kļūt vēl sliktāk. Tik dramatiski ir jau šodien. Prof. dr. Karl Hechts 90.-o gadu vidū Federālās Valdības institūta uzdevumā pētīja telekomunikācijas - man tagad ir sliktas aizdomas, ka viņu paņēma tādēļ, ka viņam bija ļoti labi kontakti ar Krieviju. Viņam bija uzdots, ar ilgstošu pētījumu vai ar krievu profesionālās literatūras palīdzību izpētīt, kāds ir tehniski radīto EML iedarbības risks cilvēkam. Viņa rīcībā bija 1500 pētījumi, 878 no tiem viņš izvēlējās, un 60 no izvēlētajiem bija ilgstošie pētījumi ar lielu probandu skaitu – tātad, patiešām spēcīgi pamatoti. Un viņš secināja, ka pirmajos trijos gados pēc lauka iedarbības sākšanās bija novērojama palielināta stimulējoša iedarbība. Hiperaktivitāte, palielināts stresa hormonu daudzums, ko mēs jau pazīstam. Starp trešo un piekto gadiem ir sava veida klusā fāze, kas nekas nozīmīgs nenotiek. Un tad strauji gāja lejup “burn-out” virzienā: smags izsīkums un nogurums. Bija vajadzīgs – ko viņš arī secināja – jo es tagad esmu pie nodaļas par iespējamo plānoto cilvēku skaita samazināšanu. Viņš savā pētījumā atklāja, ka 20% cilvēku ir rezistenti (viņus tas neietekmē). Tātad, viņa uzdevums bija noskaidrot, cik daudz cilvēkus ilglaicīgā perspektīvā var dabūt prom, ja viņus visus apstaro. Šis jautājums man izskatās pilnīgi pamatots, kad es uzlūkoju, kā mūsu politiski atbildīgie darbojas pēdējos gadu desmitos. Vai es drīkstu tādu jautājumu uzstādīt, vai tā arī ir gribēts, kā notiek? Vai jā? Un, lieta tāda...tūlīt es būšu pabeigusi, esmu jau tuvu finišam. Un, ja redz, kas attīstās mākslīgās inteliģences virzienā, tad var gandrīz nonākt pie domas, ka 80% no mums vajadzētu pazust kā nederīgiem ēdājiem. Tad mūs vienkārši aizvietos mākslīgā inteliģence, un tie 20% ir fiziski stiprākie, tie tad būs derīgi kā vergi. Tā es tagad to redzu. Citādi es sev to nevaru izskaidrot. Par saviem pētījuma rezultātiem viņam vajadzēja referēt Federālajā apkārtējās Vides Ministrijā. Bet tādas lekcijas tur nav līdz šodienai. Bet mans pētījums tika publicēts 6. burtnīcā, kas arī ir online: Kompetez-Initiative-EV ar nosaukumu “Par elektrosmoga ilglaicīgas iedarbības sekām”. Šis pētījums tika publicēts privāti. Un bez tam... ja kādā pētījumā netiek gribēts, lai kaut ko atrastu, tad pētījuma dizainu var izveidot tā, ka to nevēlamo nevar atrast. Vai pētījumus, kas kaut ko parādītu skaidri, piem., par dzīvniekiem vai kokiem, var novērst vai aizkavēt. Un tas notiek konsekventi. Un tad: kāds pazīstams vides mediķis no Dienvidvācijas, kas jau bija sasniedzis pensijas vecumu un gribēja praktizēt tālāk vēl dažus gadus, šogad ir “nometis kabatlakatiņu”. Saviem pacientiem viņš ir atstājis atvadu vēstuli. Tā man ir, un es nocitēšu no tās daļu: “Patiešām, laikā, kurā es esmu bijis ārsts, ir masīvi palielinājusies iespēja saslimt ar hroniskām kaitēm. Pieaugušais sagaidāmais dzīves ilgums nedrīkst jūs maldināt. Finansiālie ieguldījumi Veselības jomā šai laikā ir ap 1 mljrd. eiro/dienā. Pieaug demences slimnieku skaits, bet no alerģijām cietušo cilvēku skaits ir daudzkāršojies. Pieaugs lielākās daļas vēža veidu saslimstība. Trakā ātrumā pieaug to cilvēku skaits, kas saslimst ar hronisku izsmēluma sindromu. Pacienti, kas saslimst, kļūst arvien jaunāki un jaunāki.” Citāta beigas. Un tagad uz šādas situācijas virsū ir jātiek uzliktam vēl 5G mobilajam telefonam! Mani nemaz nenomierina tas, ka tiek teikts, ka āda absorbē starojumu, jo es zinu to pašu pētījumu, kas tika publicēts 2010. gadā. Tur tika izmeklēti ļoti daudzi cilvēki, kas bija tuvumā ap mobilo raidītāju, un viens no galvenajiem simptomiem bija ādas izmaiņas. Tādēļ es neticu, ka tas ir kaut kas labs mūsu ādai. Un atpakaļ pie šīs tēmas. Viss, ko es esmu parādījusi, viss skaisti saslēgts tīklā - apstarotas skolas, viss apstarots un saistīts. Un, kā jau teikts, šis ir ļoti bīstams laiks tiem cilvēkiem, kas izskaidro par sprādzienbīstamām tēmām. Cik starojoša nākotne mūs sagaida! Jeb vai tomēr nē? Varbūt drīzāk tiek gribēts caur kādu “black-out” visu novest pavisam lielā krīzē, kad cilvēki piekritīs jaunajai pasaules kārtībai? Pēc manām domām tāds vājprāts ir jāapstādina. Un es gribētu jums parādīt, ko cilvēki jau dara, lai to mēģinātu, lai jūs zinātu, kas jau ir, ja kāds arī gribētu kļūt aktīvs. Jo pie mums, Vācijā, tas, protams, nenonāk “Tages Schau” avīzē vai arī “Heute Journal”. Es domāju, ka mums ir jāiznes gaismā, kurš politikā tas ir, kas šo digitalizāciju tā dzen uz priekšu. Mums vajadzētu stingrāk ieskatītie šajos cilvēkos, lai tos izceltu gaismā ar seju un vārdu. (Applausi). Mums vajadzētu paskatīties, kādās transatlantiskās savienībās, kādos ThinkTanks viņi ir angažēti. Pat Wikipēdijā tagad var kaut ko uzzināt. Un tad kļūs skaidrs. Bet problēma ir tā, ka cilvēki par daudz ir skatījušies prom, un tādēļ tas viss tumsā varēja tā skaisti nodibināties. Un arī finansu datu jomā. Mums visiem tik labprāt mūsu dati ir jāpārsūta caur finansu programmu ELSTER. Vai nav dīvaina sakritība, ka programmas nosaukuma saīsinājums sakrīt ar zaglīga putna nosaukumu (Elster – vāciski žagata)? Vārdu spēle dialektā “Žagatiņa žvadzini, es jau dzirdu, kā tu to dari, vai kaut kā tā, vai ne? (Applausi). Tā ekonomiskā spiegošana ir padarīta viegla, pateicoties mūsu finansu iestādēm un politiskajiem atbildīgajiem, lai NSA arī no mums varētu savākt visintīmākos datus! Padomājiet, kādi visi dati jums ir jāsniedz, aizpildot nodokļu deklarācijas! Un vispirms jau arī medicīnā utt. Un ārstiem nākamībā būs jāspēlē līdzi, ja ne, tad viņi tiks sodīti. Un mums vajadzētu reiz sev pajautāt: kas tad ir tās dāmas un kungi tajā politikā? Vai tie visi ir tikai ASV slepeno dienestu izpildpalīgi? Es ļoti iesaku izlasīt grāmatu: “Fasādes demokrātija un dziļā valsts – ceļā uz autoritāro laikmetu”. Jo tur ir parādīts, ko nozīmē neoliberālā darbība (Agenda); tas ir – ka mums, cilvēkiem un dabai ir jābūt tikai kā dažu nedaudzo peļņas resursam. Es ļoti iesaku to grāmatu. Un, ja mēs to zinām, tad mēs arī saprotam, kas te tiek darīts, un arī attiecībā uz mobilo telefonu. Tātad, ko mēs varam darīt, ja gribam kaut ko darīt? Ja iespējams, nesadarboties, ja tas ir iespējams. Vienkārši nesadarboties. Mēs ar vīru savas atziņas noteiktā punktā 2005. gadā abi esam uzteikuši savus mobilā telefona līgumus. Mēs dzīvojam tikai ar kabeļiem, bet – online! Jā! (Applausi). Un tad jautājums: Kādēļ valsts nepiedāvā mums visiem līdz pat vistālākajiem kaktiņiem stiklašķiedras tīkla pieslēgumu? Jo banku glābšanai un neierobežotai ieceļošanai taču naudas ir atliku-likām, jā? (applausi). Ir tā, ka tie, kas tic, ka var tā paaugstināt savas svārstības, ka šī tēma uz viņiem neattiecas, plus tādēļ, ka viņi regulāri staigā uz jogu – arī viņiem nākotnē būs ļoti daudz ko darīt, jo frekvences tiks paaugstinātas līdz 100Ghc. Tad viņiem vajadzēs īsti augstu svārstīties, un būtu forši, ja viņi tad to iemācītu arī dzīvniekiem un kokiem. Un arī tiem, kas domā, ka viņu foršais čips viņu iekārtu padarīs par dziedniecisku iekārtu, derētu padomāt, kam patiesībā viņi kalpo. Un, diemžēl, arī ar drukāšanas metodi šo tēmu nevar aizdrukāt prom. Un cilvēkiem, kas tic, ka spēj sevi mentāli pasargāt, ir jāievēro, ka vēl ne visi ir tik apgaismoti kā viņi. Un mums, mazāk apgaismotajiem, tomēr ir vajadzīgs mazliet vairāk laika. Tātad, kas mums ir jādara, ja gribam kaut ko darīt? Šobrīd aktīvas ir dažādas lietas. Tas ir – pagājušā gada rudenī bija vispasaules aicinājums no vairāk kā 128 zinātniekiem un ārstiem, adresēts ES, ar prasību pēc moratorija, ka visam ir jātiek pārbaudītam, pirms tas tiek uzstādīts. Tad šogad, 28. augustā, bija vēl viena atklātā vēstule no Štutgartes ārstu loka mūsu Federālajam ministram Andreas Šcheueram. Tas arī būtu jāzina, jo tur ir materiāli, kurus var izmantot, ja pats grib kļūt aktīvs. Tā vēstule ir online. Viņi ir rakstījusi skaidrā tekstā: tam ir jātiek apstādinātam. 5G mobilo telefonu nedrīkst izbūvēt. Tādēļ es uzskatu par svarīgu vērsties arī pie politiķiem, kas ir par to atbildīgi, kas tam līdzina ceļus un izdod likumus. Un šobrīd sagatavošanā ir vēl viens aicinājums, kas vēl šajā gadā tiks pasniegts WHO (Vispas. Vesel. Organiz.), ANO un ES, kas arī būs online. Elektrobioloģijas darbinieku loks Minhenē ir aizsūtījis atklātu vēstuli Elonam Muskam, kas grib kosmosā izšaut tūkstošus satelītus. Tā ir online. Tie visi ir dokumenti, kurus var lietot. Un tad ir vēl viens, kas vēl šajā novembrī tiks nosūtīts uz WHO, ANO un ES, tas saucas “Five-G-Space-Appeal”, kas arī ir online. Un te ir rakstīts: sakarā ar 5G taisās paaugstināt pieļaujamās robežvērtības! Pirms 4 nedēļām Briselē bija mobilo telefonu firmu konference, kur ICNIRP – privāta apvienība, kas visai pasaulei ieteic robežvērtības, tās priekšsēdētājs patiešām vēl apgalvoja, ka joprojām neesot nekādu pierādījumu atermiskajām iedarbībām, ka vienīgais būtiskais kaitējums esot starojuma siltuma iedarbība. Galu galā tas nozīmē: katra siltuma pudele ir bīstamāka kā mobilais starojums. Vai jā? Tāda ir šodienas zinātne! Prof. dr. Klaus Buschners, kas Eiroparlamentā pārstāv ŌDP (partija), arī bija tajā konferencē pirms 4 nedēļām, un viņš vienīgais šo priekšsēdētāju cilvēku priekšā darīja uzmanīgu uz to, ka ir iegūti jauni pētījumu dati. Pie viena – arī ASV – NTP pētījums, kur ASV zinātnieki prasīja pat klasificēt iedarbību augstākajā kategorijā! Tas nozīmē, ka – ja to īstenotu, tad tas būtu momentāls stop šai tehnoloģijai. Jūs jau varat iedomāties, ka tiek izmēģināts viss, lai to novērstu, ja aiz tā visa patiešām ir šī cita darbība. Jā? Tā, tas būtu jāzina. Rācijā robežvērtības ir sevišķi augstas; Dabas aizsardzības apvienība reiz teica: tas apmēram ir salīdzināms ar to, ja uz autobāņiem augstākais pieļaujamais ātrums būtu gaismas ātrums. Nu glīti! Tātad... (Applausi). Un vēl viena lieta. Ko mēs vēl varam darīt? Es esmu pārliecināta, ka ikviens pilsētas mērs ciemā vai pilsētā ir priekš mums kompetents. Kas būtu, ka katrs mērs saņemtu glītu vēstuli ar šiem materiāliem? Un tad viņš norādītu, par ko viņš būs līdzatbildīgs, ja pilsētā tiks uzbūvēts šis 5G. Es esmu to jau uzsākusi, es esmu aplaimojusi mūsu virs-mēra kungu ar šādu rakstu. (Applausi). Nobeigumā es jums gribētu vēl līdzi iedot vienu citātu un vienu bildi. Pagājušajā nedēļā pēkšņi, pavisam tuvu pie mūsu mājas, tika uzcelts jauns mobilā telefona masts. Divu dienu laikā te jau stāvēja sešu sektoru antena, pavērsta tieši uz mūsu māju. Vai tā ir sakritība? Pastāvīgi prātā nāca doma: kur netaisnība kļūst par taisnību, tur pretošanās kļūst par pienākumu. Tas šobrīd ir viens no man svarīgākajiem citātiem. (Applausi). Un tad vēl tā bilde. Lai pa reizei novērstos no šīs tēmas, man apzināti ir jāpaskatās uz kaut ko citu, un es ļoti labprāt izeju dabā vai paskatos doku-filmas par dabu. Bilde, kas nesen mani neticami fascinēja, ir no doku-filmas par gājputniem. Tika rādīts strazdu bars pār Romu. Tas bija milzīgs bars, kas debesīs dejoja kopēju deju un pavisam tuvu aplidoja kādu plēsīgo putnu tā, ka tas ripoja ārā no bara. Tā ir tipiska strazdu tehnika, kur viss bars aizstāvas pret plēsīgu putnu. Tā ir fascinējoša aina debesīs. Tā kolosālā deja debesīs, tās formas, kādas strazdi ieņēma. Un tad es vēlos, lai mēs, cilvēki, arvien vairāk iemācītos skatīties, kā dzīvnieki to dara: kad mūsu ir daudz, tad citiem nav nekādu iespēju. Paldies. (Applausi). Jā. Es nesaku, ka Jūs esat te ieskrējuši atvērtās durvīs. Te ir lēmums kaut ko darīt. Daudz vērtīgu impulsu. Es redzu to uzskaitījumu, kādu Jūs izteicāt, kas to visu jau zināt. patiesībā to jau zina visi. Uzskaitījumā man vēl trūkst pilsētas prokuratūras. Gribu vēlreiz norādīt uz to. Ja te iekšā ir advokāti, es nosaucu arī jūs, advokāti, ja jūs te esat un varat iet ar šo līdzi, tad jūs piederat atlikuma Tiesai. Tiesai ir atbildība te pieķerties klāt. Pamāciet tautu, pamāciet mūs, lai mēs caur Kla.TV, P&P utt. varētu pamācīt tautu, kā taisa paziņojumu par noziegumu, lai personīgi netiktu tajā iepīti un nevajadzētu maksāt. Pastāv tāds process, kur valsts prokuratūrai ir pienākums iejaukties. Lielākā daļa no mums nezina, kā tieši to dara. Tātad, ja šeit ir advokāti, tad lūdzu, piesakieties pie mums, lai mēs sastādītu īstu komisiju, kur sadalīt darbus, lai šo zināšanu ienestu pareizajās vietās. Un tas, ko es ar to gribētu uzsvērt – vēlāk tas ieies arī Vetopēdijā. (Piemēram) Mēs šim advokātam esam uzrakstījuši, tie ir pretattēlojumi, pretpaskaidrojumi... Vetopēdijā ir atrodams viss, kas jau ir ticis pateikts, tur ir vainīgo uzskaitījums, kur ir zināms, ka tie ir pilsētas mērs vai šie politiķi – tajā ir pilna zināšana. Jau tagad viņiem ir jāpasaka, ka atbildība tiks nolikta atpakaļ uz viņu galvām, šī zināšana ir šeit. Jūs nerīkojaties. Mums ir jāspiež viņiem rīkoties. Bet te mums ir jāsavācas un tieši ir jādara šis darbs un ir jāuzrāda, kur visur tiek aizliegts, un jāparāda saraksti, kur šie cilvēki ir ierakstīti pēc vārdiem. Viņiem ir jāpasaka, - kad pienāks laiks, tad mēs jūs ņemsim aiz apkakles, un tad spēle būs beigusies. Vai mēs to darīsim? Sirsnīgs paldies vēlreiz, bija fantastiski.

no von azk

Avoti: www.anti-zensur.info/azk16