Politogēnā klimata maiņa

27.10.2018 | www.kla.tv/13224

Politogēnā klimata maiņa (10.04.2018) (Ivo Saseks): Pārejam uz nākamo nopietno tēmu. Kad es domāju par to, kas man nomoka visvairāk ? - Vai tas ir bezkaunīgs mobilo savienojumu bizness, vai bezkaunīgs farmācijas bizness vai bizness, ko veic ar klimata pārmaiņām. Tas ir nežēlīgs miljardu dolāru bizness uz cilvēku un nāciju veselības rēķina. Bet par pēdējo - negodīgu biznesu ar klimata pārmaiņām, šodien runās cilvēks, kurš par to kaut ko saprot. Tas ir profesors Dr. Verners Kiršteins no Vācijas. Un šeit ir viņa biogrāfija. Es Jūs jau iepriekš sirsnīgi sveicu! (Applausi) (Aizkadra balss): Profesors Dr. Verners Kiršteins dzimis 1946. gadā. Viņa karjera: 1972. gadā viņš pabeidza vakara ģimnāziju Vircburgā, pēc tam Vircburgas universitātes fizikas un ģeogrāfijas studijas ar saistītām tēmām: ģeoloģiju, meteoroloģiju un mineraloģiju. Viņš ir absolvējis Fizikas, teorētiskās termodinamikas un fiziskās ģeogrāfijas fakultāti klimatoloģijas specialitātē. Zinātniskās darbības pētījumu centrā, dažādi darbi un publikācijas par reģionālo un globālo klimata pārmaiņu tematu. 1981. gadā viņš saņēma doktora grādu. Doktora disertācijas tēma: "Saules aktivitātes un klimata elementu korelācijas biežums". 1992.gadā viņš ieguva tiesības mācīt koledžās un universitātēs. 1997. gadā viņš tika uzaicināts uz Leipcigas universitāti ģeogrāfijas un ģeoinformātikas profesora amatu. Viņš lasīja lekcijas par fizisko ģeogrāfiju un klimatoloģiju, jo īpaši par globālo pārmaiņu jautājumiem. T.i. Par globālo klimata procesu izmaiņu attīstību. Dažādas publikācijas par klimata pārmaiņām, kurā viņš izpēta saistību starp Zemes klimatu, globālo sasilšanu un CO2, no pilnīgi cita skatu punkta, nekā pašlaik dominējošā klimata politika. Pēdējos gados, viņš vairākkārtīgi uzstājās publiskos semināros ar lekcijām par tā saucamajām antropogēnām klimata pārmaiņām. Profesors Dr. Verners Kiršteins, pieredzējis klimatologs, šodien runā par tematu "Politogēnā klimata maiņa". (Ivo Saseks): Visbeidzot, īsts klimatologs mūsu vidū. Laipni lūdzam, profesor Kirštein. Tas ir ļoti aizraujoši. Ne es, ne enciklopēdija nezina vārdu "politogēns", es nezinu, kā jūs to izskaidrosiet. Es tikai gribēju teikt: Jūs mums esat vajadzīgs! Mēs to jūtam. Pasaulei Jūs esat vajadzīgs! Mēs vēlamies jūs uzklausīt. Paldies, ka esat šeit. (Werner Kirstein): Jā, vārds "politogēns", es to arī iepriekš nezināju. Es domāju, ka tas labāk trāpa mērķī ,nekā cilvēka izraisītas, jeb antropogēnās klimata pārmaiņas. Nav antropogēnu klimata pārmaiņu, ja pētīt līdz galam, tas nav cilvēks. Antropogēns nozīmē, ka to radījis cilvēks, klimata pārmaiņas tiek radītas ar politiku, tāpēc tas ir politogēnas. Es ceru, ka tagad esmu izveidojis jaunu vārdu. Par tematu: "Antropogēnas klimata pārmaiņas." Es to šeit izsvītroju. Par to divi cilvēki jau runāja [AZK]. Tie bija Hartmuts Bačmans un Helmuts Betingers. Viņi runāja par antropogēno klimata maiņu. Es to pārsvītroju un nosaucu par "politogēno klimata maiņu". Trāpa mērķī precīzāk. Labi, paskatīsimies. Lūk jau pirmais attēls. Tas ir Starpvaldību klimata pārmaiņu panelis (Intergovernmental Panel on Climate Chang, IPCC), un visi zina, ka šī organizācija būtībā ir politiska institūcija. Tagad mēs redzēsim, ka politika arvien vairāk ienāk tēmā. Un tad mēs redzam šeit: Starptautiskā ekoloģiskā organizācija, īpaša ANO organizācija. Aiz tā atkal slēpjas politika. Kas vēl tur ir iesaistīts? - Pasaules klimata banka. Varbūt jūs pamanījāt, Pasaules klimata banka regulāri atgādina par globālo klimata katastrofu. Es domāju, ka šajā bankā sēž klimatologi. Kāpēc viņi to dara? Mēs atgriezīsimies pie tā. Banka, protams, gūst peļņu, ja saistībā ar klimata pārmaiņām plūst nauda. Un tad jūs vēl redzat Vāciju, Eiropas Savienību un citas valstis, pat ne visi karogi ietilpa. Viņiem visiem ir saistība ar klimata aizsardzību. Vēlāk es pastāstīšu, kas tā par klimata aizsardzība, ko nozīmē šis jēdziens. Bet to virza daudzas valstis, pirmkārt, Eiropas Savienība. Es atgriezīšos pie tā, ka ir daudz subsīdiju no Eiropas Savienības un no atsevišķām valstīm. Viņi attīsta klimata programmas klimata pētījumiem un piesaista tam naudu. Es jums pastāstīšu, kā tas izskatās no universitātes. Un problēma ir tā, ka universitātē parasti naudas parasti trūkst. Un tad universitāšu vadītāji skatās uz sponsoriem Eiropas Savienībā, Vācijā un citās valstīs. Un tad viņi atrod tēmas, kas atbilst klimata pārmaiņu tēmai. Tas darbojas šādi: nosūtiet pieprasījumu pareizai organizācijai. Un, tiklīdz piemini vārdus "sasilšana, klimats" vai kaut ko tādā garā, nauda plūst brīvi. Un kuriozs ir tas, ka tad, kad biologu grupa, kas nav klimatologi, pat nezina, par ko ir runa, - par zemes uzsilšanu, klimata pārmaiņām - šie biologi izvēlējās tēmu: "Kā izturas tārpi paisuma zonā pieaugošas temperatūras apstākļos?" Ir nonācis līdz tam, ka tēmai vispār nav nozīmes, galvenais, lai kaut kur ir vārdi "klimata pārmaiņas" un naudas plūst. Tad jūs redzat dāsnus sponsorus, un ne tikai no ES, un arī federālā ministrija arī pozitīvi reaģē uz šādiem pieprasījumiem, nosūtot naudu šīm universitātēm. Un daudzi mani kolēģi un citi jautā: "Kas vispār notiek šajās universitātēs? Kas pārbauda viņu darbu?" Un tad rektori saka:"Ko mums darīt? Mums ir vajadzīga nauda. Kā mēs varam strādāt bez naudas? "Un tad jūs varat nopirkt jaunus datorus vēlreiz, jūs varat atkal piesaistīt profesorus, personālu, doktorus un tā tālāk. Tas ir bēdīgi, bet tur tikai tā kaut kas darbojas, tam vajadzīga nauda, subsīdijas. Un tad, patiesībā, ir pilnīgi vienalga, kādu tēmu izgudrot. Galvenais, lai tā ir saistīta ar Zemes uzsilšanu. Tas ir skumji, bet tā viss darbojas. Bet es gribētu jau pašā sākumā iepazīstināt Henrik Svensmark. Es bieži viņu pieminu savos ziņojumos. Viņš runā par politikas ietekmi uz klimata zinātni. Klimata zinātne ir neparasta zinātne. Iedomājieties - nenormāla zinātne. Viņa ir pilnīgi politizēta. Pēdējos gados kopumā nav ieinteresētības zinātniskā pieejā, viņi kaut kā ir vienojušies par noteiktām tēmām un ir viss. Un šī teorija ir oglekļa dioksīds. CO2-trakums, tā to vajadzētu saukt. Tā kā mēs zinām, ne visi, bet daudzi zina, ka CO2 nav saistīts ar atmosfēras sasilšanu vai siltumnīcas efektu. Šīs dogmas ir pretrunā ar zinātnes principiem. Būtībā zinātnei tas nav jārisina, taču nepieciešamība pēc finansējuma virza tos uz lietām, kas vispār nav zinātniskas. Varbūt jūs zināt Hansu fon Štorhu, viņš tagad jau ir pensijā. Viņš bija pētniecības centra vadītājs, un viņš arī atbalstīja klimata pārmaiņu procesu. Viņš reiz bija arī šīs IPCC darbinieks. Tas ir, tā klimata novērošanas nodaļā. Viņš arī, tāpat kā daudzi citi zinātnieki, pameta šo organizāciju, jo pamanīja: "Tas, ko viņi tur dara, nav saistīts ar klimatu. Viņi no šīs zinātniskā posma taisa politiku. Un viņi tikai domā par to, kā no tā taisīt biznesu." Vispār viņš ir viedokļa par klimata pārmaiņām virzītājs. Un tai pašā laikā viņš saka, ka tas, kas notiek klimata pētījumos, nav normāls, bet post-normāls. Un tas ir pārsteidzoši, ka persona, kas virza sasilšanas tematu, pēkšņi kritizē savu kantori. Ko nozīmē post-normāls? Post-normāls zinātnieks uzstājas, kā labas lietas vai politiskās programmas advokāts. Mēs varam būt priecīgi, ka mums ir šie politiķi, kuri vēlas, lai mēs visi būtu labie, jo tas tiek ļoti kritizēts. Es nosaukšu vēl kolēģus, tagad tos nenosaukšu viņu vārdos, bet lai neteiktu, ka es šeit stāvu viens, jo viņi bieži saka, ka esmu viens no nedaudzajiem, kas šaubās par šo klimata pārmaiņu katastrofu. Tas tā nav, bet to tā pasniedz. Ir ļoti daudz kolēģu, kas kļūst arvien kritiskāki attiecībā uz klimata katastrofu. Un Pols Reiters, viens no viņiem, kurš strādāja IPCC, arī pameta šo organizāciju pēc tam, kad redzēja, ka viņi tur dara kaut ko pilnīgi citu. Tas nav klimats, tā ir politika. Un viņš ir labi formulējis: "Kliedziens par atmosfēras sasilšanu nāk ietērpies zinātnes drānās." Bet tas nav par zinātni. Šī ir propaganda! Un vārds "propaganda" šodien skanēs daudzas reizes, jo plašsaziņas līdzekļi jau to ir ieciklējušies, viņi patiešām taisa propagandu. Labs citāts. Vēl viens labs paziņojums, tas ir, Kena Ibsena intervija ar Folkeru, Broitingamu un Kinghammeru. Bijušie redaktori. Un viņi teica: "Tagesschau" ir tīrāka propaganda!" Tas ir ļoti vispārīgi, bet ko viņš domā? Daži "Tagesschau" temati ir izklāstīti pavisam savādāk, nekā tie patiešām ir. Ne visi, bet atsevišķās tēmās tas, ko viņi dara, ir tīra propaganda. Tagad es citēju Georgu Lichtenbergu no 18. gadsimta. Tad jau zināja - visbīstamākais meli, t.i. visbriesmīgākie meli ir patiesība, kas ir mēreni izkropļota. Faktiski tā ir puspatiesība. Un, ja es kaut ko svarīgu noklusēju, tad es nodotu puspatiesību. Un es varu parādīt šo attēlu. Ulrihs Točs ir rakstījis grāmatu "Krāpšanas vai melu prese" un "Maldināšanas prese - žurnālistikas beigas". Un šodien mums vairs nav brīvas žurnālistikas, tikai melu žurnālistika. Es parādīšu jums klimata kustību pēdējo 11 tūkstošu gadu laikā. Jūs redzat pa kreisi pašā malā, pirms 10-11 tūkstošiem gadu atrodas pēdējā atdzišana jeb ledus laikmets, kā mēs to saucam. Viņam tiek doti dažādi vietēji nosaukumi, bet fakts ir tāds, ka ir spēcīga atdzišana, bet pa kreisi atrodas vēl vēsāks periods, bet es apstāšos šeit. Skatieties, kas notika pēdējos 11 tūkstošus gadu - kļuva siltāks, vēsāks, siltāks, vēsāks. Jūs redzat, kā līkne iet uz augšu, uz leju uz ilgu laiku. Vidējā akmens laikmetā, 4500 gadus pirms Kristus dzimšanas, bija siltāks laiks. To ģeoloģijā sauc par Atlantikumu. Tad kļuva aukstāks un 2500 gadus pirms Kristus dzimšanas atkal kļuva siltāks, un bronzas laikmetā kļuva vēl siltāks. Bet interesanta sasilšana bija Romas sasilšana Kristus dzimšanas laikā. Bija diezgan silts, tad nesala, tad bija ļoti jauki. Pēc tam ir neliels ledus laikmets - 17.-18. gadsimtā bija neliela atdzišana, bet ne tāda kā lielajā ledus laikmetā. Un no šī mazā ledus laikmeta mēs pašlaik nākam ārā. Tas ir, ja mēs izejam no liela vai maza ledus laikmeta, vajadzētu kļūt siltākam. Saprotat? Tā ir normāla lietu kārtība. Un teikts, ka kļūst siltāks. Nu, protams, kļūst siltāks, neviens to nenoliedz. Tas jāpatur prātā. Un šeit ir pēdējais periods. Es to izcēlu nedaudz skaidrāk. Tas ir 1200. gads. Tas bija optimāli silts laiks. Un tagad mēs ejam tur uz leju, ledus laikmetā, un tagad mēs esam šīs līknes labajā malā. Jūs redzat, kādas puspatiesības mums stāsta. Paskaties, kā es jau esmu parādījis, es jums parādīju mazliet detalizētāk: viduslaiku vidējā temperatūra šeit bija vairāk vai mazāk silta, tad kļuva vēsāka un vēsāka. Šīs pastāvīgās svārstības uz augšu un uz leju, uz augšu un uz leju, un mēs nonācām pašā galā pa labi. Bet ko mums saka klimata zinātnieki? Viņi parāda zemāko līkni, un tad tie norāda uz zemāko līkni, tad to propagandē. Tā bija propaganda! Un jūs redzat, ko viņi darīja: viņi paņēma laiku līdz 1200-1400. gadam, un rādīja tā, it kā tas būtu līmenis, it kā nekas nemainās ... Taču patiesībā līkne izskatās tā. Tieši viņi mūs vazā aiz deguna, un tā viņi rāda, ka klimats esot līdzsvarā. Bet tas tā nav! Ja paskatās augšējā grafikā, tad mēs redzam, ka klimats nekad nav bijis līdzsvara stāvoklī, bet vienmēr ir bijusi sava veida dinamika, un to nepieciešams vēlreiz atkārtot. Klimata zinātne to nedaudz izmainīja, es teiksim, nē, ne mēreni, nē, arī tas pārāk... Tas ir dramatiski izmainīts. Klimats un daba ir līdzsvarā - tas ir jautājums. Īpaši vēsturiskā klimata izpratnē. Nekad tas nav bijis stabils līdzsvars. Ne vēsturiskā, ne aizvēsturiskā laikā, to zina visi, kas bijuši uzmanīgi skolā. Zemes vēsturē vienmēr ir bijušas svārstības - lielas vai mazas, īsākas vai ilgstošas, bet klimats nekad nav bijis nemainīgs. Viens zoologs saka, ka jēdziens par līdzsvaru dabā ir principiāli ekoloģisma maldi. Ekosistēmas vienmēr ir kustībā, vienmēr attīstās un vienmēr attīstās tālāk. Un šī ideja, ka pastāv līdzsvars, mums tiek vienkārši uzspiesta, bet tas tā nav. Jā, un tad šī klimata pārmaiņa kļūst par noslēpumu. Hanss Fon Storcs, kurš vispār ir klimata pārmaiņu apoliģēts, aktīvists, un viņš pastāstīja žurnālam Spiegel: "Mums, kā klimata zinātniekiem, priekšā ir noslēpums, jau 2013. gadā, mums bija noslēpums. 15 gadus temperatūra nepaaugstinās. Ja globālā sasilšana nākamajos piecos gados apstāsies, tad mūsu modeļos ir fundamentāla kļūda, un prognozes ir jālabo." Tā ir vismaz paškritika, un tā ir fundamentāla kļūda, es saku, mīļais kolēģis, fundamentālā kļūda ir tāda, ka klimata modeļos vienmēr ir saistīti ar CO2. It kā CO2 izraisa sasilšana. Ja paskatās uz šo līkni, paskatieties šeit nedaudz tālāk, mēs patiešām redzam, ka temperatūra paaugstinās 25 gadu laikā, un CO2 arī palielinās. Abas līknes paaugstinās, un no tā šis stāsts uzradās. 80. gados, kad konstatēja, ka temperatūra ir paaugstinājusies, izrādījās, ka CO2 līmenis arī paaugstinās. Vai arī otrādi – paaugstinās CO2, un tādējādi temperatūra paaugstinās. Ja mēs skatāmies uz periodiem pirms un pēc, tad mēs redzam, ka tas atkal nesaskan. Tas ir, viņi izvēlējās 25 gadu periodu. Es vilkšu taisni - šo bultu - temperatūra ir pieauga - CO2 ir pieauga. Mēs sakām, ka tie ir saistīti. Bet, ja paskatīties šādi: "Nu, labi! Varbūt!..." Nu, labi. Bet kas ar laiku pirms un pēc, pirms šiem 25, pēc 25 gadiem? Šeit kaut kas atkal nesaskan. Līknes atkal pieaug: CO2 pieaug, un temperatūra dažos laika periodos samazinās - un šeit atkal kaut kas nav kārtībā. Zinātnieki sajauc iespēju faktorus un statistiskos faktorus. Mums ir 25 gadu statistika, un ir redzama korelācija, t.i. līknes sakrīt. Koncentrācija - 0,97, un šo statistisko korelāciju sāka uzskatīt par saistību. Tā to pasniedza, un tas ir pilnīgi nepareizi! Un man ir kauns par maniem kolēģiem fiziķiem, kuri ir līdz tam nonākuš. Un kāpēc tas tā ir? 1986. gadā Vācijas Fizikas biedrība pasludināja klimata katastrofu. Tas bija Bonnā, viesnīcā, kādā preses konferenču zālē. Tur bija preses pārstāvji, un zinātnieki teica: "Mums ir klimata katastrofa." Kāpēc par to runā fiziķi , kuriem par klimatu nav ne jausmas? Tie nav klimatologi. Kāpēc viņi runā? 80. gadu kodolenerģētikā bija liela krīze, protesti, policija, ūdensmetēji. Dzenāja tos, kas bija pret kodolenerģētiku Vācijā. Un fiziķi padomāja, ka tā ir iespēja, kā pārdot kodolreaktorus, jo tiem nav CO2 emisijas, un tā atkal atgūt uzticību. Pēc dažiem mēnešiem notika Černobiļas katastrofa. Diemžēl, bet mēģinājums bija. Jā, un kā to sauc statistikā, šādas attiecības 25 gadu laikā? Tā ir šķietamā korelācija. Tam nav nekāda sakara ar realitāti. Un ko no tā vajadzētu mācīties? Es teicu to visos ģeogrāfu ziņojumos par statistiku: kungi, korelācija nav pietiekams pierādījums divu procesu saistībai. Tā ir būtiska atšķirība. Jūs visi to zināt. Jā, šķietama korelācija ir statistiskas korelācijas un to šķietama saistība ar faktu. Mēs redzam federālā dienesta statistiku. Jūs redzat dzērvju skaitu un bērnu piedzimšanu Vācijā. Zviedrijā tas ir vēl skaistāks. Un vienmēr, kad bija vairāk dzērvju - tā ir zila līkne - pieauga dzimstība. (Smiekli zālē) Jo vairāk stārķu bija, jo vairāk bērnu piedzima, tas ir, šķietama savstarpēja saistība, zinātnieki teiktu. (Aplausi) Amerikā, ASV, ir cilvēki, kas meklē šādas šķietamas korelācijas. Tāpēc ir interesanti, ka viņi šobrīd meklē statistiku, kur joprojām ir tādi traki gadījumi, un tad ir reāla statistika. Ļoti interesanti dati, ir redzama ļoti augsta iedomātā korelācija, jā, jūs varat izveidot statistiku starp margarīna patēriņu un šķiršanās līmeni. (Smiekli). Ja ēd vairāk margarīna, vairojas laulību šķiršanas. Un tas var jūs satracināt! Un vēl ir laba statistika. Lūdzu. Mazliet skumja. Skrituļslidotāju mirstība ir saistīta ar kartupeļu čipsu cenu. Tā ir tikai korelācija! Es to daru speciāli, lai pilnībā izgāztu fiziķus. Jo šai korelācijai viņi varētu piešķirt patiesības statusu. Paskaties šeit - CO2 koncentrācijas pieaugums. Kas notiek, ja CO2 koncentrācija dubultojas atmosfērā? Uz to es rādu šeit - mums ir īstas siltumnīcas, lūk tā ir, jūs redzat siltumnīcu. Tā ir plantācija, kurā audzē dārzeņus un augļus. Es biju Islandē tomātu plantācijā. Tur tāpat tieši siltumnīcās audzē tomātus. Viņi silda gaisu un, protams, lai gaiss nevarētu iziet, noslēdz to ar stiklu. Tur ir ieslēgts siltums. Nav saistīts ar siltumnīcas efektu kā tādu. Un ārpusē bija lielas tvertnes, un uz tām bija uzraksts "CO2". Es domāju: ko viņi šeit dara ar CO2? Viņš saka: "Mēs izmantojam CO2 kā mēslojumu. Jo vairāk mēs izpūšam CO2 šajā siltumnīcā, jo labāk augi aug. Jo ir zināms, ka CO2 ir brīnišķīgs mēslojums dažiem augiem." (Applausi). Daudzās siltumnīcās gaiss tiek bagātināts ar oglekļa dioksīdu kā mēslojumu. Un to dara Islandē, un Vācijā to dara - CO2 izmanto kā mēslojumu. To var ne tikai dubultot – var četrkāršot. Līdz tādam līmenim augi labprāt to uzņem un pat gūst labumu no tā. Kāpēc tā? Ir jāzina, ka ir atšķirība. Ir augi C3 un C4. Un jūs redzat, kā augi ņem C3 vai C4. Tas ir atšķirīgu atomu ogleklis. C3 viegli pieņemt šos augus, gar šo līkni, melnā krāsā, 400 miligramus, šķiet. Mēs redzam šeit augus C3, tiem tas ir arī noderīgs, viņi to ņem visu - ogleklis fotosintēzei. Augiem C4 tas tā nav. CO2 dubultošana tiem neko nedos. Bet kāda ir atšķirība starp C3 un C4 augiem? C3 augi ir graudaugi, rapšu, cukurbietes, kartupeļi, rīsi un tropu koki, tieši tropos, džungļos. Tas viss pieaug mūsu platuma grādos. C3 - kāpēc? Ja paskatās, šīs ir trīsatomu oglekļa molekulas, un no tā ieguvums. C4 augiem tā nav. Vai jūs varat redzēt, kur aug šie augi? Nav mūsu platuma grādos. Kukurūza, cukurniedres, prosa, amarants un tropisko savannu zāle. Ja paskatās precīzi, ja aplūko tropu lietus mežus, lietus mežus. Viņi [fiziķi, klimatologi] kliedz: "Tie tiek iznīcināti, meži tiek iznīcināti!" Redziet, kas tur notiek šajā Sahāras tuksnesī, savannā vai Sahelā, šajā Sahāras sausajā zonā. Ja mēs to darītu - ja mēs varētu palielināt CO2, mēs palielinātu tropisko augu izaugsmi. Džungļi sāktu augt, un šīs ciršanas sekas varētu novērst. Ne divos vai trīs gados, bet principā tā. Mēs šeit varētu veicināt augšanu. Savanna no tā negūst labumu, tas ir, krūmu vai zāles savannas apstākļos. Tas nozīmē, ka tur iegūtu tikai tropu mežs, un savannas paliktu tā, kā ir. Un tā - CO2 plašsaziņas līdzekļos. Plašsaziņas līdzekļi ir mana mīļākā tēma. Lūk ZDF raidījumā Heute (Šodien), Klēbera kungs runā par CO2 emisiju, bet cilvēki, redz fonu, kurā tiek rādīta zemeslode, domā. Katrs skatītājs, katrs skatītājs, klausītājs, nekavējoties rada savstarpējo saistību - CO2 pieaugums un attēls, ko viņi redz. "Ak Dievs! Tas ir šausmīgi, kas šeit notiek, ko industrija šeit izmet." Bet Klēbera kungs bija neuzmanīgs skolā, jo viņam būtu jāzina, ka CO2 ir neredzama gāze, kas nav jūtama un tai atmosfērā nav smaržas. Un tā ir neitrāla klimatam! Un to viņš nezina, vai nebija šajā stundā vai dienā skolā. Bet drīzāk viņš to runā apzināti, jo viņam tas būtu jāzina. Taču tie cilvēki vai tie raidījuma Heute skatītāji, kas to nezina, šīs domas sasaista. Un es tādu attieksmi uzskatu par ļoti zemisku. Viņš nesaka, ka tās ir klimata pārmaiņas. Nē. Tiek panākts, ka paši skatītāji nonāk pie tāda secinājuma. (Applausi). Kas patiešām notiek? CO2 ir ļoti svarīga gāze visai dzīvībai uz zemes, svarīga florai, it īpaši tropisko augu augšanai. Bet mēs taču gribam augšanu? Tāpēc ļausim paaugstināt CO2. Bet pasakiet kādam politiķim: "Mums vajag palielināt CO2". Tas atkal ir sazvērestību teorētiķis, atkal sazvērestību teorētiķis jūsu priekšā. Šausmas! (Applausi). Tātad, Klauss Klēbers, vispār viņš ir ļoti pazīstams, viņš pelna visvairāk ZDF. Viņš nesniedz nekādus norādījumus, nekādas atsauces, tas viss tiek turēts noslēpumā. Viņš neatklāj savus honorārus. Bet daži politiķi uzskata, ka tiem, kas pastāvīgi pieprasa politiķiem caurspīdīgumu, pašiem arī vajadzētu būt caurspīdīgiem. Viņš tāds nav, tam ir iemesli. Tagad es runāju par statistiku un par norādēm, kuras dod statistika. Es saku - statistika nekad nedod pierādījumus. Kurš teiks, ka statistika pierāda, tam nav saprašanas vai vēlas apzināti maldināt. Statistika var dot tikai noteiktus norādījumus. Arī medicīnā vienmēr runā par statistiku, lai it kā parādītu pierādījumus. Bet tagad pie teorijas. Zinātniskais darbs ir žurnālā "International Journal of Modern Physics" ("Starptautiskais modernās fizikas žurnāls"). Lūk avots, lūdzu, tur runa ir par CO2 efekta viltošanu. (http://www.worldscientific.com/doi/abs/10.1142/S021797920904984X) Šeit viņi dod vārdu teorētiskajai fizikai. Tie ir fiziķi Gerlihs un Čoišners, un viņi uzrakstīja šo rakstu, tas bija ļoti nepatīkams klimatologiem. Es nevēlos visu pateikt, bet es sniegšu kopsavilkumu par šo rakstu: siltumnīcas efekta nav ne teorētiskajā fizikā, ne aerodinamikā. T.i. tas ir tīrākais klimata pētnieku izgudrojums. Viņi to negrib dzirdēt. Neviens negrib to dzirdēt. Un šādas zinātniskās publikācijas - neviens tos neskatās. Un Čoišners vienā videoklipā, internetā, teica: "Mums ir jāpēta, cik profesionāli viņi mūs maldina." (Applausi). Es saku: "Jā, ir jābūt drosmei." Bet tad es pievienoju vēl nedaudz. Ja paskatās Šelenhubera grāmatu, ka Zeme sadeg, mēs iesim bojā ugunī - tas ir ļoti nekaunīgi teikts! Un tad es domāju: ja visai zemei jāsadeg, kā viņš apgalvo, šis autors un grāmatas nosaukums, un attēls uz paša vāka ... Tad man jāsaka: "Uzmanību! Vajag izpētīt šos nepierādītos apokaliptiskos globālās sadegšanas katastrofas draudus. Tā ir mērķtiecīga tautu vajāšana! Mērķtiecīga tautu vajāšana!" (Applausi). Un šeit mēs esam pie tēmas, kā jau tika minēts. Apskatīsim Šveices kriminālkodeksu. Panikas celšana, 258. pants, ir cilvēku iebiedēšana. Ja kāds apdraud cilvēku veselību, viņam vajadzētu saņemt trīs gadus cietumā vai lielu naudas sodu. (Applausi). Tāpēc lai Šelenhubers priecājas, ka pēc šādas grāmatas viņš ir brīvībā. Jā, lūdzu, tas ir avots no Šveices krimināltiesību teksta. Jā, lieta izskatās tā. Tā cilvēki uzņemas šo nekaunību. Vai gluži pretēji, tie ierobežo mūsu brīvību, to izplatot. Es nezinu, kas ir lasījis šo grāmatu. Varbūt kāds arī ir ieinteresēts, bet šī grāmata visus aizbiedē. Zeme ir parādīta sarkanā krāsā. Tas deg no karstuma. Dodamies nedaudz tālāk, kas ir klimats un kas ir laika apstākļi. Šīs divas lietas ir jāpaskaidro. Šeit jūs redzat jēdzienu "klimats" un "ārkārtēji laika apstākļi". Viņi saka: "ārkārtēji laika apstākļi". Tie ir vairāk nekā jebkad agrāk. Būsim uzmanīgi, mēs taču pētām klimatu. Un ko par klimatu saka ārkārtējie laika apstākļi? Apakšā pa kreisi mēs redzam šos milzīgos datorus. Viņi ir arvien lielāki un dārgāki. Tie ir piepildīti ar neapstrādātiem datiem par laika apstākļiem. Un šeit tikai tiek tikai saglabāti. Nē, tos šajos datoros arī apstrādā. No šiem neapstrādātajiem datiem iegūst it kā aprēķinus. Meteoroloģija, tā dzīvo no vidējiem datiem. Vidējā dienas, nedēļas, mēneša, gada visu veidu normas. Šajā datorcentrā tiek reģistrēti miljoniem meteoroloģisko datu. Par klimatu var runāt, ja tiek novērots ļoti ilgā laikā. Klimats izrādās virtuāls ... Es nevaru iziet ārā un teikt: "Ak, kāds brīnišķīgs klimats." Es varu tikai teikt: "Saule, lietus, mākoņi, migla." Tie ir laika apstākļi. Bet tad te saglabājas? Lai no tā secinātu, kāds ir klimats, tas ir ļoti, ļoti riskanti. Tātad globālais klimats ir virtuāls modelis. Kā es varu aizsargāt šo meodli - miljonus dažādu datu? Izveidot žogu ap datiem? Kā klimata sargātāji to iedomājas? Kā aizsargāt virtuālo modeli? Šie virtuālie dati atrodas datu centrā. Ekstremālie laika apstākļi un katastrofas - tās arī ir šajā datu centrā. Es nevaru teikt: "Man ir vesela virkne ārkārtas klimata datu". Ja šeit grib kaut ko iegūt, izmantot situāciju, tad šeit mēs tiekam maldināti. Mūs maldina, to nemaz nav viegli saprast. Te vienkārši sajauc klimatu un laika apstākļus. Un tas ir skaidri jānosaka, ka ir liela atšķirība. Lai sniegtu paziņojumu par klimatu, nevis, nevis par laika apstākļiem, ir nepieciešams noteikts pētījumu laiks un apjoms. Šveice, Vācija, Eiropa, Amerika, tas ir, jābūt teritorijai un laikam. Un saskaņā ar klimatologu definīciju, novērojumu ilgumam ir jābūt vismaz trīsdesmit gadiem. Tas ir, trīsdesmit gadus man jānovēro laika apstākļi, un tad es varu noteikt tendenci, kā attīstās klimats. Tas nozīmē, ka datiem par laika apstākļiem ir jābūt lielā apjomā. Es sniegšu nelielu mācību stundu. Vācijā ir divi simti meteoroloģisko mērīšanas centru, kas katru dienu mēra visu, un katru dienu tiek reģistrēti vismaz trīs parametri - spiediens, temperatūra un nokrišņi. Tos katru dienu mēra un saglabā. Un ja apskatu trīsdesmit gadu periodu, trīsdesmit gadus Vācijā. Tātad trīsdesmit gadus reizināt ar trīs simtiem sešdesmit piecām dienām un divsimt mērījumu stacijām, izrādās noteikts daudzums mērījumu vienam parametram. Tik un tik miljoni datu. Un ja ņemšu šos trīs parametrus, par kuriem es teicu, attiecībā uz galvenajiem elementiem (spiedienu, temperatūru, nokrišņiem), tad man vajag trīs reizes, proti, 6 miljonus datu gadā. Tas ir diezgan daudz. Un tad tiek jautāts, kāda ir klimata aizsardzība? Un kā aizsargāt šos 6 miljonus datu? Ko viņi mums saka? Vai mums vajadzīga klimata aizsardzība? Klimats faktiski ir tie 6 miljoni datu, kas ir jāaizsargā - tas ir kaut kas traks! Es jums pateikšu, kas tas ir. Klimata aizsardzība ir māņticība un tā ir pretrunā ar fiziku (aplausi). Māņticība, kas ir pretrunā ar fiziku! Mēs esam šeit Alpu malā. Es pastāstīšu par Alpu ledājiem. Visu laiku viņi saka, ka Alpu ledāji kūst, un, ja uz to paskatās tieši, tad tā arī ir. Bet tikai noteiktu laiku, noteiktā laika periodā. Pēdējais ledāju apjoma samazinājums sākās pirms 30 gadiem, un ledāji, kā redzams šeit, virzās atpakaļ. Tas ir saistīts ar temperatūras paaugstināšanos. Un es esmu šeit pievienojis CO2 klātbūtnes izaugsmes līkni. Viņiem nav nekā kopīga vienam ar otru, un ledāju kušana ir saistīta tikai ar dabisko temperatūras paaugstināšanos, bet šobrīd temperatūra nepalielinās. Tāpēc ledājiem pakāpeniski vajadzētu atkal reaģēt. Tā mums to pasniedz. Kas notika pirms tam - tādēļ kreisajā pusē viss ir atvērts - ir sekojošais: patiesībā viss izskatās savādāk. Ja skatīšos uz laiku pirms tam, paskatieties. Redziet, ledāji ne tikai samazinājās. Tas ir, vispirms viņiem vajadzēja atkal izaugt, pirms viņi atkal varētu izkust. Tas ir, ledāji ir pieauguši. 1920. gadā, redzat, atka,l atkal ir izaugsme, un pirms šīs izaugsmes ir ledāju kušana apmēram 1900. gadā. Un, ja seko Insbrukas universitātes prof. Hernota Pacelta secinājumiem, viņš atrada pierādījumus, ka šie ledāji virzās uz augšu un uz leju, uz augšu un uz leju. Tas ir, aug un kūst. Tas ir, tie ir ne tikai modeļi, bet to var eksperimentāli pārbaudīt. Tas nozīmē, ka pastāvēja arī attiecīgas temperatūras svārstības. Pēdējo 11 000 gadu laikā divas trešdaļas laika ledāji bija mazāki nekā tagad. Tas ir, tas vienmēr ir bijis siltāks un vienmēr ir bijis vēsāks un atkal siltāks un atkal vēsāks. Un aiz tā slēpjas tas, ka ledājiem ir tādas dīvainas kustības. Un tagad viņš to sauc par spēli starp ledāju pieaugšanu un samazināšanos. Tas vairākkārt atkārtojies pirms tā saucamās klimata katastrofas. Tas ir vispār sen zināms fenomens, bet tas sabiedrībai netiek publiskots. Un viņš pie tā nonāca pats! Prof. Hernots Pacelts izpētīja kokus, kas atrodas tur, kur atrodas ledāji. Tas ir, kad ledāji izzuda, viņš pētīja kokus ledāju teritorijās. Pētīja vecos kokus ar oglekļa metodi. Jā, koka vecumu iespējams mērīt ar oglekļa metodi. Un tur viņš redzēja koku stumbrus zem izkusušiem ledājiem. Ja mums tiek teikts, ka šie ledāji agrāk vienmēr bija zemāki, tad kā zem tiem uzradās koki? Es nekad neesmu redzējis, ka koks aug caur ledu, tas nav iespējams. Un tas patiešām ir eksperimentāls, lietišķs pierādījums, kas ir tālu no jebkādas teorijas. Bet, kā jau es teicu, mēs par tādām lietām neuzzinām. Es biju 2017. gada augusta vasarā Austrijā Kērnē. Franz-Joseph kalnā, kur var uzņemt fotogrāfijas. Tur ir redzams Pasterzes ledājs, Austrijas lielākais ledājs, kādā stadijā tas pašlaik ir. Šeit ir platforma apmeklētājiem. Tur ir iela. Varat stāvēt, fotografēt. Un es tur fotografēju. Un jūs redzat, ka ledājs šeit augšā ir samazinājies. Un, kas jāsaka, gada laikā (tā bija vasara), starp ziemu un vasaru arī ir svārstības. Ziemā ledāja robeža nolaižas zemāk, vasarā ceļas augstāk. Pastāv svārstības, kas ir daudz lielākas, nekā es pieminēju. Ledājs, kā mēs šobrīd redzam, uz laiku ir redzami atkāpies. Un šeit var arī pētīt koku stumbrus. Tātad arī šeit ledāja robeža pastāvīgi nebija zemākajā līmenī, tai vajadzēja būt augstākai, jo tika atrasti ļoti senie koku stumbri. 1915. gadā, 1965. gadā, 1985. gadā ledājs atkal virzījās uz leju. Kā jau es teicu, tā ir pastāvīga kustība: tad ledājs ir garāks, tad īsāks. Ja jūs to nezināt vai arī neesat to izlasījis internetā, tad jūs varat noticēt šiem neprātīgajiem, kas saka, ka viņi vienmēr ir bijuši tur zemāk, un tagad viņi gadsimta laikā tikai kūst un kūst. Tas ir trakums, muļķības, bet mūs tā maldina. Tā visi vecie ledāji Austrijā parāda šīs izmaiņas, pastāvīgas izmēru izmaiņas. Gados un gadsimtos pastāvīgas svārstības. Un tādi izrādās piemēri, kurus mums publicē kā ledāju izzušanu un klimata pārmaiņas. Viņi parāda ledāju 1880. gadā un pēc tam 2003.gadā, kā tas izskatās tagad. Ikviens ir nobijies, ja nezina, kas notiek. Bet šeit atkal profesionāli pacelta līkne, kur jūs varat redzēt, kā attīstība izskatās patiesībā. To zina ļoti maz cilvēku. Tā visiem ledājiem vienmēr ir uz augšu un uz leju. Un to var pierādīt, ka tieši ar ledājiem tas vienmēr tā ir bijis. Klimatam ir tik daudz aspektu. Var paņemt dažus, lai parādītu, kā plašsaziņas līdzekļi spēlē uz tā. Polārais lācis vienmēr ir bijis klimata aizsardzības simbols. Un šeit mēs redzam attēlu pa labi - tas ir viltojums, tā ir montāža. Šis vientuļais polārais lācis nav apdraudēts. Bet viņš tehniski tika uzlikts uz ledus gabala. Izskatās, ka viss, mana dzīves vide samazinās. Tas ir trakums! Viltots, lai radītu šo iespaidu, ka lācis ir apdraudēts klimata pārmaiņu dēļ. Ļoti labi. Es citēšu vēl vienu speciālistu, kuru jau minēju. Paziņojums par to, ka ledu apdraud klimata pārmaiņas, ir nepareizs. Polārais lācis nedzīvo no tā, ka sūkā ledu. Labāk nevar pateikt! Viņš dzīvo no roņiem un citiem jūras dzīvniekiem. Tāpēc mums ir dzīvnieki, kas dzīvo zooloģiskajā dārzā, un viņiem ledus nav vajadzīgs. Tas ir viltojums. Patiesībā balto lāču populācija Aļaskā, Ziemeļamerikā, no 5 tūkstošiem (tas bija zemākais līmenis) pēdējo 40 gadu laikā ir pieaugusi līdz 25 tūkstošiem polārlāču. Lāču kļūst arvien vairāk. Kāds ir iemesls? Tika aizliegts medīt polārlāčus, un tas deva rezultātu. Aizliedza šaut polārlāčus, un lāču populācija jau palielinās. Tas nozīmē, ka fakts, ka bija mazāk lāču, bija šaušanas, nevis klimata pārmaiņu rezultāts. Un ko jums liekas, ja polārlāča ādu pārdod par 10 tūkstošiem dolāru, un kas šeit ir pirmais? Kuru ieinteresē polārlāča āda? Vāciju! Vācieši labprāt pērk polārlāču ādas. Tāpēc mums jāatceras, ka esam vainīgi, ka ir mazāk balto lāču. Bet tagad tas ir aizliegts. Tajā pašā laikā baltie lāči, kas dzīvo jau 600 tūkstošus gadu, ir izdzīvojuši visos siltajos un aukstajos periodos, un ledus laikmetā. Viņi pārdzīvoja visu! Nekādā ziņā tas viņiem nav kaitējis. Un it īpaši laiks 4500 gadu un 2500 gadu pirms mūsu ēras, agrīnā vai vidējā akmens laikmetā, un 1200. gadā pēc Kristus dzimšanas, kad arī bija silts. To polārlāči ļoti labi pārdzīvoja, lai gan visur bija siltāks. Tātad, tas nebija saistīts ar temperatūru. Un jūs zināt kādu pazīstamu kungu, kas vienmēr stāv kameras priekšā, un viņš vienmēr neatlaidīgi atkārto: "Klimata katastrofas draudi". Profesors Latifs 2000. gadā teica sekojošo: "Nākamās ziemas ar spēcīgu salu un sniegu, kā tas bija pirms 20 gadiem, mūsu platuma grādos vairs nebūs. Tās ir klimata pārmaiņas. " Bet jūs visi zināt, ka tā bija pilnīga izgāšanās, jo viss bija pavisam savādāk. Un tā bija realitāte. 2013. gada ziema ir piektais gads pēc kārtas, visaukstākais. Tā ir Algau Vācijas dienvidos, tur spēcīgi sniga. Un kad Latifs ieraudzīja fotoattēlus, ka tur bija tik daudz sniega, viņš pameta zāli, kur viņš bija kopā ar mums, jo viņš baidījās no jautājumiem. Nu kā varat sniegt šādu prognozi? 2013.gadā šeit bija viens metrs sniega, tas bija ļoti daudz. Un 2009.-2010. gada ziemā, 90 dienas, trīs mēnešus pēc kārtas pat Fraiburgā (tā ir ļoti silta vieta), bija sniegs. Un Nordanai salā, kur sniegs ir retums, arī bija sniegs. Par šo atdzišanu un atkal sasilšanu, kas notika sekojoši, pēc tam saka - "... kā tas var būt tik auksts?" Galu galā klimata advokāti pateica, ka sniegotās ziemas apliecina Zemes sasilšanu. Tā ir taisnība, viņi patiešām teica, ka tā apliecina Zemes sasilšanu! Tad rodas jautājums: "Par kādiem muļķiem jūs mūs uzskatāt?" Un neviens no šiem klimata modeļiem nespēja prognozēt pēdējo 10 gadu atdzišanu. Viņu programmās un diagrammās šīs atdzišanas nebija paredzētas. Ar to viņu tēls tika ļoti sabojāts. Un tikai vēlāk, kad viņi redzēja, ka kļuvis auksts un daudz sniega, viņi sniedza šo skandalozo skaidrojumu: "Ļoti aukstās ziemas ir no tā, ka notiek klimata sasilšana." Iedomājieties šo absurdu! Es ticu, ka man ir vēl dažas minūtes.. Vēl viena tēma: jūras līmenis paaugstinās. Tās ir Karolīnas salas. Runā, ka dažas salas izzūd, jo jūras līmenis paaugstinās. Un līmenis tā paaugstinās, ka jau šur tur viņiem jau mirkst kājas. Un viņi sēro, ka, lūk, klimata pārmaiņas, un mūsu salas drīz izzudīs. Un kas patiešām notiek? Es to redzēju ZDF. Es to nejauši redzēju pats. 2009. gada marts: "Jūras līmeņa paaugstināšanās Mikronēzijā". Bet patiesībā starp mazajām Karolīnas salām un lielo Klusā okeāna vairogu notiek dažādas kustības. Ja paskatās uz šo karti, tā ir pasaules tektoniskā karte, un var teikt, ka tā sastāv no daudziem vairogiem. Ir plātnes, kas pārvietojas vertikāli vai paslīd viena zem otras. Un tas, ko ZDF vajadzēja zināt, ka tieši Karolīnas salu apgabalā plātnes, kas tektoniskā procesā grimst. Un kad es stāvu uz grimstošas zemess garozas plātnes, tad man šķiet, ka jūra pieaug. Bet patiesībā grimst zemes garoza šajā reģionā. Tā arī ir procesa būtība. Es to atradu literatūrā. Tās Karolīnas salas, redziet zaļo līniju. Šī ir robeža starp tektoniskām plātnēm. Tās ir Karolīnas salas. Šeit atrodas Karolīnas salas. Pa labi ir Klusā okeāna plātne, tā paliek nemainīga. Un, ja to noliktu šeit, lūk Karolīnas salu iedzīvotājs. Un viņš stāv uz grimstošas plātnes un saka: "Ak, jūras līmenis ceļas!" Tā mūs maldina. Es uzrakstīju vēstuli ZDF, bet nedomājiet, ka no turienes atnāca atbilde. Vēstule nonāca atbildīgā ZDF uzraugam. Un viņš nodeva to atbildīgajam par ekoloģiju. No turienes nekas neatnāca. Bet viņi ļoti labi atrakstījās: "Mēs pateicamies par jūsu piezīmi." Bet atbilde neatnāca. Un tā pati spēle, tā nav jāatkārto. Tas pats attiecas uz Fidži salām, kuras tagad bija Bonnas klimata konferencē. Bija Fidži salu prezidents un teica, ka, ja jūs tā turpināsiet CO2, mūsu salas noslīks un tā tālāk. Izsauca asaru. Un faktiski Austrālija un Fidži salas var nonākt zem ūdens. Jā, cilvēkam ir taisnība. Fidži salas patiešām var appludināt, ja vietējā plātne iegrims. Bet ne saistības ar atmosfēras uzsilšanu. Šajā vietā zemes garoza grimst, un mēs tur neko nevaram darīt. Ja tā nogrims, šīs salas pazudīs. Bet jaunattīstības valstis ir iemācījušies no tā izsist kapitālu. Viņi saka: “Jūs, rūpnieciski attīstītās valstis, esat vainīgas ar savu CO2, bet mums tur uz salām par to jāmaksā.” Un mēs, ko mēs, Eiropas valstis darām? Mēs maksājam kompensāciju šīm valstīm! Vai jūs joprojām varat to saprast? Bet šeit es gribu uzslavēt Spiegel, ne tikai kritizēt. Spiegel 2012. gada 24. decembrī raksta "Grimstošās salas mīkla". Galu galā SPIEGEL atzīst, ka grimst okeāna pamatne! Bet klimata sargi saka: "Jūras līmenis ceļas!" Tieši tā - kā kuram labāk der. Tātad, vārds klimatoloģei Petrai Gersterai, vēl vienai “klimata ekspertei”. Viņa mums it kā pierāda, ka 2100. gadā Sahāra joprojām būs Sahāra, bet uz dienvidiem no Sahāras, kur šodien ir lietus meži, tad kļūs sauss un lielā reģionā tropu lietusmeži pazudīs. Tas notikšot klimata pārmaiņu dēļ, viņa teica. Un tad es saku, Geršteres kundze nav pievērsusi uzmanību ģeogrāfijas stundām. Pretējā gadījumā viņa zinātu, ka tas ir absolūts absurds, ka globālās temperatūras paaugstināšanās par dažiem grādiem varētu izraisīt tropu lietus mežu izzušanu. Tas ir absurds. Kāpēc jūs to uzzināsit ģeogrāfijā? Jo ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu pasāti satiekas ekvatora zonā - mēs visi to esam iemācījušies. Un, kur sastopas tik lielas straumes, jūras straumes un vēji, veidojas augšupejošas gaisa straumes. Kur vēl lai tās iet, kad sanāk kopā? Un augšupejošais gaiss vienmēr veido zema spiediena zonu, pastāvīgas zema spiediena zonas, tādēļ tur ir ekvatoriālā zemspiediena sile. Šīs straumes uz zemes nevar apturēt divus vai trīs grādu paaugstināšanās. Jā, tā ir pasātu zonas konverģence. Iespējams, viņa skolā nav pievērsusi tam uzmanību. Un tad es sev vaicāju: kāpēc tropiskajiem lietusmežiem - tieši šeit (rāda uz kartes), kas bija šeit vai joprojām ir šeit šodien - kāpēc tiem vajadzētu virzīties uz dienvidiem? Tikpat labi varētu arī teikt, ka tie var virzīties uz ziemeļiem. Tie pārvietojas, bet kāpēc? Bet kāpēc viņi saka, ka tieši uz dienvidiem? Jo tad tuksneša teritorija palielinās. Zeme, Sāhela zona pazūd, viss iet uz dienvidiem, tas kļūst sausāks, tuksneši kļūst lielāki. Kad es studēju ģeogrāfiju, kā vienmēr teica mans tālaika profesors teica: "Tā nav taisnība - pārtuksnešošanās!" Patiesībā ir gluži pretēji – izplešās savanna. Savanna izplešās, nevis tuksneši. Tas ir ļoti daudz pētīts, es varētu šeit nosaukt kolēģi no Amsterdamas universitātes, Krisu Reiju. Viņš izpētīja, kā Sahelas koku un krūmu kļūst aizvien vairāk. Viņš to ir skaitījis, ik pēc diviem gadiem viņš brauc, skaita un fotogrāfē kokus un vēro, kā tuksnesis zied. Par to ir uzņemta filma. Kā mēs redzam, viss ir otrādi, bet tiek veicinātas bailes par pārtuksnešošanos, kaut patiesībā viss ir otrādi. Koku un krūmu savanna lēnām izplešas, kā jau ir pierādīts. Ar atkārtotiem novērojumiem dabā, nevis ar datoru modeļiem. Jā, un par to nav jābrīnās, jau iepriekš ir minēts, kā tiek veidota ZDF televīzijas padome. Pēdējā laikā viņi ir nedaudz labojušies, tikmēr arī kaut kas arī ir nedaudz gājis uz otru pusi . Valstij un partijām ir tikai liela ietekme uz ZDF televīzijas padomes sastāvu, un, tā sakot, tā nosaka, kas tiek rādīts un kas netiek rādīts. Jā, vēlreiz atpakaļ pie politizētajiem plašsaziņas līdzekļiem. No 2000. līdz 2010. gadam Nikolajs Brenders bija ZDF galvenais redaktors. Savā 2012. gada ZEIT. de sniegtajā intervijā viņš teica, ka viņa amata pilnvaru sākumā politiķiem bijis ierasts zvanīt redaktoriem un izdarīt spiedienu uz ZDF raidījumu veidošanas procesu. Tas viņam neko labu nedeva - šāds paziņojums. Un tad notika sekojošais - direktoru padome ar sapulces vairākumu atcēla viņa līguma pagarinājumu! Tā tas notiek, ja jūs parādat pārāk daudz patiesības. Tā žurnālists ir kļuvis par partiju politiskās varas upuri. Mums nevajag par plašsaziņas līdzekļiem teikt tikai negatīvo. Laiku pa laikam gadās, ka kaut kas pozitīvs nepamanīts izkļūst cauri. Un bija ARD kāds video "ARD runā skaidru valodu par klimata pārmaiņām". Un lūk, nāk pazīstami klimata zinātnieki, kuri nodarbojas ar šo jautājumu patiešām nopietni. Klimata zinātnieki, nevis pašpasludināti klimatologi. Tātad kritiķi, kam ir savs viedoklis. Ja plašsaziņas līdzekļi patiešām vēlas kaut ko izpētīt, viņi atrod, kas patiesībā par tēmu ir zināms, nevis tikai melo. Bet es domāju, ka tas ir izņēmums. Es nezinu, vai ir bijis tik daudz citu programmu. Vēl viens vārds par Antarktikas ledus izzušanu. Runā, ka Antarktika būs mazāka. Tagad Spiegel nāk atkal no citas puses un raksta: ceturtdaļa ledus no Vilkinsa šelfa ledus ir pazudusi. Greenpeace to paķer un saka: "Kur klimats apvēršas!" Bet es nevaru iedomāties šādu apvēršanos, tā ir lēna, vienmērīga attīstība, kas tur notiek. Tā var vēl turpināt, bet es vēlos to saīsināt un faktiski nonākt pie noslēguma. Šeit es gribētu parādīt jums attēlu - jā, pingvīni esot apdraudēti. Pēc baltajiem lāčiem ir pienācis laiks pingvīniem! Tik ātri tas notiek plašsaziņas līdzekļos. Bet patiesībā ledus virsma ir pieaugusi. Es došos uz priekšu mazliet ātrāk, lai tiktu līdz beigām. (Tagad attēls) Sadarbojoties ar kritiķiem esmu iemācījies, ka patiesus klimata pētījumus iebradā netīrumos visur. Kādā TV panorāmas šovā bija uzstāšanās par mūžīgā sasaluma tēmu, ka mūžīgais sasalums nav apdraudēts.... Es to tagad izlaidīšu, tāpēc lai palieku laika robežās. Jā, es gribētu to tagad jautāt: kas notiek ar kritiķiem? Filips Verdiers, 47 gadus vecs, meteorologs, meteorologs franču televīzijā, viens no pazīstamākajiem laikapstākļu moderatoriem kanālā France 2, 2015. gadā tika atlaists, jo izteicās pret valdošo "zinātnisko" klimata koncepciju. Ko viņš saka, kāpēc viņš tika atlaists? "Klimata pārmaiņas ir sazvērestība, pasaules mēroga skandāls, elles mašīna, lai mūs iebiedētu." Tā ir taisnība, taču jūs to nevarat teikt, kamēr jūs esat valsts dienestā. Runājot, jums ir jāizdara izvēle, kas jums svarīgāks - darbs vai patiesība. Šeit atkal rodas dilemma, par ko mēs šeit jau runājām. (Aplausi) Torsten Šulte šobrīd šeit nav, bet es to saku kontekstā: "Kontroles zudums - sistēma patiesību piegādā arvien mazāk un mazāk." Vēlreiz parādās, kā sistēma darbojas ar patiesību. Tāpēc viņam vispirms bija jāpamet darbs. Šeit ir piemērs no klimatoloģijas, kā rīkojas ar šādiem cilvēkiem. Jā, tagad es vēlos parādīt pēdējo slaidu. Jā, varbūt kā priekšpēdējais. Valsts sekretārs Stīvens Konins, pie mums viņa amats būtu kā mūsu valsts sekretārs, no 2009. līdz 2011. gadam viņš bija arī teorētiskās fizikas profesors. Intervijā ar Mariju Kiselu teica, ka šajās oficiālajās aģentūrās NOAA un NASA ir lieli datu viltojumi. Un, protams, to viņš teica pēc tam, kad vairs nebija dienestā. Tātad viņš atšifrēja, tā teikt, un pats pateica: "Tie tika nopietni manipulēti". Jā, kāpēc klimata pārmaiņas atrod vietu galvās? Politiķi redz uz lielu transformāciju. Tādā veidā tas nozīmē lielas sociālās pārmaiņas, dekarbonizāciju, atteikšanos no fosilā kurināmā mūsu tehniskajās sistēmās, decentralizāciju, ilgtermiņa deindustrializāciju. Ko tas nozīmē? Tātad jūs atkal kļūstat par zemnieku un amatnieku nāciju. Nu, tas ir nedaudz pārspīlēts, bet uz to ved deindustrializācija. Ekonomikas stimulēšana ir jauka, bet kāpēc man ir nepieciešams CO2? CO2 nav klimata iznīcinātājs, bet jums ir nepieciešams tikai kāds ļaundaris, pret kuru cīnīties. Zinātnei jau ir finansējums pētījumiem, kā jau es teicu iepriekš, un klimata aizsardzības koncepcijas tiek virzītas ciemos, pilsētās, un mazos birojos. Un tad es saku: daudzi politiķi zina, ka klimats vienmēr ir mainījies bez cilvēka ietekmes. Tas viņiem ir zināms! Ne visiem, tur ir arī daži, par kuriem man ir iespaids, ka viņi neko nesaprot. Bet patiesībā augšas zina, un viņi zina, ka nav cilvēka darbības izraisītu klimata pārmaiņu. Politiskā ideoloģija ir prioritāte, augstāka prioritāte nekā realitāte. Tātad, tagad es atgriezīšos tajā vietā, kur mēs bijām sākumā: klimata pārmaiņu patiesā daba tiek apzīmēta kā sazvērestības teorija vai populisms. Tāpēc es arī, kā es teicu sākumā, esmu sazvērestības teorētiķis. Vai arī populists. Un tas ir slepkavniecisks arguments, ar to viņi jebkuru var pielikt pie sienas. Jūs nevarat atbildēt uz to, bet tā bez jebkāda zinātniskā argumenta diskusija ir nobremzēta. Jā, vēl ir arī tā, es varu teikt arī tā: Holgers Stroms intervijā KenFM teica: "Lielākā daļa politiķu ir garīgi slimi." (aplausi) Un slavenais psihoanalītiķis dr. Hans Joahims Māzs iet vēl tālāk - apstiprina to un saka: "Daudzi Vācijas politiķi - top politiķi - ir garīgi traucēti." Viņiem ideoloģija ir kā milzīgi žalūzijas un viņi ne vienmēr redz realitāti. Tādēļ viņš sauc to par slimību. Psihonanalītiķis to ir secinājis no daudziem politiķu apgalvojumiem. Es gribētu to izlaist tagad, mēs varam to izlaist. Tātad, tad es atgriezīšos pie mana tēzes: Klimata pārmaiņas nav antropogēnas, nav cilvēka radītas, bet tās ir politiski veidotas, tās ir politiska ideoloģija, tās ir politogēnas. Tāpēc es izgudroju šo vārdu, lai to izteiktu. Tātad, jums patiešām nav jābūt klimatologam, lai cilvēka radītās klimata pārmaiņas pakļautu politiskās ideoloģijas iestudējumam, izmantojot izsmalcinātu mediju propagandu. Tā tas izskatās. Saviem pēdējiem vārdiem es izvēlējos šeit Sonju Margolinu, ne klimata ekspertu, ne politiķi, viņa ir bioloģijas doktore un publiciste. Lai atbalstītu paziņojumu, jums nav jābūt klimata zinātniekam. Tam pietiek ar veselo saprātu. Un tas ir labi, ko viņa saka, tas ir kopsavilkums par to, ko es stāstīju jau stundu, tas ir labs noslēgumam. Viņa saka kā nespeciālists šajā jomā: "Klimata pārmaiņas ir ļoti ideoloģisks termins, kas pacēlis "klimata glābšanas" utopiju līdz politiskās rīcības mērķim un morālajam bauslim." Tātad tā ir utopija, saka tā, kura nav klimatologs. Jums vienkārši ir rūpīgi jāpārbauda, tad jūs pie tā nokļūsiet. Un viņas otrais izteikums, kuru es arī uzskatu par ļoti labu, ar kuru pastiprināt manas lekcijas domu : "Nevajadzētu aizmirst, ka šis domāšanas modelis ir saistīts ar daudzu politisko, nevalstisko organizāciju un ekoloģiskās industrijas labuma guvēju interesēm." Tātad, visā šajā procesā ir labuma guvēji, tāpēc šis stāsts turpinās. Paldies (aplausi) Ivo: Ļoti pateicos, ļoti labi, ļoti labi, Kiršteina kungs, liels paldies jums. Brīnišķīgi. Lieliski. Verners Kiršteins: Es vēlos norādīt, ka šī lapa atkal atrodas uz mana galda, tāpēc tur ir vairāk literatūras. Protams, tā ir izvēle, taču man vienmēr jautāja, kur es varu to izlasīt. Vai šīs ir manas idejas, vai arī daudzi citi to arī saka? Šeit ir labs saraksts, ja vēlaties, jūs varat saņemt šīs grāmatas vai vienkārši pārskatīt to internetā. Ivo: Jā, manuprāt var runāt par apzinātu maldināšanu, apzinātu apspiešanu, spiedienu uz presi, par patiesi kriminālu nodarījumu. Mēs neesam sarunājuši, ko Verners teiks tagad, ko es teicu no rīta. Šajā lekcijā bija daži punkti, kurus es nepateicu. Iepriekšējā lekcijā bija punkti, kurus es nepateicu. Tā ir vienota identitāte, par ko mēs šeit runājam. Es redzu vienu: Šis ir viens no aktuālākajiem jautājumiem vispār, katru rītu, ieslēdzot radio, klausoties ziņas, ir vienkārši katastrofa, jo tiek spiests ar pilnu spiedienu. Tādēļ mēs parūpēsimies, lai šo lekciju pēc iespējas izplatām un publicēsim ar Kla.tv, tikko tā būs gatava. Izplatīt, lai rodas jauna izpratne. Tāpēc atkal paldies jums, ka devāt īstas zāles, visbeidzot, labas zāles! (Ivo smejas, aplausi)

no von -

Avoti: https://www.anti-zensur.info/azk14/politischerklimawandel